Ārzemju presē

Vācu “Die Welt”: “Latvijas un Igaunijas strīds ar Krieviju par robežām saistīts ar šo valstu vēsturi. Kamēr Baltijas valstis runā, ka PSRS ir tās okupējusi, Krievija nevēlas to atzīt. Putins ne tikai atsakās atvainoties par to, ka baltiešiem piespiedu kārtā bija jādzīvo padomju virskundzībā, bet arī Centrālās un Austrumeiropas sovetizāciju skaidro kā atbrīvošanu no nacionālsociālistiem, nevis kā sarkanā terora režīma sākumu.”

•

Franču “Liberation”: “Krievijas Nacionālā boļševiku partija… tendēta uz skaļām akcijām un protestiem, bieži vien izmantojot arī visai neierastus līdzekļus. Pavisam nesen viena no Maskavas tiesām tai aizliedza darboties, bet šonedēļ Augstākā tiesa šo lēmumu ir atcēlusi, un tas šai partijai ļauj atsākt cīņu pret “Putina režīmu”. Tā ir visskaļākā Krievijas opozīcijas grupa, kas balstās uz tās galveno inicatoru – rakstnieku un pieredzējušo skandālistu Eduardu Ļimonovu un uzņem savās rindās cilvēkus, kuri ir noguruši no varas meliem un liberālās opozīcijas pasivitātes. Tās biedru skaits aug ļoti strauji, turklāt šīs rindas papildina inteliģenti cilvēki, un partijas aktīvisti nereti nonāk cietumā.”

•

ASV “The Washington Post”: “Ariela Šarona plāns panākt mieru būs efektīvs, ja palestīniešu prezidents Mahmūds Abass sauks pie kārtības tādus grupējumus kā Hamas. Un tam būs panākumi vienīgi tad, ja Šarons būs gatavs tālākām sarunām par iespējamo palestīniešu valsts izveidi. Par šo tematu un tālākām teritoriālām koncesijām apmaiņā pret palestīniešu rīcību miera labad Izraēlas vadītājs un viņa padomnieki nav devuši skaidrus signālus. Turpmākajās dienās A.Šaronam būs jāsaglabā stingrība, jo situācija Gazā var strauji pasliktināties. Šarons godam tiek galā ar izaicinājumu, ko radījis lēmums atkāpties no Gazas, taču bažas raisa miera nodrošināšana ilgtermiņā.”

•

Krievijas “Izvestija”: “Kremlis neizslēdz iespēju pret Latviju lietot ekonomiskās sankcijas, ja tā nebeigs ierobežot krievvalodīgo tiesības,” 17.augustā paziņoja Krievijas prezidenta administrācijas pārstāvis. “Pirms spert šādus soļus, vajag kārtīgi padomāt, taču es neizslēdzu iespēju, ja mēs neatradīsim risinājumu ne tikai ar Latviju, bet arī ar citām valstīm, tad mēs varētu lietot šādus instrumentus,” pavēstīja aģentūras ITAR-TASS informācijas avots Kremlī. “Taču tie ir ārkārtēji soļi, un esmu pārliecināts, ka mums šo problēmu risinājums jāpanāk ar diplomātiskiem un politiskiem līdzekļiem, tajā skaitā ar citu Eiropas valstu atbalstu.” Kremļa ierēdnis pavēstīja, ka runa ir par ekonomiskiem un politiskiem līdzekļiem, bet nekādā ziņā ne par militāriem.”

•

Franču “La Libre”: “Veikta starptautiska un ļoti plaša aptauja, lai noskaidrotu, kam tad iedzīvotāji visvairāk uzticas vai neuzticas. Absolūtie sabiedrības uzticības līderi ir mediķi un skolotāji, bet saraksta apakšā atrodas politiķi un uzņēmumu vadītāji. Lielu uzticību nebauda arī žurnālisti.”

Pēc ĀM Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem