Teātru direktoriem būs brīvas rokas
2.augustā valdība nolēma, ka Kultūras ministrijas pakļautībā esošie teātri – Latvijas Nacionālais teātris, Latvijas Dailes teātris, Valsts Leļļu teātris, Valmieras Drāmas teātris un Daugavpils teātris turpmāk būs valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA).
Kultūras ministrijas valsts sekretārs Daniels Pavļuts Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I. |
Līdz ar valsts SIA izveidošanu Valsts Leļļu teātris mainīs tā nosaukumu uz Latvijas Leļļu teātri, Latvijas Dailes teātris turpmāk būs Dailes teātris. Teātru pārveidošanu par valsts SIA paredz likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām.” Pārveidošana jāpabeidz līdz 1.decembrim. Kultūras ministre Helēna Demakova uzskata, ka pārmaiņas dos teātriem lielāku darbības elastību, veicinās kvalitatīvāku un daudzveidīgāku māksliniecisko piedāvājumu. Daniels Pavļuts, Kultūras ministrijas valsts sekretārs, intervijā “Latvijas Vēstnesim” argumentēja, kāpēc teātri vairs nevar pastāvēt kā valsts iestādes.
Budžets dziest gada beigās
– Valsts dibinātie teātri ir
septiņi – Krievu Drāmas teātris, Jaunais Rīgas teātris, Dailes
teātris, Nacionālais teātris, Leļļu teātris, kā arī reģionālie –
Daugavpils teātris un Valmieras teātris. Reizēm tiem pieskaitām
Liepājas teātri, kas ir pašvaldības kapitālsabiedrība, kur valsts
tikai piedalās ar finansējumu. Lieki piebilst, ka teātriem šāds
valsts pārvaldes iestādes statuss nav piemērots, jo teātri ir
vienlaikus gan kultūras, gan izklaides organizācijas, kas
darbojas reālā piesātinātā konkurences vidē, ieskaitot televīziju
un kino. Tie ir spiesti konkurēt šajā tirgū uz vienādiem
noteikumiem. Dzīves dinamisms uzliek papildu slogu konkurencei
par skatītāja uzmanību. Teātris kā valsts iestāde ir orientēts uz
valsts uzlikto funkciju pildīšanu, bet no regulējuma un juridiskā
statusa viedokļa ir stingri ierobežots attiecībā uz pakalpojumu
sniegšanu, kā arī uz uzņēmējdarbības attīstības iespējām. Ļoti
strikti jāplāno budžets, jo tas dziest gada beigās.
Ļoti precīzi jāplāno pašu ieņēmumi, tos var sākt izmantot tikai
pēc tam, kad tie ir iekļauti valsts budžetā, tāpēc jāgaida
budžeta grozījumi vai nākamā gada budžeta apstiprināšana. Šis
valsts iestādes statuss nemotivē teātrus kā organizācijas pelnīt
un kļūt efektīvākām, pievilcīgāk piedāvāt savus pakalpojumus.
Vairākus gadus ir bijušas debates par to, kādā statusā teātri
varētu turpināt pastāvēt. Kompromisa variants, par kuru
vienojāmies un kuru valdība akceptēja, bija tāds, ka dažādām
valsts kultūras iestādēm iespējams piemērot dažādu statusu.
Saskaņā ar koncepciju par kultūras iestāžu turpmāko statusu
muzeji un bibliotēkas jāpārveido par valsts aģentūrām, jo muzeji
bez regulāras krājuma papildināšanas un pētniecības darba
vienlaikus piedāvā arī savdabīgus pakalpojumus sabiedrībai.
Savukārt teātriem lielākas elastības un konkurētspējas dēļ tiktu
piemērots valsts kapitālsabiedrības statuss. Kapitālsabiedrība ir
komerctiesību subjekts un darbojas pēc tiem pašiem noteikumiem kā
jebkurš cits uzņēmums, kas pieder privātajam kapitālam. Valsts
aģentūru statuss nesekmētu teātru konkurētspēju tirgū. Valsts
regulējums attiecas uz finanšu plānošanu, budžeta veidošanu, cenu
politiku, kur telpu uzturēšana un kadru jautājumi ir sekundāri.
Neviens statuss pats par sevi nepalīdzēs novērst iespējamās
domstarpības starp teātra direktoriem un mākslinieciskajiem
vadītājiem.
Konsultējāmies ar teātru direktoriem Konsultatīvajā teātru
padomē, un viņu izvēle krita uz valsts kapitālsabiedrībām.
Direktori labi apzinās, ka šis statuss ir daudz motivējošāks.
– Kāds no statusa maiņas būs darbinieku ieguvums – vai tam sekos tūlītējs algu palielinājums?
– Radot teātriem apstākļus, kuros paši ieinteresēti vairāk strādāt un pelnīt, viņi ar lielākām pilnvarām varēs izlemt, kur iegūtos līdzekļus novirzīt – algām un prēmijām, ieskaitot tehniskos darbiniekus un administrāciju. Tas radīs priekšnoteikumus, lai teātri sāktu labāk dzīvot. Personāla vadības jautājums ir būtisks, jo absurdi būtu aktieri uztvert līdzīgi kā valsts ierēdni.
