Sasistais pagātnes spogulis

Vjetnama – trīsdesmit gadu pēc kara

Ngujens Van Ngans, Vjetnamas Sociālistiskās Republikas vēstnieks Latvijā, intervijā “Latvijas Vēstnesim”

Ārvalstu politisko interešu krustcelēs

– Vēstnieka kungs, jūs piederat pie paaudzes, kuras jaunība pagāja kara laikā. Cik dziļas pēdas tas atstājis jūsu liktenī?

– Esmu dzimis Vjetnamas centrālajā rajonā, Huē provincē. Sākoties karam, mana dzimtā vieta atradās tieši pašā kara epicentrā, dienvidu pusē, un es slepus aizbraucu uz ziemeļiem. Kad pēc kara beigām 1975.gadā atgriezos mājās, vairs nesastapu vecākus – viņi bija gājuši bojā karā. Taču mana biogrāfija nav tipiska manai paaudzei, jo kara gados es studēju. Protams, es, tāpat kā visi mani studiju biedri, gribēju iet armijā, taču mums vajadzēja mācīties, jo Vjetnamas vadība arī tajā laikā domāja par dzīvi pēc kara.

– Savā laikā mēs arī Latvijā bijām ļoti pārsteigti, kad pēc kara ar ASV 1980.gadā sākās karš starp Vjetnamu un jūsu neseno sabiedroto Ķīnu.

– Tas izskaidrojams ar Vjetnamas īpašo likteni, jo mūsu valsts atrodas ļoti nozīmīgā stratēģiskajā vietā. Tāpēc jau gadu simteņiem daudzas lielvalstis centušās iekarot mūsu zemi. Vjetnamas īpašā ģeopolitiskā vieta ne reizi vien izraisījusi konfliktsituācijas ar kaimiņvalstīm. Daudzie kari arī veidojuši mūsu nācijas raksturu, un vjetnamieši laikam gan labāk nekā daudzas citas tautas prot novērtēt brīvību un suverenitāti. Arī mūsu zemes apvienošanās procesā liela nozīme bija vjetnamiešu brīvības un suverenitātes mīlestībai. Tāpēc mēs tagad konsekventi piekopjam neatkarības politiku. Tā mūsu tautai palīdzēja ne vien apvienot savu zemi, bet arī uzvarēt asiņainā karā ar divām varenām lielvalstīm – vispirms Franciju un pēc tam ASV. Taču es arī tūdaļ gribu uzsvērt ļoti būtisku mūsu ārpolitikas iezīmi: kādreizējie ienaidnieki tagad Vjetnamai ir draugi un sadarbības partneri. Īpaši spilgts piemērs ir mūsu attiecības ar ASV. Viens no mūsu ārpolitikas pamatprincipiem ir aizmirst rūgto pagātni un koncentrēties abpusēji izdevīgai sadarbībai. Mēs arī vadāmies no savstarpējas piedošanas politikas. Pateicoties šādai stratēģijai, mums tagad ir labas attiecības ar visām kādreizējām ienaidniecēm.
21.jūnijā mūsu premjerministrs apmeklēja ASV. Tā bija pirmā kāda Vjetnamas valsts vadītāja augstākā līmeņa vizīte. Pērn tirdzniecības apjoms starp Vjetnamu un ASV sasniedza sešus miljardus dolāru. Daudzi amerikāņi, kas savulaik karojuši mūsu zemē, tagad atgriežas Vjetnamā. Ne vien kā tūristi – daudzi no viņiem investē mūsu ekonomikā. ASV arī ir lielākais Vjetnamas garšvielu un jūras produktu, keramikas un mēbeļu eksporta tirgus.

Izraušanās no “vecākā brāļa” apkampieniem

– Atceroties ilgos kara gadus, nāk prātā PSRS un Ķīnas palīdzība, galvenokārt militārā, un arī šo valstu politiskās ambīcijas, izturoties pret Vjetnamu kā pret jaunāko brāli. Bet pašu “vecāko brāļu” attiecības bija saspringtas, nonākot pat līdz militārai konfrontācijai.

– Protams, mums kara apstākļos ārkārtīgi nozīmīga bija gan PSRS, gan Ķīnas ekonomiskā un militārā palīdzība, un mēs centāmies saglabāt līdzsvaru attiecībās gan ar Ķīnu, gan ar PSRS. Centāmies atrasties tām pa vidu, saņemot mums tik vajadzīgo palīdzību no abām.

– Kā jūs izjutāt Padomju Savienības un visas sociālistiskās sadraudzības valstu sistēmas sabrukumu?

– Protams, pirmajā brīdī pēc PSRS sabrukuma Vjetnamas ekonomikai nācās pārdzīvot lielas grūtības. Jo mūsu valstīm bija ļoti ciešas attiecības. Mūsu rūpnīcas strādāja ar PSRS iekārtām un tehnoloģiju. Mūsu mašīnām bija nepieciešamas Padomju Savienībā ražotās rezerves daļas. Pēc PSRS sabrukuma mums nekas cits neatlika, kā paplašināt attiecības ar citiem partneriem. Citiem vārdiem, mums nācās atrast savu ekonomiskās attīstības ceļu, un mēs tādu arī sekmīgi atradām.

– Šis ceļš ir valsts un privātā kapitāla, kā arī sociālistiskās ekonomikas un brīvā tirgus principu apvienojums.

– Jā, tieši tā. Sākumā tas nebūt nebija viegli, jo cilvēkiem jau bija aizmirsušies kādreiz Vjetnamā tik dziļie brīvā tirgus principi. Vairākas vjetnamiešu paaudzes bija uzaugušas kara un maksimāli centralizētas un limitētas ekonomikas apstākļos. Taču, paveroties jaunām iespējām, mūsu tauta ātri vien atcerējās vjetnamiešu mentalitātē dziļi iesakņoto brīvās uzņēmības garu.

Pragmatisma svaru kausos

– Kāda ir proporcija starp sociālistisko un brīvās tirgus sektoru Vjetnamas ekonomikā?

– Valsts īpašumā joprojām atrodas visas ekonomikas stratēģiskās pozīcijas: enerģētika, komunikācijas un, protams, aizsardzības rūpniecība. Brīvā tirgus ekonomika ir ārkārtīgi efektīva, un līdz ar to šīs ekonomikas īpatsvars mūsu nacionālajā kopproduktā ir visai augsts. Taču brīvā tirgus principi rada arī lielu distanci starp bagātajiem un nabagajiem. Lai mazinātu šo negatīvo iespaidu, valsts izvērtē, kuri uzņēmumi privatizējami un kuri nē. Valsts rokās atrodas arī banku sektors. Vjetnamā gan ir arī privātās bankas, taču valdošās pozīcijas banku sektorā joprojām pieder valstij. Valsts monopols ir arī zelta raktuves. Valsts joprojām sniedz iedzīvotiem sociālās garantijas un veltī lielu uzmanību cilvēku labklājībai. Valsts pārraudzībā arvien ir izglītības un veselības aizsardzības sistēma, kā arī kultūras nozare.

– Ar ko jūs piesaistāt ārvalstu investorus?

– Tam veltīta īpaša nodokļu politika un citi ekonomiskie un finansiālie faktori. Mūsu valstī ir ļoti izdevīgi zemes nomas noteikumi un elastīga nodokļu politika. Pateicoties tam, ārvalstu investori mūsu valstī visai ātri var iegūt vērā ņemamu peļņu. Mūsu valdība ārvalstu investoriem dod drošas garantijas. Taču ļoti būtisks faktors ir arī valsts politiskā un sociālā stabilitāte. Ārvalstu investori Vjetnamā redz stabilu nākotni.

“Makdonaldi” un komunistiskie plakāti

– Jūsu valsts nosaukumā joprojām ir vārds “sociālistiskā”. Taču, atceroties kādreizējās Padomju Savienības veidolu, Vjetnamā daudz kas pārsteidz. PSRS savus iedzīvotājus turēja aiz “dzelzs priekškara”, jo valdošais padomju režīms paniski baidījās no tā sauktās “buržuāziskās ideoloģijas” ietekmes. Jūsu valstī šīs “buržuāziskās ietekmes” (ja vien šāds anahronisks apzīmējums vairs ir vietā), ir papilnam, un “McDonald’s” restorānus var redzēt biežāk nekā komunistiskus plakātus.

– Te nu jāatšķir ārējais no būtības. Mūsu prioritāte ir iedzīvotāju dzīves līmeņa pastāvīga uzlabošana, un drošākais ceļš uz to, kā rāda arī mūsu zemes pieredze, ir ārvalstu investīcijas. Jā, tie ir arī “makdonaldi” un citi rietumvalstu firmu uzņēmumi, taču nekāds ļaunums nevienam no tā nav radies. Ja par ko jāraizējas, tad vienīgi par eventuālo ārvalstu masu kultūras iespaidu uz mūsu nacionālo identitāti. Tāpēc mēs cenšamies paturēt valsts redzeslokā arī šīs ar ekonomisko progresu saistītās konsekvences. Cenšamies atturēties no projektiem, kas varētu būt bīstami mūsu nacionālajai identitātei. Protams, atverot durvis ārvalstu kapitālam, jārēķinās arī ar svešu ietekmi savā zemē. Tāpēc lielu vērību veltām mūsu izglītības un kultūras sistēmai, atgādinot jaunajai paaudzei mūsu nācijas unikalitāti un īpaši mūsu nacionālo identitāti.

– Kara gados jūsu nāciju saliedēja kopīgais uzdevums – uzveikt pretinieku. Nāciju vienoja arī kara laika likumi. Kādi ideāli tagad, brīvā tirgus apstākļos, vieno jūsu tautu?

– Ļoti būtiski, ka smagajos kara gados mūsu tautā izveidojās dziļa cieņa pret mūsu līderi prezidentu Ho Ši Minu. Tagad redzams, ka cilvēki, šajās tradīcijās uzauguši, ciena arī pašreizējos valsts vadītājus. Var teikt, ka cieņa pret valsts vadību ir viena no mūsu mentalitātes iezīmēm. Tā saglabājas, jo vairāk tāpēc, ka valsts ekonomiskā politika paver iespējas ikviena cilvēka iniciatīvai un cilvēki dzīvo aizvien labāk.

Cik tālas ir Latvija un Vjetnama?

– Visbeidzot, kā jūs vērtējat Vjetnamas un Latvijas attiecības? Mūsu valstis šķir liels attālums.

– 2003.gadā mēs Rīgā bijām sarīkojuši visai plašu Vjetnamas ekonomikas un kultūras prezentāciju. Pēc tam bija skaidri redzams, ka jūsu valstī pieaugusi interese par sadarbības iespējām ar Vjetnamu. Pērn oktobrī Latvijas premjerministrs piedalījās Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācijas galotņu konferencē Hanojā. Īpaši labas sadarbības iespējas mums pavērušās kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES). Uz Latviju, pateicoties jūsu jūras ostām, mēs raugāmies kā uz ES vārtiem. Pagaidām mūsu ekonomiskās sadarbības apjoms ir neliels. Taču es droši raugos nākotnē un paredzu mūsu attiecību būtisku palielināšanos.

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv