Valsts sekretāru 2005.gada 25.augusta sanāksmē

Iekšlietu ministrija

– pieteica noteikumu projektu “Noziedzīgu nodarījumu reģistra noteikumi”.
Kā norāda Iekšlietu ministrija, 2005.gada 1.oktobrī stāsies spēkā Kriminālprocesa likums. Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu ziņas par uzsāktajiem kriminālprocesiem un konstatētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem reģistrē vienotā uzskaitē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Šobrīd šāda uzskaite tiek nodrošināta ar kārtību, kas noteikta atbilstoši Latvijas Kriminālprocesa kodeksa izdotajiem noteikumiem “Noziedzīgu nodarījumu reģistra noteikumi”. Līdz ar izmaiņām minēto noteikumu izdošanas pamatojumā un jaunā Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanos ir jāveic grozījumi un jāizsaka jaunā redakcijā Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā veicama vienota ziņu reģistrācija par uzsāktajiem kriminālprocesiem un konstatētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā ziņas par valstī konstatētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un uzsāktajiem kriminālprocesiem iekļaujamas vienotā uzskaitē. Uzskaiti veic un noziedzīgu nodarījumu reģistru (reģistrs) kārto Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs (centrs).
Ziņas centram sniedz izmeklēšanas, prokuratūras un tiesu iestādes (kriminālprocesa virzītājs). Centrs nodrošina: noziedzīgu nodarījumu, uzsākto kriminālprocesu reģistrāciju, kā arī kriminālprocesa (krimināllietu) virzības uzskaiti; kriminālprocesa (krimināllietu) izmeklēšanas rezultātu uzskaiti; noziedzīgus nodarījumus izdarījušo personu un juridisko personu, kuru interesēs noziedzīgus nodarījumus izdarījusi fiziskā persona, uzskaiti; datu uzkrāšanu iestāžu, kā arī arhīvu, valsts pārvaldes, valsts statistikas, izglītības iestāžu un zinātniskās pētniecības vajadzībām.
Noziedzīga nodarījuma un kriminālprocesa sākotnējās reģistrācijas dokuments ir noziedzīgu nodarījumu uzskaites žurnāls.
Ziņas reģistrā iekļauj, pamatojoties uz šādiem uzskaites dokumentiem: noziedzīga nodarījuma uzskaites karte (pielikums Nr.1); noziedzīga nodarījuma izmeklēšanas rezultātu uzskaites karte (pielikums Nr.2); noziedzīgu nodarījumu izdarījušās fiziskās personas, juridiskās personas, kuras interesēs noziedzīgu nodarījumu izdarījusi fiziska persona, apraksts (pielikums Nr.3).
Kriminālprocesa virzītājs nodrošina šajos noteikumos noteikto ziņu sniegšanas kārtības ievērošanu, sniedzamo ziņu pilnīgumu un autentiskumu.
Lai nodrošinātu ziņu iekļaušanu reģistrā datu pārraides tiešsaistes režīmā vai citā elektroniskā veidā, iestāde un centrs slēdz starpresoru vienošanos.
Valsts vienotajā reģistrā iekļauj juridiski atzītu informāciju.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Satiksmes, Veselības un Vides ministrijā, īpašu uzdevumu ministru sekretariātos, Ģenerālprokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts kancelejā.

Izglītības un zinātnes ministrija

– pieteica noteikumu projektu “Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas un finansēšanas kārtība”.
Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā izvērtējami un finansējami fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti.
Projektus finansē konkursa kārtībā grantu veidā. Konkursu izsludina Latvijas Zinātnes padome laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un laikrakstā “Zinātnes Vēstnesis”. Projekta izpildes termiņš ir paredzēts līdz četriem gadiem.
Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrija, finansējuma piešķiršanas galvenais kritērijs ir projekta zinātniskā kvalitāte un sekmīgajiem projektiem finansējums tiek piešķirts grantu veidā.
Izstrādātais noteikumu projekts paredz, ka projektu pieteikumus izvērtē ekspertu komisijā un katru pieteikumu vērtē vismaz divi eksperti, kuri nepārstāv projekta pieteicēja institūciju. Projekta pieteikumus un pētījumu tēmas, mērķus un uzdevumus izvirza zinātnieki. Pamatojoties uz ekspertu komisijas atzinumu, Latvijas Zinātnes padome pieņem lēmumu par projekta finansējuma apmēru un slēdz līgumu ar projekta vadītāju. Projekti tiek finansēti no gadskārtējā valsts budžetā zinātniskajai darbībai piešķirtajiem līdzekļiem. Katru gadu Latvijas Zinātnes padome sagatavo un iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā pārskatu par fundamentālo un lietišķo pētījumu projektiem, kura apkopo saņemto informāciju un nosūta Finanšu ministrijai.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Kultūras, Veselības, Vides un Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;

– pieteica noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2001.gada 20.novembra noteikumos Nr.480 “Noteikumi par Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju kompetenci””.
Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrija, Izglītības likumā ir noteikts, ka bērnam ar speciālām vajadzībām ir tiesības izglītoties jebkurā izglītības iestādē. Speciālās izglītības uzdevums ir dot iespēju personām ar speciālām vajadzībām iegūt zināšanas vispārizglītojošajos mācību priekšmetos, sadzīves un darba prasmes, akcentējot izglītošanas praktisko ievirzi.
Speciālajās internātskolās (skolās) un sanatorijas internātskolās ir nodrošinātas speciālās izglītības iespējas atbilstoši visiem attīstības traucējumu veidiem. Tiek veicināta speciālās izglītības klašu atvēršana vispārizglītojošajās skolās bērna dzīvesvietas tuvumā, izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrēšana vispārējās izglītības iestādēs un izglītības iestāžu inženiertehniska piemērošana bērniem ar smagiem kustību traucējumiem, pilnveidots bērnu izpētes un pedagoģiski psiholoģiskās diagnostikas darbs.
Katrā rajonā un republikas pilsētā darbojas pašvaldības pedagoģiski medicīniskā komisija, kuras darbu organizē attiecīgās pašvaldības Izglītības pārvalde. Izglītības un zinātnes ministrija vada un organizē Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas darbu. Valsts pedagoģiski medicīniskā komisija veic valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju darba analīzi, organizē pedagoģiski medicīnisko darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu, koordinē pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju darbu.
Viena no problēmām, kas kavē iekļaujošās izglītības attīstību Latvijā, ir nepietiekama bērnu agrīnā medicīniskā, pedagoģiski psiholoģiskā un sociālā diagnostika, medicīniskās palīdzības iespējas, kā arī tas, ka nav izveidota speciālās izglītības atbalsta sistēma informatīvi metodiskā un konsultatīvā darba nodrošināšanai.
Lai veicinātu bērnu ar speciālām vajadzībām integrāciju pirmsskolas vecumā, ir nepieciešams papildināt noteikumus par Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju kompetenci un dot iespēju pašvaldību pedagoģiski medicīniskajām komisijām sniegt atzinumu par visiem attīstības traucējumiem atbilstošām speciālās izglītības programmām, kuras īsteno attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošās izglītības iestādes.
Grozījums noteikumos paredz noteikt, ka komisija sniedz atzinumu par visiem attīstības traucējumiem atbilstošām speciālās izglītības programmām, kuras īsteno pirmsskolas vecuma izglītojamajiem, un atzinumu par garīgās attīstības traucējumiem vai psihiskās attīstības aizturei un mācīšanās grūtībām vecumam, spējām, veselības stāvoklim un attīstības līmenim atbilstošām izglītības programmām 1.– 4.klases izglītojamajiem.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Veselības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā.

Tieslietu ministrija

– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par zvērinātu notāru reģistru un grāmatu formu un to vešanas kārtību”.
Kā norāda Tieslietu ministrija, saskaņā ar Notariāta likuma 64.pantu instrukciju par zvērinātu notāru reģistru un grāmatu formu un to vešanas kārtību pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma izdod tieslietu ministrs.
Tā kā zvērināti notāri ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda viņiem likumā noteiktos pienākumus, kā arī zvērināti notāri amata darbībā pakļauti vienīgi likumam un pilda savus pienākumus kā neatkarīgs, neitrāls fizisko un juridisko personu civilo tiesību un likumisko interešu nodrošinātājs, un zvērināti notāri nav pakļauti tieslietu ministram, tieslietu ministrs nevar izdot zvērinātiem notāriem saistošus iekšējos normatīvos aktus un nav tiesīgs izdot arī ārējos normatīvus.
Sagatavotais noteikumu projekts paredz noteikt formu un reglamentē kārtību, kādā zvērināts notārs ved reģistrus visu viņa taisīto aktu un apliecinājumu ierakstīšanai, notariālo aktu grāmatu, glabājumu grāmatu, vekseļu protesta aktu grāmatu un alfabētiskos rādītājus.
Noteikumi nosaka, ka zvērināts notārs reģistrus aktu un apliecinājumu ierakstīšanai (reģistri) ved elektroniskā veidā. Reģistra ailes izveido saskaņā ar Notariāta likuma 48.panta prasībām.
Elektronisko reģistru veido, izmantojot datorprogrammu, kas nodrošina, lai notariālās darbības kārtas numurs un datums reģistrā parādītos automātiski un nebūtu izlabojams un pēc kārtējā ieraksta izdarīšanas un saglabāšanas šajā ierakstā vairs nebūtu iespējams izdarīt labojumus.
Ja ieraksts aktu un apliecinājumu reģistrā ir saglabāts kļūdaini un tajā nepieciešami labojumi, zvērināts notārs reģistra 8.ailē atzīmē, ka ieraksts ir anulēts, un ieraksta to atkārtoti ar jaunu numuru.
Zvērināta notāra elektronisko aktu un apliecinājumu reģistru ik mēnesi izdrukā un saglabā papīra formā.
Līdz brīdim, kamēr reģistra ieraksti ir izdrukāti papīra formā, zvērināts notārs veido reģistra datu rezerves kopijas uz neatkarīga datu nesēja (diska vai disketes). Kopijas veido ne retāk kā katras nedēļas beigās. Neatkarīgais datu nesējs glabājams no apkārtējās vides nelabvēlīgas ietekmes aizsargātā vietā.
Izdruku sējumus gatavo hronoloģiskā secībā, katrā sējumā iekļauj ne vairāk kā 150 lapas, un sējuma biezums nepārsniedz 2,5 cm. Izdruku sējumu lapas sanumurē un caurauklo.
Ne vēlāk kā līdz nākamā gada 31.martam zvērināts notārs iepriekšējā gada aktu un apliecinājumu reģistru izdruku sējumus nogādā attiecīgās apgabaltiesas priekšsēdētāja noteiktajam tiesnesim, kurš tos apliecina Notariāta likuma 47.pantā noteiktajā kārtībā.
Zvērināts notārs pēc saviem ieskatiem var nogādāt aktu un apliecinājumu reģistru izdruku sējumus apliecināšanai apgabaltiesas priekšsēdētāja noteiktajam tiesnesim arī kārtējā gada laikā.
Zvērināta notāra notariālo aktu grāmata sastāv no visu zvērināta notāra taisīto notariālo aktu oriģināliem kopā ar pielikumiem, kā arī to dokumentu apliecinātiem norakstiem, uz kuriem zvērināts notārs apliecinājis uzrādīšanas laiku, ja uzrādītājs vēlējies tos ierakstīt notariālo aktu grāmatā.
Visus zvērināta notāra taisītos notariālos aktus hronoloģiskā to noslēgšanas secībā ievieto notariālo aktu grāmatā. Ja notariālo aktu grāmatas apjoms pārsniedz 150 lapas vai tās biezums ir virs 2,5 cm, veido vairākus šīs grāmatas sējumus.
Ne vēlāk kā līdz nākamā gada 31.martam zvērināts notārs visus notariālo aktu grāmatas sējumus nogādā attiecīgās apgabaltiesas priekšsēdētāja noteiktajam tiesnesim, kurš tos apliecina Notariāta likuma 47.pantā noteiktajā kārtībā.
Zvērināts notārs pēc saviem ieskatiem var nogādāt aktu grāmatas apliecināšanai apgabaltiesas priekšsēdētāja noteiktajam tiesnesim arī kārtējā gada laikā.
Glabājumu grāmatu ved, izmantojot tipogrāfiski iespiestu grāmatu, kura veidota saskaņā ar Notariāta likuma 54.panta noteikumiem. Pirms ierakstu izdarīšanas glabājumu grāmatā to caurauklo un nogādā attiecīgās apgabaltiesas priekšsēdētāja noteiktajam tiesnesim apliecināšanai Notariāta likuma 47.panta noteiktajā kārtībā.
Vekseļu protesta aktu grāmatu veido Notariāta likuma 56.pantā noteiktie ar valsts nodevu neapmaksājamie dokumenti. Ja vekseļa protesta aktu grāmatas apjoms pārsniedz 150 lapas vai tās biezums ir virs 2,5 cm, veidojami vairāki šīs grāmatas sējumi. Kārtējam gadam beidzoties, to caurauklo un apliecina Notariāta likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā.
Alfabētisko personu rādītāju, kuru vārdā izpildīta notariālā darbība, kā arī alfabētisko rādītāju par personām, kam atsauktas pilnvaras, kuras tiesa atzinusi par rīcībnespējīgām vai maksātnespējīgām, zvērināts notārs ved elektroniskā formā. Alfabētiskos rādītājus zvērināts notārs ik mēnesi izdrukā un saglabā papīra formā.
Noteikumu projektam pievienots Ministru kabineta protokollēmuma projekts, kurā paredzēts, ka Tieslietu ministrijai jāizstrādā un līdz 2005.gada 31.decembrim noteiktā kārtībā jāiesniedz likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”, paredzot attiecīgi grozīt 64.pantu.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Satiksmes ministrijā;

– pieteica likumprojektu “Tiesnešu izdienas pensiju likums”.
Likuma mērķis ir nodrošināt tiesnešiem likumā “Par tiesu varu” noteiktās tiesības uz tiesnešu izdienas pensiju un reglamentēt kārtību, kādā izdienas pensija tiek piešķirta, aprēķināta un izmaksāta.
Kā norāda Tieslietu ministrija, Tiesnešu izdienas pensiju likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas hartā minēto principu, proti, ka tiesnešiem, kuri nostrādājuši tiesneša amatā nepieciešamo laiku, maksā attiecīgu pensiju, un lai nodrošinātu tiesnešiem pilnvērtīgas sociālās garantijas, iestājoties likuma “Par tiesu varu” normās noteiktajam maksimālajam tiesneša amata pildīšanas vecumam.
Eiropas harta arī nosaka, ka pensijas lielumam ir jābūt pēc iespējas tuvākam algas līmenim, ko tiesnesis saņēmis laikā, pirms pārtraucis pildīt tiesneša pienākumus.
Atbilstoši likumprojektam tiesnešu izdienas pensija tiks aprēķināta atbilstoši likumā noteiktajos dienestos vai profesijās nostrādātajam laikam (darba stāžam).
Projekts paredz pensionētajiem tiesnešiem, kuri saņem valsts garantēto vecuma pensiju, izmaksāt pensijas starpību, ja tiesneša izdienas pensija ir lielāka par valsts vecuma pensiju.
Likumprojekts paredz, ka tiesības uz izdienas pensiju ir tiesnesim: kuram darba stāžs saskaņā ar šā likuma 3.pantu ir 20 gadu, no kuriem pēdējie 10 gadi nostrādāti tiesneša amatā, un kurš ir sasniedzis likuma “Par valsts pensijām” 11.panta pirmajā daļā noteikto vecumu, ja viņš ir atbrīvots no tiesneša amata likuma “Par tiesu varu” 82.panta pirmās daļas pirmajā un ceturtajā punktā paredzētajos gadījumos; kurš neatkarīgi no vecuma atbrīvots no amata veselības stāvokļa dēļ, jo tas neļauj turpināt tiesneša darbu, un kura darba stāžs saskaņā ar šā likuma 3.pantu nav mazāks par 10 gadiem, no kuriem pēdējie 5 gadi nostrādāti tiesneša amatā. Tiesības uz izdienas pensiju nav tiesnesim, kurš atbrīvots no tiesneša amata, pamatojoties uz likuma “Par tiesu varu” 83.pantu.
Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā;

