Avārijas – izņēmumi, nevis likumsakarības

Pauls Cālītis, aviosabiedrības “airBaltic” lidojumu vadības vecākais viceprezidents, intervijā “Latvijas Vēstnesim”

Dažu aizvadīto nedēļu laikā vairākas aviokatastrofas prasījušas daudzu cilvēku dzīvības. Dabiska reakcija uz notikušo ir gan vēlme izzināt patiesību par negadījumu cēloņiem, gan bailes un neuzticēšanās gaisa satiksmes drošumam. Saprotama ir arī pasažieru nevēlēšanās izmantot tādas aviokompānijas pakalpojumus, kuras lidmašīna nule cietusi avāriju. Bet vai bailēm no gaisa satiksmes ir racionāls pamats? Vai varam runāt par konkrētām problēmām, kas vainojamas nesenajās katastrofās?

Pauls Cālītis Foto no “airBaltic” arhīva

Aviokatastrofas piesaista uzmanību

– Vai joprojām par patiesu uzskatāms apgalvojums, ka aviācija ir drošākais satiksmes veids?

– Es mēdzu teikt, ka atbraukt uz darbu ar savu auto ir bīstamāk nekā sēsties pie lidmašīnas stūres. Katrā ziņā negadījumi uzskatāmi par izņēmumu, un vēl lielāks izņēmums ir vairākas avārijas dažu nedēļu laikā.

– Ko dara aviokompānija, kā arī valsts un starptautiskās institūcijas, lai lidojumi tomēr kļūtu vēl drošāki?

– Jārunā gan par aviokompānijas ikdienas darbu drošības uzlabošanai, gan par pasākumiem, kas tiek veikti, ņemot vērā negadījumu pieredzi. Visi negadījumi tiek izmeklēti ne tāpēc, lai atrastu un sodītu vainīgo. Izmeklēšanas pamatprincips ir atklāt negadījuma iemeslu un veikt darbības, kas nepieciešamas, lai šādi negadījumi neatkārtotos. Šis mērķis ir nostiprināts starptautiskās aviācijas likumdošanas normatīvajos aktos, kam pievienojusies arī Latvija. Arī mūsu valstī ir neatkarīgs izmeklēšanas birojs, kura uzdevums ir izmeklēt Latvijas teritorijā notikušos negadījumus – pēdējā laikā tādi ir bijuši mazām lidmašīnām –, lai būtu iespējams veikt vajadzīgās korektīvās darbības.
Problēma ir tā, ka sabiedrībai aviācijas negadījumi ir ļoti pamanāmi, spilgti un emocionālu reakciju izraisoši. Protams, sabiedrība vēlas ļoti ātri visu noskaidrot, gūt informāciju – tā kā ir informācijas laikmets, tam jānotiek zibenīgi. Tāpēc, tikko noticis negadījums, masu medijos parādās nepārbaudītas versijas, mēģinājumi rast notikuma iemeslu. Taču izmeklēšana jāveic rūpīgi un profesionāli, un bieži vien tā norit ļoti lēni. Parasti šie negadījumi ir sarežģīti, tiem nav tikai viens iemesls. Visbiežāk avāriju izraisījusi vairāku faktoru ķēde, un tos noskaidrot nav tik vienkārši. Bet mums, laikrakstu lasītājiem vai interneta lietotājiem, gribas uzreiz zināt – vai vainīgs pilots vai dispečers, vai negadījumam par iemeslu bijuši laika apstākļi.

No avārijām mācās

– Galu galā izmeklēšana tomēr beidzas ar noteiktiem secinājumiem.

– Izmeklēšanas rezultātos vienmēr ietilpst rekomendācijas, kas jāņem vērā. Visbiežāk tās tiek ietvertas arī normatīvajos aktos, un mums kā aviācijas tehnikas ekspluatētājiem šīs prasības jāizpilda. Nepieciešamajām izmaiņām var būt tehnisks raksturs, piemēram, biežāk jāveic pārbaudes vai jāmaina detaļas. Var būt, ka negadījuma rezultātā jāmaina nepieciešamā degvielas daudzuma aprēķināšanas principi. Mēdz būt lidojuma izpildes izmaiņas. Ļoti bieži tiek mainītas personāla apmācības programmas, piemēram, bija vairāki negadījumi, kad lidmašīnas gaisā nokļuva nevēlamā stāvoklī. Izrādījās, ka pilotu pamatapmācības programmā nebija prasības atkārtot attiecīgos manevrus, un acīmredzot tāpēc piloti arī nespēja novērst situāciju. Programma tika mainīta, un turpmāk reizi sešos mēnešos pilotiem ar simulatora palīdzību bija jāveic konkrēti manevri. Kopš treniņu ieviešanas šādi negadījumi nav atkārtojušies. Un, visbeidzot, aspekts, kurš, iespējams, prasa visvairāk darba – cilvēka faktors. Fakts, ka aviācijā iesaistīts cilvēks – ar visām savām labajām un sliktajām īpašībām, no vienas puses, nomierina. Domāju, neviens nekāptu lidmašīnā, ja uzzinātu, ka tajā nav pilota un to vadīs tikai dators. No otras puses, vienmēr ir iespēja, ka cilvēks var kļūdīties, viņš, atšķirībā no robota, var neveikt savu darbu precīzi un atbilstoši noteikumiem. Taču pēdējos divdesmit trīsdesmit gados veikts pamatīgs darbs, lai izprastu cilvēka domāšanas veidu un aviācijas darbam raksturīgās kļūdas un, lai balstoties uz šā darba rezultātiem, varētu apmācīt personālu. Cilvēkiem jāapzinās kļūdu cēlonis, lai varētu no tām izvairīties. Gan likumdevēji, gan aviokompānijas izdod arī noteikumus, kuru mērķis ir maksimāli samazināt negadījumu iespēju cilvēka kļūdas rezultātā.

– Vai šādus negadījumus tomēr nevar novērst, daļu cilvēka funkciju uzticot elektronikai?

– Labs piemērs – pirms gadiem desmit ļoti liels zinātniskais darbs tika veikts, lai noskaidrotu, kāpēc tehniskā kārtībā esošas lidmašīnas ietriecas zemē vai kalnos. Izrādījās, ka šajos negadījumos noteicošais ir cilvēka faktors – pilots vai dispečers kļūdījās, piemēram, nosakot augstumu. Protams, šāda situācija ir nepieļaujama, tāpēc speciālisti sniedza ieteikumus, kā ieviest konkrētus uzlabojumus. Tika konstruēts jauns aprīkojums, kas, izmantojot globālo pozicionēšanas sistēmu (GPS – Global Positioning System), ļauj precīzi noteikt lidmašīnas atrašanās vietu un augstumu. Bet, ja lidmašīna neatrodas atbilstošā augstumā, pilots tiek brīdināts. Tagad šāds aprīkojums ir visām modernām lidmašīnām. Ņemot vērā negadījumus, tika izstrādāta pilotu apmācības programma. No avārijām vienmēr iespējams kaut ko mācīties.

– Vai negadījuma cēlonis nevar būt arī, piemēram, datorprogrammatūras vai elektroniskās iekārtas defekts?

– Var gadīties, ka viens faktors negadījuma iemeslu ķēdē ir elektronikas defekts vai, piemēram, novecojušas datu bāzes izmantošana. Tomēr aviācijas vadības sistēma ir veidota tā, lai tikai viens vai pat divi faktori nevarētu izraisīt nopietnas sekas. Katram sistēmas posmam ir vairākas drošības pakāpes, lai, vienai iekārtai izejot no ierindas, nenotiktu avārija.

Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Uz drošības rēķina netaupa

– Acīmredzot vairāki cēloņi un iemesli ir arī pēdējā laika aviokatastrofām?

– Jā, arī es ar nepacietību gaidu izmeklēšanas rezultātus. Protams, man ir savas profesionālās versijas, bet es nepiedalos izmeklēšanā un man nav nepieciešamo datu. Tāpēc jāgaida oficiālā informācija. Viens no negadījumiem notika ar pasaulē populārāko lidmašīnas tipu – “Boeing 737”, tāpēc arī mēs vēlamies uzzināt, kas un kāpēc noticis. Katrā ziņā jebkurš cilvēks, kurš tūdaļ pēc avārijas skaidro tās iemeslus, nenorādot, ka tā ir tikai nepārbaudīta versija, nav profesionālis.
Raksturīgs bija gadījums, kas notika pēc vienas nesenās katastrofas – visās ziņu aģentūrās parādījās informācija, ka kāda avārijā cietušā pilota radinieks saņēmis īsziņu par stāvokli lidmašīnā īsi pirms avārijas. Pēc pāris dienām šis cilvēks tika apcietināts, jo atklājās, ka viņš visu izdomājis. Taču ziņa izplatījās visas pasaules masu medijos, un vēl tagad cilvēki runā – viņi tajā lidmašīnā jau bija nosaluši utt. Bet šī ziņa balstīta uz nepārbaudītu informāciju. Patiesa informācija jāgaida ilgi, sliktākajā gadījumā – pat vairākus gadus.

– Aviobiļešu cenas pasaules tirgū strauji samazinās. Iespējams, daudzi cilvēki domā, ka kompānijas lidojumu izmaksas samazina, ekonomējot uz drošības rēķina.

– Visticamāk, ka tā nav, it īpaši runājot par Eiropu. Mūsu kontinentā lidojumu drošībai ir vienotas prasības, un tās ir ļoti stingras. Protams, vienmēr būs kompānijas, kuras tās izpilda izcilā līmenī, un arī tādas, kuras atpaliek. Taču kopējā sistēma ir izveidota tā, lai šie trūkumi tiktu atklāti un novērsti. Prasības, kuras jāievēro mums, attiecas arī, piemēram, uz Spānijas un Portugāles, Skandināvijas un Vācijas aviokompānijām. Atšķirīgi var organizēt, piemēram, servisu, dažādus biznesa virzienus, bet ne drošības pasākumus.

– Vai tas nozīmē, ka, neraugoties uz pēdējā laika negadījumiem, aviosatiksme tomēr kļūst aizvien drošāka? Arī šo negadījumu bēdīgā pieredze taču tiks ņemta vērā.

– Pilnīgi pareizi – bet, kā jau teicu, vēl jāpagaida. Vēl viens aspekts – aviācijas attīstības sākumposmā vairums negadījumu bija saistīti ar tehniskām problēmām, bet, kā zināms, šajā ziņā veikti daudzi uzlabojumi, piemēram, ieviešot datortehniku. Turpretim tagad daudz lielāks kļuvis to negadījumu īpatsvars, kuriem par iemeslu bijuši cilvēciskie faktori.
Protams, pēdējo nedēļu negadījumi nodarbina sabiedrības domas. Taču, raugoties plašāk, jāatzīst, ka aviācija tomēr ir drošs satiksmes veids. Statistika liecina, ka salīdzinājumā ar lidojumu skaita pieaugumu negadījumu kļūst mazāk. Un lidojumu skaits visā pasaulē ir milzīgs. Tas nozīmē – uz vairākiem miljoniem lidojumu notiek viens negadījums, un tā ne vienmēr ir avārija.

Juris Bārtulis, “LV”
juris.bartulis@vestnesis.lv