Drošība kā neatņemama darba sastāvdaļa

Latvijā joprojām nepievērš pietiekamu uzmanību drošībai darba vietās. Lielais traumas guvušo, mirušo un arodslimnieku skaits liek meklēt problēmas cēloņus un iespējamos risinājumus. Šogad jau trešo reizi notiks darba vides drošības, darba un strādājošo aizsardzības izstāde “Drošam darbam 2005”, kurā īpašu uzmanību pievērsīs troksnim darba vietās.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Valsts darba inspekcija (VDI) ir nobažījusies par lielo arodslimnieku skaitu, kas šā gada pirmajā pusgadā pārsniedzis pērnā gada rādītājus. Pagājušajā gadā reģistrēts aptuveni tūkstoš arodslimnieku. Vairāk nekā trešdaļa arodslimnieku ir skeleta-muskuļu-saistaudu sistēmas slimību grupā. Galvenie iemesli šādām saslimšanām ir darba vides apstākļi, fiziskā pārslodze, mazkustīgs darbs, piespiedu pozas un atsevišķu muskuļu grupu pastāvīgs sasprindzinājums.
Otra lielākā grupa ir nervu sistēmas slimnieki, kuri ilgstoši strādājuši lokālu vibrāciju un vienveidīgu, monotonu kustību ietekmē. Aiz tās seko saindēšanās un citu ārēju iedarbību rezultātā izraisītās arodslimības, piemēram, alerģija un dzirdes traucējumi.
Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra šogad lielu uzmanību pievērš tieši trokšņiem darba vietās. Pēc aģentūras sniegtās informācijas, Eiropā 29% darbaspēka vairāk nekā ceturto daļu sava darba laika ir pakļauti augstam trokšņa līmenim. Turklāt paaugstināts troksnis darba vietā ir saistīts ne tikai ar dzirdes zudumu, vājdzirdību un troksni ausīs, bet arī ar palielinātu stresu un paaugstinātu nelaimes gadījumu risku.
Sabiedrībā valda uzskats, ka ar drošības problēmām darbā saskaras tikai apdares, celtniecības un kokapstrādes nozarēs strādājošie, taču saslimt var jebkur. Iepriekš minētajās nozarēs notiek daudz nelaimes gadījumu, un par tiem ir vairāk informācijas nekā par arodslimībām, kas var izpausties gan pēc gada, gan desmit vai divdesmit gadiem.

Cieš jaunieši

Līdz ar daudzu kvalificētu celtnieku došanos uz ārvalstīm šovasar bieži vien darbā pieņemti jaunieši vecumā no 16 līdz 18 gadiem. Situācija izvērtusies diezgan traģiska, jo vairāki jaunieši guvuši smagas traumas vai gājuši bojā, informē VDI direktors Jānis Bērziņš. Šogad darba vietās dabīgā nāvē miruši divdesmit divi cilvēki, un šo dabīgo nāves gadījumu darbavietās parādība novērojama tikai pēdējos divos gados. J.Bērziņš uzsver, ka daudz cilvēku strādā vairāk par Darba likuma 131.pantā (publicēts “Latvijas Vēstnesī”, Nr.105 (2492) 06.07.2001.) noteiktajām astoņām darba stundām diennaktī, lai tikai nopelnītu vairāk. Pārslodze negatīvi ietekmē cilvēka veselību, bet tas parasti izpaužas tikai pēc vairākiem gadiem.

Ar likumiem vien nepietiek

Pašlaik Latvijas darba aizsardzības sistēmā risinās reforma, kas saistīta ar valsts darba aizsardzības sistēmas reorganizāciju un uzlabošanu, pietuvinot to attīstīto Eiropas valstu atbilstošajām sistēmām, iestrādājot nacionālajā likumdošanā Eiropas Savienības likumdošanas prasības, ņemot vērā Latvijas nacionālās īpatnības un Starptautiskās darba organizācijas (SDO) konvencijas un rekomendācijas.
Labklājības ministrijas Darba departamenta direktores vietnieks Renārs Lūsis atzina, ka likumi ir izstrādāti, taču problēmas sagādā to ieviešana. Kā vienu no veidiem, kā panākt likumu ievērošanu, R.Lūsis minēja stingrāku uzraudzību un lielākus sodus par likumu neievērošanu. Pirms pusotra gada maksimālais sods bijis 250 latu, bet šobrīd lielākais sods jau ir tūkstoš latu.
Tomēr ar likumiem un normatīvajiem dokumentiem ir par maz, lai nodrošinātu kārtību un drošību darba vietās. Šogad izstāde “Drošam darbam 2005” rīkota, lai izglītotu un informētu darba devējus un darba ņēmējus, kā arī veidotu starp viņiem dialogu. Interesantiem būs iespēja iepazīties ar jaunumiem likumdošanā, tiesību aktiem, publikācijām un statistikas datiem, kas raksturo situāciju valstī darba drošības jomā. Tiks skaidroti un piedāvāti praktiski risinājumi darba ņēmēju veselības un darba drošības sekmēšanai, kā arī pievērsta uzmanība tiem uzņēmumiem, kuri piedāvā mūsdienīgus risinājumus un aizsardzības līdzekļus darba vides sakārtošanai.

Izstādei daudzpusīga tematika

Šogad izstāde būs ļoti plaša un daudzveidīga. Tās tematikā iekļautas šādas nozares: individuālie aizsardzības līdzekļi; drošības sistēmas un drošas darba vietas aprīkojums; darba aizsardzības sistēmas organizēšana un pakalpojumi, kas ietver riska novērtēšanu, testēšanu, darba aizsardzības pasākumu plāna sastādīšanu, konsultācijas un sertifikāciju; veselības aizsardzība darbā; ergonomika; transporta, ugunsdrošība un elektrodrošība; drošs darbs jonizējošas un nejonizējošas radiācijas apstākļos; vides un darba vides aizsardzība.
Projekta vadītāja Ilze Avota pievērš uzmanību divām lietām: drošības sistēmām un drošas darba vietas aprīkojumam un veselības aizsardzībai darbā. Ir sīkumi, kuriem ikdienā netiek pievērsta liela uzmanība, taču nogurdinošas dienas laikā tie var radīt neērtus darba apstākļus, piemēram, durvis, logi, grīdas segumi, kāpnes, brīdinājuma zīmes u.c. Arī par veselību jārūpējas laikus, lai nepieciešamības gadījumā nenokavētu ar rehabilitācijas pasākumiem. Lielāka uzmanība jāpievērš higiēnas līdzekļiem, stresa un kaitīgo ieradumu profilaksei, kā arī psihosociālo jautājumu risināšanai.

Uzziņai:

No 2006.gada janvāra darba aizsardzības pakalpojumus uzņēmumiem drīkstēs sniegt tikai kompetentās institūcijas un sertificēti speciālisti ar augstāko izglītību.

Egija Daukste