Nelegālā nodarbinātība – drauds valsts attīstībai
Šā gada pirmajā pusē, pārbaudot gandrīz 1000 darba devēju, Valsts darba inspekcija (VDI) 386 uzņēmumos atklājusi nelegāli nodarbinātas personas.
No visiem apsekotajiem uzņēmumiem visvairāk nelegāli nodarbināto strādnieku – 122 – atklāts Rīgas reģionā (Rīgas rajonā, Rīgā un Jūrmalā). Zemgales reģionā (Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Tukumā) 66 cilvēki strādājuši ar nenoformētām darba attiecībām, bet Latgales reģionā (Daugavpilī, Krāslavā, Ludzā, Preiļos, Rēzeknē) – 62. Ziemeļvidzemes reģionā (Cēsīs, Valkā, Limbažos, Valmierā) atklāts 51 nelegāli strādājošais, Dienvidu reģionā (Aizkraukles, Jēkabpils, Ogres rajonos) – 34, Kurzemes reģionā (Kuldīgā, Liepājā, Saldū, Talsos, Ventspilī) – 30, bet Austrumvidzemes reģionā (Alūksnē, Balvos, Gulbenē, Madonā) – 21 nelegālo nodarbinātais. Par konstatētajiem pārkāpumiem naudas sodu saņēmuši 155 darba devēji par kopējo naudas summu 11,5 tūkstošiem latu.
Nelegālā nodarbinātība traucē godīgam biznesam
Labklājības ministre Dagnija Staķe
atzīst, ka darba devēji diemžēl joprojām nav motivēti legāli
nodarbināt cilvēkus, tādējādi nodarot ievērojamus zaudējumus gan
pašiem strādājošiem, gan tautsaimniecībai kopumā. “Cīņa pret
nelegālo nodarbinātību ir valstiski svarīga prioritāte, jo
negodīga uzņēmējdarbība galvenokārt negatīvi ietekmē līdzsvarotu
valsts budžetu. Līdz ar to ievērojamas naudas summas, kuras
šobrīd paiet garām Valsts kasei, varētu izmantot dažādu sociālo
problēmu risināšanai, kā arī darbinieku darba samaksas
paaugstināšanai. Turklāt nelegāli strādājot un saņemot algu
aploksnēs, arī paši cilvēki ir sociāli neaizsargāti darba
zaudēšanas, darbā gūtās traumas, saslimšanas, arodslimības vai
pensijas vecuma sasniegšanas gadījumā, jo par viņiem netiek
maksāti nodokļi,” uzsver labklājības ministre Dagnija
Staķe.
Ekonomikas ministrija nelegālo nodarbinātību, kā arī algas
aploksnē uzskata par vienu no galvenajiem iemesliem, kādēļ
Latvijā ir tik maz darba devēju, salīdzinot ar citām Eiropas
valstīm. Jo bieži godīgs uzņēmējs nespēj izturēt konkurenci ar
saviem negodīgajiem konkurentiem. Nelegālā nodarbinātība bremzē
arī nozaru attīstību, kas agri vai vēlu kļūst par šķērsli visiem
tajā strādājošajiem uzņēmējiem. Arī tiem, kas sevi uzskata par
ieguvējiem, nelegāli nodarbinot strādājošos. Īstermiņā
“vinnētais” uz darbinieku algām un sociālām garantijām drīzumā
atgriezīsies kā bumerangs – darba roku trūkums – pie šiem
pašiem darba devējiem.
Jāpaaugstina darba inspektoru algas
Viena no nelegālās nodarbinātības
mazināšanas iespējām ir darba devēju un darba ņēmēju izglītošana
par darba tiesiskajām attiecībām. Šā gada pirmajā pusgadā VDI ir
noorganizējusi visā Latvijā 219 seminārus plānoto 100
vietā.
Lai aktīvāk apkarotu nelegālo nodarbinātību, ir jāuzlabo gan
Valsts ieņēmumu dienesta un VDI sadarbība, gan jāstiprina abu
minēto institūciju kapacitāte. Jāatzīmē gan, ka pašreizējās darba
inspektoru algas (nedaudz virs 100 latiem) neveicina spēcīgas
profesionāļu komandas izveidi. Kā atzinuši VDI vadības pārstāvji,
inspekcija pašlaik pārvērtusies par īstāko personāla kalvi
privātajam sektoram, jo par valsts naudu apmācītie, labu pieredzi
ieguvušie inspektori pēc pāris gadu darba inspekcijā aiziet
strādāt uz privātajiem uzņēmumiem.
2005.gada budžeta iekšējo tehnisko grozījumu rezultātā
Labklājības ministrija iecerējusi iegūt papildu 77 tūkstošus
latus tieši VDI, daļa finansējuma paredzēta sociālo garantiju
nodrošināšanai darba inspektoriem (piemēram, piemaksas par
virsstundu darbu) nelegālās nodarbinātības ierobežošanai, kā arī
darba aizsardzības normu kontrolei un uzraudzībai. Savukārt, lai
izveidotu darbspējīgu mehānismu sadarbībai ar VID un citām valsts
institūcijām, valdība jau šā gada jūnijā apstiprināja noteikumus
“Informācijas operatīvas apmaiņas kārtība” un grozījumus likumā
“Par nodokļiem un nodevām”. Minētie grozījumi likumā vēl ir
jāapstiprina Saeimai.
Saskaņā ar pasākumu plānu 2005. - 2009.gadam VDI administratīvās
spējas paaugstināšanai saistībā ar nelegālās nodarbinātības
samazināšanu inspekcija par savas darbības prioritāti šogad ir
noteikusi nelegālās nodarbinātības samazināšanas politikas
īstenošanu. Minētā pasākuma plāna īstenošanai 2005.gadā paredzēti
54 tūkstoši latu.
“LV” informācija