Valsts sekretāru 2005.gada 18.augusta sanāksmē

Aizsardzības ministrija

– pieteica noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 17.augusta noteikumos Nr.714 “Kārtība, kādā tiek veikti militāra rakstura preču un pakalpojumu iepirkumi””.
Lai pastiprinātu valsts aizsardzības un drošības interešu ievērošanu, nodrošinātu iepirkuma procedūras atklātumu un caurspīdīgumu, kā arī atbalstītu preču pārdevēju un pakalpojumu sniedzēju brīvu konkurenci, nepieciešams izdarīt grozījumus noteikumos. Tas būtu viens no priekšnoteikumiem stingrākas kontroles veikšanai pār valsts līdzekļu efektīvu izmantošanu. Šie grozījumi palielinātu kontroli pār iepirkuma procedūras norisi.
Grozījumi noteikumos paredz, ka iepirkuma komisija rīkojas tā, lai iepirkuma mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Iepirkuma komisija lemj par: nepieciešamību nosūtīt uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu atklātā iepirkumā tikai ierobežotam pretendentu skaitam, kas apliecinājuši savu pieredzi militāru preču ražošanā un piegādē; nepieciešamību publicēt paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” par atklāta iepirkuma izsludināšanu un nosūtīt uzaicinājumu pretendentiem, kas savu kvalifikāciju ir jau apliecinājuši militāra rakstura preču ražošanā vai piegādē; atbilstošu piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kas nedrīkst būt īsāks par piecām darbdienām.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Iekšlietu ministrijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Bērnu un ģimenes lietu ministrija

– pieteica likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām””.
“Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”” nepieciešami, lai saskaņotu likumu ar Latvijas Republikas Civillikumā, Civilstāvokļu aktu likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteikto.
Grozījumi Civillikumā paredz: ja vecāki ar bērnu apietas sevišķi slikti, ja bērna vecāki devuši piekrišanu adopcijai, kā arī tad, ja viņi nerūpējas par bērnu vai nenodrošina bērna uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību, viņiem var atņemt aizgādības tiesības. Sagatavotais grozījums likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” paredz noteikt, ka: bāriņtiesa (pagasttiesa) lemj par prasības sniegšanu tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu, ja vecāki ar bērnu apietas sevišķi slikti, ja bērna vecāki devuši piekrišanu adopcijai, kā arī tad, ja viņi nerūpējas par bērnu vai nenodrošina bērna uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību.
Likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” noteikts, ka aizbildnības lietu piekritību bāriņtiesai (pagasttiesai) nosaka pēc tās personas pastāvīgās dzīvesvietas, kurai vajadzīga tiesību aizsardzība. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu par bērna dzīvesvietu uzskatāma viņa vecāku dzīvesvieta un, ja bērna vecāki dzīvo dažādās administratīvajās teritorijās, par bērna dzīvesvietu uzskatāma mātes dzīvesvieta, ja vien ar tiesas nolēmumu bērna dzīvesvieta nav noteikta pie tēva vai vecāki par to nav savstarpēji vienojušies. Sagatavotais grozījums likumā paredz, ka aizbildnības lietu piekritību bāriņtiesai (pagasttiesai) nosaka pēc bērna vecāku dzīvesvietas.
Likuma “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” 40.panta otrajā daļā noteikts, ka lietu par pilngadīgas personas adopciju bāriņtiesa izskata, ja ir iesniegts adoptētāja un adoptējamā kopīgs iesniegums, un pārbauda, vai ir ievērotās Civillikuma prasības, kā arī to, vai starp adoptētāju un adoptējamo ir izveidojušās faktiskas vecāku un bērnu attiecības. Grozījumi Latvijas Republikas Civillikuma Ģimenes tiesību daļā un Latvijas Republikas Civillikums neparedz iespēju adoptēt pilngadīgu personu, tādējādi nepieciešams izslēgt likuma “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” 40.panta otro daļu.
Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

Iekšlietu ministrija

– pieteica likumprojektu “Sodu reģistra likums”.
No 2005.gada 1.oktobra stāsies spēkā Kriminālprocesa likums un spēku zaudēs šobrīd spēkā esošais Latvijas Kriminālprocesa kodekss. Šobrīd vienotu uzskaiti par noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus izdarījušajām personām nosaka Sodu reģistra likums, kurš tika pieņemts 2001.gadā un tika izstrādāts, ievērojot Latvijas Kriminālprocesa kodeksā ietvertās tiesību normas. Līdz ar to, stājoties spēkā Kriminālprocesa likumam, kas turpmāk regulēs kriminālprocesuālo tiesību jomu valstī, ir nepieciešams veikt izmaiņas un izteikt jaunā redakcijā Sodu reģistra likumu, lai tas būtu izstrādāts, ievērojot Kriminālprocesa likumā noteiktās tiesību normas.
Likuma mērķis ir izveidot vienotu uzskaiti par noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus izdarījušām personām, kā arī nodrošināt iespēju valsts un pašvaldību iestādēm un citām ieinteresētām personām noteiktā kārtībā iegūt informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām.
Likumprojekts nosaka, ka Sodu reģistrā tiek apkopota, apstrādāta un glabāta informācija par: personām, kuras aizturētas, tiek turētas aizdomās, apsūdzētas, notiesātas, attaisnotas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, bet krimināllietas izbeigtas, kurām piemēroti administratīvie sodi Latvijas Republikā; Latvijā reģistrētajām juridiskajām personām, Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, Latvijā pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņēmušajiem ārvalstniekiem, bezvalstniekiem un bēgļiem, kuri ir izdarījuši noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus citās valstīs.
Sodu reģistrā iekļautās ziņas ir ierobežotas pieejamības informācija un izpaužamas tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā un apjomā. Ziņu iekļaušanu reģistrā, to apstrādi, izmantošanu un reģistra uzturēšanu nodrošina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, kas ir reģistra pārzinis un turētājs.
Ziņas par ārvalstīs sodītajām Latvijā reģistrētajām juridiskajām personām, ārvalstīs sodītajiem Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, Latvijā pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņēmušajiem ārvalstniekiem, bezvalstniekiem un bēgļiem reģistrā iekļauj saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Ziņu sniegšana no reģistra ārvalstu tiesībaizsardzības iestādēm pieļaujama gadījumos un kārtībā, ko paredz Latvijas Republikai saistošās starptautiskās konvencijas un līgumi. Ziņu apmaiņa ar ārvalstu tiesībaizsardzības iestādēm notiek līgumā noteiktajā valodā un kārtībā. Ziņām, kuras tiek saņemtas no ārvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, tiek nodrošināts tulkojums valsts valodā.
Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts kancelejā.

Izglītības un zinātnes ministrija

– pieteica noteikumu projektu “Koledžas paraugnolikums”.
Saskaņā ar Izglītības likumu Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu paraugnolikumus. Ievērojot to, ka Izglītības un zinātnes ministram nav tiesību izdot ārēju normatīvo aktu, uz Izglītības likuma 15.panta 12.daļas deleģējumu pamata ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts.
Noteikumu projekts paredz, ka koledža ir profesionālās augstākās izglītības iestāde, kas personām (studējošajiem) pēc vidējās izglītības ieguves nodrošina iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un iegūt ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni. Koledžas nosaukumu (arī nosaukuma saīsinājumu) latviešu valodā un svešvalodās nosaka tās dibinātājs. Koledžas nosaukumā ietver vārdu “koledža”. Koledžas pārstāvības un vadības institūcijas, kā arī lēmējinstitūcijas ir koledžas padome, koledžas vadītājs un koledžas iekšējās revīzijas komisija. Koledžas augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos ir tās dibinātājs, augstākā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija izglītības un pētniecības jautājumos – padome. Koledžai var būt savs karogs, ģerbonis, devīze un himna.
Koledžas darbības mērķi ir: sagatavot studējošo darbībai noteiktā profesijā; īstenot izglītības procesu, kas veicina studējošā personības attīstību un nodrošina iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegt diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kā arī sniegt iespēju sagatavoties izglītības turpināšanai, lai iegūtu otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Koledžas darbības pamatvirzieni ir pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu izstrāde un īstenošana.
Projekts nosaka, ka koledžā īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas. Līdztekus minētajām programmām koledžas struktūrvienībā var īstenot profesionālās vidējās izglītības programmas. Koledža, nodrošinot darba devēju līdzdalību, atbilstoši profesiju standartiem un valsts profesionālās izglītības standartiem izstrādā profesionālās studiju programmas. Lēmumu par jaunu studiju programmu īstenošanas uzsākšanu pieņem dibinātājs. Izglītības procesa sastāvdaļa ir lietišķie pētījumi, kuros var piedalīties visi pedagogi. Lietišķo pētījumu prioritātes un virzienus, to organizēšanas, pieņemšanas kārtību nosaka padome. Izglītības procesa un pārbaudījumu norises kārtību koledžā nosaka padomes apstiprināti nolikumi par studiju un pārbaudījumu kārtību.
Koledža darbojas saskaņā ar padomes pieņemtu koledžas nolikumu, kurš saskaņots ar dibinātāju un tiek apstiprināts Izglītības likuma noteiktajā kārtībā. Grozījumus koledžas nolikumā izdara padome. Grozījumi stājas spēkā pēc saskaņošanas ar koledžas dibinātāju un apstiprināšanas Izglītības likuma noteiktajā kārtībā.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Kultūras, Labklājības, Satiksmes ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;

– pieteica noteikumu projektu “Bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība valsts zinātniskajām institūcijām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem”.
Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrija, 2005.gada 19.maijā spēkā stājās Zinātniskās darbības likums, kas regulē valsts zinātnisko institūtu izveidošanas, darbības, pārvaldes, uzraudzības un finansēšanas nosacījumus. Zinātniskās darbības likums nosaka, ka valsts zinātniskās institūcijas un valsts augstskolu zinātniskie institūti saņem bāzes finansējumu Ministru kabineta noteiktā kārtībā. Līdz šim valsts zinātniskajiem institūtiem bāzes finansējums netika paredzēts. Institūtu administrācija un infrastruktūra tika uzturēta, veicot atskaitījumus no Latvijas Zinātnes padomes konkursa kārtībā zinātniekiem piešķirtajiem grantiem konkrētu pētījumu īstenošanai.
Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirts bāzes finansējums valsts zinātniskajām institūcijām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem šo zinātnisko institūciju uzturēšanai un dibinātāja noteikto zinātnisko pētījumu veikšanā iesaistīto vadošo pētnieku, pētnieku un asistentu (zinātniskā personāla) atalgojumam.
Noteikumi piemērojami Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētajiem valsts zinātniskajiem institūtiem un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem.
Zinātniskās infrastruktūras finansējums valsts augstskolām tiek piešķirts atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 24.jūlija noteikumos Nr.334 “Kārtība, kādā augstskolas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” noteiktajai kārtībai.
Citas reģistrā reģistrētas valsts zinātniskās (valsts komercsabiedrības un citas institūcijas, kuru statūtos, nolikumā vai satversmē ir paredzēta zinātniskā darbība) infrastruktūras finansējumu var saņemt konkursa kārtībā valsts atbalsta programmu ietvaros.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Kultūras, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Tieslietu ministrija

– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par zvērinātu notāru eksāmena kārtību”.
Eksāmena uzdevums ir noteikt zvērināta notāra amata pretendenta zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas zvērināta notāra profesionālās darbības veikšanai. Latvijas Zvērinātu notāru padome ir atbildīga par eksāmena organizāciju un tā tehnisko nodrošinājumu. Eksāmenu pieņem ar tieslietu ministra rīkojumu apstiprinātā eksāmena komisija. Komisijas sekretāra pienākumus pilda Latvijas Zvērinātu notāru padomes nozīmēta persona.
Eksāmenu var sākt un tas uzskatāms par notikušu, ja komisijas darbā piedalās ne mazāk par divām trešdaļām komisijas locekļu, ieskaitot komisijas priekšsēdētāju.
Komisijas sēdes ir slēgtas. Informācija, kas saistīta ar eksāmena darbu novērtēšanas procesu, ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju. Ar šādiem materiāliem var iepazīties tikai ar komisijas priekšsēdētāja rakstveida atļauju.
Latvijas Zvērinātu notāru padome par eksāmena vietu un laiku informē pretendentus vismaz trīs dienas pirms eksāmena dienas. Ja pretendents nokavē eksāmena sākumu, viņam ar komisijas priekšsēdētāja atļauju ir tiesības veikt eksāmena darba izpildi, bet darba izpildes laiks šajā gadījumā netiek pagarināts, tas tiek fiksēts protokolā. Personām, kas iemaksājušas eksāmena maksu, bet nav kārtojušas eksāmenu, divu nedēļu laikā eksāmena maksu atmaksā. Personām, kas ieguvušas nesekmīgu novērtējumu, eksāmena maksa netiek atmaksāta. Pretendenti ar eksāmena programmu var iepazīties Latvijas Zvērinātu notāru padomē ne agrāk kā trīs dienas pirms eksāmena dienas.
Eksāmens noris divās daļās: eksāmena pirmajā daļā rakstveidā pārbauda pretendenta praktiskās zināšanas un iemaņas dokumentu projektu sastādīšanā; eksāmena otrajā daļā mutiski tiek pārbaudītas pretendenta teorētiskās zināšanas. Pretendentam otrās daļas ietvaros ir jāatbild uz diviem teorijas jautājumiem un jāatrisina viens prakses jautājums (kāzuss).
Pretendentiem ir tiesības trīs dienu laikā no eksāmena rezultātu paziņošanas dienas iesniegt Tieslietu ministrijas valsts sekretāram motivētu rakstisku sūdzību par eksāmena laikā pieļautajiem eksaminācijas kārtības pārkāpumiem, kas varēja ietekmēt eksāmena atsevišķu vērtējumu vai vērtējumu kopumā. Sūdzība izskatāma normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē;

– pieteica likumprojektu “Fizisko personu saimnieciskās darbības likums”.
Kā norāda Tieslietu ministrija, Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma pārejas noteikumi nosaka, ka Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.septembrim iesniedz Saeimai likumprojektu, kurā noteikts individuālo uzņēmumu, zemnieku un zvejnieku saimniecību turpmākais statuss. Šobrīd fizisko personu saimniecisko darbību regulē likums “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu” un citi normatīvie akti, taču tajos ietvertais normatīvais regulējums ir novecojis un neatbilst šābrīža ekonomiskajai situācijai. Ministru padomes 1993.gada 29.aprīļa lēmumā “Par individuālā darba patentmaksas apmēriem un kārtību, kādā tiek reģistrēti individuālā darba veicēji” noteiktie individuālā darba veicēju patentmaksu apmēri šābrīža situācijā nav ekonomiski pamatoti.
Līdz ar Komerclikuma spēkā stāšanos tika sakārtots normatīvais regulējums attiecībā uz komersantu statusu un darbību, taču šis regulējums neattiecas uz saimnieciskās darbības veicējiem, kuri nav komersanti, kā, piemēram, individuālā darba veicēji.
Sagatavotā likumprojekta mērķis ir noteikt fizisko personu saimnieciskās darbības veicēju statusu. Saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību. Saimniecisko darbību Latvijā veic šādas fiziskās personas: individuālais komersants – fiziskā persona, kura kā komersants ir ierakstīta komercreģistrā; individuālā darba veicējs – fiziskā persona, kura veic saimniecisko darbību un nav reģistrēta kā individuālais komersants.
Likumprojekts nosaka, ka individuālā komersanta darbību regulē Komerclikums un citi normatīvie akti. Individuālā darba veicēja darbību regulē šis likums un citi normatīvie akti. Individuālā darba veicējs piesaka sevi reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienestā, ja saimnieciskās darbības gada apgrozījums ir lielāks par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja gada neapliekamo minimumu.
Tā kā patentmaksu sistēma šobrīd ir zaudējusi savu mērķi un ieņēmumi, ko pašvaldības gūst no individuālo darba veicēju patentmaksām, ir nenozīmīgi, likumprojekts paredz atcelt patentmaksas.
Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

– pieteica noteikumu projektu “Valsts drošības iestāžu amatpersonu un darbinieku pabalstu un medicīniskās aprūpes izdevumu apmaksas apmērs un izmaksāšanas kārtība”.
Noteikumu projekts paredz noteikt pabalsta ģimenes locekļa vai apgādājamā nāves gadījumā un pabalsta veselības uzlabošanai, ja veselības pasliktināšanās saistīta ar dienesta pienākumu pildīšanu, apmēru un izmaksas kārtību, kā arī medicīniskās aprūpes izdevumu apmaksas kārtību valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, un Informācijas analīzes dienesta amatpersonām (turpmāk amatpersonas).
Par ģimenes locekļiem šo noteikumu izpratnē uzskatāmi laulātie, bērni, vecāki, adoptētāji un adoptētie.
Ģimenes locekļa vai apgādājamā nāves gadījumā amatpersonai ir tiesības uz vienreizēju pabalstu, kura apmērs ir amatpersonas vienas mēneša amatalgas apmērā. Pabalsta saņemšanai amatpersona iesniedz valsts drošības iestādes vai Informācijas analīzes dienesta vadītājam (vadītājs) iesniegumu par pabalsta piešķiršanu, miršanas apliecības kopiju un radniecību apliecinošu dokumentu.
Uz pabalstu veselības uzlabošanai, ja veselības pasliktināšanās saistīta ar dienesta pienākumu pildīšanu, ir tiesības amatpersonām, kurām veselības pasliktināšanos konstatējis ģimenes ārsts. Lai saņemtu pabalstu veselības uzlabošanai, ja veselības pasliktināšanās saistīta ar dienesta pienākumu pildīšanu, amatpersona iesniedz iestādes vadītājam iesniegumu par pabalsta piešķiršanu, kurā īsi pamato tā nepieciešamību, un pievieno tam ģimenes ārsta izziņu par veselības pasliktināšanos. Pabalstu piešķir zāļu iegādei un ārstniecības izdevumu segšanai, ja šos izdevumus neapmaksā valsts vai tos nav iespējams segt amatpersonas veselības apdrošināšanas līguma ietvaros.
Veselības uzlabošanai pabalsta apmēru nosaka valsts drošības iestādes vai Informācijas analīzes dienesta vadītājs, ņemot vērā amatpersonas darba apstākļus, veselības stāvokli, tā pasliktināšanās cēloni. Pabalsta apmērs nevar pārsniegt amatpersonas trīs mēneša amatalgas. Pabalstu var saņemt ne biežāk kā reizi kalendārā gada laikā.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Veselības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

Par valsts nodevas samazinājumu dārgmetālu provei

Valsts sekretāru sanāksmē 18.augustā izsludināts Finanšu ministrijas iesniegtais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par valsts proves uzraudzības īstenošanas valsts nodevu.
Projekts paredz samazināt valsts nodevu par proves darbu pakalpojumiem. MK noteikumu projekts paredz mazāku valsts nodevu liela svara dārgmetālu izstrādājumiem, kā arī lielām viendabīgu izstrādājumu partijām. Tādējādi tiks samazinātas izmaksas saimnieciskās darbības veicējiem, un tas sniegs papildu atbalstu nozares attīstībai.
Līdz ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu tirdzniecībā piemēro visus brīvas preču kustības nosacījumus kā jebkurai precei, un saimnieciskās darbības veicējiem ir iespēja izvēlēties proves inspekciju, kurā pārbaudīt savus ievestos vai izgatavotos dārgmetālu izstrādājumus. Tā kā tuvākās pakalpojumu sniedzējas institūcijas, kas atrodas Lietuvā un Igaunijā, veido reālu konkurenci, lai Latvijas Valsts proves uzraudzības inspekcija nezaudētu klientus, tiek plānots samazināt valsts nodevu.
Samazinot likmes par proves darbu pakalpojumiem, teorētiski varētu rasties negatīvais fiskālais efekts – valsts budžeta ienākumu par valsts nodevu samazinājums. Taču sagaidāms, ka valsts nodevas samazināšana piesaistīs lielos Valsts proves uzraudzības inspekcijas klientus un tas kompensēs ienākumu samazināšanos.

Par ievedmuitas nodokļa atbrīvojuma piemērošanu

Valsts sekretāru sanāksmē 18.augustā izsludināts Finanšu ministrijas izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par kārtību, kādā tiek piemēroti atbrīvojumi no ievedmuitas nodokļa budžeta iestāžu, labdarības un filantropisko organizāciju ievestajām precēm.
MK noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā tiek izskatīti izstāžu un organizāciju iesniegumi un tiek piešķirti atbrīvojumi no ievedmuitas nodokļa Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas iestādēs.
Ievedmuitas nodokļa atbrīvojumu piešķir precēm, kuras ieved iestādes un organizācijas, kuru darbību reglamentējošos dokumentos (piemēram, statūtos, nolikumos vai satversmē) ir norādīts darbības mērķis – bezatlīdzības palīdzības sniegšana. Lai saņemtu ievedmuitas nodokļa atbrīvojumu, iestādei vai organizācijai par konkrēto kravu jāaizpilda iesniegums, kā arī jāiesniedz nepieciešamie dokumenti.
Ievedmuitas nodokļu atbrīvojumu sistēma ir noteikta ar Eiropas Savienības Padomes regulu. Līdz šim visus jautājumus, kas saistīti ar ES regulās doto pilnvarojumu nacionālajām muitas iestādēm noteikt atsevišķus jautājumus, reglamentēja VID rīkojumi un metodiskie norādījumi. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumu rīkojumi, kas satur ārējo tiesību normas, zaudē spēku 2006.gada 1.janvārī. Līdz ar to ārējo tiesību normas saturošie VID rīkojumi ir jāizdod MK noteikumu līmenī.

Finanšu ministrijas preses dienests

Par Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas valdības finanšu instrumentiem

Valsts sekretāru sanāksmē 18.augustā izsludināts Finanšu ministrijas izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumentu un Norvēģijas valdības divpusējo finanšu instrumentu.
Noteikumi reglamentēs šo finanšu instrumentu vadības, īstenošanas, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas sistēmu.
MK noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā EEZ finanšu instruments un Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments tiek ieviests Latvijā. Noteikumi ietver skaidrojumu par finanšu instrumentu ieviešanā iesaistītajām institūcijām un to funkcijām, kā arī individuālo projektu, programmu un grantu shēmu pieteikumu izskatīšanu, apstiprināšanu un ieviešanu. Noteikumos reglamentēta EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta kontrole, audits, uzraudzība un izvērtēšana.
EEZ finanšu instrumentu veido Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas iemaksas, bet Norvēģijas valdības divpusējo finanšu instrumentu pilnībā finansē Norvēģija. Ieguldījumu mērķis ir novērst sociālo un ekonomisko nevienlīdzību EEZ ietvaros, kā arī atbalstīt jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis to centienos pilnvērtīgi piedalīties paplašinātās Eiropas iekšējā tirgū. Saskaņā ar EEZ paplašināšanās līgumu EEZ finanšu instruments un Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments būs pieejams vairākām ES dalībvalstīm, tai skaitā arī Latvijai.
Abu finanšu instrumentu darbības termiņš ir pieci gadi – no 2004.gada 1.maija līdz 2009.gada 30.aprīlim. Kopējā Latvijai pieejamā summa abu finanšu instrumentu ietvaros, atskaitot finanšu instrumentu vadības izmaksas, būs 51 269 400 eiro. Latvijai katru gadu ir iespējams saņemt vienu piektdaļu no kopējās valstij piešķirtās summas.

Finanšu ministrijas preses dienests