Starp kvalitāti un kvantitāti

Mārtiņš Bičevskis, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, intervijā “Latvijas Vēstnesim”

Mārtiņš Bičevskis Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Pamazām pilnveido tiesu darbu

– Daudz runāts par rindām tiesās. Arī pirms nedaudz vairāk nekā gada izveidotajās administratīvajās tiesās jau ir rinda. Vai tiek domāts par tiesu darbības pilnveidošanu, lai paātrinātu lietu izskatīšanu un paaugstinātu tiesu pieejamību?

– Tiesu iekārta ir konstruēta kā ļoti stabila sistēma. Ar tā sauktajiem vienas dienas paņēmieniem šajā jomā nevar sasniegt rezultātus. Ja šādi risinātu jautājumus, varam sajaukt būtiskus pamatprincipus. Tiesu iekārta vienmēr būs pietiekami konservatīva, kur nepieciešami rūpīgi sagatavošanās un plānošanas darbi. Nevaram tikai palielināt tiesnešu skaitu, mums ir jāspēj uz viņiem paļauties. Tāpat svarīgi jautājumi ir infrastruktūra, palīgpersonāls. Jebko jaunu veidojot, tas ir jāieliek līdzšinējā sistēmā. Vispirms esošās kapacitātes ietvaros ir jāatrisina problēmjautājumi un tad varam likt klāt jaunu posmu. Pretējā gadījumā iztērēsim lielu naudu, bet saskarsimies ar tām pašām līdzšinējām problēmām un tas nebūs pareizi. Ir jākoncentrējas uz struktūras sakārtošanu, un tikai pēc tam jāpievieno jauni “jaudas posmi”. Un tikai tad, ja tā var teikt, ražošanas process kļūs ātrāks.
Kas attiecas uz administratīvajām tiesām, jā, tur vajag papildu resursus. Tā ir mūsu prioritāte. Skaitļi liecina, ka šobrīd tiesnešu nepietiek, bet atkal jāatceras – mēs mēģinām balansēt starp kvalitāti un kvantitāti, lai nesagrautu administratīvo tiesu kvalitāti. Plānosim papildu cilvēkresursus, lai administratīvajās tiesās varētu izskatīt vairāk lietu. Brīdī, kad veido jaunas institūcijas, ne vienmēr iespējams precīzi paredzēt, cik institūcijai būs liela slodze, jo tas galvenokārt ir atkarīgs no sabiedrības aktivitātes.
Šobrīd sabiedrība ļoti aktīvi strīdu risināšanā izmanto tiesas. Tas, protams, ir ļoti labi, bet sabiedrība ir arī jāizglīto, lai cilvēks izvērtētu, vai konkrētajā gadījumā ir jāvēršas tiesā vai arī problēmu var risināt citādā ceļā. Piemēram, šogad sākam veidot juridiskās palīdzības instrumentu, kas būs palīgs iedzīvotājiem ne tikai tiesvedības procesā, bet arī lai saprastu, vai konkrētajā gadījumā tiesā ir jāvēršas un vai problēmai nav rodams cits risinājums.

– Kā notiek tiesu darbības pilnveidošana, lai paātrinātu lietu izskatīšanu tiesās, paaugstinātu tiesu pieejamību, nolēmumu kvalitāti un darba atklātumu?

– Pirmais un svarīgākais instruments ir procesuālā likumdošana, kas paredz arvien mazāk lieku soļu, lai katra procesuālā darbība būtu pietiekami efektīva. Viens no piemēriem, kas, cerams, nākotnē dos rezultātu, ir jaunais Kriminālprocesa likums. Tas stāsies spēkā šā gada 1.oktobrī. Līdz ar šā likuma spēkā stāšanos samazināsies laiks, kurā lieta izskatāma, process būs nedaudz vienkāršāks. Kad būsim ieviesuši Kriminālprocesa likumu, apmācījuši tiesnešus un kad jaunais likums būs apgūts un pirmie rezultāti novērtēti, ķersimies atkal klāt Civilprocesa likumam.
Paralēli tam šobrīd gatavojam grozījumus Administratīvā procesa likumā, kurus valdībā gribam iesniegt jau septembrī. Ir pagājis pietiekami laika, lai varētu izvērtēt, ko var darīt ātrāk, savādāk vai labāk. Piemēram, plānots, ka nākotnē pilnībā atteiksimies no tādas stadijas kā sprieduma pasludināšana administratīvajās lietās. Proti, sprieduma pasludināšanai nevajadzēs atsevišķas sēdes, nevajadzēs cilvēkiem vēlreiz nākt kopā, klausīties spriedumu. Spriedums tiks pasludināts, to parakstot un publiskojot interaktīvajā vidē. Tādējādi nodrošināsim divas iespējas. Viena – katram iedzīvotājiem būs iespēja iepazīties ar nolēmumiem, kur viena puse ir indivīds, otra – valsts. Otrs – samazināsim laiku, kas pavadāms tiesas zālē, un šo laiku varēs novirzīt jaunu lietu izskatīšanai, mazāks būs tiesas zāļu noslogojums.

– Tad varam cerēt, ka viens no visai bieži izskanējušajiem pārmetumiem par to, ka ar tiesas nolēmumiem ir grūti iepazīties, varētu tikt risināts?

– Jā, šim nolūkam ir divas likumdošanas iniciatīvas. Turpinām īstenot veiksmīgu projektu sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju par tiesu procesa uzlabošanu Latvijā. Viens no aspektiem, kuru risinājām ar projekta palīdzību, ir tiesu spriedumu pieejamība un likumdošanas uzlabošana, kas skar tieši šo jomu. Tādēļ arī Tieslietu ministrija ir iesniegusi priekšlikumus grozījumiem likumā “Par tiesu varu”. Šoruden šie priekšlikumi tiks izskatīti Saeimā jau trešajā lasījumā. Grozījumi likumā paredzēs skaidrus priekšnosacījumus, kādā veidā spriedumiem jābūt pieejamiem, kā tiesām jāreaģē uz indivīda pieprasījumu.
Soli tālāk gatavojamies spert arī Administratīvā procesa likumā. Tie nolēmumi, kurā viena no pusēm būs valsts, bet otra – indivīds, visi tiks publicēti. Jautājums ir vienīgi par lietām, kurās tiek skarta indivīda privātā dzīve, lietas, kas tiek izskatītas slēgtās tiesas sēdēs.
Plānots, ka grozījumus Administratīvā procesa likumam valdībā iesniegsim septembrī. Un ceram, ka jau oktobrī grozījumi būs Saeimā. Pieņemu, ka Saeima šos grozījumus izskatīs parastā darba kārtībā, bez īpašas steidzamības vai nu rudens sesijā, vai arī pavasarī. 2006.gada vidū, varbūt pat agrāk grozījumi varētu stāties spēkā un iedzīvotājiem nolēmumi būs brīvi pieejami.

Tiesu izpildītāji pārmaiņu priekšā

– Sabiedrību satrauc tiesu izpildītāju darbība. Šajā nedēļā izdarītas pirmās izmaiņas Tiesu izpildītāju likumā. Vai tās ir vienīgās, ko plānots veikt, vai arī gaidāmas vēl kādas būtiskākas reformas, lai sakārtotu šo jomu?

– Esam pārliecināti, ka nepieciešamas arī papildu izmaiņas likumdošanā. Priekšlikumus pašlaik gatavojam. Šie grozījumi skars vairākus sektorus tiesu izpildītāju institūtā.
Viens no jautājumiem, ko risināsim, būs iespējas papildināt tiesu izpildītāju rindas ar jauniem cilvēkiem. Pašlaik to personu loks, kuri var pretendēt uz tiesu izpildītāju amatu, ir diezgan šaurs. Jādod iespēja šajā nozarē ienākt un pretendēt uz tiesu izpildītāju amatu jauniem cilvēkiem.
Otrkārt, noteikti vērtēsim jautājumus, kas attiecas uz disciplinārprocesu. Līdzšinējā prakse liecina, ka disciplinārinstitūts ir jākonsolidē vienā instrumentā. Tādējādi būtu iespējams dot arī rekomendācijas par kvalifikācijas paaugstināšanu tiesu izpildītāju institūtam, lai tiesu izpildītāji kļūtu kompetentāki un paši saprastu, kur veidojas prakses kļūdas.
Treškārt, noteikti uzlabosim likumdošanu, kas radījusi vislielāko saspīlējumu un bijusi par pamatu daudzām sūdzībām, proti, nekustamā īpašuma piespiedu piedziņas procesu. Acīmredzot šis process vai nu nav pietiekami skaidrs, vai nav procesuāli sakārtots. Rezultātā rodas situācija, kad piedzinējs vai parādnieks nav apmierināti ar procesu un sūdzas, jo jūtas aizskarti.
Papildus tam kopā ar apgabaltiesām vērtēsim vispārējo uzraudzību. Saskaņā ar pašreizējo likumu vispārējo uzraudzību pār tiesu izpildītājiem veic attiecīgās apgabaltiesas tiesneši. Jāizvērtē, vai pašreizējai uzraudzībai tiek tērēts pietiekami resursu, vai vispārējā uzraudzība nav jāmaina institucionāli.

– Kā ar samaksu tiesu izpildītājiem par piedziņām uzturlīdzekļu lietās un valsts labā? Vai ir rasts risinājums?

– Tās ir divas fundamentālās lietas, kuras risinām paralēli. Uz tām attieksies atsevišķa likumdošanas iniciatīva, ja nonāksim pie kādiem jauniem mehānismiem vai instrumentiem. Esam secinājuši, ka ne piedziņa valsts labā, ne piedziņa Uzturlīdzekļu garantijas fonda labā nestrādā efektīvi. Kāpēc? Tāpēc, ka nav balansa starp to, lai tiesu izpildītājs gan pildītu šo pienākumu, gan reizē būtu ieinteresēts novest lietu līdz rezultātam ar visefektīvākajiem līdzekļiem.
Esam jautājumu sadalījuši, jo uzturlīdzekļu piedziņa būtiski atšķiras no piedziņas valsts labā.
Piedziņa valsts labā ir vienreizējs valsts prasījums no indivīda par maksājumu valsts budžetā. Pašreiz piedzinēji valsts labā var būt vairāk nekā 40 iestādes – katra par saviem piestādītajiem prasījumiem. Ir jāizvērtē, vai nevajag pārveidot sistēmu, lai piedziņu valsts labā koordinētu viens institūts.
Savukārt Uzturlīdzekļu garantijas fonda jautājumos, ja tiesa nolemj, ka kādai personai jānodrošina uzturlīdzekļi, prasījumi ir pastāvīgi. Situācijās, kad persona nepilda tiesas spriedumu, likums paredz, ka tiesu izpildītājs divreiz gadā veic procesu, ko vienkāršā valodā varētu nosaukt par parādnieka mantas apzināšanu, lai saprastu, vai no viņa var ko piedzīt. Šobrīd šķiet, ka ieguvums no šāda mehānisma ir stipri mazāks nekā izdevumi, ko process prasa. Vērtēsim, vai procesā nav nepieciešamas izmaiņas, vai valstij nav jāuzņemas daļa pienākumu, vai varbūt jāmeklē kāds cits risinājums, lai būtu skaidrs, kurš nodrošinās pastāvīgu parādnieka mantas novērtējumu, un lai saprastu, vai no personas ar tiesu izpildītāju palīdzību ir kaut kas piedzenams vai nav. Tādējādi varētu samazināties izdevumi, kas valstij būtu jāatmaksā. Vēl iespējams risinājums ir veidot īpašu izcenojumu valsts prasījumiem. Samaksa par veikto darbu varētu būt nedaudz mazāka, tomēr garantētu zināmus ienākumus. Tie ir jautājumi, par kuriem tiek diskutēts.

Top īpašs likums šķīrējtiesām

– Šajā nedēļā beidzās termiņš šķīrējtiesu pārreģistrācijai. Vai tas ir nesis gaidītos rezultātus, vai atklājušās atkal jaunas problēmas?

– Jāatzīst, sākumā domājām, ka pārreģistrēsies mazāks skaits šķīrējtiesu. Pēdējie skaitļi liecina, ka gandrīz puse jau ir pārreģistrējušās, bet izskatīšanas procesā ir vēl vairāk nekā 30 pieteikumu. Tas liecina, ka pārreģistrēsies gandrīz simt šķīrējtiesu. Varam secināt, ka lielākā daļa šķīrējtiesu ir aktīvas.
Pārreģistrācija devusi virkni ieguvumu. Sakārtots nosaukumu jautājums, jo pārreģistrējoties netiek pieļauti maldinoši vai vienādi šķīrējtiesu nosaukumi. Uzlabots reglamentu jautājums. Reģistrācijas procedūrā varējām uzdot novērst trūkumus šķīrējtiesu reglamentos. Iepriekš, kad par šķīrējtiesas izveidošanu bija tikai jāpaziņo Tieslietu ministrijai, šie jautājumi netika kontrolēti.
Atklājušies arī jautājumi, kurus nākotnē vajadzētu pārskatīt. Piemēram, pārreģistrācijas procesā atklājās kolīzija starp Biedrību un nodibinājumu likumu un Civilprocesa likumu. Civilprocesa likums paredz, ka šķīrējtiesas dibinātājiem ir jābūt zināmiem, tomēr tajā pašā laikā šķīrējtiesu var dibināt arī biedrības. Savukārt biedrību biedri nav publiski reģistrējamas ziņas. Iespējams, nākotnē būs jāvērtē, vai nevajag jaunu regulāciju.
Pašlaik tiek strādāts pie īpaša šķīrējtiesu likuma izveides. Paredzēts, ka Tieslietu ministrija likumu izstrādās līdz šā gada beigām. Protams, tas nenozīmē, ka 2006.gada 1.janvārī būs jauns šķīrējtiesu likums. Jaunais likums nākamgad varētu tikt izskatīts valdībā un Saeimā un, atkarībā no tā, kā veiksies ar tā izskatīšanu, varēsim vērtēt, vai likums varētu stāties spēkā, piemēram, 2007.gadā.

Vērienīgā Valsts zemes dienesta reforma

– Tieslietu ministrija sākusi vērienīgu Valsts zemes dienesta reformu, lai valstī sakārtotu zemes politikas jautājumus. Kāpēc šāda reforma bija nepieciešama, un kā reformas labumus jutīs iedzīvotāji?

– Plānojam, ja tā var teikt, sektorializēt un efektivizēt vairākus procesus. Pirmkārt, vēlamies konsolidēt Valsts zemes dienesta un Aizsardzības ministrijas resursus kartogrāfijā. Tā ir joma, kas vajadzīga gan aizsardzībai, gan civilajai pārvaldei. Neesam tik liela valsts, lai katrs gatavotu savas kartes. Tāpēc esam izlēmuši, ka šī nozare nonāks Aizsardzības ministrijas paspārnē. Tieslietu ministrija savā pārziņā paturēs galveno kadastru reģistru un nodrošinās reģistrāciju. Savukārt mērniecības pakalpojumu sniegšana, ko līdz šim ir daļēji veicis Valsts zemes dienests, tiks atdalīta. Sākumā izveidosim valsts kapitālsabiedrību, lai nodrošinātu atbalstu valsts zemes reformas pabeigšanai. Pēc zināma laika novērtēsim, vai valstij mērniecības pakalpojumu sniegšana ir jāturpina vai arī to varēs nodot privātās rokās. Šobrīd strādājam pie reformu plāna, lai jau no nākamā gada 1.janvāra varētu gan atdalīt kartogrāfijas funkciju un nodot to Aizsardzības ministrijai, gan izveidot kapitālsabiedrību mērniecības funkciju veikšanai.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv