Stipendijas iespēja – Vītolu fonds

Lai iegūtu augstāko izglītību, noteicošais nav materiālais nodrošinājums, bet gan apņēmība un vēlēšanās mācīties. To jau ceturto gadu apliecinās pasākums “Finiša nav. Ir tikai starts”, kura laikā tiks pasniegtas Vītolu fonda stipendijas uzcītīgākajiem topošajiem studentiem.

Šogad mācības kādā no universitātēm par ziedotāju naudu varēs sākt 120 jaunie studenti un turpināt 150 jau esošie studenti par 47 ziedotāju līdzekļiem. Ziedotāju vidū galvenokārt ir ārzemju latvieši no dažādām valstīm, piemēram, Kanādas, ASV, Vācijas, Venecuēlas, Islandes u.c., kā arī organizācijas un daži Latvijas uzņēmumi un bankas.
Stipendijas paredzētas, lai palīdzētu sākt studijas divpadsmito klašu absolventiem, kuriem finansiālo līdzekļu trūkuma dēļ tas pašiem nav pa spēkam, un lai palīdzētu tās turpināt tiem, kas sevi jau pierādījuši.
Vītolu fonda valdes priekšsēdētāja Vita Diķe norāda, ka šīs stipendijas – katra 830 latu – ir apbalvojums uzcītīgākajiem skolēniem. Ar nākamo mācību gadu stipendija tiks palielināta līdz 1000 latiem gadā, jo pieaug arī studentu izdevumi – gan maksa par kopmītnēm, gan ceļa izdevumi.
Katru gadu par Vītolu fonda stipendijām tiek informētas Latvijas skolas, un tiem skolēniem, kuri piesakās, galvenais uzdevums ir labi mācīties, jo viens no svarīgākajiem nosacījumiem, lai iegūtu stipendiju, ir vidējās atzīmes rādītājs, kas nevar būt zemāks par septiņām ballēm.
Stipendiātam, iestājoties augstskolā, ir jāturpina uzrādīt labas sekmes. Tikai šādā gadījumā stipendija ir kā dāvana, kas nav jāatmaksā. Pretējā gadījumā, ja students neattiecas pret mācībām pietiekami nopietni un studijas, teiksim, nākamajā gadā pamet, nauda ir jāatdod.
Iesākumā līgums tiek slēgts uz vienu gadu, taču, ja students ir apliecinājis spēju labi mācīties, šis līgums tiek pagarināts.
Studiju programmu izvēle lielā mērā ir atkarīga no ziedotāja. Kā stāsta V.Diķe, katrs ziedotājs var izvēlēties, kādas nozares vai pat augstskolas studentu atbalstīt. Ir tādi ziedotāji, kuri, piemēram, studējuši noteiktā universitātē noteiktu studiju programmu un tāpēc naudu ziedo studētgribētājam, kurš mācīsies to pašu, piemēram, Rītiņu ģimenes stipendija novēlēta LU topošam vēsturniekam.
Vēl viens nosacījums, lai iegūtu stipendiju, ir budžeta vietas iegūšana. Tikai izņēmuma gadījumā, ja skolēns vairākkārt mēģinājis, bet viņam tomēr nav izdevies iegūt iespēju mācīties par valsts līdzekļiem, no fonda līdzekļiem tiek segta daļa mācību maksas, norāda V.Diķe.
Vītolu fondu 2002.gada 4.aprīlī dibinājuši Vilis un Marta Vītoli. Šā fonda mērķis ir stipendiju veidā palīdzēt spējīgiem, centīgiem maznodrošinātiem jauniešiem studēt kādā no Latvijas augstskolām.
Ik gadu stipendijām piesakās ap 300 jauniešu. Sākotnēji stipendijas tika piešķirtas 75 mācīties gribētājiem, taču pēdējos gados palielinājies ziedotāju skaits, kas ļauj palīdzēt arvien lielākam censoņu skaitam. Tā 2003.gadā piešķirtas 135, bet nākamajā gadā – jau 220 stipendijas. Pērn stipendijās izmaksāts 148 000 latu, savukārt šogad jau 255 000 latu. Palielinājies ne tikai ziedotāju skaits (šogad uz pusi vairāk nekā pērn), bet arī ziedotās naudas apjoms. Tas savukārt ļauj cerēt, ka apbalvot par panākumiem ar katru gadu varēs arvien vairāk jauno studentu. Jo no 300 jauniešiem, kas piesakās, pēc V.Diķes teiktā, ap 250 ir nopietnu mērķu vadīti.
V.Diķe cer, ka nākotnē stipendiju skaits varētu paaugstināties līdz tūkstotim, jo tad būtu iespējams nodrošināt ar iespēju mācīties visus gribētājus.

Kate Rūķēna