– pieteica likumprojektu “Zemnieku un zvejnieku saimniecību likums”.
Kā norāda Tieslietu ministrija, Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma pārejas noteikumi nosaka, ka Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.septembrim iesniedz Saeimai likumprojektu, kurā noteikts individuālo uzņēmumu, zemnieku un zvejnieku saimniecību turpmākais statuss. Šobrīd zemnieku un zvejnieku saimniecību darbību regulē likums “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu” un citi normatīvie akti, taču tajos ietvertais normatīvais regulējums ir novecojis, jo ir jārisina vēl palikušo uzņēmējdarbības subjektu turpmākais statuss.
Likumprojekta mērķis ir noteikt zemnieku un zvejnieku saimniecību statusu un reģistrācijas kārtību. Projekts nosaka, ka zemnieka saimniecība ir organizatoriski saimnieciska vienība, kuru fiziska persona izmanto saimnieciskās darbības veikšanai lauksaimniecībā. Zvejnieka saimniecība ir organizatoriski saimnieciska vienība, kuru fiziska persona izmanto saimnieciskās darbības veikšanai zivsaimniecībā.
Citi jautājumi, kas skar zemnieku un zvejnieku saimniecību darbību (piemēram, nodokļu likmes), ir noteikti citos likumos.
Atšķirībā no tagadējā regulējuma likumprojektā ir noteikts, ka zemnieku un zvejnieku saimniecības ir organizatoriski saimnieciska vienība, kuru fiziska persona izmanto saimnieciskās darbības veikšanai lauksaimniecībā vai attiecīgi zivsaimniecībā.
Līdz ar to tai vairs nav juridiskas personas statuss, jo zemnieku un zvejnieku saimniecības īpašnieks atbild ar visu savu mantu. Kā arī ir noteikta vienkāršāka reģistrācijas kārtība, paredzot to, ka lauksaimnieciskā apgrozījuma apjomu un citus kritērijus vērtēs saskaņā ar citiem likumiem, kas paredz kādas priekšrocības vai tiesības saistībā ar šiem kritērijiem, bet tas netiek sasaistīts ar Uzņēmumu reģistrā reģistrējamo saimnieciskās darbības formu.
Likumprojektā ir noteikti arī pārejas noteikumi, paredzot, ka visas esošās zemnieku un zvejnieku saimniecības pusotra gada laikā (2007.gada 1.jūlijs – 2008.gada 31.decembris) iesniedz pieteikumu reģistrācijai zemnieku vai zvejnieku saimniecību reģistrā vai pārveidošana par komersantu, vai pieteikumu zemnieku vai zvejnieku saimniecības likvidācijai.
Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides, Zemkopības ministrijā, īpašu uzdevumu ministru sekretariātos, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, Lauksaimniecisko organizāciju sadarbības padomē, saskaņojumi jāsniedz līdz 2.septembrim;

– pieteica likumprojektu “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”.
Likumprojekts nosaka visu individuālo uzņēmumu pārreģistrācijas kārtību, savukārt zemnieku un zvejnieku saimniecību pārreģistrācijas kārtību nosaka Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumprojekts.
Likumprojekts paredz, ka individuālā uzņēmuma statusa turpmāk nebūs un visiem individuālo uzņēmumu īpašniekiem jāpiesaka sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu līdz 2008.gada 31.decembrim vai jāpārveido individuālais uzņēmums par komercsabiedrību, vai ar savu lēmumu jāuzsāk šā uzņēmuma likvidācija, piesakot to reģistrācijai uzņēmumu reģistrā. Šo noteikumu neizpildes gadījumā Uzņēmumu reģistra amatpersona pēc 2009.gada 1.janvāra izdara ierakstu par individuālā uzņēmuma izslēgšanu no uzņēmumu reģistra un individuālā uzņēmuma īpašnieks par individuālā uzņēmuma saistībām atbild ar visu savu mantu kā fiziska persona.
Ievērojot to, ka terminoloģija citos likumos šobrīd no uzņēmējdarbības terminoloģijas tiek saskaņota ar Komerclikumu, bet vēl pastāv daļa uzņēmējdarbības subjektu, likumprojekts nosaka piemērojamās normas kooperatīvajām sabiedrībām, kā arī individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām līdz reformas beigām.
Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, Lauksaimniecisko organizāciju sadarbības padomē, saskaņojumi jāsniedz līdz 2.septembrim.

Vides ministrija

– pieteica noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 8.jūlija noteikumos Nr.382 “Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecības kārtība””.
Kā norāda Vides ministrija, grozījuma mērķis ir atvieglot administratīvo procesu un būvniecības kārtību, sagatavojamo dokumentu daudzumu pasākumiem, kuru nepieciešamība ietverta īpašu aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānos, kuru izstrādes laikā šie pasākumi ir saskaņoti ar teritorijas zemes īpašniekiem un apsaimniekotājiem.
Sagatavotais grozījums papildina noteiktos izņēmumus par to, kādām būvēm nav nepieciešams būvprojekts. Grozījums nosaka, ka tas nav nepieciešams: aizsprostiem uz vienas saimniecības sekliem (līdz 1,2m) nosusināšanas vai ierobežojošiem grāvjiem dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošanai purvos un palieņu pļavās, ja to izveidi paredz īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāns un individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi un ja būves apjoms un būvvieta papildus saskaņota attiecīgajā Valsts vides dienesta reģionālajā vides pārvaldē, Valsts meža dienesta valsts virsmežniecībā, ja darbība plānota meža zemēs, un ar meliorācijas sistēmu īpašnieku vai lietotāju.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Zemkopības ministrija

– pieteica noteikumu projektu “Labturības prasības dzīvu zivju un apaļmutnieku turēšanai un nogalināšanai mazumtirdzniecības vietās”.
Kā norāda Zemkopības ministrija, noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Dzīvnieku aizsardzības likumu. Noteikumu projekts precīzi nosaka labturības prasības dzīvu zivju un apaļmutnieku turēšanai un nogalināšanai mazumtirdzniecības vietās. Līdz ar to pēc noteikumu projekta pieņemšanas uzlabosies dzīvu zivju un apaļmutnieku turēšanas apstākļi un tie tiks nogalināti saskaņā ar Eiropas Savienībā noteiktajām prasībām.
Paredzēts, ka noteikumu prasību izpildi uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests.
Dzīvas zivis drīkst turēt un nogalināt mazumtirdzniecības vietā, kas atbilst šo noteikumu prasībām un ir reģistrēta dienestā normatīvajos aktos par pārtikas uzņēmumu darbības atzīšanu un reģistrāciju noteiktajā kārtībā.
Komersants, kurš mazumtirdzniecības vietā tur un nogalina dzīvas zivis, dienestā iesniedz iesniegumu par mazumtirdzniecības vietas reģistrēšanu. Komersants, kura mazumtirdzniecības vieta ir reģistrēta dienestā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim, iesniedz dienestā iesniegumu par izmaiņām reģistrācijas apliecībā līdz 2006.gada 1.martam.
Dzīvas zivis ir atļauts pieņemt mazumtirdzniecības vietā, ja tām ir dienesta izsniegts pavaddokuments – pārvietošanas dokuments. Dzīvu zivju pieņemšana mazumtirdzniecības vietā notiek ārpus kārtas un pēc iespējas samazinot laiku, kas nepieciešams to pārvietošanai no transportlīdzekļa uz turēšanas tvertni. Transportēšanas laikā nobeigušās zivis utilizē, bet traumētās nogalina un pārdod kā atvēsinātus zvejas produktus.
Dzīvas zivis ir atļauts turēt mazumtirdzniecības vietās ne ilgāk kā piecas dienas no to piegādes datuma. Karpu dzimtas zivis mazumtirdzniecības vietās drīkst turēt ne ilgāk kā 10 dienas. Nepārdotās dzīvās zivis pēc realizācijas termiņa beigām nogalina un pārdod kā apstrādātus vai atvēsinātus zvejas produktus.
Mazumtirdzniecības vietā dzīvām zivīm nodrošina: speciali aprīkotu turēšanas tvertni ar caurtekošu un aerētu ūdeni; sugai atbilstošas turēšanas prasības. Turēšanas tvertnei, kas ir apgādāta ar automātisku vides uzturēšanas sistēmu, ir trauksmes un rezerves iekārta, kas nodrošina dzīvu zivju labturību iekārtas bojājuma laikā. Vienā turēšanas tvertnē ir atļauts turēt dzīvas zivis, kurām ir vienādas turēšanas prasības. Tādā gadījumā zivju kopējais blīvums nedrīkst pārsniegt mazāko lielumu no maksimāli pieļaujamā atsevišķai zivju sugai noteiktā blīvuma.
Dzīvas zivis mazumtirdzniecības vietās aizliegts: barot; pārdot nenogalinātas; nogalināt, pircējam redzot nogalināšanas procesu; ārstēt ar medikamentiem; atzvīņot dzīvas zivis vai tās citādi savainot.
Dzīvu zivju apdullināšanai un nogalināšanai izmanto metodes, kuru rezultātā iestājas tūlītējs un neatgriezenisks samaņas zudums un nāve. Dzīvas zivis apdullina, mehāniski kontuzējot galvas smadzenes vai ar elektrisko strāvu. Pēc apdullināšanas, kad zuduši refleksi (acu kustību un elpošanas) un pārtraukušās ķermeņa kustības, zivi ātri, pirms tā atguvusi samaņu, nogalina. Dzīvas zivis nogalina, mehāniski kontuzējot galvas smadzenes, ar elektrisko strāvu vai atdalot galvu.
Mazumtirdzniecības vietā: nozīmē par dzīvām zivīm atbildīgu personu; ierīko atdalītu vietu dzīvu zivju nogalināšanai. Atbildīgā persona vismaz reizi dienā apseko tvertni un novērtē dzīvu zivju veselību un labturību. Nobeigušās zivis nekavējoties izvāc no turēšanas tvertnes. Atbildīgā persona sistemātiski veic uzskaiti par tvertnē: ievietoto dzīvo zivju izcelsmes vietu (saimniecību), skaitu, svaru, ievietošanas datumu un blīvumu; nobeigušos un utilizēto dzīvo zivju skaitu; ūdens kvalitātes rādītājiem; tās atbrīvošanu no dzīvām zivīm, mazgāšanas un dezinfekcijas laiku.
Paredzēts noteikt, ka minētie noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā, A.Borovkova juridiskajā birojā SIA “BA Grupa”.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs