No ieceres līdz rīcībai

Atlikumu šķirošana kā vides saudzēšanas iespēja

Katrs Latvijas iedzīvotājs gadā vidēji rada 200 kg atkritumu, no kuriem trešdaļa ir izlietotais iepakojums. Uzlabojoties rocībai un palielinoties iedzīvotāju pirktspējai, sarodas arī vairāk atkritumu. Liela to daļa nonāk izgāztuvēs bez iepriekšējas apstrādes. Savukārt iedzīvotāju informēšanas kampaņas veicina to, ka aizvien vairāk iedzīvotāju vēlas šķirot atkritumus, lai kaut nedaudz mazinātu pašu radīto negatīvo ietekmi uz vidi.

Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Kāpēc un kā šķirot

Atkritumi ir jāšķiro, lai samazinātu atkritumu poligonos noglabāto atkritumu daudzumu. Kā zināms, poligonu izveidošana ir saistīta ar vairākām problēmām, tai skaitā iedzīvotāju nevēlēšanos tos redzēt savā pagastā, potenciālo gaisa un augsnes piesārņojumu un augstajām izveides izmaksām. Atkritumu šķirošana vienlaikus nodrošina savākto materiālu vēlreizēju izmantošanu vai pārstrādi. Tādējādi tiek saglabāti dabas resursi un daudzos gadījumos arī samazinātas gan atkritumu apsaimniekošanas, gan jaunu preču ražošanai nepieciešamo izejmateriālu izmaksas.
Latvijas iedzīvotājiem tiek piedāvāti triju veidu konteineri – plastmasas iepakojumam, stikla pudelēm un papīram, tai skaitā kartonam, avīzēm un cita veida papīra iepakojumam, bet ne piena, sulu un citu produktu tetrapakām vai izstrādājumiem, kas satur foliju. Lai arī atkritumu dalīšana pēc to veidiem var šķist sarežģīta, praksē mājsaimniecības pielāgošana jaunajiem noteikumiem risinās samērā vienkārši. Katram ir jāpatur prātā, kuri atkritumi jānošķir no kopējiem un ko nevajadzētu mest šķiroto atkritumu tvertnēs.
Nozīmīgi ir atsevišķi šķirot arī sadzīves bīstamos atkritumus, piemēram, baterijas un automašīnu akumulatorus, kas var būt bīstami cilvēku veselībai un dzīvībai, kā arī apkārtējai videi. Kā bīstami tiek klasificēti toksiski, viegli uzliesmojoši vai sprāgstoši, oksidējoši, kancerogēni, kodīgi, mutagēni vai infekciozi atkritumi, informē “Zaļā josta”. Šādu atkritumu nonākšana parastajā atkritumu konteinerā un vēlāk poligonā ir īpaši bīstama – tie var izraisīt nelaimes gadījumus, kuros var ciest cilvēki un vide.
Citās Eiropas valstīs, kur atkritumi tiek šķiroti krietni ilgāku laiku nekā Latvijā, tie jādala vēl vairāk grupās. Piemēram, Zviedrijā, atsevišķi tiek šķirots dažādu krāsu stikls, plastmasa, metāla izstrādājumi, kartons, atsevišķi no tā tiek šķirotas avīzes, īpaši konteineri domāti bioloģiskajiem atkritumiem, kas uzreiz tiek maisīti ar vielām, kuras veicina to kompostēšanos. Īpašos atkritumu šķirošanas laukumos, kur katrs iedzīvotājs var vest atkritumus, kas radušies pēc lielākiem darbiem, piemēram, remonta vai dārza tīrīšanas, atkritumus šķiro vēl vairākos desmitos veidu. Īpaša uzmanība tiek veltīta sadzīves bīstamo atkritumu šķirošanai, demontēšanai un bīstamo vielu neitralizēšanai.
Lai arī atkritumu dalīšana var likties gana sarežģīta, kad pie tās pierasts, šķirošana ikdienā neaizņem vairāk laika kā atkritumu izmešana kopējā atkritumu kastē. Vienlaikus tā liek aizdomāties par to, cik daudz dažāda veida resursu tiek tērēts, lai radītu, piemēram, iepakojumu, kas, īsu laiku pildījis savu funkciju, drīz vien nonāk atkritumos.

