Pasaule plešas plašāka

Galerijā “Daugava” pagājušās nedēļas nogalē tika atklāta izstāde, kam dots nosaukums “Māksla no Itālijas”.

Tā ir atkalredzēšanās ar latviešu mākslinieci Viju Speki da Sako, kas dzīvo Veronā un rīdziniekiem ir jau labi pazīstama no vairākām izstādēm, un iepazīšanās ar itāļu mākslinieci Lizu Mičellu, vienu no viņas skolniecēm. Skaista akvareļglezniecība saulainā krāsziedā. Liza izstādījusi neliela formāta portretus, Vija – lielformāta noskaņu ainas, kas gleznotas kā fons smalki veidotiem portretiem. Tie zīmēti uz plastmasas, kas noklāj gleznu. Vēriens un grācija!

Vija Speke da Sako izstādes atklāšanā Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Vijas Spekes da Sako tēvs vēstures profesors Arnolds Speke pagājušā gadsimta 30.gados tika iecelts par Latvijas sūtni Itālijā un pārstāvēja mūsu valsti arī Grieķijā, Albānijā un Bulgārijā. Pēc Otrā pasaules kara sākšanās ģimene vairs neatgriezās Latvijā.
Vijas māte Aleksandra Speke bija Annas Žīgures vecmāmiņas Elzas Stērstes māsa, bet tikai 1990.gada pavasarī Annai pavērās iespēja tikties ar savu radinieci. Grāmatā “Es stāstu par Latviju”, kas iznāca 2000.gadā, Anna Žīgure raksta: “Desmit gadus pirms gadsimtu mijas, kad vēsture pārmeta kūleni, latvieši izpleta acis, jo savā priekšā piepeši ieraudzīja pasauli. Turklāt, paskatoties dažādos virzienos, pretim raudzījās otrs latvietis, iespējams, pat tuvs rads. Pasaule palēnām pavēra durvis.”
Durvis uz plašo pasauli latviešu mākslai un mākslas cienītājiem palīdz vērt arī Andas Treijas vadītā galerija “Daugava”. Būdama erudīta mākslas zinātniece, Anda arvien turējusi redzeslokā visu latviešu mākslu – arī to, kas tapusi un top ārpus Latvijas. Un skatījusi to kopsakarībās ar citu pasaules tautu mākslu, tās attīstības tendencēm. “Daugava” paver daudziem Latvijas māksliniekiem iespēju izstādīt savus darbus ārvalstīs un rīdziniekiem savukārt ļauj iepazīt citu tautu mākslu. Tikko aizvadīta vērienīga latviešu glezniecības izstāde Portu, aizvien ciešāki kļūst kontakti ar Zalcburgas mākslas dzīves vadītājiem.
Ar Andas Treijas gādību Latvijā atgriezušies vairāki trimdā tapušie latviešu glezniecības vecmeistara Augusta Annusa darbi. Tagad “Daugava” gatavo viņa dēla Jāņa Annusa personālizstādi.
Katras jaunas ekspozīcijas atklāšana ir svētki gan māksliniekam, gan skatītājam. Liza Mičella pauda prieku par iespēju izstādīties kopā ar savu talantīgo skolotāju un iepazīt viņas dzimto zemi. Vijai Spekei da Sako vēl dzīvā atmiņā pirmā izstāde Rīgā pirms vairāk nekā desmit gadiem, un viņa izteica cerību, ka skatītājiem varētu iepatikties arī šie jaunākie darbi, kaut arī tie var likties mazliet neparasti. Šai ziņā māksliniecei tiešām nav jābažījas, jo Latvijā akvareļmākslas tradīcijas ir stipras un skatītāju gaumi veidojušas gan Kārļa Sūniņa ainavas un ziedi, gan Kurta Fridrihsona portretiskie un figurālie tēli, kas dzīvo tādos ciklos kā “Šopēna tēma” vai “Viesi un pasažieri”. Akvarelis Latvijā arvien bijis cieņā, bet Vija kļuvusi pazīstama ne vien kā izcila māksliniece, bet arī kā viesmīlīga namamāte, kas atsaucīgi uzņēmusi daudzus latviešu māksliniekus. Sirsnīga ir arī šī izstāde. Kā jau akvarelis.

Aina Rozeniece, “LV”

aina.rozeniece@vestnesis.lv