ES sargā lauksaimniekus no konkurences

Eiropas Savienība (ES) ir lielākā pasaules eksporta subsīdiju nodrošinātāja. ES nodrošina 85–90 procentus no kopējām eksporta subsīdijām pasaulē, secināts Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Kongresa Budžeta biroja izdotajā pētījumā. ES salīdzinājumā ar citām valstīm agresīvāk aizstāv savus lauksaimniekus. Tomēr subsīdijas nav vienīgais veids, kā veicināt savas valsts ražotāju preču noietu.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, A.F.I.

Eiropa – subsīdiju līdere

Ziņojumā norādīts, ka 64 no 76 apsekotajām valstīm laikā no 1998. līdz 2004.gadam lauksaimniekiem vismaz vienu gadu bijušas pieejamas subsīdijas (jebkāda veida atbalsts no valsts). Tomēr dažās valstīs subsīdijas bijušas dāsnākas nekā citviet.
Vislielākās subsīdijas saviem lauksaimniekiem nodrošina Eiropas valstis un ASV. Valstis ar augstāko subsīdiju līmeni (kopējās subsīdijas procentos no lauksaimnieciskās produkcijas izlaides) gandrīz vienmēr ir augstu ienākumu jeb turīgās valstis, secināts pētījumā. Vislielākās subsīdijas saviem lauksaimniekiem nodrošina ne tikai ES un ASV, bet arī Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstis (Islande, Norvēģija, Šveice un Lihtenšteina), kā arī Japāna. Savukārt zemākais subsīdiju līmenis ir Austrālijā un Jaunzēlandē.
Trūcīgākās pasaules valstis uzsver, ka bagātīgās subsīdijas un valsts atbalsts lauksaimniecībai pasaules turīgajās valstīs nodara lielu kaitējumu trūcīgo valstu lauksaimniekiem. Tā kā turīgo valstu lauksaimnieki saņem subsīdijas, viņi var samazināt preces cenu un necieš finansiālus zaudējumus, lai gan piedāvā savu preci par zemāku cenu. Savukārt nabadzīgo valstu zemnieki šādas subsīdijas nesaņem un līdz ar to viņu prece maksā dārgāk vai arī par savu darbu viņi saņem mazāku atlīdzību.

Tarifu barjeras – nozīmīgs ierobežojums

Subsīdijas nav vienīgais veids, kā ierobežot lauksaimniecības produkciju. Nozīmīgs instruments ir arī tarifu barjeras. Tarifu barjeras tiek noteiktas, lai pasargātu vietējās preces no konkurences ar ārvalstīs ražotajām precēm.
Ziņojumā atklāts, ka 39 procenti no ES saražotās lauksaimnieciskās produkcijas tiek aizsargāta no brīvas starptautiskas konkurences ar ļoti augstiem tarifiem – vairāk nekā 100 procentu apmērā. Savukārt ASV šādus augstus tarifus piemēro, lai aizsargātu 26 procentus no saražotās lauksaimnieciskās produkcijas.

Vai atspoguļo situāciju?

Ziņojums publicēts sakarā ar tuvojošos Pasaules tirdzniecības organizācijas samitu. Tas notiks Honkongā šā gada decembrī. Lielākā daļa pētījuma balstīta uz 2002.gada vai pat senākiem datiem. Tāpēc norādīts, ka ES paplašināšanās var būt mainījusi kopainu. Arī ES institūcijas, komentējot pētījumu, norādījušas, ka izdarīti secinājumi, balstoties uz salīdzinoši veciem datiem. Nav ņemtas vērā ES pēdējās lauksaimniecības reformas ieviestās izmaiņas.

Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv