Ārzemju presē

Angļu “The Financial Times”: “Spriedzei nevajadzētu bojāt saites, kas vieno Poliju un Krieviju. Pēc stagnācijas gadiem divpusējā tirdzniecība strauji aug, plaukst kultūras apmaiņa. Abas valstis ir ieinteresētas reģionālajā stabilitātē, ekonomiskajā attīstībā, robežu drošībā un organizētās noziedzības apkarošanā. Polija nedrīkst ļaut Krievijas tradicionālajam aizdomīgumam bloķēt sadarbību. Kā ES un NATO loceklei tai vairs nav jābaidās. Tomēr konflikta pamatcēlonis ir Maskavas uzstājība, tiecoties pēc ietekmes agrākajās PSRS un tās satelītvalstīs. Maskava iejaucās vēlēšanās Ukrainā un Lietuvā, ar krievu minoritātes jautājumu saistītajā politikā Latvijā un Igaunijā, naftas privatizācijā Polijā. Tā uzsver savu galvenā enerģijas resursu piegādātāja lomu reģionā. Krievijai ir leģitīmas ekonomiskas un politiskas intereses reģionā, tomēr Kremlim jāatzīst, ka izvēlētie līdzekļi vēršas pret pašu Krieviju, un pret kaimiņiem jāizturas kā pret neatkarīgiem un līdzvērtīgiem partneriem. Polija būtu labs sākums.”

•

Franču “Liberation”: “Kamēr Irākā joprojām iet bojā ASV karavīri, pati amerikāņu sabiedrība ir sadalījusies divās daļās – prezidenta Džordža Buša atbalstītājos un pretiniekos (viņi atbalsta Irākā bojā gājušo karavīru radiniekus, kuri savukārt prezidentu apsūdz melos un pieprasa atkāpties). Buša atbalstītāji uzskata, ka viņu pretinieki ir nodevēji, kurus būtu jāizraida no valsts. Šo protestētāju vidū ir visdažādākie cilvēki, tai skaitā gan demokrātu, gan republikāņu pārstāvji.”

•

Franču “La Libre”: “Lai gan ASV prezidenta Džordža Buša otrajā pilnvaru termiņā ir vērojamas zināmas pārmaiņas, tomēr tas vēl neļauj secināt, ka Amerikas politika būtu kardināli mainījusies. Par to liecina sarunas ar Ziemeļkoreju un Irānu, kurās vēlamā progresa joprojām nav.”

•

Vācu “Die Welt”: “Kamēr Latvijas valdība cenšas viņus integrēt ar valsts finansētiem valodu kursiem un atvieglojumiem pilsonības iegūšanai, Latvijas parlamenta Ārlietu komisijas sekretāre Liene Apine cīnās par to, lai krievi un viņu pēcnācēji pilnībā pazustu no latviešu ikdienas. Viņas attieksmē ir jūtama nesaticība, pat naids pret tautu, kas gadu desmitiem apspieda baltiešus. Maskava ilgi mēģināja izskaust latviešu identitāti un aizstāt to ar krievu kultūru. Taču Kremļa mēģinājumi ir ne tikai piedzīvojuši neveiksmi, bet tiem pat ir bijis pretējs efekts. Lielais kaimiņš austrumos principā par zemu novērtējis uz Rietumiem orientēto baltiešu tieksmi pēc brīvības. Viņi atkal ir atgriezušies Eiropā, taču līdz homogēnai sabiedrībai, kas dzīvo mierā ar sevi, vēl ejams tāls ceļš.”

•

Krievijas “Rossijskaja Gazeta”: “Krievijas valdība piekritusi, ka Ārlietu ministrija atsakās noslēgt robežlīgumu ar Igauniju. Tas attiecas uz Līgumu par valstu robežu un par jūras robežām Narvas un Somu līcī. Rakstā atstāstīts, kā sarežģījies līgumu ratifikācijas process pēc tam, kad Igaunijas parlaments to pieņēmis ar labojumiem.

Pēc ĀM Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem