Uz pārmaiņu sliekšņa

Plāno pārvalžu reorganizāciju

Šovasar uzsāktās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes (FPP) reorganizācijas gaitā galvenais uzsvars tiks likts uz tā dēvētās riska informācijas aprites organizēšanu un šīs informācijas apstrādi, lai vērstos pret organizētajiem grupējumiem, kas nodarbojas ar budžeta līdzekļu izkrāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Kā informē VID Muitas kriminālpārvaldes direktors Vladimirs Vaškevičs, kura pārziņā šobrīd nodots arī FPP darbs, ir izstrādāts rīcības plāns, saskaņā ar kuru tiks veikta šīs pārvaldes resursu optimizācija un struktūras reorganizācija. Savukārt, pēc VID ģenerāldirektora Dzintara Jakāna sniegtās informācijas, šogad pārmaiņas gaidāmas arī VID nodokļu iekasēšanas pārvalžu struktūrā.
Līdztekus reorganizācijas plāniem VID sagatavojis arī pārskatu par šogad paveikto. Kā liecina dienesta apkopotie septiņu mēnešu darbības rezultāti, šogad kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtītas 224 lietas. Tieši šis rādītājs, pēc Dz.Jakāna domām, atspoguļo FPP īstos darba rezultātus. Kriminālvajāšanai nosūtīto lietu skaits šā gada septiņos mēnešos salīdzinājumā ar šo pašu pagājušā gada laika posmu pieaudzis par 37%, ko VID vadītājs vērtē kā ļoti veiksmīgu rezultātu.
Šā gada laikā izdevies aizturēt desmit lielas grupas, kas nodarbojušās tieši ar nodokļu izkrāpšanu, tai skaitā ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu. Aizturot šīs desmit grupas, atklāti 182 fiktīvi uzņēmumi, kuru kontos dažādās kredītiestādēs apturēti naudas līdzekļi 2,3 miljonu latu vērtībā un izņemtas 16 automašīnas kā nodrošinājums vainīgo personu iespējamai mantas konfiskācijai. Par krāpšanu ierosinātas 18 krimināllietas 6,7 miljonu latu vērtībā, par izvairīšanos no nodokļu nomaksas – 95 krimināllietas 12,8 miljonu latu vērtībā, bet par tā dēvēto aplokšņu algu izmaksāšanu – 16 krimināllietas.

Atklāj krāpšanas shēmas

Arī VID Muitas kriminālpārvaldes veikums šā gada septiņos mēnešos ir krietni nozīmīgāks nekā attiecīgajā pagājušā gada laika posmā. Šogad ierosinātas 40 krimināllietas, bet kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtītas 17 lietas, vairāk nekā par vienu ceturto daļu pārsniedzot pagājušā gada rādītājus.
Komentējot šos datus, Dz.Jakāns kā nozīmīgākās krimināllietas un konstatētos pārkāpumus min 11 kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtītās krimināllietas par narkotisko vai psihotropo vielu kontrabandu un vairāku nelikumīgu cigarešu pārvadāšanas un glabāšanas gadījumu atklāšanu. Martā un aprīlī uzietas un izņemtas divas cigarešu ražošanas iekārtas 1,1 miljona ASV dolāru un 766,8 tūkstošu eiro vērtībā, kā arī 7,3 miljoni dažādu marku cigarešu.
Veikti arī vairāki kontroles pasākumi, kas saistīti gan ar pārkāpumiem gaļas pārstrādē, gan PVN izkrāpšanas shēmām. Muitas kriminālpārvalde atklājusi jaunu PVN izkrāpšanas shēmu gaļas pārstrādē, kurā bija iesaistīti pārstrādes uzņēmumi, kas importē gaļu caur fiktīvām firmām, izvairoties no PVN maksāšanas. V.Vaškevičs šos rezultātus vērtē kā veiksmīgus un uzsver, ka sāktās pārmaiņas tiks turpinātas. Turpmāk lielāka uzmanība tikšot pievērsta informācijai, kas būs nonākusi pārvaldes rīcībā. “Pretinieki ir stipri, un, strādājot ar viņiem, ir jāizmanto nopietnas metodes,” ir pārliecināts V.Vaškevičs.

