Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim šīsdienas Saeimas sēdi.

Pirmais jautājums — Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina deputāta Rasnača, Prēdeles, Dreimanes, Inkēna, Gaiļa, Ūdres un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Principā šis grozījums likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" bija jāizdara jau tad, kad Latvija pievienojās Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai, taču toreiz šis mājasdarbs palika novārtā arī ne tikai deputātu vai valdības neizdarības dēļ, bet arī tāpēc, ka varbūt žurnālistu aprindas ne pārāk skaļi par to runāja.

Otrs laiks, kad šis grozījums bija aktuāls un tas bija jāvirza, bija 1998.gada nogale, kad Latvijas Republikas Saeima akceptēja Satversmes astoto nodaļu par cilvēka pamattiesībām un konkrēti 100.pantu, kurš reglamentē vārda un preses brīvību. Arī toreiz, veicot nacionālās likumdošanas pārskatu, šī norma it kā paslīdēja garām. Šodien ir pienākusi trešā reize, un es motivēšu, kāpēc tomēr šis grozījums ir jāizdara.

Pirmkārt, likums "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" ir stājies spēkā 1991.gada janvārī, kad nebija spēkā daudzi normatīvie akti, kuri šobrīd reglamentē pirmo trīs varu attiecības ar ceturto un kur reglamentētas konstitucionālās pamattiesības, konkrēti šajā gadījumā vārda brīvība, vārda un informācijas brīvība. Kāpēc šodien ir trešā un principā izšķirošā reize? Tāpēc, ka Eiropas Padomes Ministru komiteja savā rekomendācijā nr.7 par žurnālistu tiesībām neatklāt informācijas avotus ir skaidri un nepārprotami norādījusi dalībvalstīm, kā vajadzētu pielāgot nacionālo likumdošanu Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 10.pantam. Šī rekomendācija pieņemta šā gada 8.martā, tātad pagājis ir pavisam neilgs laiks, un šīs rekomendācijas pamatā ir žurnālistu avotu konfidencialitāte un anonīmā avota neizpaušanas pienākums žurnālistam. Vēl šīs rekomendācijas pamatā ir divi visai būtiski Eiropas Cilvēktiesību tiesas precedenti, kad Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir spriedusi par labu žurnālistam vai redaktoram, kurš ir tiesājies pret attiecīgo valsti. Pirmais acīmredzot ir jāmin diezgan plaši zināmais process — Gudvins pret Apvienoto karalisti, kur Eiropas Cilvēktiesību tiesa savā spriedumā 1996.gada 27.martā nepārprotami norāda uz anonīmu avotu aizsardzību. Un otrs diezgan būtisks precedents ir 1997.gada 24.februāra Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums procesā — de Haijs un Gijsels pret Beļģiju. Arī šajā procesā nepārprotami ir parādīta šī Eiropas Cilvēktiesību tiesas pozitīvā interpretācija attiecībā uz žurnālistu un attiecībā uz redaktoru.

Ir bijuši vairāki gadījumi, ka arī Latvijas žurnālisti minējuši to, ka viņiem pretēji likuma prasībām, respektīvi, tiek prasīts, pretēji grozāmā panta pirmās daļas prasībām tiek prasīts izpaust anonīmo avotu, un žurnālists nonāk duālā situācijā. No vienas puses, viņš ir apsolījis savam ziņu avotam neizpaust viņa vārdu, un, no otras puses, viņam konkrēti prokuratūras iestādes prasa šo vārdu izpaust, pretējā gadījumā viņam tiek draudēts ar vismaz administratīvā soda piemērošanu par nepakļaušanos prokurora likumīgajām prasībām. Jautājums ir tāds, vai vienmēr šīs prokuroru likumīgās prasības ir izsvērtas un pamatotas?

Sēdes vadītājs. Laiks!

Dz.Rasnačs. Vai vēl vienu minūti varētu?

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi par vienu minūti? Lūdzu!

Dz.Rasnačs. Paldies! Jautājums ir tāds, vai šīs prokurora prasības vienmēr ir pietiekoši izsvērtas un pamatotas, jo prokurors ir tikai viens no procesa dalībniekiem, viens no sacīkstes dalībniekiem. Nepārprotami šī 1990.gadā pieņemta un 1991.gadā spēkā stājusies norma ir novecojusi un tā būtu jāgroza, tāpēc es aicinu pilnīgi visas frakcijas neatkarīgi no jūsu politiskās vai ekonomiskās orientācijas šo svarīgo demokrātijas soli atbalstīt, un, ja ir diskusija par to, kura ir atbildīgā komisija — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vai Juridiskā komisija, tad es piekrītu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājam šajā situācijā, ka varētu arī būt šī komisija, ja viņi uztur prasību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Viens ir runājis par, vai kāds vēlas runāt pret? Nevēlas. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Antonam Seikstam par to, kā lieta tālāk virzāma.

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nekad nav apšaubījusi un neapšaubīs citu komisiju kompetenci, es tikai gribu paskaidrot, kāpēc mēs lūdzam kā atbildīgo nozīmēt mūsu komisiju. Jautājums ir viens. 5.Saeimai labpatikās izveidot Cilvēktiesību komisiju kā sabiedrisko lietu komisiju blakus, ar to saprotot, ka radio, prese un televīzija ir šīs komisijas kompetencē kā atbildīgai komisijai. Mēs apsolām Juridiskajai komisijai, ka mēs konsultēsimies visu laiku ar tiesu, ar prokuratūru, ar Juridisko biroju, ar kuru mums ir ļoti laba sadarbība, respektēsim Juridiskās komisijas viedokli, bet mūsu lūgums ir pamatots ar to, ka likums ir vaļā, tur var iesniegt kāds no deputātiem arī citus priekšlikumus, un tas jau būs atbildīgās komisijas kompetencē. Ļoti lūdzu nozīmēt par atbildīgo komisiju mūsu komisiju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kolēģiem ir iebildumi par atbildīgās komisijas maiņu? Iebildumu nav. Vai ir iebildumi par likumprojekta nodošanu komisijām? Vai ir nepieciešams balsot? Nav. Paldies! Likumprojekts ir nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Arņa Kalniņa, Lauska, Grīga, Labanovska, Ādamsona un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšlikumā likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" 8.pantā paredzēts grozījums, tātad kurš skan sekojoši: lauksaimniecības produkcijas ražotājiem nodoklis, kas samaksāts par izmantoto dīzeļdegvielu, atmaksājams Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, rēķinot vienā kalendārā gadā 120 litrus dīzeļdegvielas par katru īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošu lauksaimniecībā izmantotās zemes hektāru, ko apliecina pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja vai viņa vietnieka izsniegta izziņa. Kā zināms, pašreiz akcīzes nodokli atmaksā, rēķinot tikai 80 litrus par vienu hektāru, tas ir par 40 litriem mazāk. Pēc būtības šis priekšlikums ir atgriešanās pie normas, kāda pastāvēja pagājušajā — 1999. gadā. Par to tika diskutēts arī Saeimas ārkārtas plenārsēdē šā gada 19. jūnijā, kura bija veltīta lauksaimniecību attīstības jautājumiem. Bija ierosināts arī šo normu pat iekļaut lauksaimniecības likumā. Pamatojums šādam priekšlikumam. Aprēķini, kas veikti Latvijas lauksaimniecības universitātes "Skrīveri" un "Ulbroka" zinātnes centros, rāda, ka labības izaudzēšanai, sējumu kopšanai, ražas novākšanai un graudu kaltēšanai nepieciešams aptuveni 130—150 kilogramu dīzeļdegvielas. Līdzīgi kartupeļiem, mazliet mazāk liniem un cukurbietēm. Jo pavisam sīki pēc tehnoloģiskās kartes, piemēram, ziemas kviešiem ar ražību 5,5 tonnas no hektāra tikai šī dīzeļdegviela veido apmēram 117 litrus uz hektāra.

Tātad vēl gribu piebilst to, ka valdība arī sāk piekrist šim viedoklim, un mēs atceramies, ka 6. jūlijā tika parakstīts protokols starp lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju un Lauku atbalsta rīcības štāba pārstāvi un Zemkopības, Ekonomikas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām, no otras puses. Un šeit bija izteikta arī vēlme, ka zemnieku pārstāvji apņemas ierosināt Saeimas frakcijām un komisijām veikt izmaiņas dīzeļdegvielas nodokļa atmaksai. No valdības puses to parakstīja Ministru prezidenta vārdā Kalvīša kungs un zemkopības ministrs Slaktera kungs, no zemnieku puses — Lauku atbalsta rīcības štāba vadītājs Edgars Silakalns un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Pēteris Kalniņš. Tātad atliek mums īstenot šo lietu, jo pie intensīvām tehnoloģijām turpmāk tehnikas darba stundu skaits uz hektāru vēl palielināsies un būs vajadzīgs arī attiecīgi vairāk dīzeļdegvielas.

Atcerēsimies arī — akcīzes nodokļa samazinājums no 28. jūnija praktiski maz ietekmēja dīzeļdegvielas cenas pazeminājumu, un šī kompensācija jau nokritās no 13 santīmiem uz 10 santīmiem par vienu litru.

Neesam arī izveidojuši koncepciju par dīzeļdegvielas iespējamo ražošanu no rapša eļļas, nav arī eksperimentālās ražotnes, tāpēc lūdzu atbalstīt šo mūsu priekšlikumu virzīt komisijai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Viens ir runājis par. Vai kāds vēlas runāt pret? Vai ir nepieciešams balsot? (Starpsauciens: "Jā!")

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 9, atturas — 50. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Lauska, Čevera, Zvejsalnieka, Labanovska un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti, cienījamais prezidij! Iesniegtais likumprojekts skar zemes privatizāciju lauku apvidos. Jau no Latvijas brīvvalsts laikiem valdības ir darījušas visu, lai ārvalstu pilsoņiem aizliegtu iztirgot Latvijas valsts bagātību — zemi. 1919. gads, 1922. gads, 1927. gads. Saeima un valdība atkārtoti pieņem dažāda veida ierobežojumus. Šie ierobežojumi ir sekojoši: ārvalstu pilsoņiem aizliegums iegūt uz laukiem, bet pierobežas joslā arī pilsētās un miestos nekustamo mantu īpašumā vai dzimtlietošanā. Ārvalstu pilsoņi var nomāt, lietot vai pārvaldīt uz pilnvaru pamata nekustamo mantu uz laukiem, bet pierobežas joslā arī pilsētās un miestos vienīgi ar katrreizēju valdības atļauju. Šī likuma noteikumi attiecas arī uz juridiskām personām, kas dibinātas uz ārvalstu līguma pamata, kaut arī viņiem būtu atļauts darboties Latvijā. Par noteikumu pārkāpšanu draud kriminālatbildība.

Dabīgi, ka bieži vien pārmet, ka tas bija sen un laiks ir pagājis, situācija ir mainījusies. Jā, tas tā ir. Taču, ja agrāk spekulatīvos nolūkos zemi tomēr neiegādājās ārvalstu pilsoņi tik daudz, tad šodien situācija ir mainījusies. Zemes reformas rezultātā daudzi pilsētu iedzīvotāji ir saņēmuši savu zemi atpakaļ, un pie sociālās spriedzes, kas pašlaik eksistē, šiem cilvēkiem ir grūtības iztikt. Tādējādi šis īpašums ir viens no ieņēmumu papildināšanas avotiem, tādējādi ļoti daudzās vietās jau uz šodienu ir notikuši šāda veida darījumi, lai arī likumā it kā ierobežojums pastāv, taču šis ierobežojums nenodrošina to, ka ārvalstu pilsoņi nevarētu iegādāties pie mums zemi. Pieņemsim, trīs uzņēmīgi zviedri Dundagas pagastā jau nopirkuši pāri par 600 hektāriem zemes, un šī zemes cena ir 70 lati par hektāru. Tā ir smieklīgi zema cena, ja paskatāmies, kāda ir zemes cena Eiropas Savienības valstīs.

Mūsu iesniegtais likumprojekts pieļauj iegūt lauku zemi arī ārvalstu pilsoņiem, pamatojoties uz starpvalstu līgumiem, pieļauj zemi iegūt arī pārējiem ārvalstu pilsoņiem dzīvojamās mājas uzturēšanai, tūrismam, atpūtas, ražošanas objektu ekspluatācijai. Reāli iet runa par tām lielajām zemes platībām, kas ir domātas lauksaimnieciskajai darbībai vai mežsaimnieciskajai darbībai. Šis ierobežojums pamatā skar tikai šīs zemes.

Katrā gadījumā mēs aicinātu atbalstīt šo sociāldemokrātu priekšlikumu, jo liela daļa sabiedrības, it sevišķi laukos, saprot, kas šodien notiek ar zemi. Tas ir "Canadian Agra" piemērs. Tas ir šis Dundagas piemērs. Nu, šādu piemēru Latvijā ir šodien ļoti daudz. Piedāvātais, kā jau es teicu, variants, ierobežojumi nav saistīti ar starpvalstu līgumiem, un starpvalstu līgumu normas arī šajā variantā tiek piedāvāts, ka tiek aizsargātas, jo starpvalstu līgumiem ir lielāks spēks nekā mūsu iekšējiem līgumiem. Aicinām deputātus atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Viens ir runājis par. Vai kāds vēlas runāt pret? Nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 35, atturas — 35. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Detektīva darbības likums" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Antonam Seikstam.

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šo likumu ir skatījusi tā tapšanas stadijā. Mēs ļoti lūdzam nodot arī mums, jo tur ir cilvēktiesību aspekti ļoti cieši. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Operatīvās darbības likumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Klementjeva, Bartaševiča, Jurkāna, Plinera, Lujāna un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Runāt vēlas deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (TP). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Grozījumi Krimināllikumā, šis projekts ir ļoti būtisks. Un ne tikai šis projekts, bet faktiski problēma, ar ko šis projekts ir saistīts. Narkomānija kā problēma mūsu valstī, un ne tikai mūsu valstī, nepazīst ne robežas, ne politiskos uzskatus, dzimumu un citas lietas. Un tāpēc tai būtiski ir jākļūst par mūsu visu — sabiedrības un valsts institūciju kopīgu lietu. Tātad cīņa pret šo nelaimi. Un šinī sakarībā gribu teikt, ka jau 1998.gadā tika izstrādāta narkomānijas apkarošanas programma, kura pašreiz ir spēkā līdz 2003.gadam, un pašreizējā mirklī iekšlietu ministrs un ministrija ir saņēmusi uzdevumu veikt nepieciešamās izmaiņas šajā programmā, lai šī programma kļūtu efektīvāka. Bet mums ir ļoti labi jāsaprot, ka ne tikai Iekšlietu ministrija, bet arī Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, Aizsardzības ministrija ir atbildīgas par to, vai šī programma varēs tikt sekmīgi risināta.

Šeit pieteiktie labojumi Krimināllikumā ir tikai pirmais solis, es gribu teikt, arī zināmā mērā pozitīvs solis, kurš mums ir jādiskutē, lai cīnītos ar šo problēmu, jo tiek pastiprināti sodi, noteiktas apakšējās sodu robežas, bet mums ir nopietni jādomā par izglītības programmu šajā jomā, par līdzekļiem tiem un apmācību tiem, kuri reāli cīnās, aiztur šos narkotiku izplatītājus par izglītības programmu tiem, kuri ir, kā saka, nonākuši uz adatas vai nokļuvuši atkarībā, ar piespiedmēriem šeit būs grūti vien kaut ko panākt. Es aicinātu mūs visus šinī nopietnajā, es gribu teikt, cīņā apvienoties un strādāt kopīgi, lai panāktu pozitīvu rezultātu. Jo, ja mēs šeit mēģināsim spēlēt kādas spēles, neviens mūs nesapratīs, ne mēs paši arī sevi. Paldies! Aicinu balsot par.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par. Vai kāds vēlas runāt pret? Vai ir nepieciešams balsot? Nav nepieciešams. Paldies! Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dreimanes, Kiršteina, Lībanes, Seiles, Ūdres, Paula iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Pret vēlas runāt deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (PCTVL). Godātie kolēģi! Lasot likumu par Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām, mēs apzināmies, ka privilēģijas tiek piešķirtas Augstākās padomes deputātiem par vienīgo faktiski balsojumu, 4.maija balsojumu par neatkarību. Neapšaubāmi, ka šis balsojums bija ļoti svarīgs Latvijas nākotnei un atnesa augļus, kurus mēs līdz šai dienai baudām. Nevaru teikt, ka rezultātus var viennozīmīgi nosaukt par pozitīviem vai negatīviem. Bet viennozīmīgi varu teikt, ka rezultātā sabiedrība tiek sadalīta uz divām pusēm. Viena, lielākā daļa, jūtas sliktāk, un tas ir likumsakarīgi, jo no 1990.gada ražošana nokrita līdz 40% un uz šo brīdi nesasniedz līmeni10 gadu atpakaļ un otrā — mazākā — neapšaubāmi uzlaboja savu labklājības līmeni. Starp otrajiem ir arī Augstākās padomes deputāti. Bet nez kāpēc nav visi, kas barikādēs cīnījās par Latvijas labāku nākotni. Netaisnīgi, bet nekas! Loģika šeit ir dzelžaina — visiem nepietiks. Draugi esam, bet katliņš katram savs. Un vieni sēž pazemes pārejās, ubago, otri saņēma personīgās pensijas.

Nevar pēc būtības sliktu un netaisnīgu likumu pārtaisīt par labu. Un to var tikai atcelt. Es nepiekrītu tam, ka runā par labu mērķi: palīdzēt dažiem deputātiem invalīdiem. Jā, invalīdiem ir jāpalīdz, bet nevis diviem, bet visiem, nešķirojot tos labajos vai sliktajos. No šā viedokļa mūsu frakcijas pozīcija: ne tikai nekādā veidā negrozīt likumu, bet atcelt to vispār. Un es piedāvāju nevirzīt šo likumprojektu un šos grozījumus uz komisijas izskatīšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Par vēlas runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Iepriekšējais runātājs labi parādīja, ko nozīmē viltība politikā un ko nozīmē labas idejas, nu, var teikt, saķēzīšana ar sliktiem vārdiem. Tagad nedaudz es tomēr kā bijušais Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts varētu atgādināt, ka tā jau nu nebija, ka nobalsoja 4.maijā un viss bija jauki un vairs nekas nebija jādara. Bartaševiča kungs, jums līdzīgi domājošie divus gadus mums draudēja visos līmeņos. Varu konkrētus uzvārdus nosaukt, visus PSRS augstākos darboņus, augstākos drošības komitejas pārstāvjus, prokuratūras pārstāvjus ar Abramovu priekšgalā, Jazovu, Moisejevu, kas mūs aicināja uz Maskavu uz pārrunām, un tamlīdzīgi. Un jūs domājat, ka tas viss ir tikai viens balsojums. Es gan personīgi esmu piedalījies diezgan interesantās pārrunās, diezgan interesantā mundieru klātbūtnē par dažādiem jautājumiem. Lūk, protams, šodien var izlikties, ka nekas nav izdarīts, nekas nav noticis. Es tikai domāju, ka tie mani kolēģi, kas šeit vēl zālē atrodas, un, paldies Dievam, vēl tādi šeit ir, labi atceras, kā tad nu toreiz bija, un cik viegli ir šodien runāt, ka nekas jau sevišķs nav noticis.

Tālāk es jums, Bartaševiča kungs, atgādināšu, kā jūs rīkojāties 4.maijā, viltīgi. Viltīgi rīkojāties. Nepiedalījāties it kā balsošanā. Kā jūsu kolēģi draudēja mums 1991.gada janvārī, kas tika runāts dažādos radio raidījumos, ko jūs taisījāties apcietināt un ko jūs taisījāties sodīt un tiesāt augustā. Augusta balsojums tad, kad tepat bija omoniešu bruņu mašīnas un viņi te "bizināja" riņķī bļaudami un šaudīdamies, un šeit Augstākā padome nobalsoja par neatkarības atjaunošanu. Un jūs pasakāt, ka tas ir viss, tikai viens balsojums bijis 4.maijā. Tas ir viens.

Otrs. Tomēr šie cilvēki, kas ir kļuvuši par invalīdiem, un tādu nav daudz, vai tiešām viņi nav pelnījuši īpašu atzinību? Vai tiešām jums ir tiesības kāpt šeit tribīnē un ņirgāties par šiem cilvēkiem? Tas jau ir kļuvis pārāk savādi. Mēs jau esam sākuši izmantot šeit Saeimas tribīni par kaut kādu apņirgāšanās vietu. Jūs aizlaidāties visi projām pēc tam. Daļu no jums izmeta ārā no Augstākās padomes. Tā ir taisnība. Daļa vienkārši aizlaidās. Un nevienu pirkstu nepielika Latvijas Republikas atjaunošanas darbā. Neko nedarīja šeit visu Augstākās padomes darbības laiku, visus trīs gadus. Izņemot to, ka pastāvīgi mums traucēja. Kad brauca pie mums viesi no ārzemēm apsveikt mūs, tad uz tribīni līda parasti. Līda, lietošu šo vārdu, Alksnis, bija tāds Alksnis, tikai ne Jūrmalas mērs, kurš ļoti apvainojās, ka nepasaka, kurš Alksnis.

Bija tāds Aļeksejevs. Bija un ir tāda Ždanoka un vēl daži citi. Stūmās ar elkoņiem pie mikrofoniem, lai pateiktu kaut ko riebīgu. Tad, kad atbraucis bija šeit Jeļcins apsveikt mūs ar neatkarības atjaunošanu, trīs mikrofoni momentā tika aizņemti, tikai nedabūja vārdu. Redziet, es vadīju sekretariātu toreiz, un pie manis bija grūti dabūt vārdu. Aļeksejeva zīmītes es parasti pazaudēju. Viņš tik jocīgi rakstīja, ka nevarēja kārtīgi salasīt, ko viņš tur ir uzrakstījis. Tas ir tā starp citu. Tā ir vēsture. Un tāpēc es aicinu, godātie kolēģi, es neesmu invalīds, es ceru, ka kādu laiku vēl nebūšu, tā ka es nerunāju par sevi šeit. Es runāju par tiem kolēģiem, kurus es tiešām cienu. Jo es teikšu vienu: Augstākā padome divus gadus strādāja tik saliedēti, kā nav strādājusi neviena Saeima. To es jums skaidri un gaiši pasaku, un katrs mūsu kolēģis to apstiprinās. Un tagad es aicinu, godātie kolēģi, balsot par.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — 13, atturas — 2. Likumprojekts nodots komisijām.

Desmit Saeimas deputāti ir iesnieguši pieprasījumu ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim "Par ekonomikas ministra un valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" valsts pilnvarnieka Aigara Kalvīša rīcības atbilstību likumam "Par akciju sabiedrībām"". Vārds pieprasījuma motivācijai pirmajam parakstītājam Egilam Baldzēnam. Jūsu rīcībā trīs minūtes.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Es gribētu pamatot, kāpēc mēs kā konstruktīva opozīcija esam šo deputātu pieprasījumu iesnieguši. Un es šeit nocitēšu mūsu secinājuma daļu: "Pieprasām ekonomikas ministram un valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" valsts pilnvarniekam Aigaram Kalvītim nekavējoši novērst pieļautās nelikumības un izlemt jautājumu par Privatizācijas aģentūras valdes locekļa atbrīvošanu no amata un par jauna valdes locekļa iecelšanu amatā, ievērojot likuma "Par akciju sabiedrībām" 68.panta 5.punkta un valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" statūtu 72. panta 2.punkta noteikumus." Godājamie kolēģi! Tātad praktiski mēs norādām uz to, ka ir jāatceļ šis nelikumīgais lēmums. Mēs norādām arī uz to, ka mēs pašreiz neprasām kā deputāti Kalvīša kunga demisiju. Tieši tāpēc mēs iesniedzām savu pieprasījumu Mandātu un iesniegumu komisijā un Pieprasījumu komisijā, kur par šā lēmuma likumību deputāti lems.

Es gribētu atgādināt, ka pats Kalvītis "Panorāmā" ir tieši un nepārprotami atzinis, ka likuma pārkāpums ir bijis. Vēlāk pēc mūsu pieprasījuma viņš ir atzinis jau maigākā formā, ka nav ievērojis visas likumā noteiktās prasības. Bet visas likumā noteiktās prasības, neapšaubāmi, ir likuma burts un gars. Tātad tas ir pārkāpts. Mēs arī esam ievērojuši domu, ka ir tāda laba tradīcija šo likumu neievērot Privatizācijas aģentūrā un ka tāpēc tā var rīkoties, bet mēs Kalvīša kungu vērtējam nopietni, nevis kā nerātnu līgotāju Jāņu dienas pēcpusdienā, kas kopā ar citiem līgotājiem staigā un saka: "Ādamam bija septiņi dēli, visi dara tā!" Tāpēc mēs domājam, ka likums tomēr arī ekonomikas ministram ir jāievēro.

Es šeit gribētu atgādināt arī to, ka zināmā mērā opozīcijas tiesības nav ievērotas, jo mums bija tiesības arī dot savu atzinumu un atsauksmi uz to, ka šis forums tomēr nav bijis nopietns, jo tādā gadījumā arī Straumes kungs tad, kad Saeima nav lemtspējīga, varētu teikt, ka Saeima pieņem lēmumus, un šādus lēmumus nosūtīt Valsts prezidentei. Tādā gadījumā, es domāju, būtu pilnīgi skaidrs, kāda būtu Valsts prezidentes atbildes reakcija.

Kolēģi! Es gribētu uzsvērt arī to, ka Uzņēmumu reģistrā tiek pārbaudīta šā lēmuma likumība, un arī tur mēs savu viedokli dzirdēsim. Bet katrā ziņā koalīcijas līgums nekad nevar būt augstāks par likumu.

Un es gribētu šeit vēl citēt Tautas partijas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka jurista Jāņa Lagzdiņa otrdien sniegto interviju, kurā viņš saka, kas ir Saeimas uzdevums. Faktiski tas ir Saeimas uzdevums: ne tikvien iecelt amatā ģenerālprokuroru, SAB vadītāju, bet arī raudzīties, kā šīs amatpersonas pilda likumu. Faktiski tas ir Saeimas komisiju, pastāvīgo komisiju, ne tikvien izmeklēšanas komisiju viens no galvenajiem uzdevumiem, un ministra atskaite un tiesību aizsardzības institūciju vadītāju atskaites ir pastāvīga lieta. Es domāju, ka visi deputāti to novērtēs pareizi un nelikumības ir jāatceļ.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai, kurai saskaņā ar Kārtības rulli ir jāsniedz atzinums divu nedēļu laikā.

Izskatām lēmuma projektu "Par piekrišanu Saeimas deputāta Oļega Deņisova saukšanai pie administratīvās atbildības" . Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2249. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Ceļu pārvaldes iesniegumu un protokolu par administratīvo pārkāpumu, kuru ir izdarījis deputāts Oļegs Deņisovs. Komisija iepazinās ar dokumentiem, kuri ir pieejami arī jums. Jūsu rīcībā ir administratīvais protokols, kurā ir redzams konkrētais pārkāpums. Un, proti, šeit ir fiksēta ātruma pārsniegšana. Kā jūs redzat no protokola, tie ir 158 kilometri stundā. Šo pārkāpumu deputāts nav noliedzis, ko arī apstiprināja komisijā. Līdz ar to komisija, iepazīstoties ar konkrētajiem dokumentiem, vienprātīgi atbalstīja Saeimas lēmuma projekta virzīšanu un ziņojumu Saeimas sēdē par piekrišanu Saeimas deputāta Oļega Deņisova saukšanai pie administratīvās atbildības. Aicinu atbalstīt jums izsniegto lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par piekrišanu Saeimas deputāta Oļega Deņisova saukšanai pie administratīvās atbildības". Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 1, atturas — 6. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par grozījumu Saeimas lēmumā par atbildīgās komisijas noteikšanu likumprojektam "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā"" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tehnisku iemeslu dēļ aicinu pagājušonedēļ pieņemto lēmumu izteikt sekojošā redakcijā, ka likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", likuma reģistra nr. 665, nodot Juridiskajai komisijai un Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas nav. Lēmums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"" , otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāte Palmira Lāce.

P.Lāce (TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 597. Šie grozījumi ir tādēļ, lai sakārtotu samaksas jautājumus ... Neko nevar dzirdēt?

Sēdes vadītājs. Lūdzu, runājiet mikrofonā!

P.Lāce. Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 597. "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"" ir tālab, lai sakārtotu samaksas jautājumus ārrindas zemessargiem un arī noteiktu maksimālo vecumu ārrindas zemessargiem un instruktoriem.

1. priekšlikums — Saeimas Juridiskā biroja, ko ir atbalstījusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

P.Lāce. 2. priekšlikums — Aizsardzības un iekšlietu komisijas. Arī atbalstīts. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Lāce. 3. priekšlikums — Saeimas Juridiskā biroja. Arī pieņemts. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Lāce. 4. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Pēterkopa priekšlikums. Pirmā daļa ir iestrādāta 3.priekšlikumā jau, un komisija ir atbalstījusi, komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Lāce. Un 5.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Jēkabs Sproģis.

J.Sproģis (TP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādājam ar darba dokumentu nr.2177. "Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā". Likumprojekta mērķis ir saskaņot Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumu ar tām ES direktīvām, kas pieņemtas beidzamajos gados. Likuma grozījumi ķīmisko produktu likumā paredz sakārtot ķīmisko produktu datu bāzi, informācijas sistēmu, tāpat arī izvirza stingrākas prasības laboratorijas darbu kvalitātei, un šī prasību ieviešana savlaicīgi informēs iedzīvotājus par produkcijas kvalitāti, drošumu un atbilstību Eiropas Savienības normām. Tāpat arī likumprojekta grozījumi paredz virkni Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādi, kā arī uzliek papildu funkcijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Likumprojekts ir atbalstīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, un lūdzu deputātus izteikt savu viedokli, balsojot par šī likumprojekta grozījumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Sproģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 16.oktobris.

Sēdes vadītājs. 16.oktobris. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (TP). Labdien, godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.2143. Pašreiz Latvijas Republikas likumdošanā nav neviena likumdošanas akta, kas reglamentētu drošu hidroelektrostaciju ekspluatāciju. Tāpēc šis likumprojekts būs tas, kurš noteiks tiesiskos pamatus un organizatoriskos pasākumus, un tādā veidā tas būs arī kā viens garantijas elements hidrotehnisko būvju drošumam, būvniecībai, ekspluatācijai, konservācijai vai to likvidācijas laikā. Likumprojekts attieksies uz visu Daugavas kaskādi, uz visiem HES un uz 55 pašreiz ekspluatācijā esošajām mazajām HES, kā arī uz tām spēkstacijām, kas iet atjaunošanas režīmā. Tautsaimniecības komisija izskatīja šo projektu un nolēma lūgt atbalstu Saeimā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — 10. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Razminovičs. 16.oktobris.

Sēdes vadītājs. 16.oktobris. Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Dzelzceļa pārvadājumu likums" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2171. Šis likumprojekts ir radies tādēļ, ka līdz šim bija tikai Satiksmes ministrijas lēmums, uz kura pamata strādāja Latvijas dzelzceļi, un mūsu komisija šo likumprojektu izskatīja un nolēma atbalstīt, jo šāda likuma pieņemšana ir nepieciešama.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Dzelzceļa pārvadājumu likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

M.Lujāns. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 16.oktobrim!

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 16.oktobris. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījums Robežsardzes likumā" , pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāte Palmira Lāce.

P.Lāce (TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2156. Grozījuma būtība ir tāda, ka no likuma ir jāizslēdz 27.pants, kas paredzēja, ka robežsargiem ir palīgi, bet palīgi — tā ir tāda institūcija, kur viņu darbs netiek apmaksāts, un patiesībā valstij drošības labad šāda institūcija nemaz nav vajadzīga, jo tas tikai pievērš nevajadzīgu uzmanību, un patiesībā nevienam arī nav liegts palīdzēt robežsargiem ne ar informāciju, ne kā citādi. Tāpēc šo punktu vajadzētu izslēgt no likuma.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Robežsardzes likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

P.Lāce. 6.oktobris.

Sēdes vadītājs. 6.oktobris. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību"" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Spurdziņš.

O.Spurdziņš (TP). Labdien, cienījamie kolēģi! Aicinu jūs strādāt ar likumprojektu, kura reģistrācijas nr.626 "Grozījumi likumā "Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību"". Likums, kas ir pieņemts gandrīz vai gadu atpakaļ "Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību", tātad, kā jau minēju, gadu ir apmēram nostrādājis, ticis pielietots, un ir parādījusies vajadzība izdarīt atsevišķus grozījumus šajā likumā. Šie grozījumi ir saskaņoti un atbalstīti arī no Latvijas Pašvaldību savienības puses. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja šos grozījumus likumā un akceptēja. Aicinu arī jūs, kolēģi, akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 5.oktobris. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu" . Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Šis ir tipveida līgums, kādus mēs esam noslēguši ar ļoti daudzām valstīm, un es aicinu to atbalstīt, izskatīt kā steidzamu. Ārlietu komisija šos tipveida līgumus parasti aicina izskatīt kā steidzamus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

G.Krasts. Izskatīsim to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Ja neviens neiebilst, tad izskatām otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

G.Krasts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Irānas Islama Republikas valdības nolīgumu par pasažieru un kravas starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Gluži analogs iepriekšējam līgumam, un faktiski valsts vārds ir tikai mainījies. Aicinu ievērot to pašu, mēģināt likumprojektu pieņemt tajā pašā procedūrā, kā mēs to izdarījām ar iepriekšējo. Tātad atzīt šo par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Krasts. Izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Ja neviens neiebilst, arī otrajā, galīgajā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības vienošanos par rūpniecisko sadarbību aizsardzības jomā" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Šis likumprojekts ir vajadzīgs, lai veicinātu Latvijas un Čehijas sadarbību rūpnieciskajā jomā, tas ir, aizsardzības sektorā. Un kopā ar šo likumu tiks izsludināts starptautiskais līgums, kas veidos juridisko bāzi atsevišķu sadarbības projektu veidošanai. Ārlietu komisija šo likumprojektu aicina izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Krasts. Izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Ja nevienam nav nepieņemams šis likumprojekts, izskatīt to arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Par Eiropas Padomes Attīstības bankas līgumu" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Tātad šis konkrētais likumprojekts paredz apstiprināt līgumu par Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes Attīstības bankai, un šis likumprojekts pēc apstiprināšanas pavērs Latvijai iespēju iegūt kredītu izglītības, medicīnas un infrastruktūras, sociālajiem, kā arī lauku attīstības projektiem par lētāku cenu. Tāpēc aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu, un Ārlietu komisija to aicina izskatīt kā steidzamu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Krasts. Izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Un, ja nevienam nav iebildumu, tad arī otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"" . Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" iesniedzis Ministru kabinets, un tas paredz papildināt šī likuma pārejas noteikumu 3. punktu ar jaunu 4. apakšpunktu sekojošā redakcijā, ka saistībā ar uzņēmuma maksātnespēju ir iespējams atsavināt nekustamo īpašumu, kurš ir ierakstīts zemesgrāmatā, tikai pēc 2002. gada 1. janvāra. Likumprojekta iesniedzēji tika uzklausīti divās komisijas sēdēs un pārliecināja komisiju, ka pirmajā lasījumā likumprojekts atbalstāms. Tas uzlabos bankrotējušo un maksātnespējīgo uzņēmumu aktīvu realizēšanu un tajā pašā laikā palīdzēs taupīt administratoru līdzekļus, kuri lielākoties aiziet algām un sociālajiem maksājumiem par darbiniekiem. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

L.Muciņš. 5. oktobris.

Sēdes vadītājs. 5. oktobris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par bāriņtiesām un pagasttiesām"" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamie deputāti! Likumprojektu "Grozījumi likumā "Par bāriņtiesām un pagasttiesām"" iesniedzis Ministru kabinets. Likumprojekta reģistra numurs 567. Tas paredz izdarīt grozījumus 38., 39. un 40. pantā. Šie grozījumi ir nepieciešami, lai sakārtotu mūsu valstī esošo adopcijas sistēmu. Tiek precizētas bāriņtiesas funkcijas un uzdevumi, kā arī noteikts, kura bāriņtiesa precīzi dod atzinumus par bērniem, kuri ievietoti dažādās bērnu audzināšanas iestādēs un bērnunamos, ja viņi tiek nodoti adopcijai. Aicinu atbalstīt pirmajam lasījumam!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par bāriņtiesām un pagasttiesām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

L.Muciņš. 10. oktobris.

Sēdes vadītājs. 10. oktobris. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Satversmes tiesas likumā" , otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Likumprojekts, kā jūs redzat, ir apjomīgāks nekā iepriekšējie divi. Tātad dokuments nr.2265.

Tika saņemti vairāki iesniegumi ar priekšlikumiem papildināt likumprojektu otrajam lasījumam. Tātad 6. lappusē pirmais priekšlikums ir — tieslietu ministre Labucka piedāvāja Satversmes tiesas reglamentu ne tikai apstiprināt Satversmes tiesai, bet arī ar Saeimas lēmumu. Nu, juridiski tas mums nebija pieņemams, un Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta šo priekšlikumu.

L.Muciņš. Otrs tieslietu ministres Labuckas priekšlikums bija papildināt 16. pantu par to, ka Satversmes tiesa sniedz normatīvo aktu oficiālo iztulkojumu. Šis jautājums Juridiskajā komisijā tika rūpīgi debatēts. Tas ir konceptuāls jautājums, un šis konceptuālais jautājums šāda konceptuāla pieeja, izstrādājot jau Satversmes tiesas likumu, netika atbalstīta. Toreiz daudz un nopietni tas tika izskatīts, vēlreiz rūpīgi debatējot vairākās konferencēs, kurās gan es, gan citi Juridiskās komisijas locekļi bija aicināti un piedalījās. Mēs uzklausījām gan ārvalstu ekspertu viedokli, gan arī konstatējām, ka tikai dažās, konkrēti Bulgārijā un vienā no Balkānu valstīm, ir šāda prakse, ka tiek sniegts nevis saistībā ar konkrētu lietu likuma tulkojums, bet abstrakts likuma tulkojums, kas nebalstās uz konkrētiem lietas materiāliem. Atcerēsimies, ka arī Krievijas konstitucionālajā tiesā pirms lieliem nemieriem bija šāda norma, un pie kā tas noveda. Tas noveda pie tā, ka konstitucionālā tiesa iesaistījās dažādās politiskās... nu, politizējās. Un mēs rūpīgi šo jautājumu diskutējām un nolēmām neatbalstīt, jo likums pieturas pie vienas koncepcijas, un mēs nevaram tagad pēkšņi iestrādāt vienā normā pilnīgi citu koncepciju, un arī pēc būtības tas nebija atbalstāms. Komisija neatbalstīja.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta šo priekšlikumu, bet, atvainojiet, Muciņa kungs, šajā brīdī likumprojekta izskatīšanu uz brīdi pārtrauksim, jo, kā zināms, vakar Latvijā oficiālā vizītē ieradās Somijas Republikas parlamenta spīkere Rita Osukainenas kundze ar viņas vadīto delegāciju. Šodien mums ir tas gods uzklausīt viņas uzrunu mūsu parlamentā. (Aplausi.)

R.Osukainena (Somijas Republikas parlamenta spīkere). Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Deputāti! Dāmas un kungi! Mēs dzīvojam laikā, kad Eiropā notiek lielas vēsturiskas pārmaiņas. Eiropas Savienību gaida nozīmīgi iekšējie un ārējie izaicinājumi, kas paredz jauninājumus kā Savienības struktūrā, tā arī tās politikā. Eiropas Savienība gatavojas uzņemt vairāk nekā desmit jaunas dalībvalstis no Viduseiropas un no Austrumeiropas. Somijas parlaments savos paziņojumos sakarā ar paplašināšanās jautājumiem ir atzīmējis, ka Eiropas Savienības paplašināšanai ir jābūt Somijas valsts Eiropas politikas prioritātei. Paplašināšana ir jāveic tā, lai tā neizjauktu Eiropas apvienošanas procesa 40 gadu laikā sasniegtos rezultātus. Tā Eiropas Savienības paplašināšanās veicinās stabilitāti, drošību un labklājību mūsu reģionā. Lai kļūtu par Eiropas Savienības loceklēm, kandidātvalstīm ir jāpārņem un jāievieš Eiropas Savienības likumdošana, tā sauktā acquis communautaire , ieskaitot Eiropas Savienības otrā un trešā pīlāra noteikumus par kopīgu ārējo un drošības politiku, kā arī policijas un kriminālās likumdošanas jautājumus. 1993. gadā Kopenhāgenā Eiropas Padomes sanāksmē tika noteikti priekšnosacījumi kandidātvalstu uzņemšanai Savienībā. Kandidātvalstīs ir jābūt stabiliem institūtiem, kuri garantē demokrātijas, tiesiskas valsts principu un cilvēktiesību ievērošanu, kā arī mazākumtautību aizsardzību.

Otrkārt kandidātvalstīs ir jabūt funkcionējošai tirgus ekonomikai un tām reāli jāspēj izturēt gan konkurenci Eiropas iekšējā tirgū, gan arī jāpilda pienākumi, kurus uzliek dalība Savienībā, ieskaitot Savienības politiskās, ekonomiskās un monetārās prasības. Kandidātvalstīm pirms iestāšanās Eiropas Savienībā papildus ir jāatrisina visas domstarpības, kas varētu apdraudēt Eiropas Savienības kopumu un darbību. Šādas domstarpības ir, piemēram, strīdi par robežām un mazākumtautību problemātiskais stāvoklis. Somija šos kritērijus uzskata par neapšaubāmiem un obligātiem dalības priekšnosacījumiem. Somija atbalsta Eiropas Savienības komisijas paplašināšanās stratēģiju, kuras atskaites punkts ir tāds, ka dalībvalstis, pievienojoties Savienībai saskaņo sabiedrisko tiesību institūtu. Pārejas laiks un objektīvi pamatota piekāpšanās atsevišķos jautājumos ir daļēji iespējama, kā tas jau ir bijis agrākajos pievienošanās līgumos. Bet izņēmumi no kopējiem noteikumiem kā tādi nav pieļaujami. Sabiedrisko tiesību institūta sakārtošana nacionālajā līmenī ir svarīgs un liels uzdevums, pie kura jums kā kandidātvalsts likumdevējiem ir daudz jāstrādā. Ar likumdošanas atjaunošanu uz papīra vien nepietiek. Likuma pantiem ir jākļūst par reāli funkcionējošu likumdošanu, kuras noteikumi jālieto praksē kā ierēdņiem, tā arī pilsoņiem.

Eiropas kopienu dibināšanas pamatā bija doma par to, ka pakāpeniska ekonomiskā apvienošanās varētu radīt priekšnosacījumus, lai valstis tuvinātos arī politiski. Šī doma der arī mūsdienu paplašināšanās projektam. Dalībvalstis saprot, ka paplašināšanās nenozīmē tikai lielu ekonomisko slodzi dalībvalstīm, kaut gan arī ekonomisko nastu vai citus sarežģījumus nevajadzētu novērtēt par zemu. Perspektīvā pēc paplašināšanās sekos nozīmīgas ekonomiskās priekšrocības. Iekšējā tirgus paplašināšanās pavērs jaunas iespējas kā uzņēmumiem, tā arī patērētājiem. Izskatot Eiropas Savienības paplašināšanās ietekmi un paplašināšanās stratēģiju, ir jāakcentē tas, ka šī paplašināšanās palielinās visas Eiropas Savienības ekonomiskās un sociālās attīstības potenciālu. Tādēļ kandidātvalstīm būtu jāpiedāvā pēc iespējas labvēlīgāki priekšnoteikumi, lai tās varētu integrēties Rietumeiropas ekonomikajā sistēmā. Turklāt īpaša uzmanība ir jāpievērš tam, lai kandidātvalstis sasniegtu pietiekamu sociālo tiesību un vides normu līmeni.

Nedrīkst aizmirst arī par to dvēselisko un kultūras kapitālu, ko Eiropas Savienībai nodrošinās paplašināšanās. Paplašināšanās paredz Eiropas Savienības atjaunošanos kā iekšēji, tā arī no ārpuses. Dalībvalstis starpvalstu konferencē dalībvalstis pašlaik apspriež nozīmīgas institucionālās pārmaiņas, kuras ir jāveic Eiropas Savienībā pirms nākamās paplašināšanās kārtas. Eiropas Padomes sanāksmē, kas notiks decembrī Nicā, tiks lemts arī par Komisijas sastāvu, Padomes balsu līdzsvarošanu un akcentēšanu, kā arī par vietu sadali Eiropas parlamentā. Tādām valstīm kādas ir mūsu valstis, kas cilvēku skaita ziņā ir nelielas, tas ir, mazām dalībvalstīm, ir ļoti svarīgi, kā mēs spēsim kontrolēt mūsu nacionālās intereses, Eiropas Savienībai pieņemot lēmumus. Somija pārrunās ir atbalstījusi principu, lai katrai dalībvalstij tur būtu savs komisārs, lai tiktu nodrošināts pietiekams balsu skaits Padomē un saglabāts pieņemams vietu skaits Eiropas parlamentā. Mēs ticam, ka šie principi atbilst arī jūsu mērķiem.

Kā maza valodas izplatības reģiona un mazas valsts pārstāve un it sevišķi kā dzimtās valodas skolotāja es uzskatu par ļoti svarīgām tiesības Savienībā izmantot dzimto valodu kā oficiālo valodu. Eiropas parlamenta darbība un lēmumu sagatavošana visās Savienības oficiālajās valodās ir mūsu pamattiesības. Tomēr Padomes darbā šajā ziņā var vēl daudz ko vēlēties. Valodu jautājums nav ietverts pašreizējā starpvalstu konferences darba kārtībā, taču, pateicoties lielajām dalībvalstīm, šis jautājums laiku pa laikam tiek izvirzīts.

Kā nacionālā parlamenta locekļus jūs droši vien nodarbina jautājums par likumdošanas varas nodošanu Eiropas Savienības institūcijām. Dalībvalstu nacionālie parlamenti nav tieši pārstāvēti Eiropas Savienības institūcijās. Tiem ir iespēja kontrolēt un vadīt Eiropas Savienības darbību ar Padomē strādājošo dalībvalstu valdību pārstāvju palīdzību. Šeit īpaši svarīga ir katras valsts konstitucionālā organizācija. Eiropas Savienības pamatlīgumu izmaiņas, kā arī daži citi Eiropas Savienības galvenie lēmumi papildus ir jāapstiprina dalībvalstu parlamentos. Dalībvalstu nacionālo parlamentu Eiropas Savienības komisijas sadarbojas Eiropas Savienības komisiju konferences (tā sauktās COSAC), kas tiek organizēyta divas reizes gadā, ietvaros. Tā sauktais KOSAK, kas tiek organizēts divas reizes gadā.

Dalībvalstu nacionālo parlamentu statuss ir atšķirīgs. Daudzām vecajām dalībvalstīm ir diezgan vāja parlamentārā vadība. Latvijai iepriekš vajadzētu labi apdomāt šo jautājumu. Kad Somija gatavojās iestāties Savienībā, mēs paredzējām, ka Somijas parlamentam saglabāsies iespēja piedalīties Eiropas Savienības likumdošanas sagatavošanā. Esam veikuši mūsu konstitūcijā grozījumus, kas garantē parlamenta pilnvaru un pārraudzības tiesību saglabāšanu. Somijas parlamentam pretēji daudzu citu dalībvalstu parlamentiem ir reāla iespēja ar Somijas valdības viedokli ietekmēt Eiropas Savienības Padomi.

Somijas konstitūcija uzliek par pienākumu valdībai informēt parlamentu par lietu sagatavošanu Eiropas Savienībā.

Valdībai ir arī jāuzklausa parlaments par Eiropas Savienībā izskatāmajiem piedāvājumiem, kā arī izskaidro un jāpamato savas darbības līnija dažādos Eiropas Savienības jautājumos. Saskaņā ar konstitūciju valdībai un atsevišķiem ministriem savā darbībā ir jābauda parlamenta uzticība. Šis parlamentārās atbildības princips attiecas arī uz valdības darbību Eiropas Savienībā, un praksē tas nozīmē to, ka parlamenta viedoklis nosaka Somijas darbības līniju. Parlamentā Eiropas Savienības lietu izskatīšana ir uzticēta komisijām. Parlamenta viedoklis Eiropas Savienības jautājumos tiek paziņots Lielajā komisijā vai, ja jautājums skar Eiropas Savienības kopējo politiku vai drošības politiku, tas tiek izskatīts Ārlietu komisijā. Galvenais Lielās komisijas uzdevums ir parlamenta ietekmes un parlamentārās uzraudzības īstenošana Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanā.

Lielā komisija izskata divu veidu Savienības jautājumus. Eiropas Savienības likumdošanas iniciatīvas (direktīvu un dekrētu projekti), kas skar parlamenta kompetencē esošos jautājumus, kā arī citus ar Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanu saistītos jautājumus, par kuriem valdība ir uzskatījusi par nepieciešamu informēt parlamentu vai parlaments ir īpaši lūdzis šo jautājumu izskaidrošanu.

Līdz ar to papildus Lielajai komisijai priekšlikums tiek nosūtīts izskatīšanai vienai vai vairākām komisijām, kuru kompetencē atrodas šī lieta. Šo komisiju uzdevums ir sniegt atsauksmi par jautājumu, lai Lielā komisija varētu to izskatīt. Nobeigumā Lielā komisija paziņo parlamenta viedokli par šo priekšlikumu. Pirms katras Savienības Padomes sanāksmes valdības locekļi, kas tajā piedalās, skaidro Lielajai komisijai sanāksmē izskatāmos jautājumus un Somijas pārstāvju pozīciju Padomē.

Pirms sanāksmes arī premjerministrs sniedz paskaidrojumu Lielajā komisijā par Eiropas Padomes, tas ir, Eiropas Savienības galotņu sanāksmes, sagatavošanu un Somijas pozīciju. Lielā komisija saņem ziņojumu par sanāksmju gaitu un rezultātiem, kad tās jau ir pabeigtas.

Tāpat kā savā laikā Somijā, lēmumu par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai, pieņem tauta. Ņemot vērā jūsu valsts vēsturi, ir saprotams, ka pastāv stipras bažas par iespējamu suverenitātes atkārtotu zaudēšanu. Ir svarīgi, lai jūs, parlamentārieši, tautas pārstāvji, informētu Latvijas tautu par to, kas notiek pārrunās par iestāšanos un atklāti stāstītu par to, ko nozīmēs dalība ar visām tās labajām un sliktajām pusēm. Parlamenta, kas pārstāv tautu patiesa un pārliecinoša piedalīšanās Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanā, ir garantija tam, ka suverenitātes kodols tiks saglabāts pašu rokās.

Mēs esam uzmanīgi sekojuši tam, kādus soļus Latvija līdzās citām kandidātvalstīm ir spērusi iestāšanās sagatavošanā. Latvija ir attīstījusies ceļā uz sociālo tirgus ekonomiku. Kaut gan ir vēl daudz jādara nodarbinātības atbalstīšanai sociālā dialoga paplašināšanai un nabadzības novēršanai.

Mēs ļoti pozitīvi vērtējam to, ka Latvija ir veikusi izmaiņas savā pilsonības likumā, apstiprinājusi jaunu valodas likumu un uzsākusi Latvijas sabiedrības integrāciju veicinošu programmu. Eiropas Savienības un Latvijas savstarpējās pārrunas par dalību veiksmīgi tika sāktas pēc Helsinku Eiropas Padomes 1999.gada decembra lēmuma. Novēlu jums labu veiksmi iestāšanās sarunās, kuras dažkārt mēdz būt arī smagas.

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Somijas un Latvijas tautu saites sniedzas dziļi vēsturē. Somugru un baltu tautas vienmēr ir dzīvojušas kā kaimiņi. Dzīvojot pie vienas jūras, somi un latvieši vienmēr ir sadarbojušies.

Mēs paši bieži vien vairs neatceramies, ka Somijai un Latvijai ir bijusi kopīga vēsture jau no XVII gadsimta, kad esam bijuši daļa no Zviedrijas Karalistes. Ceru, ka pēc dažiem gadiem mēs sēdēsim pie kopīga galda, lemjot par Eiropas Savienības lietām.

Latvijai ir savdabīga un dzīvotspējīga kultūra. Vēstures gaitā latvieši vienmēr starptautiskajā dialogā ir sekojuši labākajām Eiropas tradīcijām. Būdama maza tauta, somi saprot savas valodas un kultūras mantojuma saglabāšanas nozīmi.

Esmu apmierināta ar to, ka starp mūsu valstu parlamentiem un parlamentāriešiem ir cieša un aktīva sadarbība. Labs paraugs ciešajiem kontaktiem ir bijušas Ziemeļvalstu un Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāju konferences. Astoņu priekšsēdētāju sanāksmes ir kļuvušas par svarīgu forumu, kurā līdzās citiem jautājumiem mēs varam apspriest mūsu parlamenta darba principu attīstību.

Cienījamie deputāti! Somijas parlamenta delegācijas un savā vārdā vēlos pateikties jums, cienījamais priekšsēdētāja kungs, par sirsnīgo uzņemšanu jūsu skaistajā pilsētā, kura nākamgad svinēs savu 800 gadu jubileju. Novēlu jums panākumus. Liels paldies un arī turpmāk novēlu panākumus! (Aplausi.)

 

Sēdes vadītājs. Paldies Osukainenas kundzei, un mēs vēlam jums veiksmīgu vizītes turpinājumu! (Aplausi.)

Turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi Satversmes tiesas likumā", otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš. 3.priekšlikums.

L.Muciņš (LC). 3.priekšlikums. Deputāti Bartaševičs un Klementjevs iesniedza priekšlikumu, kas attiecas uz Saeimas deputātu skaitu, kuri var ierosināt un iesniegt pieteikumus Satversmes tiesā. Deputāti ierosina aizstāt vārdu "divdesmit" ar vārdu "desmit".

Juridiskā komisija rūpīgi debatēja šo priekšlikumu, un tur ir vēl vesela rinda analogu priekšlikumu likuma tekstā, un nolēma neatbalstīt šo priekšlikumu aiz sekojošiem motīviem, ka 20 deputāti ir Saeimas viena piektā daļa, un, analizējot analogu likumdošanu Eiropā par konstitucionālām tiesām, parasti šāda parlamenta daļa, viena piektā daļa, ir deputātu skaits, kas risina gan Satversmes tiesā, gan citos jautājumos, nu, dažādus — ir tiesīgi dažādus jautājumus virzīt, un tiek uzskatīts reizē par pietiekami ne mazu un reizē pietiekami lielu daļu, lai virzītu dažādus jautājumus gan parlamentā, gan citur. Un šajā gadījumā komisija uzskatīja, kad 20 deputātu ir pietiekami demokrātisks skaitlis, kas varētu būt pietiekami, lai iesniegtu pieteikumu Satversmes tiesā, un tāpēc neuzskatīja, ka vajag samazināt šo skaitli līdz desmit. Un otrs arguments ir tas, ka komisija atbalstīja būtisku paplašinājumu personām griezties tieši Satversmes tiesā, tādā veidā paplašinot Satversmes tiesas pieteikumu, iesniegumu spējīgo personu loku, līdz ar to mēs nolēmām neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 3.priekšlikumu.

M.Mitrofanovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Ir vēl cits precedents tajā pašā likumā. Muciņa kungs, tur ir teikts, ka desmit deputāti var ierosināt iecelt tiesnesi Satversmes tiesai. Un es vēlreiz gribu atgādināt, ka valdošām partijām vai frakcijām, vispār pozīcijai ir lielas iespējas ierosināt lietas izskatīšanu Satversmes tiesā. Nu, teiksim, savācot divdesmit parakstus vai caur valdību, vai caur Saeimas balsojumu, ar Saeimas deputātu balsu vairākumu, bet mūsu frakcijas priekšlikums ir samazināt deputātu skaitu, kurš ir nepieciešams, lai iesniegtu pieteikumu Satversmes tiesai par lietas ierosināšanu par likuma neatbilstību augstākā juridiska spēka tiesību normām. Pēc mūsu domām, šis skaitlis ir jāsamazina no divdesmit līdz desmit deputātiem. Spēkā esošā norma apgrūtina opozīcijai iespēju griezties Satversmes tiesā, jo abās opozīcijas frakcijās pašlaik ir mazāk nekā 20 deputātu. Protams, abas opozīcijas frakcijas pierādīja praksē, ka atsevišķos gadījumos viņi var sekmīgi pārvarēt barjeru un tomēr iesniegt pieteikumu, bet tas ir mākslīgs risinājums, jo mēs nevaram gaidīt, mēs nevaram pieprasīt no deputātiem, no abām frakcijām, no opozīcijas deputātu vairākuma vienādu attieksmi vai vienādu interesi pret konkrētu lietu vai konkrētu likumu. Un nav nekāds brīnums, ka opozīcijas frakcijām var būt pavisam atšķirīga attieksme pret noteiktiem likumiem. Nedrīkst piespiest opozīciju formāli parakstīties zem pieteikuma tikai opozīcijas solidaritātes dēļ. Rīt opozīcijā sastāvs var izmainīties. Es stipri šaubos, ka, teiksim, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, kad šī partija nokļūs opozīcijā, tad frakcijai viegli izdosies savākt nepieciešamos 20 parakstus, nu, teiksim, ar mūsu frakcijas palīdzību, es stipri šaubos. Ja mēs nesamazināsim likmi, tad mūsu parlamentā saglabāsies otrais lieks un nestrādājošs mehānisms, tāds pats kā Pieprasījumu komisijā mehānisms, kur opozīcija pat teorētiski nevar panākt kaut ko ar savām balsīm. Es ierosinu tomēr atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Mitrofanova kungs, es saprotu, ka jūs domās esat pilnīgi vienots ar Sokolovska kungu, bet tomēr turpmāk piesakāties no savas vietas debatēs. Paldies! Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Juridiskā komisija noraidīja šo priekšlikumu. Un, atskatoties vēsturē, mēs redzam, ka pirmajā Satversmes tiesas likuma redakcijā vispār bija viena trešdaļa deputātu. Pēc tam šī norma tika pielāgota tai praksei, kāda ir starptautiska — viena piektā daļa. Ja mēs aizejam līdz vienai desmitai daļai, manuprāt, mēs ieslīgstam galējībās. Vienu desmito daļu varētu mēs atbalstīt viena iemesla dēļ, ja nebūtu jaunās redakcijas 17.panta pirmās daļas 11.punkta. Šis 11.punkts dod iespēju ikvienai personai, gan juridiskai, gan fiziskai, priekšlikumu iesniedzēji — tās ir trīs vai četras partijas, tātad jebkura partija kā juridiska persona. Lūdzu Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā vērsties Satversmes tiesā. Lūdzu, izmantojiet savas tiesības. Savukārt, ja mēs nonākam līdz desmit deputātiem, tad nu es redzu to kā instrumentu varbūt pat šai tā saucamai nevardarbīgās pretošanās kampaņai, jo likumdošanas procesu arī ir diezgan viegli kavēt un bloķēt ar šādām metodēm, kuras it kā par likumīgām ir atzinis Satversmes aizsardzības birojs, tā ka es aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pirms turpinām debates, mums ir jāizskata desmit deputātu ierosinājums: turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Nākamajam vārds debatēs deputātam Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (PCTVL). Cienījamie deputāti! Mūsu frakcijas piedāvājums — mūsu deputātu piedāvājums samazināt deputātu skaitu, kam ir tiesības iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai, no divdesmit uz desmit cilvēkiem, un tam ir daži iemesli.

Pirmkārt, šeit izskanēja labs priekšlikums un izskanēja doma, ka it kā pietiek ar to, ka pilsonis var iesniegt šādu pieteikumu, ja viņa tiesības ir skartas. Bet tomēr Saeimā sēž deputāti, un viņu pienākums, tieši viņu pienākums vērot, lai Latvijas likumdošana būtu saskaņota un atbilstu tiem līgumiem, ko Latvija ir akceptējusi šeit, parlamentā, un, protams, ka deputāti labāk zina šo jomu, un šis priekšlikums — dot iespēju tieši desmit deputātiem vērsties Satversmes tiesā, kā teikt, bija starp domām, vai nedot tās tiesības vienam deputātam, un tas bija savdabīgs kompromiss no mūsu puses. Paskatieties, kas pašreiz notiek. Saeimā ir sešas frakcijas, un tikai divām frakcijām ir iespējas uzrakstīt šādu pieteikumu Satversmes tiesai, tas nav godīgi, un es uzskatu, ka tomēr jādod arī citām frakcijām tādas tiesības. Pie tam ir ļoti svarīgi piešķirt opozīcijai, tā teikt, sanitāra lomu, jo eksistē ļoti daudz normu, kas ir pretrunā starptautiskiem likumiem un līgumiem. Un kam, kā ne opozīcijai, nodarboties ar to saskaņošanu. Un, ja mēs dosim iespēju opozīcijai strādāt tieši šajā virzienā, tad labums būs ne tikai opozīcijai un ne tikai Saeimai, bet arī visai valstij. Tieši tāpēc es uzskatu, ka tomēr ir vērts samazināt šo kvotu un dot iespēju arī strādāt opozīcijai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Ir svarīgi atcerēties pirmo lasījumu, kurā varbūt nepietiekami tika uzsvērts būtiskais šo labojumu kopējais raksturs. Kopējais raksturs šiem labojumiem ir tāds: notiek pavērsiens ar 17.panta 11.punktu, notiek pavērsiens no publisko tiesību subjektiem, kuri te ir gara rinda, kas var iesniegt un līdz šodienai varēja iesniegt pieteikumus — kā Ministru kabinets, Augstākās tiesas plēnums, ģenerālprokurors, Valsts kontrole, Valsts prezidente, 20 deputāti, notiek pavērsiens uz privāto personu pusi. Tātad persona var iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā. Līdz ar to šīs debates par to, vai vienu vai otru personu šeit pielikt klāt, vēl papildināt ar kādu, arodbiedrības arī griezās pie mums komisijā, lai tās papildina, šim punktam ir tendence mazināties, jo mēs liekam akcentu šobrīd uz privātām personām. Tas ir viens moments.

