Valsts sekretāru 2005.gada 18.augusta sanāksmē
Aizsardzības ministrija
– pieteica noteikumu projektu
“Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 17.augusta noteikumos
Nr.714 “Kārtība, kādā tiek veikti militāra rakstura preču un
pakalpojumu iepirkumi””.
Lai pastiprinātu valsts aizsardzības un drošības interešu
ievērošanu, nodrošinātu iepirkuma procedūras atklātumu un
caurspīdīgumu, kā arī atbalstītu preču pārdevēju un pakalpojumu
sniedzēju brīvu konkurenci, nepieciešams izdarīt grozījumus
noteikumos. Tas būtu viens no priekšnoteikumiem stingrākas
kontroles veikšanai pār valsts līdzekļu efektīvu izmantošanu. Šie
grozījumi palielinātu kontroli pār iepirkuma procedūras
norisi.
Grozījumi noteikumos paredz, ka iepirkuma komisija rīkojas tā,
lai iepirkuma mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu
izlietojumu. Iepirkuma komisija lemj par: nepieciešamību nosūtīt
uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu atklātā iepirkumā tikai
ierobežotam pretendentu skaitam, kas apliecinājuši savu pieredzi
militāru preču ražošanā un piegādē; nepieciešamību publicēt
paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” par atklāta iepirkuma
izsludināšanu un nosūtīt uzaicinājumu pretendentiem, kas savu
kvalifikāciju ir jau apliecinājuši militāra rakstura preču
ražošanā vai piegādē; atbilstošu piedāvājumu iesniegšanas
termiņu, kas nedrīkst būt īsāks par piecām darbdienām.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu,
Ārlietu, Iekšlietu ministrijā, Korupcijas novēršanas un
apkarošanas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības
padomē.
Bērnu un ģimenes lietu ministrija
– pieteica likumprojektu
“Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un
pagasttiesām””.
“Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un
pagasttiesām”” nepieciešami, lai saskaņotu likumu ar Latvijas
Republikas Civillikumā, Civilstāvokļu aktu likumā, Bērnu tiesību
aizsardzības likumā, likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu
risināšanā” noteikto.
Grozījumi Civillikumā paredz: ja vecāki ar bērnu apietas sevišķi
slikti, ja bērna vecāki devuši piekrišanu adopcijai, kā arī tad,
ja viņi nerūpējas par bērnu vai nenodrošina bērna uzraudzību un
tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību,
viņiem var atņemt aizgādības tiesības. Sagatavotais grozījums
likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” paredz noteikt, ka:
bāriņtiesa (pagasttiesa) lemj par prasības sniegšanu tiesā par
aizgādības tiesību atņemšanu, ja vecāki ar bērnu apietas sevišķi
slikti, ja bērna vecāki devuši piekrišanu adopcijai, kā arī tad,
ja viņi nerūpējas par bērnu vai nenodrošina bērna uzraudzību un
tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko
attīstību.
Likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” noteikts, ka
aizbildnības lietu piekritību bāriņtiesai (pagasttiesai) nosaka
pēc tās personas pastāvīgās dzīvesvietas, kurai vajadzīga tiesību
aizsardzība. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu par
bērna dzīvesvietu uzskatāma viņa vecāku dzīvesvieta un, ja bērna
vecāki dzīvo dažādās administratīvajās teritorijās, par bērna
dzīvesvietu uzskatāma mātes dzīvesvieta, ja vien ar tiesas
nolēmumu bērna dzīvesvieta nav noteikta pie tēva vai vecāki par
to nav savstarpēji vienojušies. Sagatavotais grozījums likumā
paredz, ka aizbildnības lietu piekritību bāriņtiesai
(pagasttiesai) nosaka pēc bērna vecāku dzīvesvietas.
Likuma “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” 40.panta otrajā daļā
noteikts, ka lietu par pilngadīgas personas adopciju bāriņtiesa
izskata, ja ir iesniegts adoptētāja un adoptējamā kopīgs
iesniegums, un pārbauda, vai ir ievērotās Civillikuma prasības,
kā arī to, vai starp adoptētāju un adoptējamo ir izveidojušās
faktiskas vecāku un bērnu attiecības. Grozījumi Latvijas
Republikas Civillikuma Ģimenes tiesību daļā un Latvijas
Republikas Civillikums neparedz iespēju adoptēt pilngadīgu
personu, tādējādi nepieciešams izslēgt likuma “Par bāriņtiesām un
pagasttiesām” 40.panta otro daļu.
Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu,
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Īpašu
uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā,
Ģenerālprokuratūrā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts
kancelejā.
Iekšlietu ministrija
– pieteica likumprojektu “Sodu
reģistra likums”.
No 2005.gada 1.oktobra stāsies spēkā Kriminālprocesa likums un
spēku zaudēs šobrīd spēkā esošais Latvijas Kriminālprocesa
kodekss. Šobrīd vienotu uzskaiti par noziedzīgus nodarījumus un
administratīvos pārkāpumus izdarījušajām personām nosaka Sodu
reģistra likums, kurš tika pieņemts 2001.gadā un tika izstrādāts,
ievērojot Latvijas Kriminālprocesa kodeksā ietvertās tiesību
normas. Līdz ar to, stājoties spēkā Kriminālprocesa likumam, kas
turpmāk regulēs kriminālprocesuālo tiesību jomu valstī, ir
nepieciešams veikt izmaiņas un izteikt jaunā redakcijā Sodu
reģistra likumu, lai tas būtu izstrādāts, ievērojot
Kriminālprocesa likumā noteiktās tiesību normas.
Likuma mērķis ir izveidot vienotu uzskaiti par noziedzīgus
nodarījumus un administratīvos pārkāpumus izdarījušām personām,
kā arī nodrošināt iespēju valsts un pašvaldību iestādēm un citām
ieinteresētām personām noteiktā kārtībā iegūt informāciju par
Sodu reģistrā iekļautajām ziņām.
Likumprojekts nosaka, ka Sodu reģistrā tiek apkopota, apstrādāta
un glabāta informācija par: personām, kuras aizturētas, tiek
turētas aizdomās, apsūdzētas, notiesātas, attaisnotas noziedzīgu
nodarījumu izdarīšanā, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus,
bet krimināllietas izbeigtas, kurām piemēroti administratīvie
sodi Latvijas Republikā; Latvijā reģistrētajām juridiskajām
personām, Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, Latvijā pastāvīgās
uzturēšanās atļaujas saņēmušajiem ārvalstniekiem, bezvalstniekiem
un bēgļiem, kuri ir izdarījuši noziedzīgus nodarījumus un
administratīvos pārkāpumus citās valstīs.
Sodu reģistrā iekļautās ziņas ir ierobežotas pieejamības
informācija un izpaužamas tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā un
apjomā. Ziņu iekļaušanu reģistrā, to apstrādi, izmantošanu un
reģistra uzturēšanu nodrošina Iekšlietu ministrijas Informācijas
centrs, kas ir reģistra pārzinis un turētājs.
Ziņas par ārvalstīs sodītajām Latvijā reģistrētajām juridiskajām
personām, ārvalstīs sodītajiem Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem,
Latvijā pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņēmušajiem
ārvalstniekiem, bezvalstniekiem un bēgļiem reģistrā iekļauj
saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem
līgumiem. Ziņu sniegšana no reģistra ārvalstu tiesībaizsardzības
iestādēm pieļaujama gadījumos un kārtībā, ko paredz Latvijas
Republikai saistošās starptautiskās konvencijas un līgumi. Ziņu
apmaiņa ar ārvalstu tiesībaizsardzības iestādēm notiek līgumā
noteiktajā valodā un kārtībā. Ziņām, kuras tiek saņemtas no
ārvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, tiek nodrošināts tulkojums
valsts valodā.
Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu,
Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas,
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides
ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas
lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās
pārvaldes lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Latvijas
Pašvaldību savienībā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas
birojā, Valsts kancelejā.
Izglītības un zinātnes ministrija
– pieteica noteikumu projektu
“Koledžas paraugnolikums”.
Saskaņā ar Izglītības likumu Izglītības un zinātnes ministrija
izstrādā izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu
paraugnolikumus. Ievērojot to, ka Izglītības un zinātnes
ministram nav tiesību izdot ārēju normatīvo aktu, uz Izglītības
likuma 15.panta 12.daļas deleģējumu pamata ir izstrādāts Ministru
kabineta noteikumu projekts.
Noteikumu projekts paredz, ka koledža ir profesionālās augstākās
izglītības iestāde, kas personām (studējošajiem) pēc vidējās
izglītības ieguves nodrošina iespēju iegūt pirmā līmeņa
profesionālo augstāko izglītību un iegūt ceturto profesionālās
kvalifikācijas līmeni. Koledžas nosaukumu (arī nosaukuma
saīsinājumu) latviešu valodā un svešvalodās nosaka tās
dibinātājs. Koledžas nosaukumā ietver vārdu “koledža”. Koledžas
pārstāvības un vadības institūcijas, kā arī lēmējinstitūcijas ir
koledžas padome, koledžas vadītājs un koledžas iekšējās revīzijas
komisija. Koledžas augstākā vadības institūcija un
lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos
jautājumos ir tās dibinātājs, augstākā pārstāvības un vadības
institūcija un lēmējinstitūcija izglītības un pētniecības
jautājumos – padome. Koledžai var būt savs karogs, ģerbonis,
devīze un himna.
Koledžas darbības mērķi ir: sagatavot studējošo darbībai noteiktā
profesijā; īstenot izglītības procesu, kas veicina studējošā
personības attīstību un nodrošina iespēju iegūt pirmā līmeņa
profesionālo augstāko izglītību un ceturtā līmeņa profesionālo
kvalifikāciju un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegt
diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kā arī
sniegt iespēju sagatavoties izglītības turpināšanai, lai iegūtu
otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa
profesionālo kvalifikāciju. Koledžas darbības pamatvirzieni ir
pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu
izstrāde un īstenošana.
Projekts nosaka, ka koledžā īsteno pirmā līmeņa profesionālās
augstākās izglītības programmas. Līdztekus minētajām programmām
koledžas struktūrvienībā var īstenot profesionālās vidējās
izglītības programmas. Koledža, nodrošinot darba devēju
līdzdalību, atbilstoši profesiju standartiem un valsts
profesionālās izglītības standartiem izstrādā profesionālās
studiju programmas. Lēmumu par jaunu studiju programmu
īstenošanas uzsākšanu pieņem dibinātājs. Izglītības procesa
sastāvdaļa ir lietišķie pētījumi, kuros var piedalīties visi
pedagogi. Lietišķo pētījumu prioritātes un virzienus, to
organizēšanas, pieņemšanas kārtību nosaka padome. Izglītības
procesa un pārbaudījumu norises kārtību koledžā nosaka padomes
apstiprināti nolikumi par studiju un pārbaudījumu kārtību.
Koledža darbojas saskaņā ar padomes pieņemtu koledžas nolikumu,
kurš saskaņots ar dibinātāju un tiek apstiprināts Izglītības
likuma noteiktajā kārtībā. Grozījumus koledžas nolikumā izdara
padome. Grozījumi stājas spēkā pēc saskaņošanas ar koledžas
dibinātāju un apstiprināšanas Izglītības likuma noteiktajā
kārtībā.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu
un ģimenes lietu, Iekšlietu, Kultūras, Labklājības, Satiksmes
ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts
kancelejā;
– pieteica noteikumu projektu
“Bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība valsts zinātniskajām
institūcijām un valsts augstskolu zinātniskajiem
institūtiem”.
Kā norāda Izglītības un zinātnes
ministrija, 2005.gada 19.maijā spēkā stājās Zinātniskās darbības
likums, kas regulē valsts zinātnisko institūtu izveidošanas,
darbības, pārvaldes, uzraudzības un finansēšanas nosacījumus.
Zinātniskās darbības likums nosaka, ka valsts zinātniskās
institūcijas un valsts augstskolu zinātniskie institūti saņem
bāzes finansējumu Ministru kabineta noteiktā kārtībā. Līdz šim
valsts zinātniskajiem institūtiem bāzes finansējums netika
paredzēts. Institūtu administrācija un infrastruktūra tika
uzturēta, veicot atskaitījumus no Latvijas Zinātnes padomes
konkursa kārtībā zinātniekiem piešķirtajiem grantiem konkrētu
pētījumu īstenošanai.
Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā no valsts budžeta
līdzekļiem tiek piešķirts bāzes finansējums valsts zinātniskajām
institūcijām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem šo
zinātnisko institūciju uzturēšanai un dibinātāja noteikto
zinātnisko pētījumu veikšanā iesaistīto vadošo pētnieku, pētnieku
un asistentu (zinātniskā personāla) atalgojumam.
Noteikumi piemērojami Zinātnisko institūciju reģistrā
reģistrētajiem valsts zinātniskajiem institūtiem un valsts
augstskolu zinātniskajiem institūtiem.
Zinātniskās infrastruktūras finansējums valsts augstskolām tiek
piešķirts atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 24.jūlija
noteikumos Nr.334 “Kārtība, kādā augstskolas tiek finansētas no
valsts budžeta līdzekļiem” noteiktajai kārtībai.
Citas reģistrā reģistrētas valsts zinātniskās (valsts
komercsabiedrības un citas institūcijas, kuru statūtos, nolikumā
vai satversmē ir paredzēta zinātniskā darbība) infrastruktūras
finansējumu var saņemt konkursa kārtībā valsts atbalsta programmu
ietvaros.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu
un ģimenes lietu, Ekonomikas, Kultūras, Veselības, Vides,
Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības
integrācijas lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās
sadarbības padomē, Valsts kancelejā.
Tieslietu ministrija
– pieteica noteikumu projektu
“Noteikumi par zvērinātu notāru eksāmena kārtību”.
Eksāmena uzdevums ir noteikt zvērināta notāra amata pretendenta
zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas zvērināta notāra
profesionālās darbības veikšanai. Latvijas Zvērinātu notāru
padome ir atbildīga par eksāmena organizāciju un tā tehnisko
nodrošinājumu. Eksāmenu pieņem ar tieslietu ministra rīkojumu
apstiprinātā eksāmena komisija. Komisijas sekretāra pienākumus
pilda Latvijas Zvērinātu notāru padomes nozīmēta persona.
Eksāmenu var sākt un tas uzskatāms par notikušu, ja komisijas
darbā piedalās ne mazāk par divām trešdaļām komisijas locekļu,
ieskaitot komisijas priekšsēdētāju.
Komisijas sēdes ir slēgtas. Informācija, kas saistīta ar eksāmena
darbu novērtēšanas procesu, ir uzskatāma par ierobežotas
pieejamības informāciju. Ar šādiem materiāliem var iepazīties
tikai ar komisijas priekšsēdētāja rakstveida atļauju.
Latvijas Zvērinātu notāru padome par eksāmena vietu un laiku
informē pretendentus vismaz trīs dienas pirms eksāmena dienas. Ja
pretendents nokavē eksāmena sākumu, viņam ar komisijas
priekšsēdētāja atļauju ir tiesības veikt eksāmena darba izpildi,
bet darba izpildes laiks šajā gadījumā netiek pagarināts, tas
tiek fiksēts protokolā. Personām, kas iemaksājušas eksāmena
maksu, bet nav kārtojušas eksāmenu, divu nedēļu laikā eksāmena
maksu atmaksā. Personām, kas ieguvušas nesekmīgu novērtējumu,
eksāmena maksa netiek atmaksāta. Pretendenti ar eksāmena
programmu var iepazīties Latvijas Zvērinātu notāru padomē ne
agrāk kā trīs dienas pirms eksāmena dienas.
Eksāmens noris divās daļās: eksāmena pirmajā daļā rakstveidā
pārbauda pretendenta praktiskās zināšanas un iemaņas dokumentu
projektu sastādīšanā; eksāmena otrajā daļā mutiski tiek
pārbaudītas pretendenta teorētiskās zināšanas. Pretendentam otrās
daļas ietvaros ir jāatbild uz diviem teorijas jautājumiem un
jāatrisina viens prakses jautājums (kāzuss).
Pretendentiem ir tiesības trīs dienu laikā no eksāmena rezultātu
paziņošanas dienas iesniegt Tieslietu ministrijas valsts
sekretāram motivētu rakstisku sūdzību par eksāmena laikā
pieļautajiem eksaminācijas kārtības pārkāpumiem, kas varēja
ietekmēt eksāmena atsevišķu vērtējumu vai vērtējumu kopumā.
Sūdzība izskatāma normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes
lietu ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē;
– pieteica likumprojektu
“Fizisko personu saimnieciskās darbības likums”.
Kā
norāda Tieslietu ministrija, Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības
likuma pārejas noteikumi nosaka, ka Ministru kabinets līdz
2005.gada 1.septembrim iesniedz Saeimai likumprojektu, kurā
noteikts individuālo uzņēmumu, zemnieku un zvejnieku saimniecību
turpmākais statuss. Šobrīd fizisko personu saimniecisko darbību
regulē likums “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai
zvejnieka saimniecību un individuālo darbu” un citi normatīvie
akti, taču tajos ietvertais normatīvais regulējums ir novecojis
un neatbilst šābrīža ekonomiskajai situācijai. Ministru padomes
1993.gada 29.aprīļa lēmumā “Par individuālā darba patentmaksas
apmēriem un kārtību, kādā tiek reģistrēti individuālā darba
veicēji” noteiktie individuālā darba veicēju patentmaksu apmēri
šābrīža situācijā nav ekonomiski pamatoti.
Līdz ar Komerclikuma spēkā stāšanos tika sakārtots normatīvais
regulējums attiecībā uz komersantu statusu un darbību, taču šis
regulējums neattiecas uz saimnieciskās darbības veicējiem, kuri
nav komersanti, kā, piemēram, individuālā darba veicēji.
Sagatavotā likumprojekta mērķis ir noteikt fizisko personu
saimnieciskās darbības veicēju statusu. Saimnieciskā darbība ir
jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību.
Saimniecisko darbību Latvijā veic šādas fiziskās personas:
individuālais komersants – fiziskā persona, kura kā komersants ir
ierakstīta komercreģistrā; individuālā darba veicējs – fiziskā
persona, kura veic saimniecisko darbību un nav reģistrēta kā
individuālais komersants.
Likumprojekts nosaka, ka individuālā komersanta darbību regulē
Komerclikums un citi normatīvie akti. Individuālā darba veicēja
darbību regulē šis likums un citi normatīvie akti. Individuālā
darba veicējs piesaka sevi reģistrācijai Valsts ieņēmumu
dienestā, ja saimnieciskās darbības gada apgrozījums ir lielāks
par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja gada neapliekamo
minimumu.
Tā kā patentmaksu sistēma šobrīd ir zaudējusi savu mērķi un
ieņēmumi, ko pašvaldības gūst no individuālo darba veicēju
patentmaksām, ir nenozīmīgi, likumprojekts paredz atcelt
patentmaksas.
Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un
ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības
ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas
lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā
trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.
– pieteica noteikumu projektu
“Valsts drošības iestāžu amatpersonu un darbinieku pabalstu un
medicīniskās aprūpes izdevumu apmaksas apmērs un izmaksāšanas
kārtība”.
Noteikumu projekts paredz noteikt pabalsta
ģimenes locekļa vai apgādājamā nāves gadījumā un pabalsta
veselības uzlabošanai, ja veselības pasliktināšanās saistīta ar
dienesta pienākumu pildīšanu, apmēru un izmaksas kārtību, kā arī
medicīniskās aprūpes izdevumu apmaksas kārtību valsts drošības
iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, un Informācijas analīzes
dienesta amatpersonām (turpmāk amatpersonas).
Par ģimenes locekļiem šo noteikumu izpratnē uzskatāmi laulātie,
bērni, vecāki, adoptētāji un adoptētie.
Ģimenes locekļa vai apgādājamā nāves gadījumā amatpersonai ir
tiesības uz vienreizēju pabalstu, kura apmērs ir amatpersonas
vienas mēneša amatalgas apmērā. Pabalsta saņemšanai amatpersona
iesniedz valsts drošības iestādes vai Informācijas analīzes
dienesta vadītājam (vadītājs) iesniegumu par pabalsta
piešķiršanu, miršanas apliecības kopiju un radniecību apliecinošu
dokumentu.
Uz pabalstu veselības uzlabošanai, ja veselības pasliktināšanās
saistīta ar dienesta pienākumu pildīšanu, ir tiesības
amatpersonām, kurām veselības pasliktināšanos konstatējis ģimenes
ārsts. Lai saņemtu pabalstu veselības uzlabošanai, ja veselības
pasliktināšanās saistīta ar dienesta pienākumu pildīšanu,
amatpersona iesniedz iestādes vadītājam iesniegumu par pabalsta
piešķiršanu, kurā īsi pamato tā nepieciešamību, un pievieno tam
ģimenes ārsta izziņu par veselības pasliktināšanos. Pabalstu
piešķir zāļu iegādei un ārstniecības izdevumu segšanai, ja šos
izdevumus neapmaksā valsts vai tos nav iespējams segt
amatpersonas veselības apdrošināšanas līguma ietvaros.
Veselības uzlabošanai pabalsta apmēru nosaka valsts drošības
iestādes vai Informācijas analīzes dienesta vadītājs, ņemot vērā
amatpersonas darba apstākļus, veselības stāvokli, tā
pasliktināšanās cēloni. Pabalsta apmērs nevar pārsniegt
amatpersonas trīs mēneša amatalgas. Pabalstu var saņemt ne biežāk
kā reizi kalendārā gada laikā.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības,
Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Veselības ministrijā,
Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.
Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs
Par valsts nodevas samazinājumu dārgmetālu provei
Valsts sekretāru sanāksmē
18.augustā izsludināts Finanšu ministrijas iesniegtais
Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par valsts proves
uzraudzības īstenošanas valsts nodevu.
Projekts paredz samazināt valsts nodevu par proves darbu
pakalpojumiem. MK noteikumu projekts paredz mazāku valsts nodevu
liela svara dārgmetālu izstrādājumiem, kā arī lielām viendabīgu
izstrādājumu partijām. Tādējādi tiks samazinātas izmaksas
saimnieciskās darbības veicējiem, un tas sniegs papildu atbalstu
nozares attīstībai.
Līdz ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai dārgmetālu,
dārgakmeņu un to izstrādājumu tirdzniecībā piemēro visus brīvas
preču kustības nosacījumus kā jebkurai precei, un saimnieciskās
darbības veicējiem ir iespēja izvēlēties proves inspekciju, kurā
pārbaudīt savus ievestos vai izgatavotos dārgmetālu
izstrādājumus. Tā kā tuvākās pakalpojumu sniedzējas institūcijas,
kas atrodas Lietuvā un Igaunijā, veido reālu konkurenci, lai
Latvijas Valsts proves uzraudzības inspekcija nezaudētu klientus,
tiek plānots samazināt valsts nodevu.
Samazinot likmes par proves darbu pakalpojumiem, teorētiski
varētu rasties negatīvais fiskālais efekts – valsts budžeta
ienākumu par valsts nodevu samazinājums. Taču sagaidāms, ka
valsts nodevas samazināšana piesaistīs lielos Valsts proves
uzraudzības inspekcijas klientus un tas kompensēs ienākumu
samazināšanos.
Par ievedmuitas nodokļa atbrīvojuma piemērošanu
Valsts sekretāru sanāksmē
18.augustā izsludināts Finanšu ministrijas izstrādātais
Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par kārtību, kādā
tiek piemēroti atbrīvojumi no ievedmuitas nodokļa budžeta
iestāžu, labdarības un filantropisko organizāciju ievestajām
precēm.
MK noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā tiek izskatīti izstāžu
un organizāciju iesniegumi un tiek piešķirti atbrīvojumi no
ievedmuitas nodokļa Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas
iestādēs.
Ievedmuitas nodokļa atbrīvojumu piešķir precēm, kuras ieved
iestādes un organizācijas, kuru darbību reglamentējošos
dokumentos (piemēram, statūtos, nolikumos vai satversmē) ir
norādīts darbības mērķis – bezatlīdzības palīdzības sniegšana.
Lai saņemtu ievedmuitas nodokļa atbrīvojumu, iestādei vai
organizācijai par konkrēto kravu jāaizpilda iesniegums, kā arī
jāiesniedz nepieciešamie dokumenti.
Ievedmuitas nodokļu atbrīvojumu sistēma ir noteikta ar Eiropas
Savienības Padomes regulu. Līdz šim visus jautājumus, kas
saistīti ar ES regulās doto pilnvarojumu nacionālajām muitas
iestādēm noteikt atsevišķus jautājumus, reglamentēja VID rīkojumi
un metodiskie norādījumi. Saskaņā ar Administratīvā procesa
likuma spēkā stāšanās likumu rīkojumi, kas satur ārējo tiesību
normas, zaudē spēku 2006.gada 1.janvārī. Līdz ar to ārējo tiesību
normas saturošie VID rīkojumi ir jāizdod MK noteikumu līmenī.
Finanšu ministrijas preses dienests
Par Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas valdības finanšu instrumentiem
Valsts sekretāru sanāksmē
18.augustā izsludināts Finanšu ministrijas izstrādātais
Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par Eiropas
Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumentu un Norvēģijas valdības
divpusējo finanšu instrumentu.
Noteikumi reglamentēs šo finanšu instrumentu vadības,
īstenošanas, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas
sistēmu.
MK noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā EEZ finanšu
instruments un Norvēģijas valdības divpusējais finanšu
instruments tiek ieviests Latvijā. Noteikumi ietver skaidrojumu
par finanšu instrumentu ieviešanā iesaistītajām institūcijām un
to funkcijām, kā arī individuālo projektu, programmu un grantu
shēmu pieteikumu izskatīšanu, apstiprināšanu un ieviešanu.
Noteikumos reglamentēta EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas
valdības divpusējā finanšu instrumenta kontrole, audits,
uzraudzība un izvērtēšana.
EEZ finanšu instrumentu veido Norvēģijas, Islandes un
Lihtenšteinas iemaksas, bet Norvēģijas valdības divpusējo finanšu
instrumentu pilnībā finansē Norvēģija. Ieguldījumu mērķis ir
novērst sociālo un ekonomisko nevienlīdzību EEZ ietvaros, kā arī
atbalstīt jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis to centienos
pilnvērtīgi piedalīties paplašinātās Eiropas iekšējā tirgū.
Saskaņā ar EEZ paplašināšanās līgumu EEZ finanšu instruments un
Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments būs pieejams
vairākām ES dalībvalstīm, tai skaitā arī Latvijai.
Abu finanšu instrumentu darbības termiņš ir pieci gadi – no
2004.gada 1.maija līdz 2009.gada 30.aprīlim. Kopējā Latvijai
pieejamā summa abu finanšu instrumentu ietvaros, atskaitot
finanšu instrumentu vadības izmaksas, būs 51 269 400 eiro.
Latvijai katru gadu ir iespējams saņemt vienu piektdaļu no
kopējās valstij piešķirtās summas.
Finanšu ministrijas preses dienests