Vēloties demokrātiskāk izsvērt budžeta grozījumus

Vakar Saeima ārkārtas sēdē atbalstīja šā gada budžeta grozījumus. Pret šo lēmumu gan ir konceptuāli iebildumi sociālajiem partneriem – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK). Šoreiz runa nav par grozījumu saturu, bet veidu, kā tie tika izstrādāti – nekonsultējoties ar sociālajiem partneriem.
Tādēļ tapusi kopīga LBAS un LDDK vēstule Valsts prezidentei, Saeimas priekšsēdētājai un Ministru prezidentam, kurā sociālie partneri pauž neizpratni, kādēļ, izstrādājot tik svarīgu dokumentu, izpildvara neuzskata par vajadzīgu konsultēties ar nodokļu maksātāju pārstāvjiem. Īpaši dīvaini tas šķiet tādēļ, ka valsts budžetu iespējams sastādīt, tikai pateicoties tiem nodokļiem, kurus maksā darba devēji un ņēmēji.
Vēstulē LBAS un LDDK raksta: “Sociālie partneri uzskata par neiespējamu darboties nozaru politikas uzlabošanā, ja nav iesaistīti valsts stratēģisko prioritāšu izvērtēšanā un apspriešanā un ja valdība apzināti neiesaista sociālos partnerus sarunās. Tam apliecinājums ir novērojamā arvien pieaugošā bezatbildīgā pieeja organizētās pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanā. Kā pēdējo spilgtāko piemēru LDDK un LBAS norāda valsts 2005.gada budžeta grozījumu un valsts budžeta 2006.gadam izstrādāšanu un tālāku virzīšanu bez saskaņošanas ar sociālajiem partneriem, kas ir klajā pretrunā gan ar Saeimas ratificētajām starptautiskajām konvencijām sociālā dialoga veicināšanai, gan arī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes nolikumu.”
Kā “Latvijas Vēstnesim” atzina labklājības ministre Dagnija Staķe, viņa pilnībā atbalsta LBAS un LDDK prasību piedalīties valstiski svarīgu jautājumu risināšanā. D.Staķe arī uzsvēra, ka tikai veiksmīgs sociālais dialogs, visu trīs pušu – valsts, darba devēju un darba ņēmēju – savstarpējā vienošanās un kompromisa meklējumi starp vēlmēm un iespējām var nodrošināt sociālo stabilitāti valstī un mazināt plaisu starp varu un sabiedrību. Tajā pašā laikā, kā atzina ministre, sociālajiem partneriem ir jāspēj nākt klajā ne tikai ar savu vēlmju sarakstu, bet jāvar raudzīties uz valsts un tautsaimniecības attīstību kopsakarībās.
Arī paši sociālie partneri uzsver, ka vēlas nevis tikt iepazīstināti ar gatavu produktu, bet gan piedalīties tā tapšanā.

“LV”informācija