Trūkst dalīto atkritumu konteineru

Lai gan aizvien vairāk cilvēku vēlētos šķirot atkritumus, labā griba nereti noplok, saprotot, ka māju tuvumā šķiroto atkritumu konteineru nav. Rīgas domes Vides departamenta Atkritumu saimniecības nodaļas vadītāja Nadježda Vanaga atzīst, ka nepietiekamais šķiroto atkritumu konteineru daudzums Rīgas pilsētā ir viena no galvenajām problēmām, kādēļ tikai neliela atkritumu daļa tiek šķirota. Pašreiz Rīgā šķiro vien septiņus līdz desmit procentus no visiem atkritumiem.
Rīgā atkritumu savākšanu veic vairāki atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi. Divi lielākie ir akciju sabiedrība “L&T Hoetika” un SIA “Nehlsen”. Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas plānā 2005.-2012.gadam ietvertā informācija liecina, ka 2003.gadā “L&T Hoetika” bija uzstādījusi 2464 konteinerus dalītai atkritumu vākšanai, t.i., 11,2 procentus no visiem atkritumu konteineriem. Savukārt “Nehlsen” bija uzstādījusi 105 konteinerus šķirotajiem atkritumiem, kas ir turpat 6 procenti no visiem šā uzņēmuma uzstādītajiem konteineriem. Divos gados dalīto atkritumu konteineru skaits ir dubultojies – “L&T Hoetika” uzstādījusi jau vairāk nekā piecus tūkstošus šādu konteineru, bet “Nehlsen” – 230, “Latvijas Vēstnesim” pastāstīja šo uzņēmumu pārstāvji. N.Vanaga gan norāda, ka būtu nepieciešams daudzkārt vairāk konteineru.

Kur likt sašķirotos atkritumus?

SIA “Nehlsen” klientu menedžere Guna Johansone informēja, ka dalīto atkritumu konteineru uzstādīšana bieži vien ir atkarīga no pašu iedzīvotāju iniciatīvas. Jaunuzcelto māju apsaimniekotājiem, kas slēdz līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, uzreiz tiek piedāvāts uzstādīt dalītos konteinerus. Turpretī tiem iedzīvotājiem, kam jau ir līgums ar “Nehlsen”, pašiem jāvēršas pie atkritumu apsaimniekotāja un jānoslēdz papildu līgums par dalīto atkritumu konteineru uzstādīšanu. G.Johansone uzsvēra, ka dalīto atkritumu konteinerus uzstāda un arī izved bez maksas, turpretī par nešķiroto atkritumu izvešanu ir jāmaksā. Pēc mājas apsaimniekotāja vai īpašnieka lūguma “Nehlsen” dalītos konteinerus uzstāda, ja ir pieejams atbilstošs laukums ar cietu pamatni.
“Nehlsen” izved salīdzinoši nelielu daļu no rīdzinieku atkritumiem, galvenokārt apkalpojot Kurzemes priekšpilsētu. “L&T Hoetika” apkalpo krietni lielāku daļu Rīgas iedzīvotāju vairākās priekšpilsētās un Centra rajonā, kā arī atsevišķos pagastos Rīgas rajonā.
“L&T Hoetika” administratīvā direktore Indra Petrēvica iesaka iedzīvotājiem, kas vēlas šķirot atkritumus, vispirms vērsties pie namu apsaimniekotāja, lai noskaidrotu, kur atrodas tuvākie dalīto atkritumu konteineri. Gadījumā, ja tādu nav, apsaimniekotājam vai privātmājas īpašniekam jāvēršas “L&T Hoetika”. Viņa gan norādīja, ka ne visur ir iespējams uzstādīt konteinerus un katrs konteineru laukums ir jāsaskaņo ar Rīgas domes Vides departamentu.
N.Vanaga informēja, ka arī Rīgas centrā, kur šobrīd atkritumi tiek savākti, iedzīvotājiem tos izmetot nevis konteinerā, bet tieši atkritumu mašīnā, nākotnē plānots uzstādīt dalītos atkritumu konteinerus. Tomēr, mēģinot šo plānu realizēt, jāsaskaras ar sasāpējušo problēmu – īpašnieku un apsaimniekotāju nevēlēšanos uzstādīt konteinerus savā pagalmā.

Uzmanība – sadzīves bīstamajiem atkritumiem

Sadzīves bīstamo atkritumu savākšana ir pašvaldības ziņā. Pašvaldībai ir jārada iespēja šos atkritumus šķirot un nodot specializētos atkritumu šķirošanas punktos. N.Vanaga pastāstīja, ka Rīgas pašvaldība šādu šķirošanu vēl nenodrošina, jo sadzīves bīstamo atkritumu savākšana tikai nesen nonākusi pašvaldību pārziņā, bet pie tā izveides tiek strādāts. Sadzīves bīstamo atkritumu savākšanai jābūt bez maksas, bet savākšanas punktiem – apsargātiem, norāda Rīgas domes pārstāve.
Jau pašlaik Rīgā ir vietas, kur atstāt atsevišķa veida atkritumus. Izlietotās baterijas iespējams izmest aptuveni 20 veikalos Rīgas teritorijā. Arī ar automašīnu akumulatoru savākšanu nodarbojas vairāki uzņēmumi. Tuvākajā laikā ir plānots vairākās aptiekās izveidot veco zāļu nodošanas punktus. Lietoto sadzīves elektrisko un elektronisko tehniku var nodot laukumos pie lielveikaliem “Spice” un “Alfa”. Bet jau nākamgad lietotā sadzīves tehnika būs jāpieņem atpakaļ šīs tehnikas ražotājiem, tālāk šie atkritumi nonāks pie to savācējiem un pārstrādātājiem. I.Petrēvica informēja, ka “L&T Hoetika” jau ir gatava no komercklientiem pieņemt elektriskos un elektroniskos atkritumus.

Nākotne – atkritumos tīta?

Prognozes liecina, ka iedzīvotāju un rūpniecības radīto atkritumu apjoms turpmāk tikai pieaugs. Īpaši šādas tendences būs vērojamas lielajās pilsētās. Pat ja izpildīsim optimistisku prognozi – 2020.gadā šķirosim 40 procentus Rīgā radīto atkritumu, Getliņos ik gadus būs jāapglabā tikpat daudz atkritumu kā tagad, paredz Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas plāns.
Viens no projektiem, pie kā pašreiz strādā Rīgas dome, lai iedzīvotājiem atvieglotu atkritumu dalīšanu, ir šķiroto atkritumu centrs. Tajā varēs nodot dažādu veidu lielgabarīta atkritumus, piemēram, būvgružus, mēbeles, dārza atkritumus, plastmasas, stikla u.c. atkritumus, iespējams, arī sadzīves bīstamos atkritumus. Šis laukums atradīsies zem K.Ulmaņa gatves pārvada un darbību sāks tuvāko mēnešu laikā, cer N.Vanaga. Līdz 2010.gadam paredzēts izveidot piecus vai sešus šādus centrus, teikts Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas plānā.
Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece Rūta Bendere nav noskaņota tik optimistiski. Viņa norāda, ka atsevišķās Latvijas pilsētās atkritumu šķirošanas infrastruktūra top ārkārtīgi lēni, tāpēc 2010.gadam noteiktos mērķus, iespējams, sasniegsim tikai 2050.gadā.
R.Bendere informēja par sarežģīto situāciju, kādā nokļuvusi Rīgas dome. Lai izveidotu standartiem atbilstošu poligonu Getliņos, domei nācās ņemt kredītu. Tāpēc pašlaik Rīgas dome ir ieinteresēta poligonā apglabāt pēc iespējas vairāk atkritumu, lai drīzāk atpelnītu ieguldīto naudu. Šī nepieciešamība dažkārt kavē efektīvākas atkritumu šķirošanas ieviešanu Rīgā, uzskata R.Bendere. Vienlaikus Getliņu izgāztuves zemo cenu dēļ tur tiek nogādāts aizvien vairāk atkritumu arī no Latvijas reģioniem. Turpinot šādu praksi un neveicinot atkritumu šķirošanu Rīgā, Getliņu poligons tiks ātri aizpildīts un nāksies meklēt vietu un naudu jauna poligona būvniecībai, uzsvēra R.Bendere.
Vienlaikus R.Bendere uzteica Rīgas atkritumu apsaimniekotāju aktivitātes atkritumu dalīšanas veicināšanai un iedzīvotāju pieaugošo izpratni par atkritumu šķirošanu. Atsevišķās pilsētās, piemēram, Bauskā, Rēzeknē, Ventspilī, iedzīvotāji šķiro ļoti apzinīgi, turpretī Rīgas atkritumu apsaimniekotājiem bieži ir vēlreiz jāpāršķiro dalītajos konteineros samestie atkritumi, norāda atkritumu apsaimniekotāju pārstāvji.
Liela nozīme iedzīvotāju informētības palielināšanā bijusi skolās un bērnudārzos veiktajām informējošajām kampaņām, teic R.Bendere. Tas ļauj cerēt, ka, šai paaudzei pieaugot, sabiedrība būs daudzkārt atbildīgāka pret atkritumu šķirošanu un resursu atbildīgu patēriņu. Galu galā jāpatur prātā, ka atkritumu šķirošana ir tikai viens no dabas resursu patēriņa mazināšanas veidiem, – vēl svarīgāk ir samazināt radīto atkritumu daudzumu.

Ieva Ušča