Iesniegumi

Politisko organizāciju apvienības

"Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas paziņojums

Par izglītības politiku Latvijā

Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija uzskata, ka jaunā Izglītības likuma īstenošana dzīvē negatīvi ietekmēs mazākumtautību bērnu izglītošanu un attīstību, kā arī sabiedrības integrācijas perspektīvas Latvijā kopumā.

Atbilstoši Izglītības likumam no 1999. gada 1. septembra pamatizglītības skolas (1.–9. klase) ir uzsākušas pāreju uz mazākumtautību izglītības programmām. Šis process notiek situācijā, kad Izglītības un zinātnes ministrija vēl nav izstrādājusi paraugprogrammas un nav notikusi to eksperimentālā pārbaude.

Mazākumtautību skolām tiek piedāvāti četri bilingvālie modeļi vēl neizstrādātām programmām. Šo modeļu pamatideja ir mācību priekšmetu pasniegšana valsts valodā, aizstājot ar to apmācību audzēkņu dzimtajā valodā.

Kā zināms, kā turpinājums šai iecerei sekos pilnīga valsts finansētās vidējās izglītības pāreja uz valsts valodu, sākot ar 2004. gada 1. septembri.

Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija vairākkārt ir vērsusi valdošās koalīcijas, valdības un Izglītības un zinātnes ministrijas uzmanību uz to, ka šāda izglītības politika neatbilst ne pirmskara Latvijas tradīcijām, ne starptautisko dokumentu prasībām, kas atzīst mazākumtautību tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā.

Bez tam arī pakāpeniska valsts valodas īpatsvara palielināšana apmācībā norit nesagatavoti, zinātniski nepārbaudot bilingvālos modeļus, neveicot attiecīgu skolotāju sagatavošanu, neizstrādājot mācību metodiku un mācību grāmatas utt.

Diemžēl praktiski soļi šīs situācijas labošanai netiek veikti. Tā vietā mazākumtautību skolām tiek uzspiesti visai apšaubāmi bilingvālie modeļi, un pašiem pedagogiem tiek piedāvāts izstrādāt pagaidu programmas pārejai uz apmācību valsts valodā, kas neapšaubāmi pazeminās izglītības kvalitāti un negatīvi ietekmēs audzēkņu attīstību, jo nesagatavota piespiedu pārcelšana citas valodas vidē nevar dot pozitīvu rezultātu un var veicināt nenovēršamu audzēkņu nacionālās identitātes zaudēšanu.

Iespēju atņemšana iegūt pilnvērtīgu izglītību dzimtajā valodā neizbēgami pazeminās šo audzēkņu konkurētspēju darba tirgū, kas var saasināt tādas sociālās problēmas kā bezdarbs un noziedzība jaunu cilvēku vidū.

Mēs vēlreiz aicinām valdošās koalīcijas partijas pārskatīt šo aplamo izglītības politiku atbilstoši starptautiskajām prasībām, jo īpaši Hāgas 1996. gada rekomendācijām un Vispārējai mazākumtautību aizsardzības konvencijai.

Mēs aicinām mazākumtautību skolu pedagogu kolektīvus neupurēt savu audzēkņu likumīgās tiesības iegūt kvalitatīvu izglītību, izpildot politiskus un nesagatavotus lēmumus izglītības jomā, un pēc iespējas nodrošināt kvalitatīvu apmācību gan audzēkņu dzimtajā, gan arī valsts valodā. Īpaša atbildības nasta gulstas uz tiem skolotājiem, kas mazākumtautību skolās māca audzēkņiem latviešu valodu, kuru prasme un apzinīgums lielā mērā ietekmēs mazākumtautību skolu absolventu nākotnes izredzes.

Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija uzskata, ka mazākumtautību skolu audzēkņu integrācija Latvijas sabiedrībā nebūt nenozīmē šo audzēkņu dzimtās valodas nomaiņu pret latviešu valodu un mazākumtautību kultūras tradīciju noliegšanu. Frakcija uzskata, ka patiesa sabiedrības integrācija nozīmē šo abu uzdevumu harmonisku saskaņošanu, kas pilnībā atbilst Latvijas sabiedrības interesēm.

Politisko organizāciju apvienības

"Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas

2000. gada 28. septembrī priekšsēdētājs J.Jurkāns