Teātrus piedāvās pārņemt pašvaldībām
– Kad teātrus Latvijā varētu sākt uzturēt bagāti mecenāti kā daudzviet Eiropas Savienībā?
– Eiropas Savienībā prakse ir tāda, ka nacionālas nozīmes teātrus uztur valsts un finansē daudz nopietnāk gan naudas masas ziņā, gan pēc attiecības pret pašu ieņēmumiem. Tiesa, rietumu pasaulē liela loma ir pašvaldībām. Valmieras un Daugavpils gadījumā pašvaldības palīdz ar savu artavu. Tā kā Kultūras ministrija ļoti stingri strādā pie kultūras procesa decentralizācijas principa ieviešanas, Valmieras un Daugavpils teātrus pakāpeniski nodosim pašvaldību pārziņā. Šobrīd no kultūras sfērā iepludinātiem līdzekļiem 70 procenti ir no valsts un tikai 30 procenti – no vietējām pašvaldībām. Vairumā ES valstu šī proporcija ir otrāda. Latvijā jāattīsta tendence vairot pašvaldību ieguldījumu kultūrā.
– Vai Rīgas dome bija izrādījusi vēlmi Dailes teātri pārņemt kā galvaspilsētas teātri?
– Kā zināms, domnieki mainās pēc katrām pašvaldību vēlēšanām. Dažāda līmeņa iniciatīvas ne vienmēr tiek īstenotas. Esam absolūti atvērti un gatavi sarunām ar Rīgas domi par pašvaldības ietekmes pieaugumu teātros. Var apsvērt variantus, kuri teātri Rīgā varētu mainīt savu pakļautību. To nav sarežģīti izdarīt, ja par to vienojas valsts ar pašvaldību. Akcijas vai kapitāla daļas ir iespējams nodot no valsts pašvaldībai vai otrādi. Domāju, ka nākotnē tieši tā tiks darīts. Uzskatu, ka nacionālajām kultūras institūcijām – Nacionālajam teātrim, Nacionālajai operai, Nacionālajam mākslas muzejam – jāpaliek valstij, jo tās ne tik daudz reprezentē pilsētu, cik stāsta par visu valsts kultūru.
Jaunais statuss – jau no septembra
– Kad noslēgsies teātru pārveides process?
– Jaunais Rīgas teātris (JRT) bija izņēmuma situācijā, jo kopš 90.gadiem eksistējis bezpeļņas organizācijas un SIA statusā, kas no finanšu plānošanas un pārvaldes viedokļa ir ļoti līdzīgs kapitālsabiedrībai. 2004.gada nogalē veicām pilnu JRT pārveidi darbībai saskaņā ar komercdarbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem, kas ir pirmais pozitīvais piemērs. Ar pārējo teātru juridiskā statusa maiņu bija radušies juridiskas dabas sarežģījumi, kā norādīja Valsts kanceleja (VK), jo nebija juridiska pamata veikt pāreju no valsts iestādes uz valsts kapitālsabiedrību. VK uzskatīja, ka tas ir iespējams, tikai likvidējot iestādi un dibinot jaunu valsts kapitālsabiedrību. Tas mums nekādi nebija pieņemams. Šobrīd ar grozījumiem likumā par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām pārejas noteikumos ir iekļauts punkts, ka teātrus drīkst pārveidot par kapitālsabiedrībām līdz šā gada 31.decembrim, ja tā nolemj valdība. 30.jūnijā Saeima to trešajā lasījumā ir akceptējusi. Ministru kabinets attiecīgus lēmumus ir pieņēmis augusta sākumā, paredzot, ka līdz 1.decembrim teātru pārveide būs beigusies.
– Tātad nākamā teātra sezona, kas sākas augustā, tiks nostrādāta vecajā statusā?
– Ne gluži. Lūgsim to izdarīt pēc iespējas ātrāk, kas gan prasīs zināmu laiku. Uzskatu, ka teātriem ir jāpāriet uz jauno statusu sezonas sākumā, ja mums nav izdevies to īstenot posmā starp sezonām. Tas būtu bijis vieglāk.
Par visu atbildēs direktors
– Kas notiks tad, ja, piemēram, valsts kapitālsabiedrība – “Daugavpils teātris” bankrotēs?
– Tas, vismaz teorētiski, var notikt ar jebkuru valsts kapitāla sabiedrību, kas izriet no šo uzņēmumu dabas atšķirībā no valsts kultūras iestādes. Manuprāt, nav izsmeltas visas iespējas uzlabot kā radošo kvalitāti, tā apmeklētības rādītājus. Ja teātra vadība aptver jaunā statusa priekšrocības, uzlabojumi panākami ļoti strauji. Tai pašā laikā direktoram būs lielāka atbildība nekā jebkad agrāk. Ministrija kā kapitāla daļu turētāja iecels teātra vadību. Esam iecerējuši, ka pārvaldes struktūra turpmāk būs divpakāpju, – pirmām kārtām padome, kas ministrijas uzdevumā uzraudzītu teātra darbību un kurā aicinātu pieredzējušus nozares ekspertus, kā arī valde viena vai vairāku cilvēku sastāvā. Par to tiks lemts atsevišķi. Padome pildīs arī padomdevēja lomu un par to atskaitīsies ministrijai.
Jaunais Rīgas teātris – pirmā bezdelīga
Jaunais Rīgas teātris par SIA
pārveidots jau pērn, un to noteica Komerclikuma stāšanās spēkā.
Līdz ar izmaiņām Jaunais Rīgas teātris (JRT) nodarbojas ar
māksliniecisko un literāro darbību, kultūras iestāžu darbību,
izdevējdarbību, poligrāfiju un ierakstu reproducēšanu, reklāmu,
sava nekustamā īpašuma izīrēšanu un citu likumā paredzētu
uzņēmējdarbību.
JRT direktore Gundega Palma “LV” apgalvoja, ka nekas krasi
nemainīsies, jo tā saimnieciskais modelis ir spēkā jau daudzus
gadus. “Statusa izmaiņas citos teātros zināmā mērā atraisīs
direktoriem rokas. Aktieru salīdzinoši lielās algas JRT ir
izskaidrojamas ar veiksmīgo kases situāciju (izpārdotām pašmāju
izrādēm), kā arī ar daudzām ārzemju turnejām, kur festivālos tiek
nopelnīti papildu līdzekļi. Citus teātrus neaicina, un viņiem
tādu iespēju pašlaik nav,” piebilda G.Palma. JRT jau vairākus
gadus ir iesniedzis projektus valsts investīciju programmas
sadaļā par savās ēkas Lāčplēša ielā rekonstrukciju, kam būtu
vajadzīgi vairāki miljoni latu. Līdz šim visi pieteikumi
noraidīti.
Teātru darbinieki atbalsta reformas
Lolita Cauka–Kalna, Latvijas
Teātra darbinieku savienības valdes priekšsēdētāja, “LV”
izteicās, ka arodbiedrību neviens no Kultūras ministrijas
oficiāli nav informējis par šo pārveides procesu, kaut gan “labi,
ka tas sāk kustēties no sastinguma punkta”. L.Cauka ir pamanījusi
vēsti teātrī pie ziņojumu dēļa, kur pausts, ka visas finanšu
lietas tagad gulsies uz teātru administrāciju (pamatā –
direktoru) pleciem. “Kur viņi spēs nopelnīt tādu naudu?!” pauda
šaubas L.Cauka.
Pagaidām nav skaidrības, kāds turpmāk būs aktieru statuss un kad
notiks sen gaidītā aktieru algu reforma, lai novērstu viņu
pārslodzi un aiziešanu no teātriem par brīvmāksliniekiem. Teātrī
jaunā maiņa nepieciešama ik pēc pieciem gadiem.
Uzziņai:
Latvijas Dailes teātri pārveidos
par valsts SIA “Dailes teātris”, kuras pamatkapitāls – 10 000
latu – tiks samaksāts no valsts budžeta iestādes “Latvijas Dailes
teātris” finanšu līdzekļiem. Sabiedrības pamatkapitālā netiks
veikts mantiskais ieguldījums, arī netiks ieguldīts nekustamais
īpašums. Sabiedrības valsts kapitāla daļu turētāja būs Kultūras
ministrija.
Par valsts SIA tiek pārveidots arī Latvijas Nacionālais teātris.
Šīs sabiedrības pamatkapitāls būs 2000 latu, un valsts kapitāla
daļu turētāja būs Kultūras ministrija.
Sabiedrības pamatkapitālā netiks veikts mantiskais ieguldījums,
arī netiks ieguldīts nekustamais īpašums, kas ir Rīgas pilsētas
pašvaldības īpašums un tiek nomāts Latvijas Nacionālā teātra
vajadzībām. Līgums ar Rīgas domi par ēkas un zemes nomu ir spēkā
līdz 2053.gada 1.oktobrim.
Latvijas Valsts Leļļu teātris tiks pārveidots par valsts SIA
“Latvijas Leļļu teātris”, kura pamatkapitāls būs 2000 latu un
valsts kapitāla daļu turētāja būs Kultūras ministrija.
Daugavpils teātris tiks pārveidots par valsts SIA “Daugavpils
teātris”. Sabiedrības pamatkapitāls būs 2000 latu, un valsts
kapitāla daļu turētāja būs Kultūras ministrija. Sabiedrības
pamatkapitālā netiks veikts mantiskais ieguldījums, arī netiks
ieguldīts nekustamais īpašums. Daugavpils teātris pašlaik uz
nomas līguma pamata darbojas nekustamajā īpašumā Daugavpilī,
Saules ielā 23a.
Valmieras Drāmas teātris arī pārtaps par valsts SIA “Valmieras
Drāmas teātris”. Sabiedrības pamatkapitāls būs 2000 latu, un
valsts kapitāla daļu turētāja būs Kultūras ministrija. Sabiedrība
darbosies Kultūras ministrijas valdījumā esošajā nekustamā
īpašumā Valmierā, Lāčplēša ielā 4 un Ūdens ielā 2c.
Arvīds Deģis