Frakciju viedokļi

Pēc 2000. gada 28. septembra sēdes

A.Bartaševičs (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija) : Neskatoties uz to, ka šodienas plenārsēde beidzās ļoti ātri, deputāti paspēja izskatīt daudz nozīmīgu likumprojektu. Iepriecinošs ir fakts, ka Saeima virzīja uz komisijām mūsu frakcijas priekšlikumu likumprojektam "Grozījumi Krimināllikumā", kur mēs piedāvājam noteikt noziegumiem, kas saistīti ar narkotiku izplatīšanas augstāku zemāko līmeni. Tas nozīmē, ka, ja mūsu priekšlikums tiks pieņemts, par šādu noziegumu sodīs ar brīvības atņemšanu, sākot no desmit gadiem un vairāk. Saeima izskatīja arī likumprojektu "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām"". Ja šis likumprojekts tiks pieņemts, tas paplašinās privilēģijas Augstākās padomes deputātiem, kuri 4. maijā balsoja par neatkarību. Sēdē izskanēja doma, ka šīs privilēģijas netika piešķirtas tikai par vienu balsojumu, bet deputātiem nācās cīnīties ar ļaunumu divus gadus. Diemžēl rezultātā bija zaudējums, rezultātā Latvijas iedzīvotāji sadalījās divās daļās. Viena no tām bauda privilēģijas, bet otra sēž pazemes pārejās, ubago un nesaņem privilēģijas.

Gan tika, gan arī netika pieņemti mūsu priekšlikumi Satversmes tiesas likuma grozījumos. Mēs piedāvājām Saeimai dot iespēju nevis 20 deputātiem, bet 10 deputātiem griezties Satversmes tiesā ar pieteikumu. Pēc mūsu domām, šī norma ļautu labāk strādāt opozīcijai un pēc iespējas ātrāk sakārtot Latvijas likumdošanu, jo vēl līdz šim daudz likumdošanas normu ir pretrunā ar tiem starptautiskajiem līgumiem, kuri akceptēti Saeimā.

J.Dobelis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija) : Šodien Saeimā bija savādi klausīties spriedelēšanu, ka Augstākās padomes deputātu vienīgais sasniegums esot bijis 4. maija balsojums, kurā interfrontes pārstāvji nepiedalījās. Gribētu atgādināt, kas toreiz sēdēja Augstākās padomes ēkā. Tādas bēdīgi slavenas personas kā Ždanoka, Alksnis, Rubiks, Aļeksejevs ļoti centās un ļoti aktīvi atbalstīja toreizējo PSRS vadību darīt visu, lai Latvija mūžam paliktu PSRS apkampienos. Toreiz viņiem pat prātā nenāca runāt par Latviju kā neatkarīgu valsti. Un tagad tie paši pārstāvji atkal mierīgi uzstājas, runā, demagoģiski izmanto smago stāvokli, kāds ir valstī, sagroza likumprojekta būtību — šis likumprojekts runā par Augstākās padomes deputātiem invalīdiem. Tas attiecas uz dažiem cilvēkiem, kuriem vajag palīdzēt kā invalīdiem. Šie paši pārstāvji ir arī galvenie nemiera cēlāji un kūdītāji mūsu valstī. Atgādināsim nekārtības pie Rīgas domes 1998. gadā un atgādināsim nebeidzamos latviešu valodu aizskarošos piketus, visu māžošanos pašā Rīgas centrā. Kas to šodien organizē? Reizēm kļūst savādi, skatoties, cik ātri mūsu sabiedrība ir gatava visu aizmirst. Man ir viens secinājums — jāturpina darbs tā, lai censtos veidot tādu likumu sistēmu, kas pēc iespējas stingrāk vērstos pret jebkuru Latvijas valstij un latviešu tautai kaitīgu darbību. Šādi labojumi ir iestrādāti, piemēram, labojumi Kriminālkodeksā par graujošu darbību pret Latvijas valsti. Esam iesnieguši savus priekšlikumus par grozījumiem likumprojektā par sapulcēm, gājieniem, demonstrācijām, cenšoties neļaut Rīgas centrā māžoties pie Raiņa pieminekļa latviešu valodas noliedzējiem. Esam sagatavojuši un drīz iesniegsim Saeimā piedāvājumu grozīt Administratīvo pārkāpumu kodeksā pantus, iestrādājot tur stingru sodu par necieņas izrādīšanu pret latviešu valodu un pret Latvijas Republikas Satversmi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija) : Šodien Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija iesniedza pieprasījumu, kurā mēs prasām izvērtēt ekonomikas ministra Aigara Kalvīša rīcības atbilstību likumam. Pašreiz šis pieprasījums ir nodots Pieprasījumu komisijai. Mēs prasām ekonomikas ministram un valsts akciju sabiedrības Privatizācijas aģentūras valsts pilnvarniekam Aigaram Kalvītim nekavējoties novērst pieļautās nelikumības un izlemt jautājumu par Privatizācijas aģentūras valdes locekļa atbrīvošanu no amata un par jaunu valdes locekļu ievēlēšanu amatā, ievērojot likumu par akciju sabiedrībām un Privatizācijas aģentūras statūtiem. Gribētu atgādināt, ka līdzīgās nelikumības konstatācijās, kādās esam mēs, ir arī pats Kalvīša kungs, vēl pavisam nepārprotami "Panorāmā" norādot, ka šis likums ir pārkāpts. Pēc mūsu pieprasījuma viņš savu pozīciju padarīja maigāku un pateica, ka viņš nav ievērojis visas likumā noteiktās prasības. Mēs uzskatām, ka tā nav laba tradīcija, kas ir iedibināta Privatizācijas aģentūrā, — rīkoties pretēji likuma prasībām, un uzskatām, ka tagad tas jautājums jārisina un nelikumīgais lēmums jāatceļ, viss jāizdara atbilstoši likuma pantiem un Privatizācijas aģentūras statūtiem. Tad mūsu pretenzijas pret Kalvīša kungu tiks noņemtas.

Gribu uzsvērt vēl to, ka pašreiz sociāldemokrāti iesniedz divus likumprojektus. Viens attiecas uz zemniekiem un paredz 120 nevis 80 litru dīzeļdegvielas kompensāciju par katru īpašumā esošu lauksaimniecībā izmantotu zemes hektāru. Par to nobalsoja sociāldemokrāti un Tautas saskaņas partijas saraksta deputāti, arī Guntars Krasts no "Tēvzemei un Brīvībai", kas mums ir patīkams pārsteigums.

Vēl gribu uzsvērt, ka mēs esam iesnieguši likumprojektu, kas netika pieņemts. Praktiski ārvalstnieki pašreiz par ļoti zemu cenu iepērk lauksaimniecības zemi, pārvērš to par spekulācijas objektu un nākotnē cer gūt daudzkārt lielāku peļņu, bet mēs viņiem likumiskus ierobežojumus neliekam. Mūsuprāt, vajadzētu dot iespēju iegādāties zemi lauksaimniecībā tikai tām valstīm, citu zemju pārstāvjiem, kuriem būtu noslēgti analoģiski līgumi ar Latviju. Vienā pašā Dundagas pagastā 600 hektāru zemes nopirkuši ārvalstnieki, par hektāru maksājot tikai 70 latu. Viņi gaida situāciju, kad būsim Eiropas Savienībā, lai saņemtu gan subsīdijas, gan arī varbūt pārdotu šo zemi par daudz lielāku cenu.

R.Ražuks (savienības "Latvijas ceļš" frakcija) : Šīsdienas Saeimas darbs apliecināja jau pagājušās nedēļas beigās un nedēļas sākumā nostiprinājušās tendences par valdošās koalīcijas nostiprināšanu un stabilizēšanu. Balsojumi bija ļoti vienprātīgi, un diskusijas virzījās tipiskā klasiskā gaisotnē, diskutējot opozīcijas un pozīcijas pārstāvjiem. Atliek paust cerību, ka šīs tendences nostiprināsies un mums izdosies nostiprināt koalīciju. Pakāpeniski pārvarēt tās domstarpības, kas bijušas līdz šim. No mūsu liberālās partijas "Latvijas ceļš" viedokļa divi likumprojekti bija ārkārtīgi svarīgi. Komisijām nodotie grozījumi likumā par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem paredz, ka informācijas avotu masu saziņas līdzekļu pārstāvji varēs sniegt tikai pēc tiesas pieprasījuma. Manuprāt, tas nostiprina gan eiropeiskās tendences, gan pasaules praksi un ceturtās varas kā demokrātijas garanta stāvokli. Un vēl — grozījumi Satversmes tiesas likumā, kur arī pēc ilgstoša darba un debatēm tika ieviestas daudzas liberālas tendences. Pēc pamatprincipa, ka tiesības griezties Satversmes tiesā ir publisko tiesību subjektam, pakāpeniski notiek virzība uz to, ka arī fiziskām personām ir šīs tiesības Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā. Tas ir ārkārtīgi svarīgi. Tas ir pamatprincips, un katram cilvēkam jāpierod pie tā, ka viņam pašam jāaizstāv savas tiesības. Tagad šīs tiesības tiek dotas pat līdz iespējai griezties Satversmes tiesā. Vissaviļņojošākais un patīkamākais brīdis bija Somijas parlamenta spīkeres Rītas Osukainenas kundzes uzruna. Somija ir mums tuva valsts, pēc Igaunijas un Lietuvas tā ir nākošā valsts gan savas ģeopolitiskās situācijas, gan vēstures ziņā, no kuras Latvija var un Latvijai vajag pārņemt visu iespējamo pieredzi. Tāpēc deputāti ar lielu uzmanību uzklausīja Somijas parlamenta spīkeres uzrunu. Domāju, ka arī nākamās nedēļas plenārsēdē mums izdosies turpināt darbu šādā pat konstruktīvā gaisotnē.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija): Šodien apspriežamie jautājumi Saeimas namā bija ļoti būtiski. Viens no jautājumiem, par kuru mēs visi runājām, bija labojumi Krimināllikumā — jautājums par sodu pastiprināšanu pret narkotiku izplatītājiem. Runājām par narkomānijas problēmu. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka šī problēma stāv pāri politikai, robežām, reliģiskiem uzskatiem un visam citam. Tā skar visus, jebkuru cilvēku, un drausmīgākais ir tas, ka, nonākot narkotiku atkarībā, cilvēks, arī sabiedrība faktiski zaudē spēju normāli attīstīties, virzīties uz priekšu, tā ir manipulējama. Visas Saeimas frakcijas bija vienotas par to, ka šajā gadījumā visiem jāpieliek daudz pūļu, lai sakārtotu likumdošanu, attiecīgi finansējumu, visas jomas, kurām jāiesaistās cīņā pret narkomānijas izplatību. Nevar būt atbildīgas tikai tiesībsargājošās iestādes, Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Prokuratūra. Jāiesaistās visiem — sabiedrībai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Labklājības ministrijai, Aizsardzības ministrijai. Jāveido nopietnas programmas, lai ne tikai sodītu tos, kuri izplata narkotikas, bet arī palīdzētu tiem, kuri nonākuši to atkarībā vai kuri jāstiprina savā garā, lai viņi nenokļūtu šajā atkarībā. 1998.gadā tika izstrādāta valdības programma narkomānijas apkarošanai līdz 2003.gadam. Patlaban Iekšlietu ministrija strādā, lai līdz 1.oktobrim tiktu iesniegti papildinājumi, kas uzlabotu šīs programmas efektivitāti. Mums rūpīgi jādomā ne tikai par pasākumiem skolās, bet arī, kā ierobežot un apkarot narkotiku izplatītājus skolās, kā apmācīt skolotājus, kā apmācīt iekšlietu darbiniekus, lai viņi būtu spējīgi identificēt šīs lietas, kā arī visās citās sfērās. Šī problēma ir milzīga, domāju, ka visiem jāpieliek savs plecs.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija): Šodien liels notikums bija Somijas parlamenta spīkeres uzstāšanās Latvijas parlamentā. Somijas parlamenta spīkeres Rītas Osukainenas runa bija ļoti skaidra, nepārprotama par to, kā klājas Somijai Eiropas Savienībā un kāda ir Somijas parlamenta ietekme Somijā. Eiropas Savienībā strādā arī Somijas parlamentārieši kopā ar Eiropas Savienību, lai spētu ietekmēt Eiropas Savienības politiku. Ļoti skaidri Somijas parlamenta spīkere norādīja uz to, ka Somija atbalstīs Eiropas Savienības paplašināšanos, tātad arī jaunu valstu, tajā skaitā arī Latvijas, iestāšanos Eiropas Savienībā, ja tā atbildīs visiem kritērijiem un nosacījumiem, kādi Latvijai pašreiz jāizpilda.

Runājot par likumiem un likumprojektiem, par kuriem mēs šodien balsojām un uzstājāmies Saeimā, es gribu atzīmēt, ka daļa no Jaunās partijas frakcijas deputātiem kopā ar "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, arī "Latvijas ceļa" un dažiem opozīcijas partiju pārstāvjiem bija iesnieguši priekšlikumu par grozījumiem likumā par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem. Galvenā grozījuma būtība bija tā, ka informācijas avots uzrādāms tikai pēc tiesas pieprasījuma. Šis grozījums ir vajadzīgs, lai būtu lielākas garantijas Latvijas Republikas Satversmes 100. pantā norādītām cilvēka pamattiesībām, proti, tiesības uz vārda brīvību, tiesības paturēt un izplatīt informāciju, lai veicinātu noziedzīgu nodarījumu un citu pretlikumīgu vai amorālu darbību atklāšanu un patiesības noskaidrošanu. Grozījums vajadzīgs arī, lai patiesas informācijas sniedzējiem būtu nepieciešamās tiesiskās garantijas.

Ja runājam par sociāldemokrātu priekšlikumiem par akcīzes nodokli, naftas produktiem un grozījumiem likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos, mēs atturējāmies atbalstīt šos priekšlikumus, jo uzskatām, ka, pirmkārt, budžetā varbūt pašreiz nav tik daudz līdzekļu, lai varētu šo normu izpildīt, un, runājot par zemes privatizāciju lauku apvidos, cenas palielināsies tikai tajā gadījumā, ja tirgus aktivizēsies, tātad ir jābūt lielākam tirgus dalībnieku skaitam.

Saeima nobalsoja, bet, kā jau minēja Dalbiņa kungs, atbalstīja to, ka tiek nodoti grozījumi Krimināllikumā. Tie, kas saistās ar narkotiku lietotājiem, izplatītājiem, pārdevējiem. Domāju, ka šos priekšlikumus komisija atbalstīs un mēs nākošajos lasījumos tos varbūt precizēsim un papildināsim. Mēs atbalstījām arī grozījumu likumā "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām", jo šis grozījums ir saistīts ar Augstākās padomes deputātiem invalīdiem, un mēs uzskatām, ka tas bija nepieciešams.

Runājot par pieprasījumu, ko iesniedza sociāldemokrātu frakcija, Pieprasījumu komisijai būs iespēja analizēt, vai likums ir pārkāpts vai nav. Tad Pieprasījumu komisija sniegs Saeimas deputātiem savu viedokli. Mēs balsosim par to, kuram bijusi taisnība.

Saeimas preses dienests