Eiropas naudas apguve vieš bažas

Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš aizvadītajā nedēļā izteica bažas par to, ka Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu apguve līdz šim nenotiek tik strauji, kā to vēlētos Finanšu ministrija (FM) un valdība kopumā.

Projektus piesaka gausi

Pagaidām apgūti tikai vien 18% no kopējā apstiprināto struktūrfondu projektu finansējuma un tikai 13% no kopējā apstiprināto Kohēzijas fonda projektu finansējuma. “Apgūti” – tas nozīmē, ka projektu iesniedzēji par tiem jau saņēmuši finansējumu. Pēc ministra domām, tas ir par maz, lai varētu uzskatīt, ka ES naudas apguve notiek normāli un vieš optimismu.
Lai gan šobrīd tiek izskatīti daudzi projekti, jāņem vērā, ka šis ir jau otrais gads trīs gadu ciklā, tādēļ realizēto projektu apjoms Finanšu ministriju neapmierina. O.Spurdziņš norādīja, ka FM kā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadošā iestāde pastiprinās projektu īstenošanas uzraudzību un, ja būs nepieciešams, rosinās lemt par līdzekļu pārdali no neefektīviem projektiem uz tādiem, kas spēj apgūt ES finansējumu.

Neizdarīgie sektori

Nav jau gluži tā, ka struktūrfondu finansējuma apguve neveiktos nevienā jomā. Piemēram, zemkopībā projekti tiek īstenoti veiksmīgi, tomēr vairākos citos sektoros darbs nevedas. Tā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un Vides ministrijas vadītajās struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu aktivitātēs paveiktais atzīts par neapmierinošu. No 78 ūdenssaimniecības projektiem, kas pretendēja uz struktūrfondu finansējumu un tika saskaņoti līdz 15.jūlijam, līgumi parakstīti tikai par 9 projektu īstenošanu. Savukārt Kohēzijas fonda līdzekļu apguvē piecu apjomīgu ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas projektu īstenošana aizkavējusies faktiski par 24 mēnešiem. Šajā gadījumā vispār nevar runāt par iekļaušanos minētajā trīs gadu ciklā. FM par to ir ziņojusi valdībai, un tiks veikta pastiprināta kontrole, lai noskaidrotu, kā varējusi rasties šāda situācija, solīja O.Spurdziņš.
Arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārraudzībā esošajās nozarēs pirms gada tika apstiprinātas septiņu atklātu projektu konkursu vadlīnijas, bet pašlaik četros no tiem vēl nav apstiprināts neviens projekts. Tādējādi faktiski kavējas 13 miljonu latu apguve. Līgumi ir noslēgti tikai trijās no IZM pārziņā esošajām septiņām nacionālajām programmām. Faktiski šajā sektorā darbs ir sākts pavisam nesen. Šādu kavēšanos nedrīkst turpināt, uzskata ministrs, jo nākamais ir pēdējais gads trīs gadu ciklā, un, kardināli neko nemainot, iznākums varot būt bēdīgs.
Savukārt Ekonomikas ministrijā ir saskaņotas septiņas grantu shēmas, kurās apstiprināti projekti kopsummā par 33,2 miljoniem latu, tomēr Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra līdz šim vēl nav pieprasījusi struktūrfondu līdzekļu atmaksu. Tas liecina, ka arī šo projektu īstenošana pēdējo mēnešu laikā nav pavirzījusies uz priekšu.
Ministrs nevēlas vainot tikai savus kolēģus citās ministrijās. Viņaprāt, nopietna nav bijusi arī pašvaldību attieksme, pieprasot projektu finansējumu, taču pēc tam aktīvi nerīkojoties, lai veicinātu to īstenošanu. Šāda vilcināšanās draudot ar to, ka Latvija nespēs izmantot visu piedāvāto ES naudu.

Problēmas un to iespējamie risinājumi

Vērtējot, kādi varētu būt iemesli tik gausai ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda apguvei, O.Spurdziņš norādīja, ka projektu pieteicēji pārāk steidzas ar projektu iesniegšanu, pieļaujot tajos daudz kļūdu un neprecizitāšu, būdami pārliecināti, ka finansējums ir ierobežots un naudas visiem nepietiks. Šādu projektu vērtēšana parasti ievelkas, jo tajos bieži vien jāveic korekcijas.
Lai vērstu par labu šo situāciju, FM ir izstrādājusi noteikumus, kas reglamentē, kā veicami grozījumi projektos. Tas varētu atvieglot finansējuma pārdali, novirzot līdzekļus no projektiem, kas kavējas, uz projektiem, kas tiek īstenoti kaut cik aktīvi, lai vēl vairāk paātrinātu to virzību.
Lielai daļai projektu pieteicēju, tai skaitā arī pašvaldībām, problēmas sagādā iepirkumu veikšana, kas būtiski kavē projektu ieviešanu. Tā kā Latvijā iepirkumi tiek veikti atbilstoši starptautiskajai praksei, šis process prasa zināmu laiku, jo īpaši tad, ja projektu pieteicēji tam nav gatavi.
Problēmas projektu realizācijā rada arī tas, ka Latvijas būvniecības tirgus nebija gatavs struktūrfondu izraisītajam būvdarbu pieprasījumam. Augstais pieprasījums veicināja cenu kāpumu un lika veikt izmaiņas projektu ieviešanas grafikos. Zināmu laiku pirms šo projektu izsludināšanas būvniecībā bija vērojams resursu pārpalikums, turpretī tagad resursu trūkst, jo projektu ir krietni vairāk nekā celtnieku, kas spēj tos realizēt. Taču atstāt projektu īstenošanu uz nākamo, pēdējo, gadu, pēc ministra domām, nebūtu pieļaujams.
“LV” aptaujātie speciālisti ir vienisprātis, ka viens no svarīgākajiem aspektiem projektu veiksmīgā ieviešanā ir to kvalitāte. Iespējams, tieši tāpēc tik strauji uz priekšu ir pavirzījies zemkopības sektors. Zemnieki kvalitātes nozīmi saprata, jau piesakot projektus SAPARD (Special Assistance Programme for Agricultural and Rural Development – īpašā palīdzības programma lauksaimniecībai un lauku attīstībai) programmas līdzekļu saņemšanai. Šoreiz viņu iesniegtie projekti kvalitātes ziņā bijuši vieni no labākajiem.

Gita Kronberga, “LV”
gita.kronberga@vestnesis.lv