Rezultatīvie auditi

VID šogad jau veicis 1091 nodokļu auditu, tai skaitā 717 juridisko personu un 374 fizisko personu nodokļu auditus. Šo auditu rezultātā papildus aprēķināti 66,4 miljoni latu jeb par 11% vairāk nekā šajā pašā laikā pērn. Dz.Jakāns īpaši augstu vērtē faktu, ka no visiem veiktajiem auditiem rezultatīvi bijuši 91% auditu jeb par 5% vairāk nekā pagājušajā gadā. VID vadītājs to uzskata par labu sasniegumu, norādot, ka Valsts ieņēmumu dienestam arī turpmāk vajadzētu auditēt tieši tos uzņēmumus, kuros ir potenciāli vislielākā iespēja atklāt pārkāpumus, nevis jātraucē jebkurš nodokļu maksātājs.
No janvāra līdz jūlija beigām veikti arī gandrīz 20 tūkstoši tematisko pārbaužu, kuru rezultativitāte gan nav tik augsta kā nodokļu auditiem, tomēr sasniedz 60%. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu tā pieaugusi par 3%. Tematiskajās pārbaudēs visbiežāk vērtēti darba devēji, uzņēmumu grāmatvedības uzskaite un mazumtirdzniecība. Par šajās pārbaudēs konstatētajiem pārkāpumiem piemērots gandrīz 400 tūkstošu latu naudassods. Brīdinājumus par saimnieciskās darbības apturēšanu VID iestādes izteikušas 652 gadījumos, bet saimnieciskā darbība speciālās pārbaudes veikšanai apturēta 37 gadījumos.
Sakarā ar saņemtajiem PVN pārmaksu atmaksas pieprasījumiem VID šogad veicis vairāk nekā 16 tūkstošus pārbaužu, lai novērtētu PVN pārmaksu ticamību. Kopumā gandrīz seši tūkstoši PVN maksātāju pieprasījuši atmaksāt šā nodokļa pārmaksu 172,4 miljonu latu vērtībā. Tomēr pēc VID iestāžu veiktajām pārbaudēm nolemts atmaksāt 156,3 miljonus latu, jo vairākos gadījumos uzņēmumu iesniegtajā informācijā konstatēta datu neatbilstība.
Šogad notikušajos gandrīz desmit tūkstošos tematisko pārbaužu katrā otrajā gadījumā vērtēta tēma “Darba devēji”, jo algu izmaksa aploksnēs tiek praktizēta joprojām. Pārkāpumi konstatēti tikai 6% gadījumu, turklāt salīdzinājumā ar pārbaužu rezultātiem pērn šajā pašā laikā konstatēto pārkāpumu skaits samazinājies par 26%. Ņemot vērā šo rezultātu, Dz.Jakāns pauž cerību, ka darba devēji kļuvuši godīgāki un lojālāki pret valsti. Visbiežāk darba devēji nav pareizi aprēķinājuši vai maksājuši nodokļus no darbinieku algām un nav noslēguši darba līgumus.
Viena no VID darba prioritātēm šā gada septiņos mēnešos bijuši valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa auditi. Pārbaudot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, papildus aprēķināti vairāk nekā 500 tūkstoši latu jeb viens procents no nodokļu auditos papildus aprēķinātās summas. Arī veicot iedzīvotāju ienākuma nodokļa auditu, papildus aprēķināts nedaudz vairāk par 500 tūkstošiem latu. Turklāt šā gada pirmajā pusē iedzīvotājiem, kas uzrādījuši attaisnojošus dokumentus par izdevumiem izglītībai un ārstnieciskajiem pakalpojumiem, atmaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 5,6 miljonu latu vērtībā jeb par 21,9% vairāk nekā pērn šajā pašā laikā.
Par šā gada prioritātēm VID izvirzījis PVN un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus. Arī VID reģionālajām iestādēm uzdots pastiprinātu uzmanību pievērst šo divu nodokļu grupu ieņēmumiem. Pamudinājums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli varētu būt finanšu ministra Oskara Spurdziņa vakar paustais apstiprinājums tam, ka nākotnē šis nodoklis varētu tikt samazināts.
Kopumā šā gada septiņos mēnešos VID nodokļos valsts budžetā iekasējis 1,48 miljardus latu. Tas ir par 27,5% vairāk nekā šajā pašā laikā pērngad, kad nodokļos tika ieņemti 319,26 miljoni latu.

Gita Kronberga, “LV”
gita.kronberga@vestnesis.lv

VID iekasētie budžeta ieņēmumi