Balerīna, kas uzvarējusi laiku

Rīt, 24.augustā, Nacionālajā operā uzstājas Maija Pļisecka

Viena no visizcilākajām 20.gadsimta balerīnām Maija Pļisecka atkal Rīgā.

Skats no baleta “Kaija”; Maija Pļisecka sniedz autogrāfu Foto: Eiženija Freimane

Tā viņa te atlido, reizi pa desmit gadiem. Kā Fēnikss, kā Ugunsputns, lai apžilbinātu, satrauktu, atgādinātu par Lielā baleta visspožākās popularitātes laikiem un atkal aizlidotu savā, nevienam nepieejamā pasaulē.
Pirmā tikšanās noritēja (neticami, bet fakts!) jau pirms 55 gadiem, kad viņa uzstājās “Gulbju ezerā”.
Neredzamas smalkas saites viņu saista ar Baltiju visu mūžu.
Viņas māte, mēmā kino zvaigzne Ra Meserera nāk no Viļņas, no leģendārās, talantiem pārbagātās Mesereru dzimtas. Tēvocis Asafs Meserers, fantastiski virtuozs dejotājs, līdz mūža galam (1992) vadīja slaveno zvaigžņu klasi Lielajā teātrī. Mātes māsa, arī spoža dejotāja un pedagoģe Sulamite Meserera bija starp drosmīgajām, kas pameta Leonīda Brežņeva laiku padomju paradīzi un dzīves gaitas beidza teju simt gadu vecumā, būdama angļu karaliskā baleta dejas skolotāja. Viņi abi jaunībā uzstājās pārī, arī pirmskara Rīgā, kur radīja absolūtu furoru gan skatītājos, gan toreiz vēl pavisam jaunajā latviešu baletā.
Furora radītāja visu mūžu ir arī “dievišķā Maija”. Kad, izdejojusies visu primabalerīnas repertuāru, kurā it īpaši zaigoja Gulbis, Kitrija, “Spartaka” Egīna, Vara kalna saimniece no “Akmens zieda”, viņai (pēc taisnības!) vajadzēja doties pensijā, M.Pļisecka uzsāka šokējošu jaunu lidojumu. Piedzima Karmena, Anna Kareņina, Čehova “Kaija”. Slavenākie pasaules baletmeistari dāvināja viņai savus darbus: francūzis Rolāns Petī “Rozes nāvi”, kosmopolīts Moriss Bežārs – “Aisedoru” un “Ledu un Gulbi”, Seržs Lifārs – “Fedru”.
Īss, taču kaislīgs romāns viņu saistīja ar Māri Liepu, kurš 1956. gadā kļuva par viņas pirmo vīru. Aculiecinieki atceras spriegos, slēptas uguns pilnos Gulbja un prinča, Kitrijas un Bazila, Auroras un Dezirē, Annas Kareņinas un Vronska duetus. Taču abas personības bija pārāk spilgtas, pārāk egocentriskas, lai ilgi turētos kopā. “Nepastāvīga, mūžam mainīga. Arī savus trūkumus viņa paceļ sasniegumu augstumos. Arī viņas ļaundarījums palīdz, māca. Mākslinieciskās personības, liela mākslinieka statusu M.Pļisecka ir padarījusi nesasniedzami spožu, viņa prasa no apkārtnes dievinošu cieņu pret mākslinieka darbu.
Es vēl šodien, atceroties iznācienu apburtā ezera krastā Budapeštas operas teātrī, redzu Odetas acis. Uztrauktās, mīļās, skaistās Maijas Pļiseckas acis. Gaidošas, kaislas, lepnas, uztrauktas, tūkstoš jautājumu pilnas…,” 1981.gadā grāmatā “Es gribu dejot simts gadus” teica Māris Liepa. Paradoksāli, bet laikam gan tieši M.Pļisecka būs tā, kas dejos šos traģiski skaistos un iekārojamos simt gadus…
Gadā, kad viens no pašreizējā koncerta iniciatoriem Andris Liepa beidza Maskavas baleta skolu, kad Māris Liepa saņēma izcilnieka diplomu Maskavas teātra mākslas institūtā, M.Pļisecka atveda uz Rīgu savu “Kaiju”. Vēl pēc 15 gadiem Rīgas publika piecēlās kājās, godinot viņas šedevru – “Mirstošo gulbi”.
Šoreiz izskanēs Morisa Bežāra veltījums “Ave, Maija”, kas reizē ir visa koncerta moto. Un anturāža, ietvars būs “dievišķās” cienīgs.
Izcilos dejas darbus, kas reiz rotāja M.Pļiseckas repertuāru (arī Mirstošo gulbi), izpildīs baleta zvaigznes no Maskavas, Pēterburgas, Viļņas, Drēzdenes. Gaļinas Stepaņenko, Irmas Nioradzes, Egles Špoikaites, Andreja Uvarova, Andreja Batalova, Artura Paulauska vārdi komentārus neprasa. Pirmoreiz Rīgā dejos uzlecošā Sanktpēterburgas zvaigzne Jekaterina Osmolkina. I.Stravinska Ugunsputnu atveidos Drēzdenes baleta vadītājs, savulaik Lielā baleta brīnumbērns Vladimirs Derevjanko. Demonstrēs arī režisora Ņikitas Tihonova filmu “Ave, Maija”.
“Viņas noslēpums? Viņa mūžam ir laikmetīga. Viņa visu zina, visu jūt. Viņa ir avangardā. Viņa dzīvo katru dienu, pirmā sajūt jauno. Viņa dejo to, kas sāp, ko mīl cilvēks šodien.” Tie ir Vladimira Derevjanko vārdi.
20.novembrī Maija Pļisecka svinēs 80.dzimšanas dienu. Gandrīz vai jāvelk paralēles ar angļu karalieni Viktoriju – vesela paaudze piedzimst, nobriest, rada bērnus un mazbērnus, aiziet mūžībā, bet joprojām valda viņa…

Eriks Tivums