Latvija gaida Grieķijas prezidentu

8. oktobrī Latvijā valsts vizītē ierodas Grieķijas prezidents Konstantins Stefanopuloss

Grieķijas Republikas prezidenta Konstantina Stefanopulosa ( Constantinos Stephanopoulos ) oficiālā sagaidīšanas ceremonija notiks pirmdien, 9. oktobrī, Rīgas pilī.

Pēc abu valstu prezidentu sarunas un citiem valsts vizītes protokola pasākumiem Rīgas pilī Grieķijas prezidents dosies uz Brāļu kapiem, kur noliks vainagu Mātei Latvijai. Pēc tam viesnīcā "Radisson SAS Daugava" tiks atklāts Latvijas un Grieķijas biznesa forums. Vēl pirmdien pēcpusdienā K.Stefanopuloss tiksies ar Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi un pievakarē — arī ar Latvijas grieķu sabiedrību.

Valsts vizītes pirmā darba diena beigsies ar dineju Latviešu biedrības nama Lielajā zālē, ko Grieķijas Republikas prezidentam par godu rīkos Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Imants Freiberga kungs.

Otrdienu Grieķijas prezidents uzsāks ar Rīgas domes apmeklējumu un tikšanos ar Rīgas domes priekšsēdētāju un domniekiem. Pēc tam augstais viesis apmeklēs Okupācijas muzeju un iepazīsies ar Vecrīgu. Dienas vidū K.Stefanopuloss tiksies ar Ministru prezidentu Andri Bērziņu viņa sniegtās pusdienās. Vēl otrdien paredzēta Grieķijas prezidenta tikšanās ar Latvijas Universitātes rektoru un Latvijas akadēmiskajām aprindām, kā arī grieķu kamermūzikas koncerts muzikālajā centrā "Vernisāža".

Trešdienas rītā Grieķijas Republikas prezidents K.Stefanopuloss no Rīgas izlidos uz Tallinu.

"LV" informācija

Konstantins Stefanopuloss dzimis 1926. gadā Patrās. Studējis Atēnu universitātē, iegūstot zinātnisko grādu jurisprudencē. Pēc tam no 1954. līdz 1974. gadam strādājis par juristu Patrasā. Politisko karjeru sācis 1964. gadā, kad ievēlēts Grieķijas parlamentā no Nacionālradikāļu savienības partijas. Vēlāk, 1974., 1977., 1981. un 1985. gadā, parlamentā tika ievēlēts no Jaunās demokrātijas partijas. Strādājis dažādos valdības amatos. Pēc septiņus gadus ilgā militārā režīma (1967–1974) krišanas no 1974. gada jūlija līdz novembrim bijis Nacionālās vienības valdības tirdzniecības ministra vietnieks, bet pēc tam iekšlietu ministrs un sociālo dienestu ministrs. 1985. gada augustā atstājis Jauno demokrātijas partiju un septembrī nodibinājis Demokrātisko atjaunošanas partiju. Pēc četriem gadiem no šīs partijas ievēlēts parlamentā. 1994. gada jūnijā pēc ievēlēšanas Eiropas parlamentā pārtraucis Demokrātiskās atjaunošanas partijas darbību un izstājies no politikas līdz brīdim, kad aicināts atpakaļ jau kā Grieķijas Republikas prezidents. Ievēlēts par Grieķijas Republikas prezidentu 1995. gada 8. martā. Šā gada 8. februārī atkārtoti ievēlēts šajā amatā. Apbalvots ar daudzu valstu augstākajiem ordeņiem. Ir divi dēli un meita.