• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eiropas nauda vētras seku likvidēšanai. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.08.2005., Nr. 132 https://www.vestnesis.lv/ta/id/114844

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Nelegālā nodarbinātība - drauds valsts attīstībai

Vēl šajā numurā

23.08.2005., Nr. 132

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Eiropas nauda vētras seku likvidēšanai

Eiropas Komisija (EK) vakar ierosinājusi sniegt atbalstu no Solidaritātes fonda šā gada janvāra stiprās vētras seku likvidēšanai. EK norādījusi, ka atbalsts būtu nepieciešams Baltijas valstīm un Zviedrijai. Saskaņā ar Solidaritātes fonda noteikumiem EK rosina piešķirt šīm četrām valstīm kopā 92,88 miljonus eiro, no tiem 81,73 miljonus - Zviedrijai, 9,49 miljonus - Latvijai, 1,29 miljonus - Igaunijai un 0,37 miljonus - Lietuvai.

SALACGRIVA.JPG (23180 bytes)
Salacgrīvas ziemas osta pēc vētras 2005.gada 11.janvārī
Foto: A.F.I.

Finanšu ministrijas preses sekretāre Baiba Melnace sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” norādīja, ka “tas, protams, ir ļoti labi, ka mums šāds atbalsts varētu tikt sniegts. Lai gan tas ir tikai pirmais solis un vēl nepieciešams Eiropas Parlamenta un Eiropas finanšu ministru atbalsts, tomēr esam priecīgi. Galvenais, ka jautājums vispār virzās uz priekšu”. Viņa gan atteicās prognozēt, kad sagaidāms galīgais lēmums, jo “Eiropā viss notiek salīdzinoši lēni. Informāciju par nodarītajiem zaudējumiem mēs Komisijai iesniedzām martā. Tagad esam saņēmuši atbildi, bet vēl jāsaņem atbalsts arī no pārējām institūcijām”. B.Melnace atzīst, ka vēl pāragri esot runāt par to, kam iegūto naudu varētu novirzīt. Viņa skaidro, ka vētra nodarījusi kaitējumus kā publiskajam, tā privātajam sektoram. “Mūsu aprēķini liecina, ka publiskajam sektoram nodarīti zaudējumi 63 miljonu eiro vērtībā, pašvaldībām – 22 miljonu eiro, bet privātajam sektoram – 86 miljonu eiro vērtībā. Daļa zaudējumu jau segti no valsts budžeta līdzekļiem. Iespējams, ka gadījumā, ja saņemsim naudu no Solidaritātes fonda, tas varētu tikt novirzīts ostām, jo viņiem bija lieli zaudējumi, kuru novēršanai valsts atbalsts netika sniegts.” Tomēr B.Melnace piebilst, ka tas ir tikai minējums un gadījumā, ja nauda tiks piešķirta, par tās izlietošanu, visticamāk, lems Ministru kabinets.

Uzziņai:

Ziemeļeiropu 2005.gada 8. un 9.janvārī piemeklēja stipra vētra, kas nodarīja ievērojamus postījumus Zviedrijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Sevišķi lieli postījumi nodarīti Zviedrijas dienvidos. Tie lēšami gandrīz 2,3 miljardos eiro. Vētras laikā gājuši bojā deviņi cilvēki un izgāzti 75 miljoni kubikmetru koku, nodarot postījumus elektrības un telefona līnijām.
Trīs Baltijas valstīs vētra nodarījusi smagus postījumus lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, elektrotīkliem un infrastruktūrām, transportam un sakariem. Kopumā nodarītie zaudējumi Latvijā novērtēti par aptuveni 192 miljoniem eiro, Igaunijā – par 48 miljoniem eiro un Lietuvā – par apmēram 15 miljoniem eiro.

Avots: Eiropas Komisija

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!