Ceļošana Eiropā. Kas jāzina?

Augusts ir atvaļinājumu mēnesis, kuru daudzi izmanto, lai iepazītu ne tikai dzimtās zemes āres, bet arī tuvākas vai tālākas ārzemes. Plānojot ceļojumu, bieži tiek domāts par maršrutu, bet nereti piemirsts par vairākām svarīgām lietām – ceļošanai nepieciešamajiem dokumentiem, veselības apdrošināšanu u.c. Latvijas dalība Eiropas Savienībā (ES) ceļošanu Eiropā padarījusi ērtāku, tomēr, lai iespējas izmantotu, par tām ir jāzina.

Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Ceļošanai nepieciešamie dokumenti

Dalībvalstu pilsoņiem, tajā skaitā arī Latvijas pilsoņiem, lai ceļotu ES teritorijā, nav nepieciešamas vīzas. Savukārt Latvijas nepilsoņiem, lai ceļotu uz citām ES dalībvalstīm, jāsaņem attiecīgās dalībvalsts vai Šengenas vīza. Bez vīzām Latvijas nepilsoņi var ceļot uz Lietuvu, Igauniju un Dāniju.
Ieceļojot un uzturoties kādā ES dalībvalstī, atļautais uzturēšanās laiks bez vīzas ir līdz 90 dienām pusgada laikā. Uzturoties ES valstī ilgāk par noteikto laiku, nepieciešama uzturēšanās atļauja. Plānojot kādā valstī uzturēties ilgāk par 90 dienām, ieteicams jau iepriekš attiecīgās valsts vēstniecībā noskaidrot, kā kārtojami dokumenti uzturēšanās atļaujas saņemšanai.
Lai šķērsotu robežu, jebkurai personai, arī bērniem, jābūt derīgam ceļošanas dokumentam – pasei. Katrā valstī var būt atšķirīgas prasības ieceļotāju pases derīguma termiņam, tāpēc šī informācija precizējama katras valsts vēstniecībā. Ja pases derīguma termiņš tuvojas beigām vai ir jau beidzies, jaunu pasi varat iegūt, vēršoties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai. Ja, esot ārvalstīs, nozaudējat pasi vai arī tā tiek nozagta, pēc palīdzības jāvēršas tuvākajā Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā.
Bērns robežu var šķērsot vecāku pavadībā, pilnvarotās personas pavadībā vai viens pats. Ceļošanai ārpus Latvijas robežām bērnam noteikti nepieciešama pase. Ja bērns ceļo kopā ar vecākiem un dati par bērnu ierakstīti vecāku pasēs, nekādi papildu dokumenti nav vajadzīgi. Gadījumā, ja bērna dati vecāku pasē nav ierakstīti, līdzi jāņem arī bērna dzimšanas apliecība vai tās notariāli apliecināta kopija. Ja bērns ceļo pilnvarotas personas pavadībā, robežas šķērsošanas vietā jāuzrāda vismaz viena vecāka notariāli apliecināta pilnvara bērna izceļošanai no valsts pilnvarotās personas pavadībā, kā arī bērna dzimšanas apliecība vai tās notariāli apliecināta kopija. Ja bērns ceļo kopā ar aizbildni, jāuzrāda bāriņtiesas vai pagasttiesas izdotā aizbildņa apliecība vai lēmums par aizbildniecības nodibināšanu, vai to notariāli apliecināta kopija. Ja bērns šķērso robežu patstāvīgi, valsts robežas šķērsošanas vietās, jāuzrāda vismaz viena vecāka notariāli apliecināta piekrišana bērna patstāvīgai izceļošanai no valsts, kā arī bērna dzimšanas apliecība vai tās notariāli apliecināta kopija.
Papildu informācija: Ārlietu ministrija, Brīvības bulvāris 36, Rīga, tālrunis 7016201; Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Raiņa bulvāris 5, Rīga, bezmaksas tālrunis: 8007657; Iekšlietu ministrija: Raiņa bulvāris 6, Rīga, tālrunis 7219263.

Konsulārā palīdzība

ES pilsonība piešķir Savienības pilsoņiem jaunas tiesības. Piemēram, katrs, kam rodas kādi sarežģījumi ārzemēs, var lūgt palīdzību citu ES valstu konsulātos. Ja ES pilsoņiem rodas sarežģījumi atvaļinājuma laikā vai ceļojot ārpus ES, viņi var lūgt atbalstu, padomu vai palīdzību citu ES dalībvalstu vēstniecībās. Šīs ir vienas no jaunākajām ES pilsoņu tiesībām, kuras nosaka Līgums par Eiropas Savienību.
Šīs tiesības var attiecināt tikai uz valstīm, kurās nav tūristu dzimtās zemes vēstniecību. Gadījumā, ja dzimtā valsts tiek pārstāvēta, dalībvalstu vēstniecības vai konsulātā attiecīgajai personai liks vērsties savas valsts vēstniecībā.

Muitas procedūras privātpersonām

Latvijas kā ES dalībvalsts robežas ar Lietuvu un Igauniju ir ES iekšējās robežas, turpretī ar Krieviju un Baltkrieviju – ES ārējās robežas. Robežkontroles punktos uz iekšējām robežām ievedamo un izvedamo preču pārbaudes vairs netiek veiktas, jo brīvas preču kustības apstākļos preces nav jādeklarē un muitas nodoklis nav jāmaksā. Savukārt uz ārējām robežām fiziska muitas kontrole tiek saglabāta. Arī lidostās un ostās muita joprojām kontrolē no trešajām valstīs (t.i., no valstīm, kuras nav ES dalībvalstis) iebraukušās personas un viņu ievestās preces. Tāpēc jāatceras, ka būtiski atšķiras kontrole precēm, ko ievedat no ES un ārpus ES esošajām valstīm. ES patērētājiem iespējams iegādāties preces jebkurā iekšējā tirgus vietā un pārvest pirkumus pāri iekšējām robežām. Vienīgais nosacījums – precēm jābūt paredzētām vienīgi personiskajām vajadzībām.
Neraugoties uz brīvo preču kustību starp ES dalībvalstīm, joprojām pastāv vairāki ierobežojumi:
– ievedot Latvijā transporta līdzekļus, ir jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kā arī vieglo automobiļu un motociklu nodoklis. Ja kāds no minētajiem transporta līdzekļiem tiek ievests Latvijā no citas ES dalībvalsts, privātpersonai ir jānomaksā vieglo automobiļu un motociklu nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis. Jautājumā par pievienotās vērtības nodokļa aprēķinu ir svarīgi zināt, vai transportlīdzeklis uzskatāms par jaunu vai lietotu. Jauni transportlīdzekļi ir tādi, kuru lietojuma laiks ir mazāks par sešiem mēnešiem un/vai nobraukums ir mazāks par 6000 kilometriem. Ja transportlīdzeklis ir jauns, tad, reģistrējot to Latvijā, ir jāmaksā PVN un ir jāinformē Valsts ieņēmumu dienests, iesniedzot paziņojumu par jauna transportlīdzekļa iegādi un PVN nomaksu. Ja iegādāts lietots transportlīdzeklis, par tā iegādi privātpersona saņem PVN rēķinu, kurā norādīta lietotā transportlīdzekļa vērtība un piemērojamā PVN likme saskaņā ar piegādātāja valsts likumiem;
– akcīzes precēm ir noteikti apjoma ierobežojumi. Bez akcīzes nodokļa nomaksas viena persona drīkst ievest līdz:
• 800 cigarešu, 400 cigarellu, 200 cigāru, 1 kg smēķējamās tabakas;
• 110 litru alus, 90 litru vīna (tajā skaitā ne vairāk par 60 litriem dzirkstošā vīna) vai citu raudzēto dzērienu, 20 litru alkohola starpproduktu, 10 litru pārējo alkoholisko dzērienu;
• 10 kilogramu kafijas;
• 110 litru bezalkoholisko dzērienu.
Ja ievedamo akcīzes preču apjoms vienai personai pārsniedz noteikto daudzumu, tad nākamo piecu darba dienu laikā pēc preču ievešanas vai saņemšanas Latvijā iekšzemes Valsts ieņēmumu dienesta iestādē ir jānomaksā akcīzes nodoklis.
Papildu informācija: Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes Konsultāciju nodaļa, K.Valdemāra iela 1a, Rīga, tālrunis 7507252, 1507253, 7507254; Valsts ieņēmumu dienesta informatīvais tālrunis 7211011.

Veselības aprūpe ceļojot

ES dalībvalstīs, kā arī Islandē, Lihtenšteinā un Norvēģijā Latvijas iedzīvotājiem, kas izņēmuši Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK), pieejama tāda pati neatliekamā un nepieciešamā medicīniskā palīdzība un par tādu pašu samaksu, kāda tā ir attiecīgās valsts pilsoņiem.
Neatliekamā medicīniskā palīdzība nozīmē dzīvībai bīstama stāvokļa novēršanu. Nepieciešamā medicīniskā palīdzība savukārt ietver gadījumus, kad personai ir vajadzīga ārstēšana, bet briesmas dzīvībai nedraud. Šādos gadījumos cilvēkam tiek sniegta ārstēšana, lai būtu iespējams turpināt ceļojumu, bet, atgriežoties mājās, cilvēkam ārstēšana būs jāturpina vietējās ārstniecības iestādēs. Ārstam ir jāizvērtē, kāda palīdzība konkrētajā gadījumā ir vajadzīga. EVAK nenodrošina tiesības uz plānoto medicīnisko palīdzību.
Personai ir tiesības saņemt medicīnisko palīdzību visās valsts ārstniecības iestādēs. Privātajām ārstniecības iestādēm nav pienākuma sniegt bezmaksas palīdzību, tāpēc katram pašam pirms palīdzības saņemšanas ir jānoskaidro, vai tiek pieņemtas EVAK. Bieži vien bezmaksas palīdzības saņemšana var nebūt iespējama kūrortos, kur bieži atrodamas tikai privātas ārstniecības iestādes. Par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem personai nav jānorēķinās, bet dažās valstīs var būt jāmaksā noteiktā pacienta iemaksa (tāda ir arī Latvijā). Atsevišķās valstīs par visu sniegto medicīnisko palīdzību būs jānorēķinās ārstniecības iestādē, bet pēc tam attiecīgas valsts kompetentajai institūcijai jāatprasa iztērētās summas atlīdzināšana (šāda kārtība ir spēkā Beļģijā, Francijā un Luksemburgā). EVAK nesedz pakalpojumus, kas nodrošinātu pacienta repatriāciju smagu slimību, traumu vai nāves gadījumā.
Ja nav izņemta EVAK, bet nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā ir jāinformē, ka esi no ES dalībvalsts, un jāuzzina, vai šī iestāde sniedz valsts garantētos veselības aprūpes pakalpojumus. Iespējams, ka pašam tomēr būs jāapmaksā ārstēšanās izdevumi, bet jāsaglabā visi maksājumu apliecinošie dokumenti, uz kuriem jābūt norādītam vārdam, uzvārdam un personas kodam. 60 dienu laikā jāsazinās ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru (VOAVA) un jāuzraksta iesniegums, kā arī jāiesniedz maksājumu apliecinošie dokumenti, kas apstiprina ārstēšanās izdevumus, kā arī medicīniskie dokumenti (piemēram, izziņa, slimības vēstures izraksts u.c.). VOAVA pārbaudīs iesniegtos dokumentus un sazināsies ar attiecīgo valsti. Pēc tam jāgaida izmaksu atlīdzināšana.
EVAK ir tiesības saņemt ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kuram Latvijā piešķirts personas kods. Latvijā EVAK saņemšana ir bezmaksas, un tās derīguma termiņš ir viens gads.
EVAK jāpiesakās vismaz divas nedēļas pirms plānotā ceļojuma. Pieteikties kartei var VOAVA mājaslapā www.voava.lv vai personīgi aģentūrā – Rīgā, Baznīcas ielā 25. Pieteikumu iesnieguma formā, norādot iesniegšanas datumu, vārdu, uzvārdu, personas kodu, kontakttālruni un to, vai EVAK vēlies saņemt aģentūrā vai kādā no tās teritoriālajām nodaļām, var sūtīt arī pa pastu.
Papildu informācija: Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra Baznīcas ielā 25, Rīga, tālrunis 8001234, mājaslapa www.voava.lv.

“LV” informācija

Materiāla sagatavošanā izmantota ES informācijas centra un Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras informācija