Ārzemju presē

Parīzē izdotais “International Herald Tribune” rakstā par ES ietekmi Igaunijas politikā un ekonomikā atzīmēts arī jauno dalībvalstu iespaids uz “veco Eiropu”. Desmit jauno dalībvalstu iestāšanās ES ievadīja satrauktu gadu un uzticības krīzi veco dalībvalstu vidū. Šo valstu jaunās tendences – straujā ekonomiskā izaugsme, ko veicina zemas algas un zemie nodokļi, tāpat kā sāncensības dedzība panākt 50 gados nokavēto, – kontrastē ar stagnējošo vecāko dalībvalstu ekonomiku.

•

Krievijas “Nezavisimaja gazeta”: “Maskava un rietumvalstis līdz šim centušās neapspriest savas “postpadomju” fobijas un nu attapušās strupceļā,” raksta autors. “Tai pašā laikā manāma iespēja ieviest ja ne gluži sadarbību šajās postpadomju problēmās, tad vismaz konstruktīvu viedokļu apmaiņu.”

•

Franču “Le Figaro”: “Tuvojoties ceturtajai gadadienai kopš 2001.gada atentātiem, pēc upuru ģimeņu un sabiedrības spiediena pamazām tiek publiskoti arhīvi par 11.septembra notikumiem. Turpinās strīds par to, vai Irākas karš ir apzināts solis pēc 11.septembra. ”

•

Krievijas “Versija” apgalvo, ka padomju okupanti (tekstā šie vārdi likti pēdiņās) esot ieguldījuši Latvijas ekonomikā 60 miljardus dolāru. Autori visai savdabīgi raksta par Latvijas saimniecisko vēsturi. Saistībā ar valsts nodibināšanu 1918.gadā minēta “vāciešu izdzīšana”, to skaitam sarūkot no 150 tūkstošiem līdz 60, kas negatīvi ietekmējusi Latvijas pilsētu attīstību. Tomēr sākumā īpašu problēmu neesot bijis, jo “vāciešu namos un dzīvokļos vienkārši iemitinājušies latvieši”. Spriežot pēc “Versijas” apgalvojumiem, varētu domāt, ka Latvijas ekonomika 20.–30.gados nevis attīstījusies, bet, gluži otrādi, slīdējusi uz leju. Taču visu esot mainījusi okupācija.

•

Franču “Liberation”: “Izraēlas premjerministrs Ariels Šarons … uzsvēra, ka lēmuma pieņemšana par evakuāciju nav bijis viegls solis, taču pieaugošā spriedze un naids viņu spieduši to darīt. Tagad starptautiskā sabiedrība gaidot brīdi, kad palestīnieši sāks cīņu pret terorismu.”

•

Krievijas “Vremja”: “Pēc socioloģisko pētījumu datiem, nacionālistiskiem lozungiem simpatizējošo Krievijas iedzīvotāju skaits pastāvīgi pieaug. No vienas puses, tas saistīts ar Krievijas realizēto iekšpolitiku, no otras – ar stereotipu kompleksu pilsoņu apziņā. Tā, piemēram, pēc Viskrievijas sabiedriskās domas izpētes centra datiem, 2004.gadā lozungu “Krieviju krieviem!” atbalstīja 11% iedzīvotāju, bet 2005.gadā – jau 16%. Tas nozīmē, ka ksenofobijai pakļauti vairāk nekā 20 miljoni krievu.”

•

Franču “Le Figaro”: Terora aktus Londonā neesot organizējuši citu valstu ekstrēmisti, aiz tiem nestāvot “Al Qaeda”, un 7. un 21.jūlija atentāti nav saistīti. Tos esot organizējuši divi savstarpēji nesaistīti grupējumi, un atklāt tos jau iepriekš bijis grūti, jo atentātos piedalījušies pavisam vienkārši cilvēki. To presei paziņojis kāds anonīms avots britu drošības dienestā.

Pēc ĀM Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem