Vai Latvija būs pievilcīga tūrisma zeme

Aira Andriksone, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tūrisma nodaļas vadītāja, - Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kundziņš

- Kā jūs vērtējat šā gada tūrisma sezonas norises? Kas ir mainījies salīdzinājumā ar pagājušo gadu?

- Neraugoties uz šā gada slapjo vasaru, pastaigājoties pa Rīgas ielām vai izbraucot uz Latvijas laukiem un pilsētām, tomēr ir sajūta, ka apmeklētāju no citām zemēm ir vairāk, svešas valodas skan biežāk un arī paši Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk ir sastopami mūsu zemes skaistākajās vietās, viesojoties citās pilsētās. To apliecina arī Centrālās statistikas pārvaldes publicētie rādītāji par norisēm tūrisma nozarē. Iepriecina, ka gandrīz visi rādītāji, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir auguši. Protams, grūti prognozēt, kādi būs gada rezultāti, bet tendences ir pozitīvas.

- Līdz šim pastāvēja grūtības ar tūrisma darba organizāciju. Jūs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) līdz šim viena pati koordinējāt šo darbu, bet tagad VARAM ir izveidojusi nodaļu.

- Jā, ministrijā ar šā gada 1. augustu Reģionālās attīstības departamentā ir izveidota Tūrisma nodaļa, kurā strādā trīs cilvēki. Nodaļa ir neliela, bet darba daudz. Tomēr varu droši teikt, ka tagad būs iespējams ministrijas funkcijas un uzdevumus tūrisma jomā veikt plašākā mērogā un ātrākos tempos. Nekādas būtiskas izmaiņas, protams, nenotiks, jo VARAM funkcijas tūrisma jomā ir stingri noteiktas Tūrisma likumā, ministrijas nolikumā un Latvijas tūrisma attīstības koncepcijā. Tā kā VARAM uzdevums ir noteikt un veidot valsts politiku tūrisma nozarē, tad nodaļas galvenais uzdevums būs organizēt, vadīt un nodrošināt valsts tūrisma politikas izstrādes un īstenošanas procesus.

- Kādi ir galvenie darbības virzieni tūrismā?

- No būtiskākajiem uzdevumiem jāmin Latvijas tūrisma attīstības nacionālās programmas izstrāde laikam no 2000. gada līdz 2010. gadam, kas līdz šā gada beigām jāiesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā. Tūrismam Latvijā joprojām ir liels neizmantots potenciāls, tāpēc programmai ir ļoti liela nozīme. Tūrisma attīstības būtiskie aspekti ir jāintegrē Nacionālajā attīstības plānā, protams, ņemot vērā valsts noteiktās ilgtermiņa attīstības prioritātes. Šīs programmas, tāpat kā jebkuras citas nacionālās programmas, izstrādes un realizācijas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi. Procesu vada īpaši izveidota komiteja. Pašlaik tiek papildināta un precizēta programmas otrā redakcija. Nesen to izskatīja arī Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes sēdē. Nākamajā komitejas sēdē, iespējams, varētu tikt akceptēta programmas projekta galīgā redakcija. Tādā gadījumā pēc pēdējo papildinājumu veikšanas VARAM varētu sākt procedūras, kas saistītas ar programmas saskaņošanu ministrijās pirms iesniegšanas valdībā.

- Kādi ir svarīgākie jautājumi, kurus skar šī programma?

- Pamatjautājumi, kas tiek apskatīti nacionālajā programmā, ir tūrisma informācija un mārketings, tūrisma produkta un infrastruktūras attīstība, tūrisma izglītība un pētniecība, kā arī tiesiskās bāzes un starptautiskas sadarbības pilnveidošana, kas ir būtiska gan uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, gan integrācijas Eiropas Savienībā (ES) procesu nodrošināšanai.

- Liela problēma Latvijā ir tā, ka pietrūkst informācijas, nemaz nerunājot par to, ka uz ceļiem nav rādītāju, vietām ceļi ir neizbraucami. Kas tiek darīts šajā jomā?

- Jā, tā tas viss tiešām ir. Diemžēl valsts budžetā līdzekļi tūrisma attīstībai ir ļoti ierobežoti. Plānojot budžetu turpmākajiem trijiem gadiem, no 2001. līdz 2003. gadam, nekāds līdzekļu palielinājums nav gaidāms. Līdz ar to ir ļoti grūti runāt par konkrētiem pasākumiem situācijas uzlabošanā, pēc būtības mēs vairāk varam runāt par vēlamo. Kas attiecas uz informācijas zīmēm uz Latvijas autoceļiem, tanī skaitā ceļa un servisa zīmēm, kā arī tūrisma objektu norādes zīmēm, situācija patiešām ir ļoti bēdīga. Diemžēl šā jautājuma risināšana prasa lielus līdzekļus. Tagad no valsts puses Satiksmes ministrijas personā tiek gatavotas izmaiņas Latvijas Valsts standartā "Ceļa zīmes", kas tiks papildināts ar tūrismam tik nepieciešamajām ceļa informācijas zīmēm. Tiek izstrādāts arī standarta projekts pārējām tūrisma informācijas zīmēm. Šajā procesā piedalās arī tūrisma nozares pārstāvji.

- Tiks noteikta arī zīmju uzstādīšanas un finansēšanas kārtība. Bez valsts un pašvaldībām arī tūrisma un gar ceļiem esošo servisa uzņēmumu saimnieki varētu uzņemties šo informācijas zīmju finansēšanu. Kopumā zīmju uzstādīšana maksā ļoti daudz. Vēl viena ļoti sāpīga problēma, kas saistīta ar ceļa zīmēm, ir tā, ka tās bieži vien tiek nozagtas vai sabojātas. Un šādi radītie zaudējumi ir apmēram viens miljons latu gadā.

- Problēmas ir arī ar Rīgas ostu. Ārvalstu sabiedrības izteikušas vēlmi sadarboties, bet līdz šim nekas uz priekšu nav pavirzījies. Vēl desmit gadu pēc neatkarības jūsmojam par katra lielāka kruīza kuģa ienākšanu Rīgā. Tallinā tā ir pati par sevi saprotama lieta.

- Tas ir ļoti sarežģīts jautājums, kuru grūti komentēt. Tā vēsture aizsākās Latvijas neatkarības pirmajos gados. Visas līdzšinējās rīcības nav bijušas mērķtiecīgas un efektīvas. Tādējādi Rīgas kā pasažieru ostas un ceļojuma galamērķa imidžs, it īpaši Skandināvijas valstīs, ir stipri sabojāts. Bet tēla uzlabošana ir daudzu gadu jautājums. Osta ir Rīgas domes - tātad pašvaldības - pārziņā, un valdībai ļoti grūti ietekmēt tās darbību. Attiecībā uz kompāniju, kas apkalpo prāmju līniju Rīga-Stokholma, aktuāls ir jautājums par pakalpojumu kvalitāti, par to, kas no tūristiem solītā tiek pildīts un kas ne. Tūrisma industrijas speciālistu viedoklis ir tāds, ka ārvalstu tūristus uz šāda prāmja uzdabūt nav iespējams, tāpēc to galvenokārt izmanto Latvijas iedzīvotāji, kuru maksātspēja atbilst prāmja servisa līmenim.

- Valsts līdzekļi reklāmas pasākumiem - izstādēm, bukletiem utt. - tiek piešķirti, bet acīmredzot to vēl ir par maz.

- Jā, līdzekļi ir nepietiekami. Pēc visvienkāršākajām aplēsēm un pirms pāris gadiem ES ekspertu veiktajiem pētījumiem, ņemot vērā to, ka Latvija ir mazpazīstama valsts, finansējuma minimumam galveno mārketinga aktivitāšu veikšanai salīdzinājumā ar pašreizējo būtu jābūt vismaz desmit reižu lielākam, tas ir, vismaz pusmiljonam latu gadā.

- Svarīgs mārketinga pasākums ir piedalīšanās dažādās starptautiskajās izstādēs un gadatirgos. Kādā mērā Latvija darbojas šinī jomā?

- Latvijas Tūrisma attīstības aģentūra piedalās ne mazāk kā 15 starptautiskajās izstādēs gadā. Pašas svarīgākās ir ITB Berlīnē un WTM Londonā.

- Kādas ir atsauksmes un izstāžu rezultāti?

- Tos, tāpat kā visu pārējo mārketinga aktivitāšu rezultātus, ir ļoti grūti izvērtēt. Vispirms tāpēc, ka atbildes reakcija nav gaidāma tūlīt, pat ne pēc gada, bet gan ilgākā laika posmā. Svarīgi, lai mārketinga aktivitātes būtu spilgtas, efektīgas un vērstos plašumā, citādi jūtamus uzlabojumus nesagaidīt. Pēdējos divos gados valsts finansējums nedaudz ir pieaudzis, un līdz ar to Latvijai ir iespējas sevi arvien vairāk un labāk reprezentēt. Cerams, ka šogad tūrisma rādītāju augšanas tendences noturēsies un kopumā pieaugums būs jūtams.

·- Kā liecina atsauksmes no starptautiskās izstādes "Expo 2000", ja pietrūkstot informatīvā materiāla, cilvēki meklējot tos internetā. Kā jūs to komentētu?

- Jāpiekrīt šim viedoklim, bet tas viss ir tā paša iemesla - ierobežotā finansējuma - dēļ. Latvijas tēla jeb imidža brošūra līdz šim tika izdota par ES "Phare" programmas līdzekļiem. Tātad visus šos gadus šim mērķim no Latvijas valsts budžeta netika izdots ne santīms. Tagad šī finansējuma vairs nav, un arī brošūru metiens ir pilnībā izlietots. Tas ir smags trieciens, jo jāpāriet uz pašu finansējumu. Mēs pašlaik arī strādājam pie jaunas Latvijas tūrisma tēla brošūras. Ir noslēdzies konkurss par tās izdošanu, un uzvarētājs ir apgāds "Jumava".

Pati izdevniecība gan nevarēja nākt klajā ar revolucionāriem priekšlikumiem un idejām, jo konkursa nolikumā diezgan detalizēti bija aprakstīts darba uzdevums. Konkursantus vērtējām pēc viņu piedāvātā maketa satura un dizaina, finansu piedāvājuma un pieredzes līdzīgu darbu veikšanā. Pamatprasības, kādai šai brošūrai jābūt, izstrādāja Latvijas Tūrisma aģentūras izveidotā darba grupa, kurā bija tūrisma industrijas, tūrisma profesionālo un reģionālo asociāciju, kā arī Latvijas institūta pārstāvji. Darba grupa turpina savu darbu pie brošūras sagatavošanas, akceptējot gan tekstuālo saturu, gan vizuālo noformējumu. Brošūrā ir paredzēts sniegt informāciju par Latviju un arī par katru tās novadu atsevišķi, atzīmējot galvenos tūrisma produktus un apskates objektus, kā arī nozīmīgākos vēsturiskos notikumus. Plānojam, ka brošūras dzīves cikls būtu līdz trim gadiem, tādēļ tur nevar ievietot īslaicīgi aktuālu vai strauji novecojošu informāciju.

Nozīmīgi mārketinga pasākumi ir saistīti ar internetu. Latvijas Tūrisma attīstības aģentūrai gan ir sava mājas lapa, bet, protams, to varētu vēlēties labāku. Pie tā arī aģentūra strādā. Mājas lapā, kas ir arī saistīta ar tūrisma uzņēmumu datu bāzi, tiek papildināta informācija un veidotas saiknes ar tūrisma informācijas centru, tūrisma asociāciju un citām no tūrisma informācijas viedokļa svarīgām mājas lapām.

- Runājot par novadiem, pastāv ļoti dažādas tūrisma attīstības stadijas. Kurzemē cilvēki izskatās rosīgāki, turpretī Latgalē var atrast tikai pa retam aktīvam pagastam.

- Jā, tā tas ir. Laikam jau vispirms to nosaka pašu iedzīvotāju, kā arī vietējo pašvaldību izpratne, vēlme un iniciatīva. Pašvaldību nozīme ir ļoti liela, jo savu teritoriju telpiskās un sociāli ekonomiskās attīstības procesi, sākot ar plānošanu, ir to pārziņā. Un tikai tad, ja pašvaldība patiesi to vēlas un ir spējīga attīstīt tūrismu savā reģionā, atbalstot savu uzņēmēju iniciatīvu, var cerēt uz pozitīvu iznākumu. Procesos jāiesaista arī visa vietējā sabiedrība, un līdz ar to valsts loma ir neliela. Pašu uzņēmēju iniciatīvai ir izšķiroša nozīme, jo, kā rāda prakse, ir iespējams atrast finansējumu, ja vien neatlaidīgi meklē un rīkojas. Daudzi veiksmīgi ir izmantojuši Pasaules bankas mazo kredītu līniju, kā arī citus finansējuma avotus. Latgalē vairākiem tūrisma attīstības projektiem izmanto Reģionālā fonda līdzekļus. Kā labu piemēru var minēt Krāslavu, kur rosīgi darbojas vietējie uzņēmēji. Dažādas iespējas būs arī turpmāk. Runājot par lauku tūrismu, viena tāda iespēja būs "Sapard" finansējums Lauku attīstības programmas ietvaros. Šeit gan jāatgādina, ka finansējuma saņemšanā ministrijas vai Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" loma būs minimāla vai tās nebūs vispār. Visu noteiks uzņēmēju iniciatīva, jo ne valsts, ne arī asociācija nenodarbosies ar biznesa plānu sastādīšanu un citām procedūrām.

Tūrisma attīstības aspekti tiek skarti arī reģionālajos attīstības plānos. Pieaug izveidoto plānošanas reģionu attīstības padomju un aģentūru loma tūrisma jautājumu risināšanā - vai to uztver kā reģiona attīstības prioritāti vai ne. Kas attiecas uz plānošanas reģioniem, mēs paredzam iepazīties tuvāk ar attiecīgajām institūcijām un sākt sadarbību.

Latvijā ir vairāki reģionālas nozīmes tūrisma attīstības projekti, kuru realizācija ir veiksmīgi sākta un tiek turpināta. Piemēram, var minēt Dzintara taku, Vidzemes jostu, Ziemeļu stīgu, Daugavas lokus un, protams, "Via Baltica Touristica", kas visi ir atzīstami projekti. Ļoti labs piemērs ir Jūrkalne, Vērgale un Kurzemes dienvidu piekraste kopumā. Jau pirmajos neatkarības gados vietējās pašvaldības un iedzīvotāji izrādīja lielu iniciatīvu, un tādēļ arī ir rezultāti. Kurzemnieki ļoti labi iemācījušies izstrādāt projektu pieteikumus, iesniegt tos ārvalstu investoriem un galarezultātā arī dabūt finansu līdzekļus.

- Kāpēc Latgalē, kur ir tik lielas iespējas, brīnišķīga daba, tūrisma attīstība nesekmējas?

- Droši vien jāņem vērā Latgales vispārējais sociāli ekonomiskās attīstības līmenis, kas ir zemāks nekā citos reģionos. Tā tas visumā ir bijis visos laikos. Iespējams, ka tas ir arī iedzīvotāju mentalitātes jautājums. Šodien viena daļa cilvēku tur dzīvo lielā depresijā un neatrod spēku paši sevī, kā arī nerod atbalstu vietējās pašvaldībās un apkārtējā sabiedrībā. Tas tad arī varētu būt par iemeslu tam, ka ir tik maz uzņēmēju, kas kaut ko panāk un izdara.

Latvijā, tāpat kā jebkurā citā valstī, tūristu pamatmasa ir vietējie tūristi. Tādējādi negatīvs moments ir šī reģiona salīdzinoši lielais attālums no Rīgas, jo maksātspējīgākais iedzīvotājs dzīvo galvaspilsētā un kā pilsētnieks ir galvenais lauku tūrisma pakalpojumu izmantotājs. Bez attāluma tūrismu negatīvi ietekmē arī sabiedriskā transporta nepietiekamība un sliktie ceļi. Cilvēki Latgalē varbūt patiešām saredz šo reģiona potenciālu, bet reāli nejūt, ka tūristi brauktu pie viņiem.

- Kāda ir Latvijas sadarbība tūrismā ar kaimiņvalstīm - Baltijas un Skandināvijas valstīm? Vai veidojas kopējs tirgus?

- Vienotu tirgu ir diezgan grūti just, un tas vispār ir diskutējams jautājums. Baltijas jūras reģionam tūrisma jomā ir ļoti lielas izaugsmes iespējas. Diemžēl pēc "Baltic 21" tūrisma attīstības stratēģijas izstrādāšanas tālākais darbs pie tās īstenošanas ir apsīcis. Neviena valsts negrib uzņemties vadošās valsts lomu, nevienai valstij, arī šī reģiona Eiropas Savienības dalībvalstīm, nav izdevies piesaistīt un atrast finanses tālākam darbam. Arī Latvijai tika piedāvāts kļūt par vadošo valsti, kas būtu godpilns un arī ļoti atbildīgs uzdevums. Mēs, protams, atteicāmies, jo arī mums nav nekāda nodrošinājuma šādu uzdevumu veikšanai. Varam secināt, ka kopīga visu Baltijas jūras reģiona valstu sadarbība tieši valstiskā līmenī ir diezgan ierobežota.

Pagājušajā gadā pēc mūsu ministrijas iniciatīvas Rīgā notika starptautiska konference kā turpinājums "Baltic 21" tūrisma sektora darbībai. Šajā konferencē pirmo reizi starptautiskā līmenī tika diskutēts par Baltijas jūras valstu iespējamo kopīgo tūrisma produktu veidošanu un kopīgu mārketingu tūrisma jomā. Protams, pilnīgi vienotu produktu atrast ir grūti, tomēr konferences galaslēdziens bija, ka neapšaubāmi pastāv kopīgas intereses. Ir jau labi zināmi tādi tūrisma produkti, kas saistīti ar vikingu, dzintara un Hanzas tēmām. Katrā ziņā pie tā vēl daudz jāstrādā. Izšķiroša loma ir Baltijas jūras valstu tūrisma komisijai, kas apvieno tūrisma industrijas, kā arī valsts un pašvaldību pārstāvjus. Šī organizācija nesen pārdzīvoja smagu krīzi, un tikai tagad sāk iezīmēties tās nākotnes attīstības redzējums. Latvija finansu trūkuma dēļ valstiskā līmenī šajā komisijā nav pārstāvēta, tādējādi arī nevar ietekmēt lēmumu pieņemšanu.

Baltijas valstīs nepārtraukti notiek sadarbība starp attiecīgajām tūrisma institūcijām. 1997. gadā tika noslēgts līgums par sadarbību mārketingā. Tādējādi tagad izstādēs - gadatirgos, kas atrodas tālāk no Baltijas valstīm un neieņem ļoti lielu lomu to tūrisma attīstībā, visas trīs Baltijas valstis tiek pārstāvētas ar vienotu stendu. Piemērs konkrētai sadarbībai ir nesen izveidotais Baltijas valstu tūrisma informācijas centrs Minsterē, kuru finansē visas trīs valstis kopā. Svarīgs ir jautājums par vienotu Baltijas valstu tūrisma produktu, jo daudzi mūsu valstis kā atsevišķus ceļojuma galamērķus uzskata par pārāk mazām. Tūristi parasti vēlas apceļot visas trīs valstis, bieži vien ceļojumā iekļaujot arī Kaļiņingradas apgabalu un Sanktpēterburgu, kā arī Ļeņingradas apgabalu. Tā ka starpvalstu sadarbībai ir vēl lielas iespējas. Šajā sakarā gribu minēt, ka šogad Tartu notikušās Baltijas asamblejas dienas kārtībā bija iekļauts arī jautājums par sadarbību tūrisma jomā un tika pieņemta rezolūcija. Patlaban gatavojam Baltijas valstu sadarbības projektu tūrisma jomā.

- Kas Igaunijā un Lietuvā ir tāds, kā pie mums nav? Ko vajadzētu pārņemt un no kā mācīties?

- Ja runājam par tūrisma piedāvājumu, tad situācija visās Baltijas valstīs ir ļoti līdzīga. Tūrisma produkti mūsu valstīs ar neko būtisku neatšķiras. Galvenais, kā tas viss tiek pasniegts vietējā un arī starptautiskajā tirgū. Jāatzīst, ka šajā jomā mums kaimiņvalstis ir priekšā. Piemēram, Igaunija ir tālu priekšā tūrisma informācijas sistēmas jomā. Tur visu tūrisma informācijas centru darbu dotē valsts. Latvijā tūrisma informācijas centriem ir dažāds juridiskais statuss, līdz ar to arī finansējums ir ļoti atšķirīgs, atkarīgs no tā, kā iesaistās pašvaldība un cik daudz pašiem uzņēmējiem izdodas piesaistīt līdzekļus. Diemžēl Latvijas valsts budžetā līdz šim nekādi papildu līdzekļi šīs problēmas risināšanā nav atradušies. Mēs sagatavojam projekta pieteikumu par vienota tūrisma informācijas tīkla izveidi Valsts investīciju programmai. Cerams, ka tas pēdējā brīdī nepazudīs no programmas.

Lietuvā salīdzinājumā ar mūsu Jūrmalu izteikti labs piemērs ir Palanga. Domāju, ka toni nosaka pašvaldība un tās atbildība. Valstij ir grūti ietekmēt Jūrmalas kā kūrortpilsētas attīstību, jo daudz kas ir atkarīgs tieši no Jūrmalas domes plāniem un nākotnes redzējuma. Atklāti sakot, arvien biežāk liekas, ka tās prioritārā vēlme ir veidot Jūrmalu par ekskluzīvu guļamrajonu bagātiem cilvēkiem. Bez tam Lietuvā īpaši aktīva ir galvaspilsētas pašvaldība - jau daudzus gadus sekmīgi darbojas Viļņas pilsētas Tūrisma departaments.

Tallinā labs piemērs ir lieliskā prāmju satiksme, izveidota laba jahtu osta. Latvijā arī ir lielas jahtu tūrisma iespējas, bet līdz šim pilnīgi neizmantotas. Lai jahtu piestātnes un mazās ostas padarītu pievilcīgas ārvalstu burātājiem, nepieciešami lieli ieguldījumi infrastruktūras uzlabošanā. Diemžēl valsts līdzekļu šī sektora attīstīšanai nav. Dažādi plāni un projekti pastāv, bet ar finansējuma piesaisti neveicas.

- Kādi ir iespaidi no izstādes "Expo 2000" Hannoverē?

- Hannoverē Latvijas vides dienu ietvaros Latvijas paviljonā prezentējām dabas tūrisma iespējas mūsu valstī. Mēs par šo tematu veicām pētījumus. Jāatzīst, dabas tūrisms Latvijā nav pilnībā apzināts un ir ļoti maz uzņēmēju, kas ar to nodarbojas. Uz šī pētījuma bāzes par Vides aizsardzības fonda līdzekļiem tika sagatavots īpašs buklets. To nevar saukt par tīru tūrisma produkta bukletu, jo tajā vairāk ir stāstīts par izcilām Latvijas dabas vērtībām - par īpaši aizsargājamām teritorijām (visiem nacionālajiem parkiem un dabas rezervātiem), kā arī par desmit nozīmīgākajiem dabas pieminekļiem un putnu novērošanas vietām. Dots ieskats arī tūrisma iespējās šajās vērtīgajās dabas teritorijās - kādus objektus apmeklēt, kādas aktivitātes iespējamas brīvā dabā, kur nakšņot un paēst, kur iegūt informāciju un kā tur nokļūt. Cerams, ka šis produkts kaut nedaudz radīs papildu interesi par Latviju kā ceļojumu galamērķi.

Un tas ir arī visu mūsu tūrisma speciālistu mērķis - parādīt Latviju kā pievilcīgu zemi.

Ingrīda Rumbēna, "LV" nozares redaktore, Katrīna Ducmane, "LV" korespondente

Latvijas robežu šķērsojošo personu skaits (tūkstošos)