Zem politisko lielvaru riteņiem

Baltijas valstu jautājums starptautiskajās attiecībās 1940.–1991.gadā

Profesors Antonijs Zunda, Valsts prezidentes padomnieks

Turpinājums. Sākums – “LV”, 10.03., 17.03., 23.03., 30.03., 06.04., 13.04., 21.04., 28.04., 11.05., 18.05., 25.05., 01.06., 08.06., 15.06., 29.06., 07.07., 13.07., 21.07., 27.07., 10.08.2005.

Centieni šķērsot Baltijas jūru

1946.gada decembrī Lielbritānijas izlūkdienests (Secret Intelligence Service – SIS) bija sagatavojis nākamo grupu iesūtīšanai Latvijā. Par tās vadītāju tika apstiprināts Elmārs Šķobe. Viņš bija bijušais leģiona virsnieks, kurš, karam beidzoties, nepadevās padomju režīmam, bet izveidoja ap 30 partizānu lielu grupu. Pēc kāda laika E.Šķobe kopā ar Alfrēdu Launagu un citiem domubiedriem aizbēga uz Zviedriju. Tur SIS to savervēja, lai nosūtītu atpakaļ uz Latviju.
E.Šķobes grupa bija labi apmācīta un apgādāta. Tai bija vairākas rācijas, amerikāņu ieroči un diezgan liela padomju naudas summa (11 500 rubļu). 19.decembrī grupa ar ātrlaivu “Hagbard” devās jūrā ar mērķi izcelties krastā Skultē un uzņemt sakarus ar R.Zandi. Bet pa ceļam uz Latviju E.Šķobem radās aizdomas par čekas sagatavotajām lamatām, un viņš atgriezās Zviedrijā.
Viens no britu slepeno operāciju vadītājiem Baltijā A.Makkibins centās organizēt jaunu laivu, lai pārvestu R.Zandes grupu uz Zviedriju. Bet arī šī operācija bija neveiksmīga. R.Zande un E.Tomsons par to ļoti satraucās un paši centās atrast laivu, ar ko nokļūt Zviedrijā. Bet visas viņu aktivitātes kontrolēja čeka, kuras aģenti sabojāja laivas motoru. Līdz 1947.gada martam R.Zande turpināja vākt informāciju un ar A.Bergmaņa palīdzību sūtīt to uz SIS centru. Viņš neko nezināja par čekas uzsākto spēli ar SIS. Kad padomju drošības orgāni apcietināja R.Zandi, E.Tomsonu un viņu grupu, A.Bergmanis par to ziņoja SIS. A.Bergmanis informēja, ka viņam izdevies aizbēgt un izvairīties no aresta.
SIS šajā laikā jau nekontrolēja situāciju savā aģentūrā Baltijā. H.Kars un A.Makkibins, rodoties aizdomām, visiem līdzekļiem centās noskaidrot reālo stāvokli. Viens no ekspertiem, pie kā viņi meklēja palīdzību, bija vadošs britu slepenā dienesta darbinieks Kims Filbijs. Bet arī Kims Filbijs bija padomju aģents, kas pats palīdzēja sagraut britu slepeno dienestu izveidoto aģentūru.

Kurzemes partizānu vadītāju arests

1947.gada oktobrī padomju drošības orgāni, izmantojot iespējas, ko tiem deva SIS izveidotās aģentūras kontrole Latvijā, apcietināja 14 Kurzemes nacionālo partizānu grupu vadītājus. Operācijas pamatā bija ideja noorganizēt partizānu līderu tikšanos ar “Anglijas izlūkdienesta emisāru.” Partizānu grupu vadītāji uzķērās uz šī čekas izmestā āķa cerībā tikties ar britu pārstāvi un iegūt reālu informāciju par rietumvalstu nostāju pret Baltijas problēmu.
Lai precizētu A.Arnīša un R.Zandes grupas likteņus A.Makkibins 1947.gadā nosūtīja uz Latviju jaunu aģentu Fēliksu Mūrnieku. Bet arī viņš nonāca pilnīgā čekas kontrolē. F.Mūrnieka sūtītā informācija tika pārtverta, un SIS tā arī neuzzināja lietas patieso būtību. F.Mūrniekam bija jāpiedzīvo tāds pats liktenis kā A.Arnītim, R.Zandem un citiem britu aģentiem.

SIS akcijas Lietuvā

Arī Lietuvā SIS operācijas apskatāmajā laikā bija nesekmīgas tā paša iemesla dēļ. Padomju drošības orgāniem izdevās savervēt vienu no nacionālo partizānu vadītājiem Jonu Deksni. Tika sašķeltas arī lietuviešu emigrācijas organizācijas. SIS iesākumā sadarbojās ar Lietuvas atbrīvošanas augstāko komiteju, bet pēc padomju aģenta iniciatīvas tika izveidota jauna organizācija, kas sāka konkurēt ar iepriekš nosaukto. Tas viss kopā radīja zināmu sajukumu. Padomju drošības iestāžu aģents Albīns Markulis 1947.gada janvārī noorganizēja lietuviešu nacionālo partizānu vadītāju tikšanos, kuras laikā tika apcietināti atsevišķu vienību komandieri. A.Markuļa un J.Dekšņa darbības rezultātā tika izveidota Lietuvas augstākā atjaunošanas komiteja, kas pasludināja neuzticību Lietuvas atbrīvošanas augstākajai komitejai.
A.Makkibina rīcībā nebija objektīvas informācijas, un viņš turpināja uzturēt kontaktus ar J.Deksni. Situācija kļuva skaidrāka 1948.gadā, kad Rietumos, izkļūstot cauri Polijai, nonāca nacionālo partizānu komandieris Jozs Lukšis. Viņš paziņoja par J.Dekšņa un A.Markuļa nodevību. A.Makkibins pēc tikšanās ar J.Lukši sāka izprast situācijas būtību Lietuvā.
1946. un 1947.gadā Lietuvas pretošanās kustība uzņēma sakarus arī ar Zviedrijas un Francijas izlūkdienestiem. 1947.gadā grupa lietuviešu tika apmācīti Francijas izlūkdienesta skolā. Pēc J.Lukša ierašanās Rietumos arī Zviedrijas slepenie dienesti izrādīja par viņu interesi. 1949.gada maijā tur tika sagatavota aģentu grupa, kuru nosūtīja uz Lietuvu. J.Lukšis 1949.gadā pabeidza slepeno aģentu skolu ASV. 1952.gada oktobrī viņa vadītā trīs cilvēku grupa ar izpletņiem tika desantēta Lietuvā. Tās uzdevums bija iegūt informāciju par situāciju pretošanās kustībā, apliecināt, ka Rietumu valstis atbalsta cīņu pret padomju režīmu.
Tāpat kā Latvijā, arī Lietuvā daudzas Anglijas un ASV slepeno dienestu iesūtītās aģentu grupas tika apcietinātas uzreiz vai pēc kāda laika. Kā atzīmē lietuviešu pētnieks T.Remeikis, šeit ļoti liela loma bija padomju spiegam Kimam Filbijam.

Turpinājums sekos

Ik solī latvietis savā zemē juta okupantu durkļa tuvumu. Latvijas PSR 6.gadadienas “svinību” dalībnieki Rīgas centrā 1946.gada 21.jūlijā	Dzīve okupētajā Latvijā ritēja staļinisma ēnā. Latvijas PSR 5.gadadienas svinības Rīgā 1945. gada 21.jūlijā Foto no grāmatas “Saglabāt sudrabā”, “Jumava”, 2004