Zemākā minimālā alga Eiropas Savienībā

Minimālo algu lielums Eiropas Savienības (ES) valstīs ir no 116 eiro Latvijā līdz 1467 eiro Luksemburgā, teikts vakar publicētajā “Eurostat” pētījumā par ES iedzīvotājiem un sociālajiem apstākļiem. Pētījums tika veikts 18 no 25 ES dalībvalstīm.

Eiropa sadalās trijās grupās

Visas ES dalībvalstis atkarībā no to minimālo algu apjoma var sadalīt trijās izteiktās grupās. Pie pirmās grupas pieder septiņas no desmit jaunajām ES dalībvalstīm – Latvija, Lietuva, Slovākija, Igaunija, Polija, Ungārija un Čehija. Minimālās algas šajā grupā ir no 116 līdz 235 eiro. Otro grupu ar minimālajām algām no 437 līdz 668 eiro veido Slovēnija, Malta, Portugāle, Spānija un Grieķija. Savukārt trešajā grupā, kurā minimālās algas pārsniedz 1000 eiro, ir Īrija, Francija, Lielbritānija, Beļģija, Nīderlande un Luksemburga.
Pētījumā iekļauta arī informācija par trim Eiropas Savienības kandidātvalstīm un Amerikas Savienotajām Valstīm. Rumānijā un Bulgārijā minimālās algas ir 72 un 77 eiro, bet Turcijā – 240 eiro. ASV noteiktais algas minimums ir 666 eiro, bet vairākos tās štatos šis skaitlis ir augstāks.

Latvija saglabās pēdējo vietu

Latvijā ir zemākā minimālā alga ES – 116 eiro. Tai seko Lietuva ar 145 eiro un Slovākija ar 167 eiro minimālo algu. Redzams, ka Latvijā gaidāmā minimālās algas palielināšana par 10 latiem (14,2 eiro) nemainīs mūsu vietu kopējā tabulā, pat pieņemot, ka citas ES valstis minimālo algu nepalielinās.
Salīdzinot minimālo algas lielumu pēdējos trijos gados, lielākajā daļa valstu vērojams tās pieaugums. Pretēja situācija bijusi Latvijā. Pētījumā pieejamie dati par Latviju rāda, ka 2005.gadā minimālā alga ir kritusies par pieciem eiro, salīdzinot ar 2004.gadu. Kā zināms, rēķinot latos, alga ir saglabājusies nemainīga – 80 latu, taču lata kursa svārstību dēļ Latvijas iedzīvotāji ir bijuši zaudētāji. Līdzīga situācija – minimālās algas samazināšanās – pēdējā gada laikā nav bijusi nevienā ES dalībvalstī. Vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurā minimālā alga šogad palikusi tikai iepriekšējā gada līmenī, ir Nīderlande.
Nedaudz pozitīvāka situācija vērojama, ja minimālās algu lielums tiek pārrēķināts, ņemot vērā cenu līmeņu atšķirības dažādās valstīs. Pētījumā secināts, ka minimālo algu pirktspēja ir augstāka jaunajās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī Spānijā un Grieķijā. Neņemot vērā cenu atšķirības Eiropas Savienības valstīs, minimālā alga bagātākajā valstī – Luksemburgā – ir 13 reizes augstāka nekā nabadzīgākajā – Latvijā. Savukārt minimālās algas pirktspējas vērā ņemšana šo atšķirību starp Latviju un Luksemburgu samazina līdz viens pret pieci.

Nabadzīgākajās valstīs vairāk saņem minimālo algu

Pētījumā aprēķināta arī to strādājošo daļa, kas saņem tikai minimālo algu. Šī proporcija ir ļoti atšķirīga – no 0,4 procentiem Slovākijā strādājošo līdz 16,9 procentiem Luksemburgā. Jānorāda, ka arī šajā jomā Latvija izceļas ar negatīvu statistiku. Mūsu valsts ierindojas otrajā vietā par minimālo algu strādājošo skaita ziņā – 13,6 procenti no visiem strādājošajiem. Kā pozitīvu faktoru var minēt to, ka par minimālo algu strādājošo sieviešu un vīriešu īpatsvars Latvijā īpaši neatšķiras. Izrādās, ka vairākām ES valstīm jācīnās ar problēmu, ka par minimālo algu spiestas strādāt krietni vairāk sieviešu nekā vīriešu.
Viens no pētījuma galvenajiem secinājumiem ir atrastā negatīvā sakarība starp iedzīvotāju pirktspēju un par minimālo algu strādājošo skaitu, kas ir patiesa lielākajā daļā valstu (izņemot Luksemburgu un dažas citas valstis). Secināts, ka valstīs, kur iedzīvotāju pirktspēja ir zema, lielāka proporcija cilvēku strādā par minimālo algu. Un pretēji – bagātākajās valstīs ļoti maz cilvēku ir spiesti strādāt par minimālo algu.
Jāpiebilst, ka pētījumā salīdzināto minimālo algu lielums pa gadiem atspoguļo algu atbilstošā gada janvārī. Dati par minimālo algu strādājošo skaitu parāda situāciju 2003.gadā, tāpēc tie var būt mainījušies. Pētījumā tika izmantoti dati par minimālajām algām pirms nodokļu nomaksas.
Tā kā katrā valstī ir atšķirīgs nodokļu lielums, iedzīvotāju reāli saņemtais naudas daudzums var atšķirties.

Ieva Ušča