Grāmatniecība šauj ne tikai desmitniekā

Latvieši esot lasītāju tauta. Latvietim grāmata esot vērtība, ko atstāt mantojumā bērniem, viņa kultūrizglītības mēraukla… Jaunās tehnoloģijas varētu padarīt grāmatas pieejamākas lasītājiem, literāti varētu saņemt atlīdzību par viņu darbu lietošanu publiskajās bibliotēkās, arvien vairāk grāmatu tiek izdots mīkstajos vākos – par šīm tendencēm grāmatniecības nozarē zināja pastāstīt Līga Buševica, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta vecākā referente literatūras un grāmatniecības jautājumos, atbildot uz “LV” jautājumiem.

Latvijas grāmatu izstāde Ķīpsalā Foto: A.F.I.

– Vai latviešu literatūras nozarei par labu nāktu rakstnieku honorāru politikas pārskatīšana, ko piedāvā Ieva Kolmane, Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēde?

– Autortiesību atlīdzību regulē tirgus, un tā nav lieta, ko varētu sakārtot atrauti no visas valsts ekonomiskās sistēmas. Tādējādi literātu autortiesību atlīdzības lielums ir izdevēju maksātspējas jautājums, jo attiecības starp izdevēju un rakstnieku regulē savstarpēji noslēgts līgums. Savukārt līguma nosacījumus regulē tirgus – izdevēja maksātspēja un preces pieprasījums.

– Kāds ir jūsu viedoklis par iespējamo ienākuma nodokļa samazinājumu profesionāliem rakstniekiem?

– Ienākuma nodokļa samazināšana autoratlīdzības izmaksām veicinātu radošā darba iespējas un kvalitāti, paaugstinātu profesionāla radoša darba prestižu sabiedrībā un pavērtu brīvu lauku literātiem augstvērtīgu mākslas darbu tapšanai.

Bibliotēkas neietekmē grāmatu pārdošanu

– Vai iespējams drīzumā ieviest “patapinājuma nodevu” – par latviešu literātu darbu publisko izmantošanu bibliotēkās, kas zināmā mērā ietekmē to pārdošanas rezultātus?

– Autortiesību likums paredz, ka autora darbus nevar izmantot bez atļaujas un atlīdzības. Taču ir izņēmumi. Viens no tādiem – grāmatu pieejamība bibliotēkās, jo grāmatas var izmantot bez autora atļaujas. Tomēr arī šajā gadījumā valstij jānodrošina, lai autors saņemtu atlīdzību par viņa darba izmantošanu. Tas noteikts gan Autortiesību likumā, gan Eiropas Savienības (ES) direktīvā 92/100 “Par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām, kas attiecas uz autortiesībām intelektuālā īpašuma jomā”. Lai to realizētu, Ministru kabinets 2004.gada 27.aprīlī pieņēmis dokumentu “Noteikumi par publisko patapinājumu”. Saskaņā ar šiem noteikumiem atlīdzību autoriem par publisko patapinājumu maksā valsts no valsts budžeta līdzekļiem. Kultūras ministrija šā gada aprīlī ir iesniegusi pieprasījumu Finanšu ministrijai par nepieciešamo 268 100 latu papildfinansējumu 2005.gada budžetā Autortiesību likuma normu par publisko patapinājumu nodrošināšanai. Tādējādi publiskā patapinājuma administrēšanu būs iespējams sākt pēc likuma “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2005.gadam”” pieņemšanas un spēkā stāšanās. Vēlos norādīt, ka finansējuma piešķiršana ir atkarīga no Ministru kabineta un Saeimas lēmuma. Patapinājuma atlīdzības ieviešana un grāmatu pieejamība bibliotēkās diez vai ir iemesls tam, ka samazinās grāmatu pārdošanas rezultāti. Tas drīzāk ir cenu un pirktspējas jautājums.

Grāmatas iekaro arī lielveikalus

– Kāpēc nacionālie grāmatu izdevēji mazāk iespiež grāmatas mīkstajos vākos, un kāpēc tās grūti iegādāties lielveikalos? Kāda ir jaunākā statistika šajā jomā?

– No 2591 nosaukuma grāmatām, kas izdotas 2004.gadā, lielākā daļa – 1681 – iznākušas mīkstajos vākos. Izdevējiem šāda veida grāmatu izdošanas izmaksas ir neapšaubāmi lētākas, arī to pārdošanas cena ir atbilstošāka Latvijas iedzīvotāju pirktspējai. Tajā pašā laikā izdevēji apzinās, ka ir noteikta veida izdevumi – enciklopēdijas, klasiskā literatūra, bērnu grāmatas, populāru autoru grāmatas, kuru izdošana plānajos vākos nebūtu lietderīga no grāmatas patērēšanas un publiskās pieejamības bibliotēkās viedokļa. Pēdējos gados uzlabojusies tipogrāfijas pakalpojumu kvalitāte grāmatu izdošanai plānajos vākos, kas ir daudz kvalitatīvāka nekā Latvijas neatkarības pirmajos gados. Tādējādi ceram, ka jaunu tehnoloģiju pielietojums izdevējdarbībā varētu samazināt gan grāmatu izdošanas izmaksas, gan padarīt pieejamāku tās cenu.
Grāmatu pieejamību lielajās tirgotavās sarežģī lielveikalu tīklu grāmatu pieprasījums lielā apjomā un ar ievērojamām atlaidēm, kas ne vienmēr ir izdevīgi izdevējam. Turklāt lielveikalu pieprasījums skar tikai daļu no izdevniecību piedāvājuma – žurnālus, avīzes, bērnu literatūru, lubu literatūru.
Negribu piekrist, ka cilvēki reti iegriežas specializētajos grāmatu veikalos. Mana pieredze apliecina diezgan lielu sabiedrības interesi par dažādu veidu literatūras iegādi grāmatnīcās, turklāt grāmata bieži vien Latvijā tiek izvēlēta par dāvanu vai atzinības un pateicības izteikšanas simbolu.

– Kā Kultūras ministrija varētu veicināt romānu izdošanu žurnālu formātā vai publicēšanu turpinājumos laikrakstā?

– Romānu pieejamība turpinājumos laikrakstos un žurnālos ir apsveicama tendence, jo nodrošina plašu publicitāti un iespējas laikrakstu lasītājiem līdztekus citai informācijai lasīt arī literāros darbus. Viens no risinājumiem līdztekus Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammai “Atbalsts kultūras periodikai” būtu veidot kultūras programmu, kas konkursa kārtībā atbalstītu laikrakstu pieteikumus Latvijas literatūras autoru darbu publicēšanai periodikā.

– Vai būtu strikti nodalāmi lubu izdevumi no augstas raudzes literatūras?

– Domāju, šādi oficiāli kritēriji nav nedz lietderīgi, nedz atbilst demokrātiskas sabiedrības interesēm. Par orientieri literatūras izvēlē var kalpot plašsaziņas līdzekļos paustā informācija informatīvu sižetu, viedokļu un recenziju formā. Galu galā lasītājam taču ir brīva izvēle – lasīt to, kas ir interesants un saistošs konkrēti viņam, un tā ir katra iekšējās kultūras nosacīta izvēle, kas nebūtu ietekmējama.

Pietrūkst izglītotu valodas zinātāju

– Vai būtu jāizstrādā un jāievieš īpaša rakstnieku gatavošanas programma humanitārajās augstskolās līdzīgi kā dramaturgu kurss Latvijas Kultūras akadēmijā?

– Jā, domāju, ka tas ir veids, kā attīstīt ne tikai profesionālo rakstniecību, bet arī celt valodas lietojuma kvalitāti sabiedrībā. Pašlaik Latvijas Rakstnieku savienība sadarbībā ar Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti izskata iespēju iekļaut mācību programmā literārās rakstniecības lekciju kursu. Viena no būtiskākajām lietām, kas kļuvusi aktuāla izdevējdarbības kontekstā, ir nepieciešamība pēc profesionāli izglītotiem redaktoriem un korektoriem.

– Kāda nākotne paredzama latviešu literatūrai, ja aizvien vienkāršojas ikdienā lietojamais valodas slānis, strauji sarūk vārdu krājums un to piesārņo pārnesumi no svešvalodām. Kurš lasītājs vairs gribēs piepūlēties un iedziļināties bagātā, taču grūtāk uztveramā literārajā valodā?

– Valoda ir dzīvs organisms un top lietojumā, arī literārā valoda dzīvo, veidojas un mainās sinerģijā ar ikdienas valodas pasauli. Diezin vai literatūras valodu un ikdienas valodu varētu šķirt nepārvarams vārda – nozīmes – jēgas bezdibenis.

– Kādas ir optimālās tirāžas dzejas, stāstu, romānu, dokumentālās prozas grāmatām? Kā tās mainījušās pēdējos gados?

– Pašlaik atbilstoši pieprasījumam vienas dzejas grāmatas tirāža ir no 500 līdz 1000 eksemplāru, prozas tirāža ir mazliet lielāka (sākot no 2000 eksemplāru) ar papildu metienu liela pieprasījuma gadījumā. Tirāžas lielums desmit gadu laikā pakāpeniski samazinās, taču pieaug izdoto grāmatu nosaukumu skaits.

Eksperta skatījums

Iveta Ozola, grāmatu nama “Valters un Rapa” direktora vietniece, uzskata, ka grāmatu izdošanā svarīgākais ir uzņēmēja ķēriens – trāpīt desmitniekā, kā to izdarījusi “Jumava” ar Harija Potera sēriju vai “Kontinents” ar Denisa Brauna “Eņģeļiem un dēmoniem” un “Da Vinči kodu”. Izdevējiem būtu nemitīgi jāseko aktuālajām tendencēm un jaunu bestselleru piedāvājumam Rietumeiropā, lai ātri pārpirktu autortiesības, pārtulkotu un piedāvātu tos latviešu lasītājam.
Tā kā dārgo ceļa izdevumu dēļ ir atmirusi kolportieru (grāmatu izplatītāju) kustība, kā arī nīkuļo mazie provinces grāmatu veikali ar uzcenojumu grāmatām līdz 15 procentiem, nākotne pieder lielajiem veikalu tīkliem – “Rozes grāmatnīca”, “Jumava” + “Zeberiņa grāmatnīca”, “Valters un Rapa”, kā arī “Zvaigzne ABC”. Te tirdzniecības uzcenojums ir lielāks, jo telpu nomas maksa un algas ir jāatpelna ar uzviju.
Rīgā visstabilākā grāmatu bāze esot “L – Grāmata”, kur vairumtirdzniecības uzcenojums svārstās 5 līdz 7 procentu robežās, tomēr daudzi grāmatu mazumtirgotāji cenšas uzņemt tiešus kontaktus ar izdevējiem.
I.Ozola ir secinājusi, ka visprātīgāk rīkojas tie izdevēji, kas piemēram, iespiež latviešu prozu 2000 eksemplāros un patur sev tiesības lielākas ažiotāžas gadījumā tipogrāfijā nodrukāt papildmetienu.
“Latviešu mentalitātei tuvāka ir grāmata cietajos vākos kā dārgums, ko novēlēt mantojumā bērniem un turēt grāmatu plauktā kā dzīvokļa interjera rotu,” spriež I. Ozola.
Pēc uzņēmuma “Valters un Rapa” vadības ziņām, šobrīd lasītāji tiekot mērķtiecīgi radināti pie grāmatu iegādes lielveikalos, tāpēc “Rozes grāmatnīcai” izveidojusies cieša sadarbība ar “Rimi” ķēdi, bet “L – Grāmata” iespiežas visos “Maxima” objektos.
Savukārt ārzemēs jau pierastā grāmatu tirdzniecība internetā Latvijā vēl ir bērna autiņos, šādi pērkot tikai speciālo uzziņu literatūru – ar Amazon.com starpniecību. Latvietis ir aizdomīgs – viņš vēlas grāmatu paņemt rokā, pašķirstīt, sajust.

Kā iekārdināt latviešus lasīt

Uzņēmums “Valters un Rapa” izrādījis iniciatīvu iesaistīt jaunatni grāmatu lasīšanas tradīcijās, rīkojot izdevēju nedēļas, tikšanās ar populāriem autoriem, kā arī piedāvājot vidusskolēniem un studentiem piemērotu grāmatu. Kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju 2005.gada februārī sākta vērienīga “Skolotāju mobilizācijas” programma. Tās ietvaros grāmatu namā reģistrējušies 3500 līdz 4000 skolotāju, iegūstot savā īpašumā privileģētas atlaižu kartes, lai varētu savus audzēkņus izglītot ar jaunāko grāmatu klāstu. Arī “Valters un Rapa” pēc lasītāju vēlmēm atrod jebkuru iznākušu grāmatu, kas vēl nav sasniegusi veikalu plauktus, un trīs dienu laikā atzvana interesentam.
Šis grāmatu nams saņēmis Rīgas domes atzinības rakstu 2004.gadā kā “Humānākā būve Rīgā” un katru gadu rudenī izliek pircēju vērtēšanai stendu ar nominācijai “Gada skaistākā grāmata” izvirzītajiem iespieddarbiem, vienu mēnesi pirms apbalvošanas pieņemot apmeklētāju balsojumus.

Pircējam vajag orientieri

Diemžēl pagaidām citi izdevēji esot kūtri un nevēloties atbalstīt “Grāmatu kataloga” izdošanu, kur būtu apkopotas ziņas par gada pārdotākajām grāmatām ar vāku fotoattēliem, anotācijām, intervijām ar autoriem. Šādu katalogu uzņēmums “Valters un Rapa” iecerējis turpmāk izdot divas reizes gadā, ja ar līdzfinansējumu pieteiksies arī citi grāmatu izdevēji. Pirmais numurs iznāca pērn novembrī 7000 eksemplāru tirāžā un tika izdalīts par velti.
“Pārējo izdevēju neatsaucība brīdī, kad Latvijā neiznāk neviens “Grāmatu apskats”, ir latviešu savrupnieciskuma klaja demonstrācija. No tās cieš grāmatu pircēji, kuri tiek turēti neziņā,” uzsver I.Ozola.

Arvīds Deģis