Ugunsdrošība lauksaimniecībā

Ik gadu mūsu lauksaimnieki cieš būtiskus zaudējumus ugunsgrēku dēļ. Pēdējos piecos gados zemnieku saimniecībās (neskaitot piemājas saimniecības) un lauku lielražotāju objektos reģistrēti 604 ugunsgrēki ar 337 tūkstošu latu tiešajiem materiālajiem zudumiem. Nodedzis simtiem ēku, iznīcināta tik vajadzīgā tehnika, sausā lopbarība, tūkstošiem tonnu graudu, saknes, bojā gājuši arī simtiem mājlopu un putnu. Glābjot lopus un mantu, cietuši un pat gājuši bojā cilvēki.
Pērn ražas novākšanas laikā degušas deviņas graudu kaltes, divreiz sviluši labības lauki, liesmu bojāti divi graudu kombaini, sakņu pagrabs, siena šķūņi un citas ēkas ar inventāru vai produkciju.
Visbiežāk lauku saimniecības 2004.gadā cietušas Valkas rajonā (10 degšanas), Limbažu un Saldus pusē (pa 8), Jelgavas un Ogres rajonos (pa 6). Rīgas rajonā fiksēti lielākie zaudējumi – 18 000 latu, bet Cēsu rajona  Priekuļos viens ugunsgrēks graudu kaltē nodarījis 11 000 latu zaudējumus.

Deg jau šogad

Kaut šovasar graudu novākšanai laika apstākļi nav īpaši labvēlīgi, jau atkal deg. Saldus rajonā nodedzis labības lauks 3 ha platībā; Olaines un Jaunsvirlaukas pagastos – kombaini; Dobeles rajona Auros – kūts un siens (lopi izglābti); Daugavpils rajonā – šķūnis ar 10 t siena; Madonas rajona Sarkaņos zibens iespēra saimniecības ēkā; Madonā dega graudu noliktava 3458 m² platībā; no īssavienojuma Rēzeknes rajona Ilzeskalnā aizdegās graudu kalte; ceļā uz Madlienu no traktora izpūtēja dzirkstelēm tā piekabē uzliesmoja siens; lietum nokļūstot uz kabeļiem, “Jelgavas dzirnavniekā” aizdegās pelavu bunkura kabeļu šahtas un pelavas. 

Pēc VUGD informācijas

Kāpēc deg tas, kam nevajadzētu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), analizējot ugunsgrēku izcelšanās apstākļus un iemeslus, secina, ka visbiežāk par ugunsgrēka iemeslu bija:

* neuzmanīga rīcība ar uguni un smēķēšana;
* dzirksteles no traktoru, automobiļu un citas lauksaimniecības tehnikas dzinēju izplūdes caurulēm (dzinēju izplūdes caurules nebija apgādātas ar dzirksteļu slāpētājiem);
* dzirksteles un berze, kas rodas, svešķermeņiem sitoties pret lauksaimniecības tehnikas ventilatoru spārniem, griežoties ventilatoru un dzinēju vārpstām;
* bojātu elektrisko ierīču un instalācijas izmantošana;
* ugunsdrošības noteikumu pārkāpumi, ierīkojot un ekspluatējot apkures ierīces;
* ugunsdrošības noteikumu neievērošana, veicot ugunsbīstamus darbus;
* bērnu draiskuļošanās ar sērkociņiem;
* mitra siena pašuzliesmošanās;
* zibens spērieni.
Ļoti bieži ugunsgrēks izplatījās telpās tādēļ, ka nebija ekspluatācijai derīgu ugunsdzēsības aparātu.

Lai uguns nekļūtu par stihiju

VUGD iesaka lauksaimnieciskās ražošanas vadītājiem:

* pārbaudīt lauksaimniecības tehniku, ja nepieciešams veikt tās remontu, apgādāt dzinēju izplūdes caurules ar dzirksteļu slāpētājiem;
* veikt elektroiekārtu un apkures ierīču pārbaudes;
* apgādāt ēkas un lauksaimniecības tehniku ar ugunsdzēsības aparātiem un citu ugunsdzēsības inventāru, pārbaudīt esošo ugunsdzēsības aparātu derīguma termiņus un, ja nepieciešams, veikt to apkopi;
* veikt zibens aizsardzības ierīču pārbaudes;
* pārbaudīt ugunsdzēšanai paredzētus ūdens avotus un ūdens ņemšanas vietas;
* izmantojot tehnoloģiskās iekārtas, stingri ievērot ražotāja tehniskās dokumentācijas un tehnoloģiskā reglamenta prasības;
* kontrolēt temperatūru siena grēdās un graudu kaltēs.