Un otrs moments ir — mēs tādā veidā šīs privātās personas mudinām pāriet uz Rietumu sabiedrībai tradicionālo pieeju, ka nevis kāds labais onkulis mūsu vietā iesniedz pieteikumus tiesā un tiesājas, bet mēs paši rūpējamies par savu tiesību aizsardzību.

Tādēļ arī jau šie papildu motīvi, kādēļ komisija noraidīja šo priekšlikumu. Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. — deputāta Bartaševiča un deputāta Klementjeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 46, atturas — 15. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 4. priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

L.Muciņš. 5. — tieslietu ministres Labuckas priekšlikums. Sakarā ar to, ka netika atbalstīts otrais priekšlikums, arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 6. — deputātu Bartaševiča un Klementjeva priekšlikums, nav atbalstīts, bet pēc būtības mums tur ir iekšā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 7.priekšlikums — tas pats.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 8. — deputātu Bartaševiča un Klementjeva priekšlikums, nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. — deputāta Bartaševiča un Klementjeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 40, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts.

L.Muciņš. 9. — deputāta Bartaševiča un Klementjeva priekšlikums, nav atbalstīts sakarā ar iepriekšējo balsojumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

L.Muciņš. 10. — tieslietu ministres Labuckas priekšlikums, atbalstīts daļēji un iestrādāts 11. — Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Juridiskās komisijas viedoklim par 10. un 11. priekšlikumu.

L.Muciņš. 12. — tieslietu ministres Labuckas priekšlikums, atbalstīts daļēji un iestrādāts 13. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 14. ir deputāta Lujāna priekšlikums — pagarināt šo datumu, šo termiņu, cik ilgi var iesniegt šīs konstitucionālās sūdzības, no 6 mēnešiem uz 1 gadu, nav atbalstīts, jo tas neveicina tiesiskās stabilitātes veidošanos valstī, kad konstitucionālā sūdzība tiek iesniegta pēc tam, kad ir izmantoti visi likumā paredzētie aizsardzības līdzekļi, līdz ar to ir iziets cauri visām tiesu instancēm, visām apelācijām un kasācijām, spriedums ir stājies spēkā. Līdz ar to šāda vēl viena gada pielikšana klāt sūdzības iesniegšanas iespējai sešu mēnešu vietā, tātad pagarināt divas reizes, nevar kalpot valstij par tiesiskas stabilitātes garantu, jo spriedumi, kuri ir stājušies likumiskā spēkā, tiem ir jāpaliek stabiliem. Tādēļ komisija nav atbalstījusi 14. — deputāta Lujāna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš. 15. — deputāta Lujāna priekšlikums: izslēgt 20. panta 5. daļu, kurā ir paredzētas konstitucionālās tiesas tiesības, ka var atteikties konstitucionālā tiesa pati ierosināt lietu gadījumos, kad sūdzībā ietvertais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai. Komisija noraidīja deputāta Lujāna priekšlikumu aiz sekojošiem motīviem, ka tas ir viens no svarīgiem konstitucionālās tiesas lietu skaita regulēšanas mehānismiem, un tajā pašā laikā tas novērš to, ka konstitucionālajā tiesā tiek iesniegti dokumenti, kuri nav pietiekami juridiski motivēti vai nav pietiekami kvalitatīvi sagatavoti. Šeit mēs varam sasaistīt šo jautājumu ar to, ka ir valstis, kurās obligāti pieprasa, lai konstitucionālo sūdzību sastāda attiecīgā juridiskā statusā esošs advokāts.

Mēs diskutējām komisijā šo jautājumu, kaut gan tāds priekšlikums nav iesniegts, bet it kā svērāmies uz to pusi, ka vajadzētu atļaut katram iesniegt konstitucionālo sūdzību, un tajā pašā laikā nevajadzētu to ierobežot ar kādu juristu, izglītotu juristu vai attiecīgu statusu saņēmušu juristu prasībām, ka tikai tie var sastādīt šīs konstitucionālās sūdzības. Līdz ar to tas arī ir vēl viens motīvs, kādēļ mēs noraidījām deputāta Lujāna priekšlikumu, jo tomēr pilsoņiem un personām, aizstāvot savas tiesības, ir tomēr jādomā par juridisko motivāciju, un nevaram mēs šeit jebkuras sūdzības par jebkādu jautājumu bez kādas motivācijas sūtīt. Tad mums ir vai nu tik milzīga Satversmes tiesa jāuztaisa, jo jau šodien mēs redzam, ka ļoti daudzas sūdzības nonāk nemotivētas Satversmes tiesā un ne pēc adreses. Tādēļ mēs noraidījām. Aicinu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

L.Muciņš. 16. — deputātu Bartaševiča un Klementjeva priekšlikums, nav atbalstīts, un mēs jau to balsojām.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 17.priekšlikums — tas pats. Neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 18. — deputāta Lujāna priekšlikums. Nav atbalstīts aiz sekojošas motivācijas. Pirmām kārtām 23. pants — pārstāvība Satversmes tiesā — 1. daļa 23.pantā skaidri un gaiši nosaka, ka šo lietu dalībnieku procesuālās darbības Satversmes tiesā var veikt pats vai arī ar pilnvarotu personu vai pilnvarotu pārstāvju starpniecību. No vienas puses, Lujāna kungs jau šeit it kā pastiprina to prasību, ka jābūt notariālai pilnvarai. 23. panta 1. daļa nekādu notariālu pilnvaru neprasa. Viņa par pārstāvju starpniecību šeit neko nerunā, un tajā pašā laikā 3. daļa runā par zvērinātu advokātu, kas ir nevis tāds pārstāvis, kas uzstājas šīs personas vietā, bet kas uzstājas paralēli vai kopā ar šo personu un sniedz kvalitatīvu juridisku palīdzību. Lujāna kungs šeit tātad piedāvāja šo 4. daļu, ko mēs neatbalstījām, no tā motīva, ka, no vienas puses, viņš pastiprina, un, no otras puses, mums ir jānodrošina tomēr kaut nedaudz, lai Satversmes tiesā kā jebkurā tiesā un kā tas ir daudzās Eiropas valstīs, runātu nevis katrs, kas, garāmejot gar tiesu, ir ienācis iekšā, lai pateiktu dažus gudrus vārdus tiesnesim galīgi šķērsām par izskatāmo lietu, bet lai runātu kvalitatīvi izglītoti un attiecīgi savu kvalifikāciju visu laiku paaugstinoši un tai sekojoši kvalificēti juristi, kā tas ir normālās Rietumu valstīs, jo zobus jūs arī neļaujat ārstēt kuram katram garāmgājējam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

Acīmredzot visi priekšlikumi ir izskatīti.

L.Muciņš. Jā, līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Satversmes tiesas likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

L.Muciņš. 10. oktobri, lūdzu.

Sēdes vadītājs. 10. oktobris. Paldies!

Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, daži paziņojumi. Šodien mēs sveicam kolēģi Pāvelu Maksimovu 56 gadu jubilejā. (Aplausi.) Vārds paziņojumam deputātam Gundaram Bojāram.

G.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Deviņi Saeimas deputāti ir izteikuši vēlēšanos darboties Latvijas un Islandes starpparlamentu sadarbības grupā. Visus, kas vēlas šajā grupā vēl darboties, lūdzu uz dažām minūtēm Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (TP). Kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pēc pusstundas.

Sēdes vadītājs. Edvīnam Inkēnam.

E.Inkēns (LC). Pirmā ir labā ziņa. Eiropas lietu komisijas locekļiem šodien nav Eiropas lietu komisija.

Otrā ziņa attiecas uz Leiškalna, Muciņa, Lagzdiņa, Kuduma kungu un Počas un Barčas kundzi. Pulksten 11 Ārlietu komisijas zālē mēs nākam uz darba sapulci, lai apspriestu to, kā Eiropas likumi iet cauri Saeimai, un tādā veidā sagatavojamies mūsu nākamās nedēļas tikšanās reizei ar Ministru prezidentu.

Sēdes vadītājs. Vairai Paeglei.

V.Paegle (TP). Aicinu savas kolēģes Saeimas deputātes uz īsu tikšanos blakus zālē, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Ņemot vērā to, ka Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāti ir apmierināti ar satiksmes ministra Anatolija Gorbunova rakstisko atbildi uz viņu iesniegto jautājumu par Ceļu fonda līdzekļiem, šodien pulksten 17 atbildes mēs neuzklausīsim.

Aijai Počai, lūdzu.

A.Poča (LC). Privatizācijas izmeklēšanas komisiju lūdzu 11 Budžeta un finansu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilēvičs, Inese Birzniece, Kristiāna Lībane, Ivars Godmanis, Juris Sinka, Valdis Lauskis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.