Pozitīva, veiksmīga sadarbība

Latvijas un Ķīnas ārlietu ministru preses konferencē

Piektdien, 19. augustā, Ārlietu ministrijā notika Latvijas un Ķīnas ārlietu ministru Arta Pabrika un Li Džaosina (Li Zhaosing) preses konference. Tās ievadā Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka pēdējos divos gados attiecības starp Latviju un Ķīnu strauji gājušas pozitīvas, veiksmīgas sadarbības virzienā. Viena no raksturīgajām Ķīnas ārpolitikas iezīmēm ir vienlīdzīga attieksme pret visām valstīm neatkarīgi no to kvantitatīvajiem parametriem. Labs Latvijas un Ķīnas sadarbības pamats, pēc A.Pabrika domām, ir arī abu valstu veiksmīgā ekonomiskā attīstība. “Pēc Latvijas iestāšanās ES radušās jaunas iespējas arī Latvijas attiecību padziļināšanai ar Ķīnu, jau ES kontekstā,” teica ministrs.
Savukārt Ķīnas ārlietu ministrs uzsvēra, ka mūsu attiecību pamatā ir savstarpēja politiska uzticēšanās un auglīga ekonomiskā sadarbība. Tirdzniecības apjoms šā gada sešos mēnešos pieaudzis par 18 procentiem, salīdzinot ar pērnā gada rādītājiem. Li Džaosina vērtējumā, Latvijas un Ķīnas labās attiecības dod veiksmīgu ieguldījumu arī Ķīnas un ES attiecību sekmīgā attīstībā.
Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu par reformu nepieciešamību ANO struktūrās, Artis Pabriks teica: “Reformu nepieciešamībai mēs pievērsāmies gan nule notikušajā sarunā, gan arī agrāk. Abu valstu pozīcijā ir daudz kopīgu punktu, kaut ir arī nelielas atšķirības. Latvija atbalsta četru valstu iniciatīvu paplašināt ANO Drošības padomi, jo tā vairs neatbilst mūsdienu izaicinājumiem, bet drīzāk atspoguļo situāciju, kāda bija izveidojusies aukstā kara laikā. Tas mums nav pieņemami. Vienlaikus mēs noteikti iestājamies pret jaunu veto tiesību piešķiršanu iespējamām Drošības padomes loceklēm. Mēs arī negribētu, ka ANO reforma tiktu reducēta tikai uz Drošības padomes reformu. Mūsu pēdējā laika pieredze rāda, ka noteikti reformējama arī ANO Cilvēktiesību komisija, kas, mūsuprāt, nav neatkarīga un – tas ir arī mans personiskais viedoklis – neatbilst savam uzdevumam, jo nespēj risināt jautājumus ne pareizi, ne ātri. Pēdējais piemērs: kad mēs vēlējāmies iegūt vietu Cilvēktiesību komisijā, bija virkne valstu, kas mūs piemānīja, un arī virkne valstu, kas Cilvēktiesību komisijā vienkārši pārdod balsis, nevis rūpējas par principiem. Mēs atbalstām ANO ģenerālsekretāra Kofi Annana plānu par šīs komisijas reformu un uzskatām, ka jāskatās uz ANO reformu kopumā, nevis tikai uz Drošības padomes reformēšanu. Mēs arī piekrītam Ķīnas viedoklim, ka ANO reformai jāveicina saskaņa starp reģioniem, mazinot ekonomiskās un politiskās atšķirības, un ka valstu izmēriem nedrīkst būt noteicošā loma.
Ķīnas ārlietu ministrs Li Džaosins: “Es piekrītu ministram Pabrikam, ka abām valstīm jautājumā par ANO reformām ir daudz kopīgu pozīciju. Piemēram, abas valstis uzskata, ka reformas nepieciešamas. Abas valstis arī uzskata, ka nedrīkst aprobežoties tikai ar Drošības padomes reformu. Mēs arī esam vienisprātis, ka ANO reformai jāstiprina ANO dalībvalstu vienotība un solidaritāte, kā arī šo valstu sadarbība. Tāpat mēs uzskatām, ka ANO Drošības padomē īpaši jāpalielina jaunattīstības valstu loma, kā arī vidējo un mazo valstu pārstāvība, ieskaitot Latviju. Tagad šīs valstis Drošības padomē ir acīmredzami apietas. Mēs gribam, lai Latvijai, valstij ar senu un bagātu vēsturi, būtu lielāka loma gan reģionālajās attiecībās, gan starptautiskajās institūcijās.