Ministru prezidents:

— intervijā Latvijas radio

Intervija Latvijas radio 5.oktobra raidījumā "Kāpnes" pulksten 15.08. Raidījumu vada žurnālists Aidis Tomsons

— Paldies, kungi un dāmas, visi, kas esat atsaukušies — zvanījuši mums, uzdevuši jautājumus un arī šobrīd sēžat pie saviem radioaparātiem un klausāties atbildes! Tātad studijā ir Ministru prezidents Andris Bērziņš. Labdien!

A.Bērziņš: — Labdien!

— Lai nu kā būtu, esmu mēģinājis sašķirot jautājumus apmēram pēc kāda zināma satura un nospriest, kas tad visvairāk cilvēkus interesē, un arī to, kas interesē žurnālistus. Un, lai cik jocīgi būtu, cilvēki interesējas par sportistiem šoreiz, tās sporta prēmiju dalīšanas ir izraisījušas visvislielākos jautājumus un nesaprašanās šodien.

A.Bērziņš: — Jā, es pirmkārt gribētu lūgt visus absolūti nomierināties, trīsreiz ievilkt elpu, gribu pateikt, ka šāda dalīšana, pirms vēl tā ir notikusi, ir nevajadzīga. Ministru kabinets vēl šo jautājumu nav skatījis, Sporta padome vēl savus priekšlikumus nav izstrādājusi, tā ka runāt par kaut kādu dalīšanu vai kaut kādām piešķirtām summām ir absolūti nekorekti, lieki un nevajadzīgi. Tuvākās nedēļas laikā sanāks kopā Sporta padome, izlems jautājumu, iesniegs Ministru kabinetam, un Ministru kabinets pieņems lēmumu. Ir Ministru kabineta noteikumi, kas pieņemti 1996.gadā. Tie nosaka kārtību un dod Ministru kabinetam tiesības pieņemt lēmumus, arī novirzoties no šīm summām. Mēs esam sagatavojuši, valdība iesniegusi grozījumus Saeimā šā gada budžetā tā, lai pietiktu naudas visiem šiem pasākumiem un lai vēl paliktu neliela rezervīte, ja atlikušajos gada mēnešos kāds sportists vēl izcīna kādu lielu panākumu, par ko viņam pienāktos no valsts prēmija. Tā ka Ministru kabineta rīcībā būs pietiekami daudz resursu, lai kārtīgi sakārtotu visas šīs naudas lietas, bet pašlaik par to runāt — tā vienkārši ir tāda vētra ūdensglāzē.

— Saka, piemēram, pasaules čempioniem trīs tūkstoši, un tiem tur simt tūkstoši...

A.Bērziņš: — Tās ir pilnīgi absurdas lietas, jo neviens vēl nevienu summu nav saucis, un neviena no šīm atbildīgajām institūcijām, kurām jānāk kopā un par to jāsagatavo priekšlikumi, to vēl nav darījusi. Tie simt tūkstoši gan ir ierakstīti Ministru kabineta noteikumos, un no tā atkāpties nevarēs.

— Te man zvanīja viena klausītāja un teica: šajā situācijā, kad trūkst naudas, tomēr briesmīgi branga summa!

A.Bērziņš: — Jā, redziet, 1996.gadā Ministru kabinets pieņēma šādu lēmumu un pateica, ka tāda tā prēmija, un es domāju, ka ļoti daudzi olimpieši un vispār daudzi sportisti ir trenējušies un zinājuši, ka gadījumā, ja vinnēs, tad būs šī prēmija. Mums nav nekādu morālu tiesību teikt: tagad nē, mēs nemaksāsim; mēs pārdomājām! Nevar tā!

— Jā, un te man viens klausītājs jautāja: vajadzētu noteikumos ierakstīt konkrētas summas, tad nebūtu jāstrīdas — 20 tūkstoši, 100 tūkstoši, 3 tūkstoši vai 50 tūkstoši.

A.Bērziņš: — Šīs summas jau pēc būtības ir ierakstītas, tur ir uzskaitīti daudzi un dažādi sporta veidi, spēles. Protams, sākumā ir ieliktas olimpiskās spēles, tad ir dažādi pasaules čempionāti olimpiskajos sporta veidos, un tad nāk tie sporta veidi, kas nav olimpiskie; un šur tur ir atstāts tiešām šis jautājums Nacionālās sporta komitejas un Ministru kabineta izlemšanai, teiksim, iespējas variēt, palielināt vai samazināt. Bet tur, kur šī summa ir nosaukta precīzi, tur pilnīgi viennozīmīgi — solījumi ir jāpilda!

— Labi. Lai tiem sportistiem patiešām veicas tajās lietās, bet mēs varētu iet pie nākamajām lietām. Un varbūt, salīdzinot ar tiem 100 tūkstošiem, droši vien būs bēdīgs skats uz 19 santīmiem — es runāju par pensijām. Pensionāre Anita Kalniņa jautā: ja deputāti var domāt par to, kā pacelt augstu algas atkal un atkal, kādēļ tad pensionāriem iznāk tikai un vienīgi 19 santīmi?

A.Bērziņš: — Jāsaka, ka iepriekšējā Saeima ir veikusi nedaudzus grozījumus šai pensiju likumā, kas faktiski ir novedis pie tā, ka šodien pensiju likums un līdz ar to sociālās apdrošināšanas fonds strādā ar zaudējumiem. Tātad mums ir vairāk naudas jāizmaksā, nekā naudas ienāk, un tikai pēdējie divi mēneši — jūlijs un augusts — ir tādi, kur ieņēmumi nedaudz pārsniedza izdevumus, un kopējais negatīvais deficīts sociālās apdrošināšanas fondā šogad būs ap 40 miljoni latu. Tas nozīmē, ka mums visu laiku 40 miljoni ir jāaizņemas, lai varētu pilnībā izmaksāt pensijas. Ir vairākas lietas jāizdara, lai varētu ķerties klāt pie kaut kādiem grozījumiem. Pirmkārt, ir jāstabilizē sociālā budžeta ieņēmumu daļa, un to var izdarīt, uzlabojot nodokļu iekasēšanu. Un mēs Ministru kabineta sēdē, katru mēnesi noklausoties jautājumu par nodokļu iekasēšanu un tajā skaitā par sociālā nodokļa iekasēšanu, ļoti nopietni izskatām šos jautājumus, uzdodam gan finansu ministram, gan Valsts ieņēmumu dienesta vadītājam Sončika kungam jautājumus, prasām, lai šie nodokļi tiktu labāk iekasēti. Jāsaka, tendences ir tādas, ka iet uz labu, bet par kaut kādiem nopietniem grozījumiem varēs runāt tikai tad, kad šis budžets būs sabalansēts.

— Tajā pašā laikā iznāk, ka deputāti, lai uzlabotu savas lietas, nav saistīti ar šo budžetu, viņiem pietiek naudas?

A.Bērziņš: — Jā, sociālās apdrošināšanas budžets ir atsevišķs specbudžets, kurš ir faktiski, nu, puse no valsts budžeta kopumā — tur ir ap 800 miljoni latu, kopējā izdevumu daļa visa gada laikā Latvijā. Kas attiecas uz Saeimas deputātiem, tad tik tiešām likums paredz, ka viņi paši nosaka budžetu, kāds ir nepieciešams viņu darbības nodrošināšanai, un Ministru kabinetā mēs vienkārši to pieņemam zināšanai. Tā ir likuma norma šobrīd.

— Var vienīgi apelēt pie deputātu morāles un sirdsapziņas...

A.Bērziņš: — Acīmredzot tā jādara!

— Tas ir ļoti patīkami. Vienīgais jautājums varbūt... Arī kāda zvanītāja jautāja — cik tad izmaksā algās tiem, kuri aprēķina, ka šī indeksācija ir 19 santīmi? Vai beigu beigās šis milzīgais darbs pie indeksācijas aprēķina neiznāk dārgāk...?

A.Bērziņš: — Es domāju, ka visas šīs darbības pašlaik dara datori, un ierēdņi, kas strādā Sociālās apdrošināšanas aģentūrā, saņem atalgojumu atbilstoši valstī ierēdņiem noteiktajam, tur nekādas milzīgas darba algas nav. Ja kādu interesē, var uzrakstīt man konkrētu vēstuli — es lūgšu, lai ministrs sagatavo konkrētu atbildi un aizsūta arī visu par darba algām.

— Man jāatzīst, ka mani jau pāris gadus bombardē Aviācijas universitātes bijušie pasniedzēji. Kā zināms, universitāte ir likvidācijas procesā — viņi nav saņēmuši savas algas.Mēs pie šī jautājuma esam regulāri atgriezušies vēl Šķēles premjerēšanas laikā, jūsu premjerēšanas laikā. Viņi nav saņēmuši savas algas, kad ir strādājuši.

A.Bērziņš: — Tiesa ir iecēlusi likvidatoru, tā ir Izglītības un zinātnes ministrijas juridiskās daļas vadītāja Frankevica. Šīs likvidatores pienākums ir nodrošināt visu kreditorsaistību apmaksu. Un pirmās kreditorsaistības, protams, ir algu izmaksas un nodokļu nomaksas. Es nupat esmu aizsūtījis Greiškalna kungam atpakaļ vēstuli ar ļoti, ļoti stingru rezolūciju — lūgt, lai likvidators pilda likvidatoram paredzētās funkcijas. Viņa pienākums ir ne tikai izīrēt viņa rīcībā esošās ēkas, bet, ja nepieciešams, arī rīkot izsoles atsevišķām ēkām vai pārdot tās pa ēku grupām un panākt, lai šīs kreditoru prasības — pirmām kārtām algas, nodokļi — tiktu nomaksātas. Un es ļoti stingri kontrolēšu, lai tas tā būtu.

— Kad mēs varētu atgriezties pie šī jautājuma?

A.Bērziņš: — Es domāju, pēc nedēļām divām trim — droši vien man būs bijusi saruna ar Kārli Greiškalnu, un tad es jums varēšu pastāstīt, kas notiek tālāk.

— Tā arī darīsim! Vēl ir ļoti smags jautājums, un runa ir par alimentu piedzīšanu. Arī šo jautājumu mēs esam sākuši risināt vēl Šķēles laikā — valdības mainās, premjeri mainās, pie jautājuma nākas atgriezties. Ir tēvi, kuri tomēr nemaksā alimentus, izvairās. Viņi saņem uz papīra 50 latus, lai gan daudzi dzīvo labi, no viņiem nevar piedzīt alimentus, un mātes bieži vien ir vienkārši izmisumā.

A.Bērziņš: — Jāsaka, ka man nav pieredzes šai jomā, es savus bērnus esmu audzinājis pats, nevienam alimentus neesmu maksājis, bet, protams, šeit vajadzētu skatīties — es nevaru pašlaik tā uzreiz atbildēt. Es lūgšu, lai Tieslietu ministrija sagatavo man to, kas ir iepriekš skatīts, un statistiku, kāda ir tiesu prakse. Es tiešām neesmu šo problēmu apzinājis.

— Un arī pie šī jautājuma mums nāksies atgriezties. Vēl šī pati klausītāja interesējas par Jelgavu, par apkures maksu. Cilvēki saka: viņi nesaprot, kāpēc, piemēram, šogad ir maksāts vairāk — 160 lati, kaut gan ziema bijusi silta, arī turpmākajā ziemā sola vēl siltāku, bet maksa par apkuri aug, aug. Viņa nesaprot, par ko un cik kas izmaksā vispār.

A.Bērziņš: — Nu, tas ir jautājums, kas jāprasa konkrēti Jelgavas pilsētas pašvaldībai. Tai būtu jāsniedz pilnīgi skaidri un nepārprotami aprēķini, kas, kā, kāpēc notiek. Jā, pagājusī ziema bija tāda, ka mazāk bija nepieciešams patērēt siltumu un cilvēki reāli samaksāja mazāk. Par šo ziemu vieni saka, sakarā ar to, ka ļoti agri bijuši sarkani pīlādži, ziema būšot auksta un gara, — varbūt tas ar to ir saistīts, nemāku pateikt.

— Zemes īpašnieki pieprasa no tiem cilvēkiem, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās, savu daļu. Cilvēks, kurš ir privatizējis dzīvokli, saka: kāpēc es viņu privatizēju. Man jāmaksā vēl nodoklis par zemi tādam cilvēkam, kam tā māja?

A. Bērziņš: — Jā, tā ir problēma, par kuru principā tika izlemts 1991./1992.gadā, kad tika pieņemts lēmums, ka visiem bijušajiem īpašniekiem ir jāatdod viņu īpašumā tā zeme, tās būves, kuras viņiem vai viņu radiniekiem kādreiz ir piederējušas. Pašlaik dzīvokļu privatizācijas procesā katrai konkrētai mājai ir piesaistīts konkrēts zemesgabals. Šis zemesgabals gabals ir ierakstīts zemesgrāmatā, un katram dzīvokļa īpašniekam pienākas tā sauktā domājamā daļa no šī konkrētā zemesgabala, kas ir piesaistīts mājai. Skaidrs ir viens: nomas maksa, kas šobrīd ar likumu ir noteikta ne augstāka kā pieci procenti no kadastrālās vērtības, ir jāmaksā un šī nomas maksa ir faktiski jāsadala uz mājas iedzīvotājiem, es nezinu, vai pa dzīvokļiem vai pa galviņām. Par to ir jāvienojas pašiem mājas iemītniekiem. Otrkārt es mājas iemītnieku vietā droši vien sāktu uzreiz sarunas ar šiem zemes īpašniekiem par to, ka, iespējams, šo zemi vajadzētu atpirkt no īpašnieka un tad tik tiešām cilvēks, kas ir privatizējis dzīvokli, kļūtu arī pilntiesīgs īpašnieks zemei zem dzīvokļa, kaut gan to reālo, īsto zemes daļu viņš nekad neredzēs, tā vienmēr būs tikai domājamā zemes daļa.

— Mūrnieks no Rīgas zvanīja: tagad tiekot runāts par to, ka varētu atcelt priekšlaicīgo pensionēšanos. Viņš jautā: varbūt šo lietu tomēr varētu saistīt ar stāžu, jo pašlaik runā par to, ka varētu ļaut visiem pensionāriem saņemt pilnu pensiju un tādā gadījumā atcelt šo priekšlaicīgo. Viņš saka: varbūt, ja cilvēks 40 gadus ir strādājis, viņam tomēr jāļauj?

A.Bērziņš: — Valdības deklarācijā šīs lietas ir savstarpēji saistītas — ir ierakstīta priekšlaicīgā pensionēšanās un pensijas vecuma paaugstināšana, tas nolikts uz vieniem svaru kausiem; uz otriem svaru kausiem ir šī atļauja strādājošajiem pensionāriem strādāt un saņemt pilnu pensiju. Kā jau es vairākkārt esmu teicis, šeit ir uzmanīgi jāskatās, kas notiek ekonomikā. Ja bezdarbs krītas -— un tāda tendence faktiski šobrīd ir vērojama — tad faktiski priekšlaicīgas pensionēšanās atcelšana nekādu milzīgu spiedienu uz sabiedrību, uz dažādiem izmaksu veidiem neradīs. Savukārt, ja bezdarbs paliek samērā konstantā līmenī, tad iespējams, ka, atceļot iespēju priekšlaikus pensionēties, mēs radām daudz lielāku sociālo spriedzi, nekā saglabājot šo ierobežoto iespēju saņemt pensiju strādājošajiem pensionāriem. Tātad tas ārkārtīgi uzmanīgi ir jāizvērtē, Labklājības ministrija un kopumā arī Ministru kabinets acīmredzot pēc tam, kad būs pieņemts budžets un mēs redzēsim, kā pildās sociālais budžets nākamā gada pirmajos mēnešos, pie šī jautājuma atgriezīsimies. Bet droši var pateikt, ka šie grozījumi nebūs ar 1.janvāri.

— Labi, mēs droši vien arī pie tiem ar laiku atgriezīsimies. Viena zvanītāja jautāja, kur paliek sūdzības, jo viņa esot sūtījusi jums kādu sūdzību pirms pāris mēnešiem — tur ir bijusi runa par kādu dzīvokļa atgūšanu invalīdei, bet neesot nekādas reakcijas.

A. Bērziņš: — Tad vajadzētu dabūt zināt konkrēti, kura ir tā sūdzība, vai pārzvanīt vai atsūtīt vēlreiz. Katrā gadījumā uz visām sūdzībām, kas tiek rakstītas man un kas skar tieši mani, es atbildu pats personīgi. Sūdzības, kuras ir kādas citas ministrijas kompetencē, es pārsūtu uz šo ministriju, un ministrijai ir pienākums ne tikai nosūtīt atbildi, bet paziņot arī mums, ka uz šo sūdzību ir atbildēts. Tā ka, ja ir tāds fakts, es esmu gatavs to apskatīt un atrisināt šo jautājumu.

— Vēl kāds klausītājs zvanīja un jautāja par Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru. Viņš saka: vai tad viņš ir likumīgi amatā, jo saskaņā ar statūtiem jau ar gada sākumu viņa pilnvaru termiņš esot beidzies?

A. Bērziņš: — Man liekas, ka viņš ir likumīgi amatā, vismaz nav nekur dzirdēts, ka termiņš būtu viņam beidzies.

— Mēs pagājušo reizi runājām par jūras robežlīgumu ar Lietuvu, un toreiz jūs teicāt, ka, jūsuprāt, vajadzētu šo lietu atlikt un vēlreiz turpināt sarunas, pētīt iespējamās līguma noslēgšanas. Vai šis viedoklis jums ir palicis tāds pats, vai ir nākuši kādi jaunumi klāt?

A. Bērziņš: — Skaidrs ir viens — ka mums agrāk vai vēlāk šis robežlīgums ar Lietuvu būs jānoslēdz. Skaidrs, ka ļoti nopietni uz šo jautājumu lūkojas arī Eiropas Savienība, un šis jautājums ir saistīts ar starpvalstu attiecībām ne tikai šeit, Baltijas telpā, bet arī citur. Skaidrs ir, ka mēs nedrīkstam darīt pāri saviem zvejniekiem, mums jāatrod veids, kā sakārtot šīs lietas. Jāsaka, ka pašlaik ir samērā grūti par to runāt. Ar iepriekšējo jeb ar esošo Lietuvas valdību es, tiekoties Biržos, šo jautājumu pārrunāju. Mana jautājuma būtība bija šāda: vai jūs esat ar mieru papriekš parakstīt zvejniecības līgumu, pirms mēs parlamentā esam ratificējuši šo robežlīgumu? Un esošās valdības vadītāja atbilde bija: nē. Mēs zinām, ka Lietuvā sestdien, svētdien ir vēlēšanas. Būs jauns parlaments, droši vien būs jauna valdība. Man liekas, ka pirms ratifikācijas mums vajadzētu noteikti šos jautājumus vēl saskaņot un panākt, lai zvejniekiem netiktu nodarīts pāri.

— Vārdu sakot, nedarīt to, pirms jauna valdība izveidojusies?

A. Bērziņš : — Nu, tas varētu būt tāds kā viens no tādiem taktikas variantiem.

— Nu ko, man jāsaka paldies visiem klausītājiem, kas ir zvanījuši. Mums ir palicis nedaudz pāri laika. Tas nozīmē, ka jūs varētu nedaudz aktīvāk arī mums joprojām rakstīt vēstules, zvanīt, uzdot jautājumus, lai mums būtu ko atbildēt, pieļauju, ka jautājumu ir pietiekami daudz. Paldies! Jūs dzirdējāt sarunu ar Ministru prezidentu Andri Bērziņu.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā