Pieņemti noteikumi “Drošības apliecības izsniegšanas, anulēšanas un darbības apturēšanas kārtība”.
Noteikumi nosaka drošības apliecības izsniegšanas, anulēšanas un darbības apturēšanas kārtību. Apliecību izsniedz Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija (uz pieciem gadiem). Ja apliecība ir nozaudēta vai neatjaunojami bojāta, inspekcija pēc komercsabiedrības rakstiska pieprasījuma izsniedz apliecības dublikātu.
Noteikumi neattiecas uz pārvadātājiem, kuri ir saņēmuši drošības sertifikātu.
Komercsabiedrība saņem apliecību, ja komercsabiedrības satiksmes drošības iekšējās uzraudzības sistēma spēj nodrošināt tās darbību attiecīgajā komercdarbības jomā dzelzceļa nozarē saskaņā ar drošības prasībām. Minētā sistēma ietver: dzelzceļa nozares organizatorisko struktūru, kas ir komercsabiedrības organizatoriskās struktūras daļa vai viena amatpersona, kura atbild par dzelzceļa darbības plānošanu, organizēšanu, īstenošanu, vadīšanu un satiksmes drošības uzraudzību un citām prasībām.
Komercsabiedrība nodrošina ar satiksmes drošības iekšējās uzraudzības sistē­mu saistīto procedūru un pasākumu dokumentēšanu.
Komercsabiedrība var noslēgt rakstisku līgumu par atsevišķa tehnoloģiska procesa izpildi ar citu komercsabiedrību, kurai ir apliecība attiecīgā tehnoloģiskā procesa veikšanai.

Pieņemti noteikumi “Centrālās statistikas pārvaldes sniegto maksas pakalpojumu cenrādis”.
Noteikumi nosaka Centrālās statistikas pārvaldes sniegto maksas pakalpojumu izcenojumus. Centrālās statistikas pārvaldes maksas pakalpojumu cenu nosaka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes maksas pakalpojumu cenrādi, kas norādīts šo noteikumu 1.pielikumā.
Jaunu vai neparedzētu maksas pakalpojumu cenu nosaka atbilstoši pasūtījuma izpildei patērētajam darba laikam, izmantojot noteiktu formulu: C=L×S , kur: C – sniegtā pakalpojuma cena; L – darba laiks, kas patērēts pasūtījuma izpildei; S – stundas likme (atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam).
Centrālās statistikas pārvaldes sagatavoto poligrāfisko izdevumu un veidlapu izcenojumu nosaka individuāli, sastādot tāmi.
Centrālās statistikas pārvaldes poligrāfisko un citu veidu produktu (piemēram, kompaktdisku) realizācijas izmaksas aprēķina, ņemot vērā: izdevuma realizācijas cenu; izdevuma autoru darba samaksu; poligrāfijas izmaksas; materiālu patēriņu un citas ar iespieddarbu glabāšanu, izplatīšanu un realizēšanu saistītās izmaksas, kā arī izgatavoto eksemplāru skaitu.
Centrālās statistikas pārvaldes maksas pakalpojumu cenas salīdzinājumā ar 2004.gadā apstiprināto cenrādi nav būtiski mainītas.

Pieņemti noteikumi “DNS nacionālajā datu bāzē iekļaujamo ziņu sniegšanas, kā arī bioloģiskā materiāla un bioloģiskās izcelsmes pēdu izņemšanas kārtība” , kuri nosaka kārtību, kādā tiek izņemts bioloģiskais materiāls un bioloģiskās izcelsmes pēdas un sniegtas ziņas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldei (Kriminālistikas pārvalde) to iekļaušanai DNS nacionālajā datu bāzē.
Bioloģisko materiālu izņem no pazudušu personu tuviem radiniekiem, aizdomās turētām, apsūdzētām, tiesājamām vai notiesātām personām par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu un no cietušām personām (parauga devēji), kā arī no neatpazītiem līķiem un no vardarbīgā nāvē mirušu personu līķiem. Bioloģisko materiālu no cietušās personas izņem ar personas piekrišanu. Bioloģiskais materiāls, ko izņem no parauga devējiem, ir siekalas. Siekalas ņem, izmantojot bioloģiskā materiāla izņemšanas komplektu, kuru pēc pieprasījuma izsniedz Kriminālistikas pārvalde. Izņemot bioloģisko materiālu no parauga devējiem, sastāda bioloģiskā materiāla izņemšanas aktu trijos eksemplāros. Bioloģiskā materiāla izņemšanas akta vienu eksemplāru izsniedz parauga devējam, otru pievieno notikuma, operatīvās uzskaites lietas vai krimināllietas materiāliem, trešo kopā ar izņemto salīdzināmo paraugu nodod Kriminālistikas pārvaldei.
Ārstniecības persona, kas veic neatpazīta līķa un vardarbīgā nāvē mirušas personas līķa tiesu medicīnisko izmeklēšanu (autopsiju), izņem un sagatavo nosūtīšanai bioloģisko materiālu uz līķu bioloģiskā materiāla arhīvu (arhīvs) Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā (centrs).
Darbinieks, kura lietvedībā ir krimināllieta vai pārbaudes materiāls, nodrošina bioloģiskā materiāla nogādi uz arhīvu. Pamatojoties uz lēmumu, līķu bioloģisko materiālu no arhīva kopā ar ziņām par līķi iekļaušanai DNS nacionālajā datu bāzē izsniedz arhīva darbinieks. Minēto materiālu un ziņas izsniedz izziņas, prokuratūras vai tiesas darbiniekam, kura lietvedībā ir pārbaudes materiāls vai krimināllieta. Izņemot bioloģisko materiālu no arhīva, izziņas procesa virzītājs sastāda neatpazīto līķu un vardarbīgā nāvē mirušu personu līķu bioloģiskā materiāla izņemšanas aktu iekļaušanai DNS nacionālajā datu bāzē (2.pielikums) trijos eksemplāros.
Neatpazītu līķu un vardarbīgā nāvē mirušu personu līķu bioloģiskā materiāla izņemšanas akta vienu eksemplāru izsniedz centram, otru eksemplāru pievieno notikuma, operatīvās uzskaites lietas vai krimināllietas materiāliem, trešo eksemplāru kopā ar izņemto bioloģisko materiālu nodod Kriminālistikas pārvaldei.
Izņemot bioloģiskās izcelsmes pēdas vai priekšmetus no pazudušas personas dzīvesvietas, sastāda aktu divos eksemplāros. Akta par bioloģiskās izcelsmes pēdu izņemšanu no pazudušas perso­nas dzīvesvietas vienu eksemplāru pievieno materiāliem, kas saistīti ar personas meklēšanu (meklēšanas lieta), otru eksemplāru kopā ar izņemtajām bioloģiskās izcelsmes pēdām vai priekšmetiem nodod Kriminālistikas pārvaldei.
Bioloģiskās izcelsmes pēdas noziedzīga nodarījuma vietā no cietušās vai aizdomās turētās personas vai tās apģērba, no līķa, kā arī no citiem lietiskajiem pierādījumiem izņem Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Bioloģiskais materiāls un bioloģiskās izcelsmes pēdas, kā arī ziņas iekļaušanai DNS nacionālajā datu bāzē Kriminālistikas pārvaldē jāiesniedz 15 dienu laikā pēc bioloģiskā materiāla un bioloģiskās izcelsmes pēdu izņemšanas.
Līdz 2007.gada 1.augustam bioloģisko materiālu izņem: no personām, kuras notiesātas ar brīvības atņemšanas sodu un atrodas ieslodzījuma vietā; krimināllietās, kurās notiek pirmstiesas izmeklēšana, no cietušām personām ar viņu piekrišanu, kā arī no aizdomās turētām un apsūdzētām personām.
Līdz līķu bioloģiskā materiāla arhīva izveidošanai tā funkcijas veic Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs.

 Pieņemti “Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslām, kuru efektīvas izmantošanas labad ir nepieciešams ierobežot radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanu komercdarbībai elektronisko sakaru nozarē”.
Saskaņā ar Elektronisko sakaru likumā noteikto Ministru kabinets nosaka radiofrekvenču spektra joslas, kuru efektīvas izmantošanas labad ir nepieciešams ierobežot radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanu komercdarbībai elektronisko sakaru nozarē.
Noteikumos ietvertais radiofrekvenču spektra joslu saraksts ietver tās radiofrekvenču joslas, kuras ir komerciāli izdevīgas elektronisko pakalpojumu sniegšanai un plašas komercdarbības veikšanai un uz kuru izmantošanu pretendē vairākas komercsabiedrības. Šīs radiofrekvenču spektra joslas var tikt izmantotas arī jaunu publisko elektronisko sakaru operatoru izveidošanai un plaša pakalpojumu klāsta sniegšanai galalietotājiem un citiem elektronisko sakaru komersantiem.
Noteikumos minēto radiofrekvenču spektra joslu saraksts ir sagatavots, apkopojot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un valsts akciju sabiedrības “Elektronisko sakaru direkcija” priekšlikumus.

Pieņemti noteikumi “Patentu valdes Apelācijas padomes nolikums”.
Patentu valdes Apelācijas padome ir koleģiāla lēmējinstitūcija patentu, preču zīmju, dizainparaugu un pusvadītāju izstrā­dājumu topogrāfiju (rūpnieciskā īpašuma objekti) strīdu izskatīšanai.
Apelācijas padomes mērķis ir nodrošināt normatīvo aktu vienveidīgu un taisnīgu piemērošanu, kā arī Patentu likumā, likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”, Dizainparaugu likumā un Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā (rūpnieciskā īpašuma likumi) paredzēto agrāko tiesību īstenošanu procedūrās, kas saistītas ar rūpnieciskā īpašuma objektu reģistrāciju.
Patentu valde nodrošina Apelācijas padomi ar darba telpām, sakaru līdzekļiem, atbilstošu materiāltehnisko bāzi un darba samaksu.
Apelācijas padomei ir noteiktas šādas funkcijas: izskatīt rūpnieciskā īpašuma likumos paredzētās apelācijas par Patentu valdes lēmumiem; izskatīt rūpnieciskā īpašuma likumos paredzētos trešo personu iebildumus pret rūpnieciskā īpašuma objektu reģistrāciju.
Apelācijas padome veic šādus uzdevumus: sistemātiski analizē un apkopo materiālus, kas saistīti ar apelāciju un iebildumu izskatīšanas praksi; informē Patentu valdes direktoru par normatīvo aktu neievērošanu un trūkumiem rūpnieciskā īpašuma objektu reģistrācijas procedūrā Patentu valdē; izstrādā un iesniedz Patentu valdes direktoram priekšlikumus par to normatīvo aktu pilnveidošanu, kas regulē rūpnieciskā īpašuma objektu reģistrācijas procedūru Patentu valdē; izstrādā priekšlikumus apelāciju un iebildumu izskatīšanas pilnveido­šanai.
Apelācijas padomes sastāvā ir Patentu un pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju kolēģija un Preču zīmju un dizainparaugu kolēģija.s Katras kolēģijas sastāvā ir Patentu valdes pārstāvji un zinātnes, tehnikas vai jurisprudences speciālisti. Vienu un to pašu Apelācijas padomes locekli var iekļaut abās kolēģijās.

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumos Nr.34 “Naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtība”” .
Saskaņā ar Pilsonības likumu vienlaikus ar naturalizēto personu Latvijas pilsonību var iegūt arī šīs personas nepilngadīgie bērni līdz 15 gadu vecumam, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā. Noteikumu “Naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtība” spēkā esošā redakcija attiecīgi paredz, ka persona, kura naturalizējas, var lūgt vienlaikus piešķirt pilsonību saviem nepilngadīgajiem bērniem līdz 15 gadu vecumam.
Noteikumi “Naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtība” tika izstrādāti, piemērojot Pilsonības likuma 15.panta pirmās daļas gramatisko interpretācijas metodi. Vadoties pēc šīs interpretācijas metodes, naturalizētās personas nepilngadīgajiem bērniem līdz 15 gadu vecumam (kad viņiem pašiem ir tiesības iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā) Latvijas pilsonību saskaņā ar Pilsonības likuma 15.panta pirmo daļu ir tiesības iegūt tikai vienā laikā ar šo personu. Tādēļ Ministru kabineta noteikumi patlaban paredz iespēju iesniegt iesniegumu par nepilngadīgā bērna naturalizāciju tikai personas naturalizācijas procesa laikā, t.i., iekams persona ieguvusi Latvijas pilsonību. Ja vecāki sākotnēji nav pievienojuši savam naturalizācijas iesniegumam iesniegumu par bērna naturalizāciju, pēc pilsonības iegūšanas šādas iespējas viņiem vairs nav. Rezultātā var izveidoties situācija, ka vecāki kļūst par Latvijas pilsoņiem, bet bērns paliek nepilsonis.
Pilsonības likuma 15.panta pirmās daļas mērķis ir panākt, lai naturalizēto vecāku bērni arī iegūtu Latvijas pilsonību. Piemērojot aprakstīto gramatisko interpretācijas metodi, šis mērķis netiek sasniegts. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 17.panta ceturto daļu, interpretējot tiesību normu, būtu jālieto tā interpretācijas metode, ar kuru konkrētajā gadījumā iespējams sasniegt lietderīgāko un taisnīgāko rezultātu. Tātad jāpiemēro sistēmiskā un teleoloģiskā interpretācijas metode.
Arī 1989.gada 20.novembra konvencijas “Par bērna tiesībām” 3.pantā, kas ir saistoša Latvijas Republikai, ir noteikts, ka uzmanība pirmām kārtām jāvelta tam, lai vislabāk nodrošinātu bērna intereses. Tas jāievēro visās darbībās attiecībā uz bērniem neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts iestādes vai privātās iestādes, kas nodarbojas ar sociālās nodrošināšanas jautājumiem, tiesas, administratīvie vai likumdošanas orgāni.
Līdz ar to Pilsonības likuma 15.panta pirmās daļas norma jātraktē plašāk: neatkarīgi no tā, vai iesniegums par bērna naturalizāciju iesniegts vecāku naturalizācijas procesa laikā vai arī pēc vecāku naturalizācijas, nepilngadīgais bērns līdz 15 gadu vecumam var tikt uzņemts Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā saskaņā ar Pilsonības likuma 15.panta pirmo daļu.
Grozījumi noteikumos paredz, ka iesniegumu par sava nepilngadīgā bērna līdz 15 gadu vecumam naturalizāciju saskaņā ar Pilsonības likuma 15.panta pirmo daļu būs tiesīga iesniegt gan naturalizācijas procesā esošā, gan jau pilsonību ieguvusī persona. Attiecīgi ir izstrādāta jauna iesnieguma veidlapa par nepilngadīgā bērna līdz 15 gadu vecumam naturalizāciju.

Pieņemts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 594 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 31 viņu nepilngadīgais bērns.
No 563 pilsonības pretendentiem 68% ir krievi, 11% – ukraiņi, 10% – baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.
21% pilsonības pretendentu ir pamata, 54% – vidējā, 22% – augstākā izglītība.
Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 98 383 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3 016; 1997.gadā – 2 992; 1998.gadā – 4 439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9 844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 13 031 persona.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā”.
Likumprojekts paredz: visas darbības Kopienas augu šķirņu aizsardzības jomā veikt Valsts augu aizsardzības dienestam; noteikt kārtību, kādā Valsts augu aizsardzības dienests veic, organizē un pārbauda šķirnes pārbaudes veikšanu, kā arī Valsts augu aizsardzības dienestam izdot periodisku izdevumu “Latvijas augu šķirņu biļetens”, kas tiek nosūtīts UPOV un Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Grozījumi paredz, ka lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, kuri paši izaudzē aizsargātas šķirnes sēklas tālākai pavairošanai noteiktā platībā, nav jāmaksā atlīdzība selekcionāra tiesību īpašniekam par šķirnes izmantošanu; selekcionāra tiesību īstenošanu ar patentu aizsargāta biotehnoloģiska izgudrojuma gadījumā.

Pieņemti noteikumi “Veterinārās un higiēnas prasības zvejas produktu apritei” , kuri nosaka veterinārās un higiēnas prasības zvejas produktu iegūšanai, ražošanai un piedāvāšanai tirgū patēriņam cilvēku uzturā.
Latvijā zvejas produktus atļauts ievest no trešo valstu (valstu, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis) uzņēmumiem, kuri iekļauti Eiropas Komisijas apstiprinātajā sarakstā, atbilstoši normatīvo aktu prasībām zvejas produktu, pārtikai paredzēto akvakultūras dzīvnieku un to produktu ievešanai Latvijā, izvešanai no tās un tranzīta pārvadājumiem.
Tirgū aizliegts piedāvāt indīgās zivis – četrzobjus (Tetraodontidae ), adatzivis (Tetraodontidae ), mēnesszivis (Molidae ), ežzivis (Diodontidae ), aspurnu adatzivis (Canthigasteridae ) un zvejas produktus, kas satur biotoksīnus vai muskuļu paralīzi izraisošus toksīnus.
Uz apstrādes kuģiem un apstrādes uzņēmumos īpašnieks ar rīkojumu apstiprina atbildīgo personu ar atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi zvejas produktu ražošanā, iemaņām paškontroles sistēmas ieviešanā un pārbaudē. Atbildīgā persona ir tikai īpašnieka pakļautībā.
Zvejas kuģu un apstrādes kuģu, kā arī apstrādes uzņēmumu atbildīgās personas nodrošina cilvēku veselībai un dzīvībai, kā arī videi nekaitīgu zvejas produktu ieguvi, apstrādi un piedāvāšanu tirgū atbilstoši šo noteikumu prasībām.
Uz apstrādes kuģiem un apstrādes uzņēmumos ievieš paškontroles (HACCP) sistēmu un ievēro labas higiēnas un ražošanas praksi saskaņā ar normatīvajos aktos par higiēnas prasībām pārtikas apritē noteiktajām prasībām, lai: atklātu iespējamos riskus, veiktu risku analīzi un noteiktu procesu vadības pasākumus; atklātu kritiskos kontroles posmus; noteiktu katra kritiskā kontroles posma kritisko robežu; noteiktu pārbaudes un uzraudzības procedūras katrā kritiskajā kontroles posmā; noteiktu nepieciešamos korekcijas pasākumus; novērtētu sistēmu un noteiktu tās apstiprināšanas pasākumus; reģistrētu uzraugāmo procesu rezultātus un datus glabātu vismaz divus gadus.
Zvejas kuģi un apstrādes kuģi, apstrādes uzņēmumi, izsoles vietas un vairumtirgi ir pakļauti Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībai un kontrolei. Dienests atbilstoši kompetencei veic šādas funkcijas: sagatavo reģistrēto saldētājkuģu (arī garneļu apstrādes kuģu) un atzīto apstrādes kuģu un apstrādes uzņēmumu sarakstus un nosūta tos Eiropas Komisijai; izkraušanas vietās pirms pirmās pārdošanas nosaka katras zvejas produktu partijas svaiguma un lieluma kategorijas. Svaiguma kategoriju nosaka, noņemot paraugus un novērtējot zvejas produktu organoleptiskos rādītājus (svaiguma kritērijus); lai atklātu bez optiskiem palielināšanas līdzekļiem redzamus parazītus, labā apgaismojumā vizuāli pārbauda izlases veidā atlasītus zvejas produktu paraugus.

Pieņemts rīkojums “Par Latvijas Republikas delegāciju līdzdalībai ANO Pasaules informācijas sabiedrības augstākā līmeņa sanāksmē (WSIS) Tunisā” .
Lai piedalītos ANO Pasaules informācijas sabiedrības augstākā līmeņa sanāksmē (WSIS) Tunisā no 2005.gada 16.novembra līdz 18.novembrim, izveidota Latvijas Republikas delegācija. Delegāciju vadīs Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Delegācijas vadītājas vietnieks ir Jānis Reirs  –īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās.
Delegācijas sastāvā iekļauti: M.Bondars – Valsts prezidenta Kancelejas vadītājs; I.Freibergs – Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidents; I.Gudele – Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta vadītāja; J.Kārkliņš –Latvijas Republikas Pastāvīgās pārstāvniecības ANO (Ženēvā) vēstnieks; E.Kalniņš – Latvijas Republikas Pastāvīgās pārstāvniecības ANO (Ženēvā) 3.sekretārs; G.Vītola – Latvijas Republikas Pastāvīgās pārstāvniecības ANO (Ženēvā) 3.sekretāre; E.Karnītis – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis; A.Pildegovičs – Valsts prezidenta padomnieks ārlietu jautājumos; A.Rozenberga – Valsts prezidenta preses sekretāre; R.Ozols – UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretārs; A.Vilks – Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas loceklis, UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas Nacionālās komitejas vadītājs un Starptautiskās ekspertu padomes loceklis; A.Vasiļjevs – SIA “Tilde” programmizstrādes direktors un valdes loceklis, Valsts valodas komisijas loceklis un apakškomisijas “Latviešu valoda jaunajās tehnoloģijās” vadītājs, UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas Nacionālās komitejas loceklis.
Rīkojums paredz uzdot no 2005.gada 17.novembra delegācijas vadītāja pienākumus pildīt īpašu uzdevumu ministram elektroniskās pārvaldes lietās J.Reiram.
Noteikts, ka delegātu izdevumus, kas saistīti ar piedalīšanos ANO Pasaules informācijas sabiedrības augstākā līmeņa sanāksmē (WSIS) Tunisā, sedz institūcija, kuru attiecīgais delegāts pārstāv, no tās budžeta līdzekļiem.
ANO Pasaules informācijas sabiedrības samita otrā fāze ir turpinājums Pasaules informācijas sabiedrības sammita pirmajai fāzei, kas notika Ženēvā 2003.gada 10.–12.decembrī un bija pirmais globālais informācijas sabiedrības pasākums. Pasaules informācijas sabiedrības sammita otrajā fāzē paredzēts tālāk attīstīt pirmās fāzes izvirzītos uzdevumus, kā arī augstā politiskā līmenī pievērst uzmanību interneta pārvaldības un digitālās robežšķirtnes finansējuma jautājumiem.

Izskatīts Ministru prezidenta Aigara Kalvīša iesniegtais informatīvais ziņojums par darba tirgus attīstības prognozi un atbilstošas izglītības nodrošināšanas rīcībpolitikām un akceptēts tam klātpievienotais protokollēmuma projekts .
Šis protokollēmums uzdod Labklājības ministrijai (LM), Ekonomikas ministrijai (EM), Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM) un to padotības iestādēm, kā arī citām iesaistītām institūcijām veikt koordinētus pasākumus normatīvo aktu un rīcībpolitiku izstrādē, lai nodrošinātu pieejamo resursu efektīvu izmantošanu, panāktu nacionālās konkurētspējas izaugsmi un nodarbinātības līmeņa pieaugumu.
Piemēram, LM uzdots izstrādāt valsts tiešās pārvaldes institūciju reorganizācijas modeli, lai nodrošinātu profesionālās orientācijas, karjeras izglītības pakalpojumus un novērstu funkciju dublēšanos. Protokollēmumā noteikts veikt grozījumus iesaistīto ministriju nolikumos, lai precīzi definētu institūciju atbildību par konkrētajām rīcībpolitikas jomām.
Bez tam EM uzdots izstrādāt priekšlikumus, kā uzlabot iesaistīto institūciju informācijas iegūšanas, uzkrāšanas un apmaiņas procesus, lai nodrošinātu savlaicīgu un padziļinātu darba tirgus prognožu sagatavošanu un attiecīgu politikas plānošanas dokumentu izstrādi.
Virkne uzdevumu šodien akceptētajā protokollēmumā uzdoti IZM, tajā skaitā – lai veicinātu augstskolu, darba devēju un darba ņēmēju sadarbības līgumu slēgšanu, noteikt papildu prasības izglītības programmu akreditācijai; sagatavot priekšlikumus centralizēto eksāmenu sistēmas pilnveidošanai; sagatavot aprēķinus par papildu finanšu līdzekļiem, kas nepieciešami vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības institūcijām inženierzinātņu, dabaszinātņu un medicīnas specialitāšu prioritārai finansēšanai. Turklāt IZM uzdots sagatavot informatīvo ziņojumu par pedagogu nodrošināšanu ar tālākizglītības iespējām, īpaši – matemātikas, fizikas, bioloģijas un ķīmijas specialitātē; kā arī informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem pedagogu izglītības un tālākizglītības kvalitātes paaugstināšanas pamatnostādnēm.
Bez tam protokollēmumā uzdots RAPLM integrēt attiecīgos informatīvajā ziņojumā minētos problēmjautājumu risinājumus Nacionālajā attīstības plānā.
Informatīvais ziņojums sagatavots, izpildot Ministru prezidenta 2005.gada 4.marta rīkojumā Nr.89 “Par darba grupu” doto uzdevumu – noskaidrot sabiedrībai un valsts pārvaldei aktuālos problēmjautājumus šādās jomās: 1) izglītības iestāžu absolventu nodarbinātība; 2) iegūtās izglītības un prasmju atbilstība darba tirgus prasībām; 3) izglītības ieguves un pilnveidošanas ilgtermiņa politika; 4) tautsaimniecības attīstības un darba tirgus izmaiņu prognozes modelis.

Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā pieņemti noteikumi “Grozījums likumā “Par Valsts zemes dienestu””.
Likumā par “Par Valsts zemes dienestu” noteiktas Valsts zemes dienesta funkcijas, uzdevumi un institūcijas organizatoriskā struktūra. Saskaņā ar likuma 4. pantu, Valsts zemes dienestu vada ģenerāldirektors, kuru amatā ieceļ Ministru kabinets. Ģenerāldirektora vietnieku pēc ģenerāldirektora priekšlikuma ieceļ Ministru kabinets. Šāda procedūra ir problemātiska, it īpaši īstenojot Valsts zemes dienesta restrukturizāciju, jo rada šķēršļus Valsts zemes dienesta ģenerāldirektoram efektīvi organizēt iestādes funkciju pildīšanu, administratīvo darbu, nodrošinot tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā deklarētajiem valsts pārvaldes principiem.
Noteikumos paredzēts no likuma “Par Valsts zemes dienestu” 4. pantā svītrot normu, kurā noteikts, ka Valsts zemes dienesta ģenerāldirektoru vietnieku pēc ģenerāldirektora priekšlikuma ieceļ Ministru kabinets. Tādējādi tiek nodrošināta iespēja iestādes vadītājam apstiprināt pārvaldes amatpersonas iecelšanas un aizvietošanas kārtību saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Pieņemts rīkojums “Par V.Kvetkovska atbrīvošanu no Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora vietnieka amata”.
Rīkojums paredz, saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 14.panta trešo daļu, likuma “Par Valsts zemes dienestu” 4.pantu un Ministru kabineta 2005.gada 1.februāra noteikumu Nr.92 “Valsts zemes dienesta nolikums” 5.punktu, uzdot tieslietu ministram 2005.gada 1.septembrī atbrīvot Vitoldu Kvetkovski no Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora vietnieka amata, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 41.panta 1.punkta “a” apakšpunktu.

Ministru kabinetā otrdien, 23.augustā, akceptēti grozījumi likumā par valsts budžetu 2005.gadam, kas jau šodien tiek izskatīti Saeimas sēdē.
Grozījumi, ņemot vērā straujāku ekonomisko izaugsmi (prognozētais iekšzemes kopprodukta pieaugums 2005.gadā ir 7,5%) un nodokļu administrācijas veiksmīgo darbu, paredz palielināt valsts budžeta ieņēmumus par 126,9 miljoniem latu – līdz 2,702 miljardiem latu.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumu paredzēts palielināt kopumā par 108 miljoniem latu – līdz 1,98 miljardiem latu. Pieaugumu nodrošinās lielāki pievienotās vērtības nodokļa, akcīzes nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa, muitas nodokļa, azartspēļu nodokļa un nenodokļu ieņēmumi. Savukārt prognozētais ārvalstu finanšu palīdzības apmērs samazināts par 35,2 miljoniem latu. Speciālā budžeta ieņēmumi pieaugs par 21,7 miljoniem latu, galvenokārt palielinoties sociālās apdrošināšanas iemaksu apjomam.
Budžeta grozījumos paredzēti papildu izdevumi un aizņēmuma limita palielinājums pašvaldībām 153,7 miljonu latu vērtībā, bet netiek paredzēts palielināt tā saucamo budžeta bāzi, t.i., palielināt tādus izdevumus, kas rada tiešu fiskālo ietekmi uz 2006.gada budžetu. Budžeta grozījumu mērķis ir arī zināmā mērā atslogot nākamā gada valsts budžetu, atsevišķus vienreizējos maksājumus veicot jau šajā gadā.

veikta līdzekļu pārdale starp vairāku ministriju programmām (apakšprogrammām);
veikta līdzekļu pārdale starp vienas ministrijas programmām (apakšprogrammām), kā arī starp atsevišķiem izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem;
izdevumu finansēšanai novirzīti virsplāna ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi, kā arī to neizlietotie atlikumi uz 2005.gada 1.janvāri;
atbilstoši sagaidāmajām prognozēm precizēti ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem un tiem atbilstoši izdevumi, kā arī to neizlietotie atlikumi uz 2005.gada 1.janvāri.

• Aizsardzības ministrijai – 1,39 miljoni latu;
• Ārlietu ministrijai – 1,71 miljons latu;
• Ekonomikas ministrijai – 1,34 miljoni latu;
• Finanšu ministrijai – 14,71 miljons latu;
• Iekšlietu ministrijai – 7,76 miljoni latu;
• Izglītības un zinātnes ministrijai – 10,25 miljoni latu;
• Zemkopības ministrijai – 33,33 miljoni latu;
• Satiksmes ministrijai – 13,79 miljoni latu;
• Labklājības ministrijai – 8,14 miljoni latu;
• Tieslietu ministrijai – 4,59 miljoni latu;
• Vides ministrijai – 184 tūkstoši latu;
• Kultūras ministrijai – 2,84 miljoni latu;
• Veselības ministrijai – 13 miljoni latu;
• Bērnu un ģimenes lietu ministrijai – 200 tūkstoši latu;
• Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam – 500 tūkstoši latu;
• Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam – 187 tūkstoši latu;
• Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai – 440 tūkstoši latu;
• Valsts kontrolei – 330 tūkstoši latu;
• Augstākajai tiesai – 67,8 tūkstoši latu;
• Prokuratūrai – 145 tūkstoši latu;
• Radio un televīzijai – 1,31 miljons latu;
• Valsts cilvēktiesību birojam – 24,6 tūkstoši latu;
• Mērķdotācijām pašvaldībām – 18,21 miljons latu.
• Pašvaldībām arī palielināts aizņēmumu limits par 9 miljoniem latu.

Ministru kabinets 23. augustā izdarīja grozījumus noteikumos par kārtību, kādā trešajās valstīs vai trešajās teritorijās reģistrētām fiziskajām personām atmaksājams pievienotās vērtības nodoklis (PVN) par Latvijā iegādātajām precēm, kuras tiek izvestas no Eiropas Savienības teritorijas.
Grozījumi MK noteikumos izstrādāti, lai samazinātu prasības attiecībā uz iesniedzamajiem dokumentiem un to apliecināšanu. Noteikumus arī papildina punkts, kurš regulē veikala un personas savstarpējos norēķinus, ja trešās valsts persona pēc PVN atmaksas saņemšanas atdod preces veikalam atpakaļ. Tāpat līdz sešiem mēnešiem ir pagarināts trešo valstu personām noteiktais PVN atmaksāšanas termiņš.
MK noteikumi par PVN atmaksu nosaka arī licences nodokļa atmaksāšanai izsniegšanas kārtību un kārtību, kādā notiek norēķini starp licencēto personu un veikalu, kā arī ar valsts budžetu. Grozījumi noteikumos nosaka valsts nodevas likmi par licenci, kas tiek izsniegta saskaņā ar likuma “Par PVN” normām. Līdz šim likmi noteica MK noteikumi par valsts nodevu par licences izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem. Nemainot likmes apmēru, norma, kas to noteiks, tagad iekļauta MK noteikumos par PVN atmaksu.
Grozījumi MK noteikumos “Kārtība, kādā trešajās valstīs vai trešajās teritorijās reģistrētām fiziskajām personām atmaksājams pievienotās vērtības nodoklis par Latvijas Republikā iegādātajām precēm, kuras tiek izvestas no Eiropas Savienības teritorijas, licences izsniegšanas kārtība un kārtība, kādā licencētā persona un veikals norēķinās savstarpēji un ar valsts budžetu” stāsies spēkā ar 2005.gada 1.septembri.

Finanšu ministrijas preses dienests

Ceturtdien, 18.augustā, Vides ministrija Valsts sekretāru sanāksmē pieteica Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 9.aprīļa noteikumos Nr.149 “Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu”” .
Izstrādātais MK noteikumu grozījumu projekts paredz, ka augstas radioaktivitātes avota īpašniekam ir jāveic patstāvīga uzskaite, ietverot noteiktu informāciju un nekavējoties jāinformē par jebkāda veida izmaiņām šajā informācijā, tāpat gan īpašniekam, gan kontrolējošai institūcijai ir regulāri jāpārbauda, vai augstas radioaktivitātes avots atrodas paredzētajā vietā un stāvoklī. Noteikumu projekts nosaka arī prasības lietošanā neesošu avotu uzglabāšanai pagaidu glabātavā.
Ministru kabineta 2002.gada 9.aprīļa noteikumi Nr.149 “Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu” nosaka radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipus un nodrošina atbilstību Padomes 1996.gada 13.maija Direktīvai 96/29/EAEK par drošības pamatstandartiem darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām.
Šajā direktīvā norādītos pienākumus gan attiecībā pret avota īpašnieku, gan ražotāju, gan kontrolējošo institūciju papildina Padomes 2003.gada 22.decembra Direktīva 2003/122/Euratom ar konkrētām papildu prasībām tieši slēgtu augstas radioaktivitātes un bezsaimnieka starojuma avotu patstāvīgas kontroles nodrošināšanai. Direktīvas mērķis ir novērst tāda jonizējošā starojuma iedarbību uz darbiniekiem un iedzīvotājiem, kas radies, nepietiekami kontrolējot šādus starojuma avotus. Šīs papildu prasības, kas dalībvalstīm jāievieš līdz 2005.gada 31.decembrim, ir iestrādātas MK noteikumu 18.augusta grozījumos.