Beigusies šķīrējtiesu pārreģistrācija

Pagaidām pārreģistrējušās 49

Vakar, 15.augustā, bija pēdējā diena, kad Uzņēmumu reģistrā varēja iesniegt pieteikumus patstāvīgo šķīrējtiesu pārreģistrācijai. Uzņēmumu reģistrs vēl nesniedz precīzas ziņas par to, cik šķīrējtiesu iesniegušas pieteikumus. Likums paredz, ka vēl līdz šīs nedēļas piektdienai jāgaida pa pastu sūtītie pieteikumi. “Ne ātrāk kā nākampirmdien varēsim pateikt, cik pieteikumu esam saņēmuši,” skaidro Uzņēmumu reģistra sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Mārtiņš Lācis.
“Līdz šodienai ir pieņemts lēmums par 49 šķīrējtiesu pārreģistrāciju, tomēr jāgaida vēl pa pastu sūtītie pieteikumi un ir vēl pieteikumi, kuri nav izskatīti. Tāpēc pateikt, cik šķīrējtiesu pārreģistrēsies, pagaidām vēl nevar,” precizē M.Lācis.

Nepārreģistrētās likvidēs

Civilprocesa likumā (CPL) teikts, ka Tieslietu ministrija līdz šā gada 20.oktobrim laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicēs tās šķīrējtiesas, kuras nav reģistrējušās šķīrējtiesu reģistrā. Pēc šā gada 30.septembra strīdu izšķiršana šķīrējtiesā, kas nebūs ierakstīta šķīrējtiesu reģistrā, netiks pieļauta.
Gadījumā, ja līgumos būs ietverta klauzula par strīda izskatīšanu kādā šķīrējtiesā, kas nebūs pārreģistrējusies, pusēm būs jāvienojas par strīda nodošanu izšķiršanai citā šķīrējtiesā. Savukārt gadījumos, ja vienošanās netiks panākta, strīds būs jāizskata vispārējās instances tiesā.

Šķīrējtiesām piekritīgās lietas

Saskaņā ar jaunākajiem grozījumiem CPL papildināts to strīdu skaits, kurus nevarēs izskatīt šķīrējtiesā. Viens no būtiskākajiem jauninājumiem ir tas, ka turpmāk šķīrējtiesā nevarēs izskatīt strīdus par personu izlikšanu no dzīvojamajām telpām. Likumā arī ietverta norma, ka šķīrējtiesā netiks izskatīti individuāli darba tiesību strīdi. Ja līdz likuma spēkā stāšanās brīdim (šā gada 10.martam) uzsākti procesi šķīrējtiesās šādos strīda veidos, to izšķiršana arī pabeidzama attiecīgajā šķīrējtiesā.
Papildus jau iepriekš noteiktajai piekritībai precizēts, ka šķīrējtiesā nav atļauts izšķirt strīdu, kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai ar šķīrējtiesas nolēmumu var tikt skartas valsts vai pašvaldības iestāžu tiesības. Precizēta arī norma, ka šķīrējtiesā nav izskatāmas lietas “par to personu tiesībām un pienākumiem, kuras līdz šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai ir pasludinātas par maksātnespējīgām”.
Saskaņā ar Satversmes tiesas lemto arī kreditēšanas (līzinga) un liela daļa īres līgumu strīdu jāizskata vispārējās instances tiesā. Turklāt šķīrējtiesām pēc savas iniciatīvas jāizvērtē patērētāju līgumā iekļautas šķīrējtiesas klauzulas spēkā esamība. Savukārt gadījumos, kad lietas dalībnieki atsaucas uz tirgus varas ietekmē uzspiestu šķīrējtiesas klauzulu, tiesai izpildu raksta izsniegšanas procesa ietvaros jāvērtē, vai nav noticis konkurences tiesību pārkāpums.

Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv