"Latvijas kā neatkarīgas valsts atdzimšana pirms desmit gadiem pildīja ar prieku britu sirdis"

Vakar, 5. oktobrī, beidzās Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlamenta Apakšnama spīkeres Betijas Būtroidas trīs dienu oficiālā vizīte Latvijas Republikā

Apvienotās Karalistes parlamenta Apakšnama spīkere Betija Būtroida:

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Uzruna Saeimas Rudens sesijas plenārsēdē 2000. gada 5. oktobrī

Spīkera kungs, parlamenta kolēģi! Labrīt!

Jūs man esat parādījuši ārkārtīgu godu, uzaicinādami mani šodien jūs uzrunāt. Priekšsēdētāja kungs, tā patiešām ir liela privilēģija ārvalstu parlamenta loceklei.

Jūsu uzaicinājums liecina par tām milzīgajām pārmaiņām, kas notikušas pēdējo desmit gadu laikā jūsu valstī, kā arī starptautiskajās attiecībās. Vēl tikai pirms desmit gadiem tas būtu kas neiedomājams, ka britu Apakšnama spīkere varētu uzrunāt neatkarīgās Latvijas demokrātiski ievēlēto Saeimu.

Apvienotā Karaliste vienmēr ir izrādījusi dziļu un līdzdalīgu interesi par Latvijas tautas likteni. Priekšsēdētāja kungs! Karaliskajai flotei bija svarīga nozīme jūsu neatkarības nodrošināšanā 1919. gadā, un drūmajā pusgadsimtā, kas sekoja 1940. gada notikumiem, Lielbritānija nekad nav atzinusi de iure Latvijas aneksiju Padomju Savienībā. Jūsu kā neatkarīgas valsts atdzimšana pirms desmit gadiem pildīja ar prieku britu sirdis. Mēs jūs apsveicam par jūsu drosmi, izturību un uzņēmību, ko jūs parādījāt, izmantodami radušās iespējas un droši uztverdami ar neatkarību saistītos izaicinājumus.

Viens no šādiem izaicinājumiem ir parlamentārās sistēmas veidošana. Demokrātija, priekšsēdētāja kungs, nav viegla izvēle jebkurai sabiedrībai. Vinstons Čērčils reiz ir teicis: "Neviens neuzskata, ka demokrātija ir perfekta vai visgudrākā iekārta. Patiešām ir pat teikts, ka demokrātija ir vissliktākā valdības forma — izņemot visas citas formas, kas laika gaitā tikušas izmēģinātas." Es tam varu tikai piekrist. Demokrātiskās struktūras ir jāizveido, jāizkopj un jāuztur. Smags darbs, atdeve un ticība — tas viss ir nepieciešams. Demokrātiem jābūt elastīgiem un atvērtiem pret jaunām idejām. Neveiksmes ir neizbēgamas; to cēloņi ir jāanalizē un no kļūdām jāmācās, ja grib nodrošināt virzību uz priekšu.

Priekšsēdētāja kungs, kā jūs zināt, demokrātiskas sistēmas veidošana prasa laiku, un tā ir jāveido nepārtraukti un rūpīgi. Tas, ko jūs esat sasnieguši dažu gadu laikā, ir apbrīnojami, un es jūs ar to apsveicu.

Man bija prieks, priekšsēdētāja kungs, kad es dzirdēju jūs Ņujorkā pagājušā mēnesī izsakām pārliecību, ka progresīva attīstība, kāda ir parlamenta demokrātija, var samazināt spriedzi un samazināt konfrontāciju gan valstu vidū, gan arī pašās valstīs, tādā veidā dodot ieguldījumu mieram un labklājībai.

Katrai demokrātiskai valstij, protams, ir savas tradīcijas, kas izriet no konkrētās vēstures un kultūras. Lielbritānijā mēs esam varējuši veidot savas demokrātiskās tradīcijas daudzu gadsimtu gaitā. Jūs pašlaik esat savu demokrātisko tradīciju veidošanas procesā, jūs arī attīstāt paši savas metodes, lai tiktu galā ar tiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras jebkura demokrātija.

Priekšsēdētāja kungs, mans uzdevums nav jums stāstīt, kā to darīt. Taču ir elementi, kas ir kopīgi visiem demokrātiskiem parlamentiem. Būtisks parlamenta uzdevums ir turēt valdību "uz pirkstgaliem", tas ir, stingri sekot valdības darbībai, stimulējot to, vērtējot tās veikumu, pieprasot paskaidrojumus. Es gribētu jums pastāstīt kaut ko par britu parlamentu un par to, kā tas strādā, jo ceru, ka mūsu pieredze un prakse varētu jums noderēt, veidojot savu sistēmu, lai gan, protams, es saprotu, ka dažas no jūsu pamatstruktūrām ļoti atšķiras no Lielbritānijas modeļa.

Lielbritānijas sistēmā parlaments ir suverēns. Tas var darīt un teikt, kā tam patīk, un tas var taisīt tādus likumus, kādus vēlas. Taču taisnība ir arī tā, ka valdība, ja tai ir vispārējs vairākums Apakšnamā, var panākt, lai valdības sagatavotie likumi tiek pieņemti vairāk vai mazāk tā, kā valdība vēlas. Taču praksē valdības brīvību ierobežo vesela virkne citu vienlīdz likumīgu varas un ietekmes avotu, piemēram, neatkarīgās tiesas, vēlētās vietējās pašvaldības, likumaizsardzības iestādes un brīvie sabiedrības saziņas līdzekļi. Bez šaubām, mūsu dalība Eiropas Savienībā arī ir daļēji laupījusi šo brīvību.

Tas viss nozīmē, ka teorētiski parlamenta absolūtā suverenitāte, kas, ja tā tiktu realizēta praksē, varētu izrādīties nepanesama, ir ievērojami samazināta un ierobežota.

Es zinu, ka daudzi no jums saprot, ka spīkeram Apakšnamā ir jābūt objektīvam un pilnīgi neitrālam pret partiju politiku. Spīkera galvenais pienākums, protams, ir vadīt Apakšnama sēdes, piemērot un interpretēt tā noteikto procedūru un praksi un — lietojot britu frāzi, kas sakņojas mūsu mīlestībā uz sportu, — sekot, lai "spēle būtu godīga". Tas ne vienmēr ir viegls uzdevums. Viena īpaši svarīga prasība ir šāda: jānodrošina, ciktāl tas praktiski iespējams, lai tiktu uzklausīti visi viedokļi — ne vien dažādu, lielu vai mazu, partiju viedokļi, bet arī dažādi tendēti viedokļi lielākajās partijās. Visās partijās ir savu viedokļu "koalīcijas", tāpēc arī mazākuma viedokļiem pašās partijās ir jātiek uzklausītiem.

Tātad, ja cilvēkiem ir kaut kādi atšķirīgi viedokļi lielo partiju vidū, tad es kļūstu ļoti nepopulāra vai nu premjerministra, vai opozīcijas acīs, bet, ja es kļūstu nepopulāra gan pie vieniem, gan pie otriem, tad tas varbūt nav labi. Zināmā mērā mans uzdevums ir Apakšnamā būt par tiesību un privilēģiju sargu. Dažreiz man jāatgādina parlamenta locekļiem, ka viņu brīvības — un it īpaši tiesības brīvi paust savus uzskatus parlamentā — ir saistītas arī ar smagu atbildību un tās lietojamas saprātīgi. Parlamenta loeckļu pienākums ir uzvesties atbilstoši augstajiem standartiem, un viņu elektorāts ar pilnām tiesībām cer, ka viņi tieši tā arī uzvedīsies. Šajā sakarā viņiem tiek prasīts publiski deklarēt savas intereses ārpus parlamenta un rīkoties saskaņā ar publicēto Ētikas kodeksu.

Priekšsēdētaja kungs un mani parlamenta kolēģi! Daži no jums droši vien ir paši redzējuši, kā darbojas mans Apakšnams. Tur ir trokšņaina, diskusiju pilna un dažkārt robusta atmosfēra. Nepiekrišana un diskusijas ir demokrātijas pamats: to jūs pilnā mērā redzat Vestminsterā. Es uzskatu, ka klusums manā Apakšnamā nekad nav zelta klusums, tam jābūt demokrātiskam. Strīdi (un diskusijas) notiek reglamenta un procedūras ietvaros. Un tas varbūt ir tāpēc, ka gan valdība, gan opozīcija atzīst un respektē kā savu, tā arī pretējās puses likumīgo, konstitūcijā noteikto lomu: opozīcija atzīst valdības tiesības valdīt, valdība atzīst opozīcijas tiesības oponēt. Beigu beigās jābūt tā, ka valdība rīkojas pēc sava prāta. Tomēr demokrātiskā iekārtā opozīcijai ir jādod iespēja pateikt to, kas tai ir sakāms.

Opozīciju pazīst ar nosaukumu Viņas majestātes lojālā opozīcija. Tā nav nelojalitātes izpausme, ja opozīcija balso pret valdības politiku, ja opozīcija ir pārliecināta, ka šī politika ir vērsta pret valsts interesēm kopumā. Patiešām, opozīcijas uzdevums ir oponēt, pārbaudīt, apšaubīt un kritizēt pie varas esošo valdību. Tātad stingra un konstruktīva opozīcija ir ļoti svarīga demokrātijai.

Priekšsēdētāja kungs! "Oficiālās opozīcijas" parlamentārā likumība ir atzīta dažādos veidos. Piemēram, opozīcijas vadītājam un galvenajam atbildīgajam par opozīcijas disciplīnu maksā algu no valsts līdzekļiem, un opozīcijas partijas arī daļēji tiek finansētas no valsts līdzekļiem. Par Apakšnama darba kārtību partijas vienojas neformālās regulārās diskusijās. Un turklāt katru gadu opozīcija izvēlas diskusiju tematus 20 dienām.

Lielu daļu likumdošanas, uzraudzības un administratīvo uzdevumu Akakšnamā veic komitejas. Katrā komitejā vairākumā ir valdības partijas pārstāvji, bet ir arī vairāki komitejas locekļi, kurus ir iecēlusi opozīcija. Tas nodrošina opozīcijas partijām iespēju detalizēti izpētīt un apspriest jautājumus, izteikt savus argumentus un publiski paust savu viedokli. Lai arī balsošanā opozīcija var zaudēt, tai tiek dota līdzvērtīga iespēja piedalīties diskusijās, un tā ir parlamentārās demokrātijas būtība.

To komiteju, kuras izskata likumprojektus, priekšsēdētāji ir vecākie parlamenta locekļi, kurus ieceļu es un kuri vada debates kā neitrāli priekšsēdētāji. Bet to mūsu pastāvīgo komiteju priekšsēdētājus vai priekšsēdētājas, kas pārrauga valdības departamentu darbu, ievēlē attiecīgās komitejas locekļi. Starp partijām ir neformāla vienošanās par to, ka pastāvīgo komiteju vadībā partijas būs pārstāvētas vienādi.

Rezultātā pieci no deviņpadsmit departamentu komiteju priekšsēdētājiem ir opozīcijas locekļi. Apakšnama visvecākā komiteja, kurai ir visaugstākais prestižs, ir komiteja, kuras uzdevums ir kontrolēt valsts naudas lietderīgu izlietošanu, un to vienmēr vada kāds no vecākajiem opozīcijas locekļiem. Mēs uzskatām: lai demokrātija varētu plaukt, pēc parlamenta vēlēšanām "uzvarētājs nepaņem sev visu".

Tāpat es domāju, ka ir svarīgi aizstāvēt to parlamenta locekļu intereses, kuriem parlamentā nav nekāda amata, bet kuri varbūt nepiekrīt savas partijas oficiālajam viedoklim. Viņi var iesniegt tā saucamos privātos likumprojektus, ierosināt īsas debates un piedalīties debatēs par valdības sagatavotajiem likumprojektiem, kas ir ļoti svarīgi: katru dienu ir paredzēts noteikts laiks, kurā parlamenta locekļi uzdod jautājumus ministriem par viņu departamentu īstenoto politiku.

Šādus jautājumus var izvērst plašāk, kad ministri tiekas ar komitejām. Pateicoties šādai sistēmai, mums ir lojāla, atbildīga un labi organizēta opozīcija, kas ir gatava mest vēlēšanās izaicinājumu valdošajai partijai. Manuprāt, priekšsēdētāja kungs, tas nāk par labu demokrātijai, ja valdošā partija apzinās, ka tā var drīz nokļūt opozīcijā, bet opozīcijas partijas saprot, ka varbūt drīz tās uzņemsies dažkārt visai nepatīkamo valdības darbu.

Priekšsēdētāja kungs, es jau diezgan ilgi runāju par britu parlamentāro sistēmu. Es to daru tāpēc, ka tā ir sistēma, kuru es pazīstu un mīlu. Tā ir attīstījusies gadsimtu gaitā un izturējusi laika pārbaudi. Tā ir izturējusi kara un ekonomiskās depresijas laiku. Tā ir piemērota britu apstākļiem un temperamentam.

Taču, mani parlamentārie kolēģi, mēs neieslīgstam pašapmierinātībā. Gadu gaitā tai ir bijis jāpiemērojas spiedienam un mainīgiem apstākļiem — daļēji tas ir šīs sistēmas panākumu un ilglaicīguma pamats. Tā turpina mainīties. Mums ir modernizācijas komiteja, kas skatās uz visām mūsu procedūrām, un mums ir jāmainās. Ja sistēma nemainītos, tā sastingtu, panīktu un zaudētu savu labo slavu.

Vai britu pieredze var noderēt jūsu apstākļos — to varat novērtēt tikai un vienīgi jūs paši. Mums, bez šaubām, ir arī trūkumi mūsu sistēmā, taču es domāju, ka jums vajadzētu pārņemt no mums to, kas jums liekas lietderīgs, pielāgojiet to saviem apstākļiem, ja vēlaties, un izveidojiet tādu sistēmu, kas jūs apmierina. Kas apmierina jūsu vēsturi un kultūru un jūsu nākotni.

Runājot par nākotni, abām mūsu valstīm priekšā ir jauni uzdevumi. Meklējot risinājumus, britu parlaments un Latvijas Saeima ir iesaistījušies kopējā darbā, kura mērķis ir kalpot mūsu tautām, cik labi vien spējam. Tas, vai esam to darījuši tikai dažus gadus vai daudzus gadsimtus, nemaina mums priekšā stāvošo uzdevumu. Ekonomiskās krīzes, politiskā nestabilitāte un starptautiskā spriedze nerespektē tradīcijas.

Spīkera kungs, Lielbritānijas un Latvijas attiecības, kā es zinu, ir siltas un draudzīgas, es to zināju, jau pirms es ierados šeit, un to es esmu arī pamanījusi un pārliecinājusies par to arī šajās divās savas vizītes dienās. Es tikos ar tik daudziem cilvēkiem, bija man ļoti daudz dažādu iespaidu. Es uzskatu, ka šī bija ļoti auglīga un patīkama vizīte. Gan jūs, gan jūsu priekšgājējs esat mani apmeklējuši Londonā, un jūs abi bijāt tik laipni, ka uzaicinājāt mani ierasties šeit. Bet, kā jūs jau zināt, šajā mēnesī es kā spīkere nolieku savas pilnvaras pēc astoņarpus gadiem šajā amatā. Es esmu priecīga, ka šī mana pēdējā oficiālā ārzemju vizīte notiek tieši Baltijas valstīs. Šis reģions ir vēsturiski un simboliski nozīmīgs ne tikai manai valstij — tas ir Eiropas dinamiska sastāvdaļa. Mēs priecājamies, ka visas trīs Baltijas valstis ir oficiāli uzsākušas iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību, tas ir process, kurā arī turpmāk jūs saņemsit pilnīgu Lielbritānijas atbalstu.

Es beidzu šo uzrunu, priekšsēdētāja kungs, vēlreiz jums pateicoties par to, ka izrādījāt man cieņu un pagodinājāt mani ar iespēju šodien jūs uzrunāt.

Es sveicu jūs Apakšnama vārdā, un es domāju, ka tā laikam ir pēdējā iespēja, kad es kādu parlamentu uzrunāju manā spīkeres lomā. Man tas tāpēc ir ļoti svarīgs gadījums. Un tāpēc, pirms es dodos projām, es gribu nodot jums sveicienus no Apakšnama un mūsu vislabākos novēlējumus. Mēs apsveicam jūsu sasniegumus, ko esat guvuši, veidojot dzīvotspējīgu un uz nākotni vērstu demokrātiju neatkarīgā Latvijā. Mēs ceram stiprināt saikni starp mūsu parlamentiem tā, lai arī turpmāk varētu mācīties viens no otra. Es glabāšu atmiņā šo savu vizīti. No visas sirds un arī kā Apakšnama spīkere novēlu Saeimai un Latvijas tautai lielus panākumus un daudz laimes izaicinājumu pilnajos turpmākajos gados. Paldies par uzmanību!

Latvijas Saeimas priekšsēdētāja un Britu parlamenta spīkeres preses konferencē:

Vispirms runāja Jānis Straume, un viņš izteica lielu pateicību Betijai Būtroidai par to, ka viņa radusi iespēju apmeklēt Latviju un arī teikt uzrunu Saeimas kārtējās sēdes iesākumā. Sadarbība ar Lielbritānijas parlamentu ir veidojusies un attīstījusies visu laiku, kopš atjaunota Latvijas Republikas neatkarība. Šai sadarbībai, pēc Saeimas priekšsēdētāja domām, ir bijuši labi rezultāti, gan strādājot pie Kārtības ruļļa sagatavošanas, gan arī pilnveidojot un uzlabojot Saeimas Kancelejas darbu. Saeima daudzējādā ziņā ir balstījusies uz Apvienotās Karalistes parlamenta darba pieredzi. Līdz šim ir notikušas vairākas apmaiņas vizītes gan abu parlamentu darbinieku līmenī, gan atsevišķu to komisiju jeb komiteju līmenī. Tuvākajā laikā paredzama Lielbritānijas parlamenta Ārlietu komitejas pārstāvju ierašanās Latvijā. Sarunās ar Betiju Būtroidu bijis patīkami uzzināt, ka Lielbritānija visnotaļ atbalsta Latvijas centienus iestāties Eiropas Savienībā un NATO. Tas mums ir ļoti būtiski, ņemot vērā Apvienotās Karalistes lielo ietekmi Rietumeiropas valstu vidū. Tika pārrunāti arī vairāki tautsaimniecības jautājumi, kas saistīti ar abu mūsu valstu turpmākajām ekonomiska rakstura attiecībām.

Savukārt Betija Būtroida sacīja, ka viņai ir bijis liels prieks beidzot tikties ar Latvijas Republikas augstākajām amatpersonām — Vairu Vīķi–Freibergu, Jāni Straumi un Andri Bērziņu. Viņa šogad uzskatījusi, ka ir pienācis pēdējais laiks apmeklēt Latviju. Pēc Lielbritānijas parlamenta Apakšnama spīkeres domām, ir izveidojušās ļoti labas attiecības starp abu valstu parlamentiem. Viņa atgādināja, ka ir nodibinātas un ar labu apņēmību darbojas Lielbritānijas un Latvijas parlamentu sadarbības veicināšanas grupas. Lielbritānijas parlaments pastāvīgi ir sniedzis Saeimai palīdzību dažādos parlamenta darba tehniska rakstura jautājumos. Atgriezusies Vestminsteras namā, Betija Būtroida visādā ziņā centīšoties stimulēt sava parlamenta Ārlietu komitejas locekļu drīzāku ierašanos Rīgā. Lielbritānija patiešām atbalsta Latvijas iestāšanos gan Eiropas Savienībā, gan arī NATO — to apstiprināja B.Būtroida.

Britu parlamenta Apakšnama spīkere bija ļoti apmierināta par sagatavoto vizītes programmu. Sevišķi sajūsmināta viņa bijusi par milzīgā Rīgas Centrāltirgus apmeklējumu. Tas esot neparasti bagātīgs un kvalitatīvs salīdzinājumā ar līdzīgām tirdzniecības vietām daudzās citās valstīs, ko viņa apmeklējusi. Rīgas tirgus līmenis pārsniedzot jebkura tā sauktā supermārketa līmeni. Ļoti lietderīgas un interesantas bijušas tikšanās ar daudziem Latvijas iedzīvotājiem, tāpēc saistoši varētu būt arī paredzētie bērnu slimnīcas un Rīgas angļu ģimnāzijas apmeklējumi.

Sakot uzrunu Saeimas sēdē, Betija Būtroida, kā viņa izteicās, bijusi diezgan satraukta, jo jutusies īpaši pagodināta, pirmoreiz saņemot Latvijas valsts parlamenta deputātu cieņas un atzinības apliecinājumus.

Atbildot uz jautājumu par demokrātijas attīstību Latvijā, B.Būtroida tai deva visnotaļ pozitīvu novērtējumu. Turklāt piebilda, ka arī seno parlamentāro tradīciju valstis, kā, piemēram, Lielbritānija, varētu šo to pamācīties no tām valstīm, kur parlamentārā demokrātija iedibinājusies samērā nesen. Briti, kuru parlamentārisma principi ir dažkārt visai arhaiski, daudz ko varētu pārņemt arī no Latvijas pieredzes.

Uz vaicājumu par politisko stabilitāti Latvijā, ņemot vērā diezgan biežo valdību maiņu, augstā viešņa atbildēja, ka Lielbritānijas valdība neatbalstītu Latviju virzībā uz Eiropas Savienību un NATO, ja nebūtu pārliecināta par to, ka šajā valstī valda pietiekama politiskā un ekonomiskā stabilitāte.

Preses konferences nobeigumā B.Būtroida atzina, ka darbs parlamentā ir viss viņas dzīves saturs. Nekad viņa nav bijusi precējusies un viņai nav bērnu, tāpēc visu savu apskaužamo enerģiju aizvien varējusi pilnībā veltīt darbam parlamentā. Viņas vitalitāte un veselība esot ielikta jau gluži vai šūpulī — tā sacījusi viņas māte.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas lietu redaktors