Kā izstrādā nacionālās pozīcijas?

Šajā nedēļā valdība pieņēma jaunus Ministru kabineta noteikumus “Latvijas Republikas nacionālo pozīciju Eiropas Savienības (ES) jautājumos izstrādes, apstiprināšanas un pārstāvēšanas kārtība”. Šis normatīvais akts nosaka kārtību, kādā koordinē Latvijas nacionālo pozīciju izstrādi.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Kopā ar šo normatīvo aktu tika pieņemti vēl virkne dokumentu, kas sakārto jautājumus, kas saistīti ar nacionālo pozīciju izstrādāšanu, koordinēšanu un apstiprināšanu. Pieņemot minētos dokumentus, nostiprināts arī nacionālo pozīciju statuss tiesību sistēmā.
Ārlietu ministrija atzīst, ka līdzšinējā, lai gan pagaidu kārtība, kā tika izstrādātas pozīcijas ES institūcijās izskatāmajos jautājumos, bijusi sekmīga. Līdz ar to īpaši jauninājumi jaunajos noteikumos nav atrodami. Ārlietu ministrijas darbinieks Renārs Danelsons gan piebilst, ka daži precizējumi Ministru kabineta noteikumos ir, bet tie nav būtiski. Nedaudz palielināta Saeimas iesaiste pozīciju izstrādāšanā. Jauninājums esot tas, ka atsevišķos gadījumos arī Saeimas Eiropas lietu komisija tiks iepazīstināta ar sākotnējām pozīcijām.
Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns atzīst, ka vēl ar jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem nav iepazinies, tomēr viņam šķiet, ka līdz šim nacionālajam parlamentam – Saeimai – pievērsta pārāk maza uzmanība. “Mūsu pieredze liecina, ka nacionālās pozīcijas bieži vien ir pretrunīgas, nav izstrādātas līdz galam, nav notikušas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām. Ir bijuši vairāki gadījumi, kad pozīcijas neesam apstiprinājuši.” O.Kastēns pieļauj, ka Saeimas lomai vajadzētu būt lielākai, tāpēc rudens sesijā šis jautājums tiks pārrunāts ar kolēģiem un lems, vai nebūtu veicami kādi grozījumi. R.Danelsons gan teic, ka ar visām iesaistītajām pusēm jaunie noteikumi saskaņoti, arī saruna ar Saeimas amatpersonām, tiesa gan augstākajā līmenī, esot notikusi. O.Kastēns savukārt “Latvijas Vēstnesim” atzina, ka Saeimas Eiropas lietu komisija dokumenta tapšanā neesot iesaistīta.
Eiropas Parlamenta deputāts Guntars Krasts ir pārliecināts, ka Latvijā pozīciju tapšanas un koordinācijas process ne tuvu nav pilnīgs: “Ar pilnu pārliecību varu teikt, ka šīs jomas sakārtošanā vēl ir daudz darāmā. Ja pozīciju sagatavošana un koordinācija paliks līdzšinējā līmenī, arī nākamgad Latvija ES darbosies tikpat jēli un nemākulīgi. Pozīcijas tiek sagatavotas gausi. Piemēram, man kā Eiropas Parlamenta deputātam, kurš arī piedalās lēmumu pieņemšanā, kas skar Latviju, lielākoties nav dota iespēja iepazīties ar pozīcijām vai arī tas ir ļoti vēlu. Pēdējā gada viena no skaļākajām lietām bija debates par tā saukto servisa direktīvu. Septembra sākumā Eiropas Parlamenta komitejās gaidāmi balsojumi par šo jautājumu. Debates jau ir notikušas, bet tikai nākamnedēļ mūs, Latvijas deputātus, iepazīstinās ar Latvijas pozīciju servisa direktīvas jautājumā. Vai tas nav absurds? Tas ir temats, par kuru diskutē visa Eiropa, ir bijuši milzīgi protesti, bet debašu laikā man pat nav skaidrs, kāda ir Latvijas nostāja.”
G.Krasts sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” atzina, ka Saeimas Eiropas lietu komisijā bieži izskata nekvalitatīvi sagatavotas pozīcijas, tās tiek atsūtītas pēdējā brīdī: “Tas tikai liecina, ka ar pašreizējo mehānismu kaut kas nav kārtībā. Pagaidām neredzu, ka Ārlietu ministrija šajā jomā darbotos efektīvi. Un tas laikam ir loģiski, ka viena no horizontālajām ministrijām to nevar nodrošināt.”
Jauno Ministru kabineta noteikumu paskaidrojuma rakstā gan minēts, ka iepriekšējie noteikumi – pagaidu kārtība – tika izstrādāti ar domu, ka pēc tam, kad Latvija būs ieguvusi pieredzi kā Eiropas Savienības dalībvalsts, vajadzēs jaunus Ministru kabineta noteikumus. Tomēr iegūtā pieredze rādot, ka pastāvošā kārtība, kādā valsts pārvaldes institūcijas izstrādā Latvijas oficiālo nostāju attiecībā uz ES institūcijās izskatāmajiem jautājumiem, ir visumā veiksmīga un būtiski grozījumi tajā nav nepieciešami.
Tā kā dokumentu sagatavošana un informācijas aprite ES Ministru padomē notiek maksimāli operatīvi, paredzēts, ka nacionālās pozīcijas tiks apstiprinātas valdībā bez to iepriekšējas izskatīšanas Valsts sekretāru sanāksmē un Ministru kabineta Komitejā.
Pirms ES Ministru padomes neformālajām sēdēm, gadījumos, kad izskatāmie jautājumi neskar būtiskas Latvijas intereses, Ministru kabinetā tiek iesniegta nevis nacionālā pozīcija, bet informatīvais ziņojums, kurā ietvertas Latvijas pārstāvim saistošas vadlīnijas par sēdes darba kārtības jautājumiem.
Ministru kabinets pieņēma arī jaunu ar nacionālajām pozīcijām saistīto instrukciju izstrādes kārtību. Valdība nacionālo pozīciju statusu noteica arī Ministru kabineta Kārtības rullī, kas reglamentē valdības iekšējās kārtības un darbības jautājumus.

Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv