Par papildu finansējuma piešķiršanu Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam

2005.gada budžeta grozījumu ietvaros valdība 16.augustā atbalstījusi papildu finansējuma piešķiršanu vairākām Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta aktivitātēm. Piešķirtais finansējums paredzēts politikas plānošanas dokumentu izpildei, kuru īstenošana un uzraudzība ir sekretariāta kompetencē.
Budžeta grozījumu ietvaros palielināts finansējums Nacionālās programmas iecietības veicināšanai īstenošanai (36 000 latu). Daļa no tā tiks izmantota Eiropas Komisijas projekta par iecietību līdzfinansējumam, plānots rīkot arī informatīvi izglītojošus seminārus gan mācību iestāžu skolotājiem, gan sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, izdot un izplatīt dažādus informatīvos materiālus, kā arī veikt pētījumus par iecietības tēmām.
Savukārt Latviešu diasporas atbalsta programmas ietvaros piešķirts 76 450 latu, no kuriem 65 000 latu paredzēts dotācijām diasporas sabiedriskajām organizācijām, kuru mērķis ir etniskās identitātes saglabāšana un latvietības nostiprināšana.
Pirmo reizi paredzēts veikt unikālu pētījumu par tautiešiem ārzemēs. Pašlaik nav precīzu datu par to, kurās valstīs cik tautiešu dzīvo, nav zināms arī, vai un kā viņi uztur saikni ar Latviju, līdz ar to šāds pētījums ļautu efektīvāk īstenot programmas mērķi – stiprināt latvisko identitāti tautiešiem ārvalstīs. Pētījuma nepieciešamību nosaka arī tas, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Latvijas iedzīvotāji brīvi var ceļot, dzīvot un strādāt arī citās ES dalībvalstīs. Piešķirtais finansējums ļaus arī izdot informatīvos materiālus un sadarbībā ar Pasaules Brīvo latviešu apvienību rīkot konferenci par sadarbības iespējām starp Latviju un latviešiem ārvalstīs.
Šogad uzsākts darbs pie pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas – februārī valdībā tika apstiprināta Valsts programma “Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana 2005. – 2009.gads” un “Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas pamatnostādnes 2005. – 2014.gadam”. Papildus piešķirtais finansējums 93 950 latu ļaus izveidot piecus resursu centrus visos Latvijas reģionos un Rīgā, veidojot infrastruktūru nevalstisko organizāciju savstarpējai sadarbībai un valsts atbalsta saņemšanai. Tiks izdoti informatīvie materiāli, tai skaitā buklets “Pilsoniskā sabiedrība” trīs valodās, “Pilsoniskās sabiedrības ceļvedis” u.c. Piešķirtā finansējuma ietvaros tiks veikts arī pētījums “NVO prakse ņemt samaksu par pakalpojumiem; NVO informēšana”, bet 69 000 latu no piešķirtā finansējuma paredzēti dotācijām sabiedriskajām organizācijām.
Valsts programmas “Sabiedrības integrācija Latvijā” aktualizēšanai piešķirts 11 050 latu. Šā finansējuma ietvaros paredzēts piesaistīt integrācijas ekspertus, rīkot reģionālos seminārus pamatnostādņu apspriešanai, kā arī veikt iedzīvotāju aptauju par sabiedrības integrācijas jautājumiem.
Ministrs Ainars Latkovskis norāda: “Es vienmēr esmu uzsvēris sociālās integrācijas nozīmi Latvijā. Šī ir pirmā reize, kad sociālajām organizācijām sekretariātā tiek atvērta atsevišķa budžeta līnija.” Šim mērķim valdība piešķīrusi 113 000 latu, kas paredzēti dotācijām gan sabiedriskajām organizācijām, kuras darbojas sociālās integrācijas jomā, gan mazākumtautību sabiedriskajām organizācijām, kā arī līdzfinansējumam, lai sadarbībā ar Pasaules banku izveidotu grantu konkursu reģionu un lauku sabiedriskajām organizācijām.
Sekretariātam piešķirts 9200 latu finansējums arī Vispārējās mazākumtautību tiesību aizsardzības konvencijas ieviešanai. Sekretariāts plāno izstrādāt informatīvos materiālus par konvenciju un tās sniegtajām iespējām, organizēt reģionālos informatīvos seminārus mazākumtautību sabiedriskajām organizācijām, iepazīstināt Latvijas iedzīvotājus ar pašu konvencijas tekstu, izdodot to trīs valodās un izplatot dažādos pilsoniskās sabiedrības, tai skaitā mazākumtautību sabiedrisko organizāciju, pasākumos. Plānots izveidot konvencijas ieviešanas monitoringa sistēmu.
Valsts budžeta grozījumu ietvaros piešķirtais 19 440 latu finansējums ļaus izstrādāt Čigānu (romu) programmu un uzsākt tās ieviešanu. Pētījumi liecina, ka čigāni jeb romu tautības cilvēki ir viena no tām sabiedrības grupām, kas pakļautas neiecietības riskam. Lai izstrādātu programmu, vispirms plānots izpētīt un izanalizēt starptautisko pieredzi čigānu integrācijas jomā. Programmas izstrādē tiks piesaistīti arī čigānu sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Pirmo reizi piešķirts atsevišķs finansējums arī čigānu sabiedrisko organizāciju dotācijām.
Piesaistot lībiešu (līvu) sabiedriskās organizācijas un izpētot pašreizējo situāciju, šogad plānots aktualizēt Valsts ilgtermiņa mērķprogrammu “Lībieši Latvijā”, kura septiņu gadu laikā kopš apstiprināšanas valdībā ne reizi nav tikusi aktualizēta. Piešķirtais finansējums (24 000 latu) ļaus pabeigt Lībiešu tautas nama Mazirbē remontu, turpināt atbalstu lībiešu valodas un kultūras saglabāšanai un attīstīšanai un izveidot lībiešu portālu internetā. Lībiešu valodas nodarbības sekretariātā uzsāktas jau pagājušajā gadā. Tās vadīja Zoja Sīle (nesen izdotās Lībiešu ābeces autore), un šogad plānots valodas mācības turpināt ne tikai Rīgā, bet arī Kurzemē un Vidzemē, izmantojot jauno ābeci. Lībiešu portālā būs pieejama informācija par lībiešiem, viņu tradīcijām un vēsturi. Plānots, ka portālā būtu iespējams uzzināt vairāk arī par lībiešu jaunākajām aktualitātēm, piemēram, iespējām apgūt lībiešu valodu. Viens no portāla galvenajiem mērķiem – piesaistīt vairāk jauniešu un izraisīt interesi par lībisko Latvijā. No piešķirtā finansējuma 18 000 latu paredzēts dotācijām lībiešu sabiedriskajām organizācijām.
Kopumā 2005.gada budžeta grozījumu ietvaros valdība ir atbalstījusi papildu finansējuma piešķiršanu Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam 500 000 latu vērtībā, no tiem 100 000 latu paredzēti Sabiedrības integrācijas fonda projektu konkursam par latviešu valodas apguvi pieaugušajiem. A.Latkovskis norāda: “Nesen veiktais pētījums parāda, ka latviešu valoda nav visizplatītākā valoda Latvijā: krievu valodā sazināties spēj 94%, bet latviešu – 91%, tādēļ šeit paveras liels darba lauks. Integrācijai jānotiek uz kopīgas – latviešu – valodas pamata, tajā pašā laikā ļaujot mazākumtautībām kopt savu valodu un lietot to atbilstoši Latvijas likumdošanai.”

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts