Eiropas Sociālā fonda finansējuma apguves sekmīgums

Viens no Latvijas tautsaimniecības izaugsmes un sociālās kohēzijas nodrošināšanas būtiskākajiem instrumentiem ir Eiropas Savienības (ES) struktūrfondi. Taču aizvien izteiktākas kļūst bažas, vai Latvija spēs šo Eiropas naudu apgūt.

Labklājības ministrijas ES struktūrfondu departamenta direktore Elita Milča Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Kā “Latvijas Vēstnesim” stāsta Labklājības ministrijas (LM) ES struktūrfondu departamenta direktore Elita Milča, LM administrētā Eiropas Sociālā fonda (ESF) programmas tiek apgūtas sekmīgi, visi projektu konkursi ir ne tikvien izsludināti, bet arī izvērtēti, dažās programmās gan vēl nav paspēts noslēgt līgumus.
2004.–2006.gada plānošanas periodā no ESF Latvijai iespējams saņemt 55 miljonus latu, kas paredzēti diskriminācijas un nevienlīdzības novēršanai darba tirgū, profesionālās izglītības kvalitātes paaugstināšanai un sasaistei ar darba tirgus prasībām, kā arī nodarbinātības veicināšanai. Pēdējais sevī ietver gan bezdarbnieku motivēšanu iekļauties darba tirgū, gan viņu apmācību un pārkvalifikāciju, kā arī profesionālo un sociālo rehabilitāciju.
ESF nauda tiek piešķirta trim nacionālajām programmām: “Atbalsts aktīvo nodarbinātības pasākumu veicināšanai”, “Atbalsts kapacitātes stiprināšanai par darba tirgus politikas un dzimumu līdztiesības politikas ieviešanu atbildīgajās institūcijās, informācijas izplatīšanai un izpratnes paaugstināšanai” un “Darba tirgus pētījumu veikšana”.
Daļa finansējuma tika izkonkursēta trīs atklātajos projektu konkursos (APK) un sešās grantu shēmās. APK projektus varēja iesniegt šādās programmās: “Darba prakšu vietu nodrošināšana jauniešiem bezdarbniekiem”, “Atbalsts darba tirgus pētījumu veikšanai” un “Subsidēto darba vietu nodrošināšana sociālās atstumtības riska grupām”. No iesniegtajiem 276 projektu pieteikumiem tika atbalstīti 57 jeb 21%. Savukārt Sabiedrības integrācijas fonda apsaimniekotajās četru grantu shēmās tika iesniegti 235 projektu pieteikumi šādās programmās: “Pētījumu veikšana par sociāli atstumto grupu iespējām darba tirgū”, “Motivāciju programmas sociālās atstumtības riska grupām”, “Konsultācijas un apmācības uzņēmējdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai” un “Sociālās rehabilitācijas programmu izstrāde un ieviešana”. Atbalstu guva 94 projekti jeb 40%.
Sociālo pakalpojumu pārvalde apsaimniekoja šādas ESF programmas: “Sociālā darba speciālistu apmācības” un “Profesionālās rehabilitācijas programmu izstrāde un ieviešana”. No 34 projektu pieteikumiem atbalstu guva 13 jeb 38%.

Izplatītākās kļūdas un lielākās grūtības

Tā kā gandrīz visās programmās tiks izsludināti atkārtoti projektu konkursi, “LV” jautāja E.Milčai, par kurām programmām bijusi vislielākā interese. Kā jau to varēja gaidīt, visvairāk projektu pieteikumu bijis par subsidētajām darba vietām un motivāciju programmām sociālās atstumtības riska grupām. Samērā niecīgs skaits pieteikumu (15) bijis uz APK par atbalstu darba tirgus pētījumu veikšanai. Kā stāsta amatpersona, vislabāk “aizgājušas” tās programmas, kuras tā vai citādi Latvijā darbojušās jau līdz ES struktūrfondu ienākšanai valstī, jo cilvēki tās jau zinājuši un labāk izpratuši spēles noteikumus.
Departamenta direktore ar prieku atzīst, ka vairums iesniedzēju spējuši izprast un izpildīt visus kritērijus, kuriem projektam ir jāatbilst. Pieteikumus atlasīja divās kārtās, vispirms bija jāiztur administratīvā izvērtēšana, tad kvalitatīvā.
E.Milča stāsta, ka līdz šim administratīvajā kārtā iesniedzējiem vislielākās grūtības sagādājuši precīzi finanšu aprēķini. Bijušas arī tādas banālas lietas kā nepareizs iesniegto kopiju skaits. Tomēr pirmo kārtu izturējušo projektu pieteikumu skaits ir daudz vairāk nekā to, kuri izturējuši kvalitātes izvērtēšanu. E.Milča atzīst, ka daudziem nav bijis skaidrs jēdziens “auditējamās vērtības”. Tas nozīmē, ka jāuzrāda, kāds rezultāts varētu būt no veiktajiem ieguldījumiem. Un šo rezultātu raksturo četras pazīmes: tas ir radies projekta laikā, ir pārbaudāms dabā, uz to attiecas grāmatvedības uzskaites dokumentācija, ir attiecināms uz pieļaujamiem izdevumiem. Daudzi projektu pieteicēji tā vietā aprakstījuši īstenojamos pasākumus, procedūras, kas nav pārbaudāmas vērtības. E.Milča uzskata, ka tā ir viena no būtiskākajām lietām, kas vēl jāskaidro un pie kuras jāpiestrādā nākamajiem projektu iesniedzējiem. Vēl aizvien ir arī tādas kļūdas kā neizpratne, ko finansē ESF un ko ERAF. Jāatgādina, ka visu kas attiecas uz infrastruktūru, finansē tikai pēdējais.

Projekti aptver visas programmas Latvijā

No visiem projektu pieteicējiem pašvaldību ir ne mazāk kā 30%, aktīvas ir arī nevalstiskās organizācijas, tā ka noraidāms dažu atbalstu neguvušo NVO apgalvojums par priekšroku valsts un pašvaldību institūcijām. Atšķirībā no, piemēram, Ekonomikas ministrijas administrētajām programmām par atbalstu komercdarbības sākšanai un esošās infrastruktūras modernizācijai, kur vairums projektu nāca no Rīgas un Rīgas rajona, ESF projekti vienmērīgi pārklāj visu Latviju. Īpaši E.Milča slavē Latgali, kura izrādījusi vislielāko aktivitāti. Viņa arī atzīst, ka aktivitātes, kas vērstas uz sociāli atstumtajām grupām, tiešām aptver tās visas, nav tā, ka kāda grupa būtu palikusi bez iespējām saņemt ES finansējumu.
ES struktūrfondi sociālai jomai neaprobežojas vienīgi ar ESF, bija pieejams arī “Equal” programmas finansējums. Šī programma gan nebija vērsta uz konkrētu palīdzību konkrētam indivīdam. “Equal” mērķis bija izstrādāt jaunas un netradicionālas iniciatīvas visu sabiedrības grupu iekļaušanai darba tirgū, kuras varētu tikt iestrādātas politikas dokumentos. Viens no inovatīviem projektiem ir, piemēram, personu ar garīgiem traucējumiem un psihiskām slimībām integrācija darba tirgū, tāpat projekts “Klusās rokas”, kas risina dzirdes invalīdu nodarbinātības problēmas. Viens no “Equal” programmas obligātiem priekšnoteikumiem bija partnerība, proti: projekta īstenošanā jāpiedalās vairākām institūcijām – NVO, valstij, pašvaldībai. E.Milča atzīst, ka tieši šī prasība daudziem sagādājusi vislielākās grūtības, jo dažbrīd pietrūcis spējas vienoties, kurš būs līderis. Problēma bijusi arī reģionālā partnerība, jo dažbrīd blakus esošie rajoni iesnieguši projektu pieteikumus par vienu un to pašu tēmu. Interese par programmu bija liela, tajā saņemti 39 projektu pieteikumi par kopējo summu 27 miljoni latu. Tā kā Latvijai pieejamais finansējums bija 6,7 miljoni latu, skaidrs, ka konkurence bija ļoti sīva. To izturēja 12 projekti. Atšķirībā no ESF projektu konkursiem, kas, kā jau minēts, turpinās un tiks izsludināti atkārtoti, “Equal” finansējuma apguve ir noslēgusies.
Latvijai pierastais stāsts vēstī, ka, beidzoties ārvalstu finansējumam, izsīkst arī no tā dzīvojušais projekts un tā aktivitātes. Jautāta, vai ir pārliecība, ka ESF projekti būs dzīvotspējīgi arī bez Eiropas finansējuma, E.Milča stāsta, ka viens no vērtēšanas kritērijiem bija projekta ilgtspēja. Lai to nodrošinātu, bieži tiek izmantots kombinētais finansējums – gan struktūrfondu, gan valsts vai pašvaldības, kas arī ir zināms garants projekta ilglaicībai.
Lūgta vērtēt to, ka atsevišķos gadījumos konkursa rezultāti apstrīdēti tiesā, Elita Milča uzskata, ka tas ir tikai normāli, un uzsver, ka sociālajā jomā šādu gadījumu nav vairāk kā citās nozarēs.

Rūta Kesnere, “LV”

ruta.kesnere@vestnesis.lv