“Par” un “pret” auto konfiskācijai par braukšanu dzērumā

Saeimas Juridiskā komisija, izskatot pirms otrā lasījuma grozījumus Krimināllikumā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), ir atbalstījusi automašīnu konfiskācijas ieviešanu un lielāku naudas sodu noteikšanu par braukšanu dzērumā, bez šofera tiesībām un par citiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Grozījumu pieņemšanai nākamnedēļ paredzēts sasaukt Saeimas ārkārtas sesijas plenārsēdi. Bet normas, kas paredz automašīnu konfiskāciju, stātos spēkā ar šā gada 1.decembri, jo Ministru kabinetam jāizstrādā noteikumi par konfiscēto automašīnu glabāšanu un realizēšanu.

Drošības iestādes rosina likumu grozījumus

Kādi argumenti komisijas sēdē tika ņemti vērā, lai sliektos atbalstīt iepriekšminēto grozījumu virzīšanu uz apstiprināšanu Saeimas sēdē?
Deputātiem skaidroja, ka patlaban tikai apmēram 6% tiesai nodoto autovadītāju par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem saņem sodu, kas saistīts ar reālu brīvības atņemšanu. Kārtības policijas pārstāvis norādīja, ka par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem nav lietderīgi piemērot administratīvo arestu, jo 28 izolatoros kopumā ir tikai 822 vietas, bet šogad par braukšanu dzērumā jau ir aizturēti ap 1200 autovadītāju. Bez tam šoferu dzērāju konvojēšanai uz tiesu un uzturēšanai izolatorā no valsts budžeta būtu jāprasa papildu finansējums. Komisijas deputāti atzina, ka izolatoru sliktais stāvoklis un cietumu trūkums nevar būt par iemeslu, lai nesodītu cilvēkus, kuri pie stūres sēžas dzērumā.
Automašīnu konfiskāciju par atkārtotu braukšanu dzērumā un bez autovadītāja tiesībām aizstāvēja arī Satiksmes ministrijas un Ceļu satiksmes drošības dienesta pārstāvji. Savukārt Ceļu policijas biroja priekšnieks Edmunds Zivtiņš apgalvoja, ka šogad būtu izdevies glābt 20 cilvēku dzīvības, ja dzērājiem, kuri brauc bez tiesībām, automašīna būtu konfiscēta pēc pirmā pārkāpuma. Par šiem pārkāpumiem pēc ilgas diskusijas tika nolemts konfiscēt arī trešajām personām un līzinga kompānijām piederošus spēkratus.

Vērā ņemami iebildumi

Iebildumus pret automašīnu konfiskāciju, jo īpaši trešajām personām vai līzinga kompānijām, izteica Saeimas Juridiskais birojs, kā arī Augstākās tiesas pārstāvji. Tā vietā tika rosināts plašāk piekopt automašīnu aizturēšanu līdz soda naudas samaksai, kā arī plašāk piemērot administratīvā aresta un piespiedu darbus personām, kuras brauc dzērumā. Ja automašīnu konfiskācija, kas pieder trešajai personai vai līzinga kompānijai, tiktu likumā noteikta, šo normu varētu apstrīdēt Satversmes tiesā.
Arī Latvijas Līzinga devēju asociācija (LLDA) jau izteikusi iebildumus pret ieceri ieviest automašīnu konfiskāciju par braukšanu dzērumā, bez autovadītāja tiesībām un par citiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. LLDA uzskata, ka pārkāpumu gadījumā nedrīkst ciest trešās personas, piemēram, līzinga kompānijas, autonomas, darba devēji, kam pieder pārkāpumā iesaistītās automašīnas. Šāda likuma norma būtu pretrunā ar īpašuma tiesību neaizskaramību, kā arī mainītu tiesisko vidi. Iepriekš konfiskācija bija paredzēta tikai Krimināllikumā, turklāt par to lēma tiesa. Apstiprinot likumu grozījumus, par auto konfiskāciju lemtu ceļu policists notikuma vietā. Kā dīvainu var novērtēt arī likuma grozījumu paredzēto izņēmumu – valsts ierēdņu automašīnas nav paredzēts konfiscēt. Dzērumā pie auto stūres vienlīdz bīstami ir kā valsts ierēdņi, tā jebkuri pārējie šoferi.
Pēc likumprojekta autoru ieceres, ar automašīnu konfiskāciju nodarbosies Valsts ieņēmumu dienests, bet to uzglabāšana tiks uzticēta pašvaldībām.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv