Ķimikāliju regula cilvēku un vides glābšanai

Pēdējā pusgadsimtā radīts ap 80 000 jaunu ķimikāliju. Ar tām nākas saskarties ik dienas, lietojot pārtiku un kosmētiku, valkājot apģērbu un strādājot. Šobrīd Eiropas Savienībā (ES) dažādu plaša patēriņa preču ražošanā izmanto desmitiem tūkstošu ķīmisko vielu.

1981.gadā ES stājās spēkā stingrāki noteikumi, kas regulē jaunu ķīmisko savienojumu ienākšanu tirgū. Kopš tā laika reģistrēti vien trīs tūkstoši jaunu ķīmisko vielu. Stingrie jauno ķīmisko vielu ieviešanas noteikumi veicinājuši, ka joprojām galvenokārt tiek izmantotas pirms 1981.gada radītās vielas, kuru ietekme uz cilvēku veselību un vidi ne vienmēr ir pārbaudīta. Lai nodrošinātu, ka pašlaik izmantotās ķīmiskās vielas tiek pārbaudītas, ES izstrādā REACH (Registration, Evalutation and Authorisation of Chemicals) jeb regulu, kas noteiks ķīmisko vielu un ķīmisko produktu reģistrēšanu, izvērtēšanu, atļauju izsniegšanu un izmantošanas ierobežošanu. Saskaņā ar REACH ietekme uz cilvēku veselību un vidi būs jāpārbauda vairāk nekā 30 tūkstošiem tirgū esošu ķīmisko vielu. Paredzams, ka REACH ieviešana gadā varētu glābt vairāku tūkstošu cilvēku dzīvību un mazināt vides piesārņojumu.

Ķīmijas kokteilis katra asinīs

Katrā ES dalībvalstī, arī Latvijā, ir izveidots to ķīmisko vielu saraksts, kuru bīstamība neapgāžami pierādīta – šo vielu izmantošana ir aizliegta. Vienlaikus ES tirgū ir daudz vielu, kuru bīstamība nav pierādīta pilnībā. Šīs vielas atrodas dažādās precēs un produktos, mēs tās ēdam, ieelpojam, uzņemam caur ādu. Daļai šo vielu bīstamība ir pētīta, taču atzinumi bijuši pretrunīgi, tāpēc joprojām tiek pieļauta to izmantošana.
Saskaņā ar vides aizsardzībā lietoto piesardzības principu vielām, par kuru bīstamību ir pretrunīgi pierādījumi, piesardzības nolūkos nevajadzētu atrasties tirgū. Tomēr šis princips pašlaik netiek piemērots attiecībā uz Eiropā izmantojamajām ķimikālijām, “Latvijas Vēstnesim” pastāstīja Pasaules dabas fonda (PDF) Vides politikas programmas vadītājs Jānis Brizga.
Lai pievērstu lēmumu pieņēmēju uzmanību tam, cik būtiski ir stingrāk regulēt ķīmisko vielu izmantošanu, PDF veicis asins analīžu pētījumus. Viena pētījuma ietvaros analizēti ES valstu vides un veselības ministru asins paraugi. Asinīs tika meklētas 103 ķimikālijas no septiņām ķīmisko vielu grupām. Ministru asinīs kopā tika atrastas 55 ķīmiskās vielas, bet viena cilvēka asinīs – no 33 līdz 43 dažādām ķīmiskām vielām. Rezultāti uzskatāmi parādīja, ka ķīmisko vielu daudzums asinīs nav atkarīgs no cilvēka mītnes valsts.
Savukārt nozīme ir cilvēka dzimumam. Sievietes ir uzņēmīgākas pret ķīmiskajām vielām, jo viņām ir vairāk taukaudu, kuros tās akumulējas. Arī bērni uzņem vairāk ķīmisko vielu, jo proporcionāli savam organismam viņi ēd un elpo vairāk nekā pieaugušie. Mūsdienu bērni jau piedzimst ar ķīmiskajām vielām asinīs un saņem tās ar mātes pienu. Daudzas no šīm vielām, ķermenī sasniedzot noteiktu koncentrāciju, var būt alergēnas, kancerogēnas, bojāt reproduktīvo sistēmu un smadzenes, kā arī izraisīt daudzas citas saslimšanas.

Bīstamas ikdienā lietotās preces

J.Brizga minēja dažus plaši pielietotu, bet arī potenciāli bīstamu vielu piemērus. Bromētie liesmu novērsēji atrodami dažādās lietās, piemēram, drēbēs, plastmasas izstrādājumos, elektroprecēs, un pasargā šos produktus no uzkaršanas un aizdegšanās. Ir daudz pierādījumu, ka broma satura dēļ vielas akumulējas cilvēka audos un var negatīvi ietekmēt cilvēka hormonu sistēmu. Šīs vielas tiek uzņemtas, saskaroties ar tās saturošajiem priekšmetiem.
Teflons tiek lietots virtuves izstrādājumos, lai pasargātu tos no ēdiena piedegšanas. Vienlaikus teflonu satur arī citas lietas, piemēram, apģērbs. Ir daudz pierādījumu, ka teflons ir toksiska viela, kas uzkrājas cilvēka organismā, tomēr tā lietošana nav aizliegta.
Daudz diskusiju izraisījuši ftalāti, tos galvenokārt lieto kosmētikā. Kosmētikas ražošanā izmanto daudz sintētisko ķīmisko vielu un plastikāta izstrādājumu. Ftalātus liek lietā, lai, piemēram, krēmos mīkstinātu šīs plastikāta sastāvdaļas. Tad pēc krēma uzsmērēšanas uz ādas ir sajūta, ka tā kļuvusi mīkstāka. Ftalāti ir atrasti cilvēka ķermenī, asinīs un mātes pienā, skaidroja J.Brizga.
Dabā nonākušās ķimikālijas atstāj negatīvu ietekmi uz vidi un dzīvniekiem. Ķīmiskās vielas izraisa dzīvnieku nervu sistēmas un endokrīnās sistēmas traucējumus, dzīvnieku embriji piedzimst ar kropļojumiem un tiem rodas daudz citu veselības problēmu. Ziemeļpolā un augstu kalnu ledājos veiktie pētījumi liecina, ka pat šādās cilvēka gandrīz neskartās vietās ir augsta ķīmisko vielu koncentrācija. Īpaši pētīts arī Baltijas jūras piesārņojums un secināts, ka stingrāks ķīmisko vielu ražošanas regulējums varētu nodrošināt vismaz to, ka mazinātos jūras piesārņošana ar toksiskām vielām.

Būs jāpierāda ķimikāliju nekaitīgums

REACH izstrāde sākta pirms vairākiem gadiem, bet šobrīd REACH ir apstiprināta Eiropas Komisijā. Šoruden gaidāms Eiropas Parlamenta un Eiropas Ministru padomes balsojums. REACH galvenie mērķi ir pasargāt cilvēku veselību un vidi no bīstamu ķīmisku vielu ietekmes. Ķīmisko vielu izmantošanas kontrole uzliks uzņēmumiem par pienākumu reģistrēt to ražotās ķīmiskās vielas. Ķimikāliju ražotājiem un importētājiem būs jāsavāc noteikta informācija par vielas īpašībām un jāveic šo vielu pārbaude, lai noteiktu to ietekmi uz vidi un cilvēkiem, kā arī jāgarantē šīs vielas drošas izmantošanas iespējas. Tātad tiks mainīta pašreizējā sistēma, kad pirms ražošanas aizliegšanas bija nestrīdami jāpierāda kādas vielas bīstamība. Pēc REACH spēkā stāšanās šis pienākums būs uzņēmumu ziņā – tiem būs jāpierāda vielas nekaitīgums.
Jāreģistrē būs vielas, kuru ražošanas apjoms vienā uzņēmumā pārsniedz vienu tonnu. Tas, cik daudz informācijas par vielu jāsavāc un kādi pētījumi jāveic, ir atkarīgs no vielas ražošanas apjoma.

Reģistrācija notiks pamazām

Lai uzņēmumiem atvieglotu ķīmisko vielu reģistrāciju, tās sadalītas grupās atkarībā no ražošanas apjoma, un katrai grupai ir noteikts reģistrācijas termiņš. Visātrāk – trīs gadu laikā – būs jāreģistrē vielas, kas ražotas vislielākajā apjomā (virs 1000 tonnām), kā arī kancerogēnās, mutagēnās un reproduktīvai sistēmai toksiskās vielas. Kopumā visu šobrīd izmantoto ķīmisko vielu pārbaudei un reģistrācijai ir atvēlēti 11 gadi.
Pēc vielas pārbaudes un reģistrācijas Eiropas Ķīmisko vielu aģentūrā dalībvalsts nacionālā atbildīgā iestāde varēs izvērtēt, vai piekrist ražotāja piedāvātajiem vielas izvērtēšanas priekšlikumiem. Tās arī varēs izvērtēt, vai viela var apdraudēt cilvēku veselību un vidi, kā arī noteikt, vai ir nepieciešama īpaša atļauja darbību veikšanai ar šo vielu vai tās tirdzniecības un lietošanas ierobežojumi. Ja tiks konstatēts, ka vielas izmantošana rada augstu risku, kas netiek atbilstoši kontrolēts, vielas tirdzniecība un lietošana var tikt pilnīgi aizliegta, informē Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija.
Vēl tiek diskutēts, kāda informācija par reģistrētajām ķimikālijām būs publiski pieejama. Skaidrs, ka patērētājiem ir jābūt iespējai gūt informāciju par konkrētas ķimikālijas saturošu produktu lietošanas riskiem, bet vēl nav izlemts, cik detalizētai šai informācijai jābūt. Uzņēmumi savukārt uzsver, ka nevēlas atklāt produkta ražošanas formulas un citu konfidenciālu informāciju.

Sabiedrība iegūst, uzņēmumiem tēriņi

REACH prasību izpilde ļaus labāk apzināt iespējamos veselības un vides riskus un novērst tos. Sagaidāms, ka tiks gūti nozīmīgi panākumi vides un cilvēku veselības uzlabošanā. Eiropas Komisija aprēķinājusi, ka 30 gadu laikā uzlabotās cilvēku veselības dēļ vien sabiedrība ietaupīs 50 miljardus eiro. Savukārt ķīmisko vielu ražotāji iegūs tāpēc, ka būs izveidota vienota regulēšanas sistēma, bet šajā nozarē nodarbinātie – ar to, ka būs jāstrādā ar veselībai mazāk kaitīgām vielām.
Vienlaikus gan tiek norādīts arī uz to, ka REACH ieviešana varētu nozīmēt Eiropas uzņēmumu konkurētspējas mazināšanos un bezdarba pieaugumu. Atsevišķi pētījumi liecina, ka visvairāk tiks ietekmēti mazie un vidējie uzņēmumi, kuri nespēs segt augstās datu apkopošanas izmaksas.
Nepieciešamo datu savākšana par reģistrējamo ķimikāliju, kā arī testu veikšana tajos gadījumos, kad tas pieprasīts, ir saistīta ar augstām izmaksām, norāda Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja. Eiropas Komisijas veiktie aprēķini liecina, ka datu apkopošanas tiešās izmaksas vienam produktam būs no 20 līdz 400 tūkstošiem eiro. Citos pētījumos gan secināts, ka tiešās izmaksas nebūs tik augstas. Savukārt netiešo izmaksu, piemēram, cenu pieauguma un atsevišķu vielu izņemšanas no tirgus, ietekme nav pētīta, uzsver R.Dūrēja.
Lai samazinātu ar REACH ieviešanu saistītās izmaksas, sākotnēji bija paredzēts, ka uzņēmumiem būs jādalās ar testu rezultātiem, lai vienu ķimikāliju nevajadzētu testēt vairākas reizes. Šobrīd lielākā daļa valstu, arī Latvija, iebilst pret šāda principa ieviešanu, argumentējot ar to, ka tas varētu veicināt negodīgu konkurenci – viens uzņēmums apmaksātu kādas vielas pārbaužu un reģistrācijas izmaksas, bet citi to izmantotu. J.Brizga gan uzskata, ka šo problēmu varētu atrisināt, liekot uzņēmumiem, kas izmanto citu veikto testu rezultātus, maksāt zināmu kompensāciju testa veicējam.
J.Brizga norādīja arī uz pētījumiem, kuros secināts, ka REACH neatstās nozīmīgu negatīvu ietekmi uz ekonomiku. Pētījumos par nodarbinātību secināts, ka tā nesamazināsies, bet – tieši otrādi – tiks radītas jaunas darbavietas jaunu produktu ražošanā un jaunu mazāk bīstamu vielu izstrādē. Kopumā visi pētījumi rāda, ka sabiedrības un valsts ieguvumi būs lielāki nekā izmaksas, kas tiks radītas uzņēmumiem. Vienlaikus valstij samazināsies visas izmaksas, kas saistītas ar ķīmisko vielu attīrīšanu, veselības aprūpi un dabas vides saglabāšanu, uzsver J.Brizga.

“Zaļie” par stingrāku regulējumu

Vides un patērētāju tiesību aizstāvji norāda, ka pašreizējais REACH variants tomēr pietiekami neierobežo ķīmisko vielu lietošanu. J.Brizga nepiekrīt formulējumam, kas pieļauj bīstamo vielu lietošanu tad, ja tās ekonomiskie ieguvumi atsver ar vielas lietošanu saistītos riskus. Vairākas Latvijas vides nevalstiskās organizācijas norādījušas, ka pašreizējā REACH redakcija nenodrošina pienācīgu kontroli pār īpaši noturīgām, īpaši bioakumulatīvām un hormonus noārdošām ķimikālijām. Nevalstiskās organizācijas ir iesniegušas arī savus priekšlikumus REACH efektivitātes palielināšanai.
Viena no pašreizējās REACH versijas nepilnībām ir arī tā, ka nav noteikta neatkarīga kontroles institūcija, kas pārbaudītu, cik godprātīga un zinātniski precīza ir bijusi ķīmisko vielu testu veikšana un izdarītie secinājumi. Vides aizsardzības organizācijas uzsver, ka nacionālajām atbildīgajām institūcijām ir jāpiešķir līdzekļi reģistrācijas dosjē pārbaudīšanai un neatkarīgu kontroles testu veikšanai. Tiek ierosināts izlases kārtībā pārbaudīt piecus procentus testu.
J.Brizga gan atzīst, ka REACH regulējumam nevajadzētu būt pārlieku stingram, lai neiznāktu tā, ka prasības nav iespējams izpildīt, tāpēc labie mērķi paliks pusratā.

Ieva Ušča