Mūsu sociālās apdrošināšanas rītdiena top jau šodien

Andrejs Požarnovs, labklājības ministrs, — preses konferencē

Vakar, 5. oktobrī, Labklājības ministrijā notika preses konference par sociālās apdrošināšanas sistēmas vietu mūsu katra dzīvē.

Labklājības ministrs Andrejs Požarnovs, atgādinot, ka ministrija gatavo informatīvo materiālu par sociālās apdrošināšanas pamatprincipiem, uzsvēra, ka cilvēkiem ir ļoti svarīgi zināt par šiem procesiem. Ar interneta starpniecību ir iespēja katram pašam pārliecināties par pensijas aprēķināšanas formulu, arī par to — ja sociālās iemaksas tiek veiktas no 50 latiem, tad pensija reāli būs sociālā pabalsta līmenī. Savukārt iemaksai paaugstinoties, pensija varētu būt lielāka. Ielūkojoties pēdējo divu mēnešu budžeta izpildē, redzams, ka sociālās apdrošināšanas fondā iezīmējas pozitīva tendence. Tas nozīmē, ka ir palielinājusies cilvēku sapratne un atbildība. Cilvēki sākuši apzināties, ka sociālās apdrošināšanas iemaksa ir gandrīz vai vienīgā iemaksa, kas garantē stabilitāti, gan sasniedzot pensijas vecumu, gan arī rodoties kādām problēmām, kad ir nepieciešams pabalsts. Šis ir nodoklis, kuru cilvēki visvairāk ieinteresēti maksāt.

Kā liecina socioloģiskie pētījumi, cilvēki, par kuriem iemaksas netiek veiktas vai arī ir nepilnīgas, neko šajā lietā nedara. Daļa no aptaujātajiem pat izteikušies, ka viņiem nav iebildumu, ka sociālās apdrošināšanas iemaksa netiek veikta pilnā apmērā.

Taču brīdī, kad šie cilvēki dosies pensijā, viņi būs neapmierināti. Sāksies vēstuļu gūzma ar pretenzijām pret Labklājības ministriju. Protams, liela daļa sabiedrības gan apzinās reālo situāciju un to, uz cik lielu pensiju nākotnē viņi var cerēt.

Kā sacīja Andrejs Požarnovs, ir jābūt kolektīvai atbildībai. Valdība ir atbildīga, lai tiktu sakārtota likumdošana, lai darbotos šī sistēma. Darba devējam, protams, ir jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas un jānodrošina saviem strādājošajiem visas nepieciešamās garantijas. Un darba ņēmējs ir ieinteresēts aizstāvēt savas intereses. Te, lūk, ir vieta arodbiedrībām, kolektīvajiem līgumiem. "Sistēma ir radīta, tagad, galvenais, ir nepieciešama cilvēku izpratne," sacīja ministrs.

Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktors Ingus Alliks uzsvēra nepieciešamību lauzt stereotipu, ka viss, kas saistīts ar pensijām un ar sociālo apdrošināšanu, attiecas tikai un vienīgi uz veciem cilvēkiem. "Katram cilvēkam ir jāapzinās," viņš teica, "ka sociālā apdrošināšana vai pensiju jautājums nav tikai tāla nākotne, ka sociālā apdrošināšana ir arī bezdarba pabalsts, slimības pabalsts." "Rītdiena top šodien" — tāds nosaukums ir dots izveidotajam informatīvajam (bet varbūt reklāmas) plakātam. Un arī jauniem cilvēkiem, visiem strādājošajiem ir jāapzinās, ka viņu sociālās apdrošināšanas iemaksas ir tās, kas garantē gan pensiju, gan nepieciešamības gadījumā pabalstu. "Sociālās iemaksas ir katra cilvēka nodrošinājuma jautājums," sacīja I.Alliks.

Pēc televīzijas klipa (kurā darbojošās personas ir vardītes) noskatīšanās tā autore režisore Roze Stiebra sacīja, ka viņa šo materiālu veidojusi ne tikai kā profesionāle, bet arī kā pilsone. Viņa arī uzskatot, ka sabiedrībai par sociālajām garantijām jābūt vairāk informētai un ir jādomā, kā šo informāciju parādīt un lietot. Režisore radījusi trīsdesmit sekundes garu tēlainu videoklipu, ko ar 90 atkārtojumiem varēs skatīt televīzijā labākajā laikā, kad tiek rādīta "Panorāma" un ziņas. R.Stiebra, uzsverot sociālās apdrošināšanas informācijas nepieciešamību, sacīja, ka ir jādomā par mūsu valsti un bērniem. "Diemžēl ļoti bieži dzird sakām — šī valsts, un tādu apzīmējumu lieto arī Saeimas deputāti," sacīja režisore. "Mani tas aizvaino. Neviena māte taču nesaka — šis bērns. Saka — mans bērns. Un manai valstij es daudz labprātāk maksātu sociālos nodokļus nekā šai valstij."

Videoklips veidots, lai iekustinātu sabiedrību uz līdzdomāšanu, uz sociālās labklājības sapratni. Un, kā sacīja Ingus Alliks, režisores vārds vien jau izsaka daudz. Klipu mēs tagad skatīsim bieži. Rīgā, Daugavpilī, Ventspilī, Liepājā, Rēzeknē un Jūrmalā ir izvietoti plakāti "Rītdiena top šodien", kuros arī redzamas vardītes. Pa radio (gan latviešu, gan krievu valodā) jau skan un skanēs audioreklāma. Šīs kampaņas mērķis ir piesaistīt sabiedrības uzmanību un sniegt informāciju. Kādēļ par galveno personu klipos izvēlēta vardīte? Viņa esot neitrāli pozitīva. Un gandrīz katrs zina stāstiņu par divām vardītēm un to, ka viena no viņām, kulstot ar kājiņām podā krējumu, izķepurojās un izdzīvoja. R.Stiebra, acīmredzot domājot jau par kādu citu klipu, atgādināja, ka Imantam Ziedonim esot epifānija: "Leksim bedrē! Redzēs, kas mūs ārā vilks!?" "Tas ir7 ļoti ietilpīgs tēls," sacīja režisore.

Armīda Priedīte,

"LV" korespondente