Uz Liepāju ar lidmašīnu

Latvijas aviosabiedrība “airBaltic” paziņojusi, ka no šā gada 5.septembra sāks tiešos lidojumus no Rīgas uz Liepāju.

Skats uz Liepāju no gaisakuģa Foto: Ilze Sedliņa

Gaisakuģis no galvaspilsētas uz Kurzemi dosies četras reizes nedēļā – pirmdienās, trešdienās, piektdienās un svētdienās. Jaunajā maršrutā pasažierus pārvadās “Fokker 50” tipa lidmašīna, kurā ir 46 vietas. Biļete vienā virzienā maksās 19 latus, un lidojums ilgs apmēram 40 minūtes. Jāpiebilst, ka biļetes ceļojumam uz Liepāju jau var iegādāties “airBaltic” kasēs, aviosabiedrības interneta lapā, kā arī ceļojumu aģentūrās.
Kā zināms, padomju okupācijas gados bija iespējams no Rīgas ar lidmašīnu doties gan uz Liepāju, gan uz Ventspili, Daugavpili, Rēzekni un Preiļiem. Taču, mainoties politiskajai iekārtai un tautsaimniecībai pārejot uz tirgus ekonomiku, šie nerentablie lidojumi tika izbeigti. Pēdējais regulārais pasažieru lidojums maršrutā Rīga–Liepāja notika 1991.gadā. Šā gada pavasarī Liepājas dome un “airBaltic” panāca konceptuālu vienošanos par lidojumu atsākšanu. Aviosabiedrības zaudējumi, visticamāk, tiks kompensēti no pilsētas līdzekļiem.
Liepājas lidostas direktors Aldis Mūrnieks sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” paskaidroja, ka aviolīnijas Rīga – Liepāja atjaunošanas ideju iedvesmojusi pasaules pieredze. Daudzās valstīs, piemēram, Somijā, pēc pašvaldību iniciatīvas un par to līdzekļiem, iedzīvotājiem tiek nodrošinātas iekšzemes lidojumu iespējas. Šādas politikas mērķis ir veicināt gaisa satiksmes attīstību, rādot pozitīvu paraugu aviopārvadātājiem. A.Mūrnieks norādīja – vairs nav iespējams tik viegli piesaistīt aviokompānijas kā deviņdesmito gadu vidū, kad daudzi uzņēmumi bija gatavi veikt lidojumus maršrutos ar apšaubāmu rentabilitāti. Taču, ja jaunais reiss gūs pasažieru atsaucību, nākotnē var cerēt arī uz finansiālu izdevīgumu. “Sākotnēji daudzi maršruti nav rentabli,” sacīja A.Mūrnieks. Viņš atgādināja, ka kaimiņvalstī Lietuvā savulaik par neperspektīvu uzskatītā Palangas lidosta strauji attīstījusies un šobrīd, pateicoties nelielu aviokompāniju darbībai, spēj piedāvāt arī daudzus starptautiskos lidojumus. Vērā ņemama reisa Rīga–Liepāja mērķauditorija varētu būt Liepājas uzņēmēji, kuriem, lai dotos uz ārvalstīm ar lidmašīnu, vispirms jāmēro ceļš ar automobili vai autobusu līdz galvaspilsētai. Tikpat neērta viņiem ir arī nokļūšana mājās, atgriežoties no ārzemēm, tāpēc daudzi varētu izvēlēties ietaupīt laiku un spēkus, ceļojot ar lidmašīnu. A.Mūrnieks uzsvēra – lidojumu sākšana šogad ir perspektīvāks ceļš nekā gaidīšana sešus septiņus gadus, līdz kāda aviokompānija izrādīs nopietnu interesi par gaisa līniju veidošanu.
Šobrīd Liepājas lidostā tiek organizēti tikai čarterreisi. A.Mūrnieks pastāstīja, ka deviņdesmitajos gados mēģināts piedāvāt regulārus pasažieru aviopārvadājumus gan uz Maskavu, gan uz rietumvalstīm, taču pozitīvi rezultāti nav gūti. Vēl 2000.gadā no Liepājas varēja doties gaisa ceļojumā uz Dāniju, taču šie lidojumi tika pārtraukti pasažieru trūkuma dēļ. Tāpēc var cerēt uz lielāku ieinteresētību iekšzemes maršruta izmantošanā.
Gaisa satiksmes maršrutu Rīga–Liepāja sākotnēji bija paredzēts atklāt jau maija beigās, taču radās nepieciešamība veikt uzlabojumus Liepājas lidostas tehniskajā aprīkojumā. Līdz 1.septembrim valsts akciju sabiedrība “Latvijas gaisa satiksme” pabeigs jaunas radiobākas uzstādīšanu, tādējādi nodrošinot visus nepieciešamos apstākļus lidojumu uzsākšanai.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv