Kultūras foruma lielās apņemšanās

Vakar Dailes teātrī notika Latvijas kultūras darbinieku forums. Tajā piedalījās Ministru prezidents Aigars Kalvītis, kultūras ministre Helēna Demakova un radošo savienību, kultūras darbinieku arodbiedrību un institūciju pārstāvji, kas parakstīja sadarbības memorandu “Kultūra 2010”.

2010.gadā – 600 latu algas

Dokumentā ierakstīta apņemšanās līdz 2010.gadam panākt, lai kultūras darbinieku vidējā alga valstī būtu vismaz 600 latu mēnesī.
Memorandam pievienotā statistikas diagramma rāda, ka kultūras darbinieku vidējā alga patlaban ir 154 lati. Tiek solīts, ka to 2008.gada sākumā palielinās līdz sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējai darba algai, bet 2010.gadā tā sasniegs vismaz 600 latu. Bez tam ir izteikta atzinība par pirmo kultūras darbinieku algu paaugstinājumu 2006.gadā, šim nolūkam atvēlot četrus miljonus latu. Nauda tiks sadalīta teātru, Nacionālās operas darbinieku un Valsts akadēmiskā kora “Latvija” dziedātāju starpā. Uz algu pielikumu var cerēt arī muzeju, arhīvu darbinieki un valsts kultūras inspektori.

Tautas varēšana izpaužas kultūrā

Memorands pauž arī abpusēju valdības un kultūras darbinieku apņēmību vairot kultūras nozīmi gan politiskajā, gan sabiedriskajā dzīvē, uzsverot tās izšķirošo lomu Latvijas valsts un latviešu tautas pastāvēšanā. Arī savā uzrunā foruma dalībniekiem valdības vadītājs A.Kalvītis atzina, ka Latvijā ir visai maz lielu uzņēmumu, kas piederētu latviešiem. Līdz ar to nevar cerēt uz ievērojamu mecenātu atbalstu kultūrai, jo ārzemju uzņēmumiem atsevišķi piešķīrumi kultūrai ir tikai mārketinga pasākums. “Latvieši nav tirgotāju tauta, bet kultūras un brīvo profesiju cilvēki, tādēļ mūsu tautas talants, spēks un varēšana visspilgtāk izpaužas tieši kultūras jomā,” teica A.Kalvītis.
Kultūras ministre H.Demakova savā uzrunā vēstīja, ka Valsts kultūrkapitāla fonda prioritāte nākamgad būs kultūras izglītība, sākot ar jaunu mūzikas instrumentu iegādi mūzikas skolām un beidzot ar mūžizglītības atbalstu. Kultūras ministre arī atzina, ka ir daudz grūtību kultūras pieminekļu saglabāšanā un atjaunošanā, kas cietuši, kopš 1905.gada revolūcijas laika, karadarbības gadiem un atstāti novārtā padomju gados. H.Demakova aicināja neskaust, bet priecāties, ja vecās muižas iegādājas un par saviem līdzekļiem atjauno bagāti cilvēki.
Par būtisku nepadarītu darbu kultūras ministre nosauca to, ka nav latviešu klasiskās literatūras tulkojumu lielajās pasaules valodās. Tā rezultātā latviešu literatūra nav pieminēta pasaules literatūras antoloģijās.

“LV”informācija