Ministru kabineta noteikumi Nr.630

Rīgā 2005.gada 23.augustā (prot. Nr.47 28.§)

Veterinārās un higiēnas prasības zvejas produktu apritei

Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 42.panta 4.punktu un Pārtikas aprites uzraudzības likuma 8.panta otro daļu un 13.panta trešo daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka veterinārās un higiēnas prasības zvejas produktu iegūšanai, ražošanai un piedāvāšanai tirgū patēriņam cilvēku uzturā.

2. Noteikumos ir lietoti šādi termini:

2.1.akvakultūras produkti – jūras un saldūdens dzīvnieki, tai skaitā zivis (izņemot ūdens zīdītājdzīvniekus un abiniekus), kas piedzimuši un izaudzēti kontrolētos apstākļos pirms to piedāvāšanas tirgū pārtikai. Jūras vai saldūdens zivju vai vēžveidīgo mazuļus, kas iegūti to dabiskajā vidē un audzēti līdz tādam lielumam, kas derīgs cilvēka uzturā, arī uzskata par akvakultūras produktiem. Zivis un vēžveidīgos, kas iegūti to dabiskajā vidē un kurus uztur dzīvus, lai vēlāk pārdotu, neuzskata par akvakultūras produktiem, ja nemēģina palielināt to lielumu vai svaru;

2.2.apstrādes kuģis – ar zvejas produktu ieguvi un apstrādi vai tikai apstrādi saistīts kuģis – pārtikas uzņēmums, kur veic vienu vai vairākas zvejas produktu apstrādes darbības (filetēšanu, sagriešanu, ādas novilkšanu, sasmalcināšanu, saldēšanu vai cita veida apstrādi) un iepakošanu. Par apstrādes kuģiem neuzskata zvejas kuģus, uz kuriem veic tikai zvejas produktu ķidāšanu, atvēsināšanu, saldēšanu, garneļu un gliemeņu termisko apstrādi;

2.3.apstrādes uzņēmums – pārtikas uzņēmums, kas apstrādā zvejas produktus, tai skaitā atvēsina, saldē, iepako un uzglabā;

2.4.atvēsināšana – zvejas produktu atdzesēšana līdz ledus kušanas temperatūrai (no 0ºC līdz mīnus 1ºC);

2.5.gatavā produkcija – dzīvas zivis, atvēsināti vai saldēti zvejas produkti, kas apstrādāti atsevišķi vai kopā ar citiem pārtikas produktiem (piemēram, sālīšana, kūpināšana, termiskā apstrāde);

2.6. histamīns – toksiska viela, kas veidojas mikroorganismu darbības rezultātā, bojājoties zvejas produktu olbaltumvielām;

2.7. iepakošana – darbība, kas aizsargā zvejas produktus no apkārtējās vides ietekmes ar piemērotu iepakojamo materiālu. Ir primārais un sekundārais iepakojums;

2.8.izsoles vietas un vairumtirgi – pārtikas uzņēmumi, kuros zvejas produktus piedāvā pārdošanai un pārdod vairumpircējiem;

2.9. konservēšana – process, kurā hermētiski iepakotus produktus pakļauj termiskai apstrādei, lai iznīcinātu vai inaktivētu mikroorganismus;

2.10.krava – zvejas produktu daudzums, kas paredzēts vienam vai vairākiem pircējiem un ko transportē ar vienu transportlīdzekli;

2.11.loms – vienā reizē un ar vienu zvejas rīku nozvejots zvejas produktu daudzums;

2.12.piedāvājums tirgū – zvejas produktu uzglabāšana vai izvietošana pārdošanai, piedāvāšana pārdošanai, pārdošana, piegādāšana vai jebkāda cita veida izvietošana Eiropas Savienības tirgū, izņemot mazumtirdzniecību un tiešo tirdzniecību, kad zvejnieks pārdod nelielu daudzumu zvejas produktu, kuru vērtība nepārsniedz 20eiro;

2.13.pirmā pārdošana – zvejas produktu partijas pirmā piedāvāšana pārdošanai un pārdošana vairumpircējiem;

2.14. produktu partija – zvejas produktu daudzums, kas iegūts, apstrādāts un iepakots identiskos apstākļos;

2.15.saldēti produkti – zvejas produkti, kuri sasaldēti, sasniedzot vismaz mīnus 18ºC pēc temperatūras stabilizēšanās;

2.16.svaigi zvejas produkti – veseli vai griezti zvejas produkti, arī produkti vakuumiepakojumā vai aizsargatmosfērā, kas nav bijuši pakļauti nekādai apstrādei, izņemot atvēsināšanu;

2.17.tīrs jūras ūdens – jūras ūdens, kas pēc mikrobioloģiskajiem rādītājiem atbilst dzeramajam ūdenim un nesatur kaitīgas vielas;

2.18. zvejas kuģis – ar zvejas produktu ieguvi saistīts pārtikas uzņēmums;

2.19. zvejas produkti – jūras un saldūdens dzīvnieki (tai skaitā zivis) vai to daļas, ieskaitot ikrus, izņemot ūdens zīdītājdzīvniekus un abiniekus.

3. Latvijā zvejas produktus atļauts ievest no trešo valstu (valstu, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis) uzņēmumiem, kuri iekļauti Eiropas Komisijas apstiprinātajā sarakstā, atbilstoši normatīvo aktu prasībām zvejas produktu, pārtikai paredzēto akvakultūras dzīvnieku un to produktu ievešanai Latvijā, izvešanai no tās un tranzīta pārvadājumiem.

4.Tirgū aizliegts piedāvāt indīgās zivis – četrzobjus (Tetraodontidae), adatzivis (Tetraodontidae), mēnesszivis (Molidae), ežzivis (Diodontidae), aspurnu adatzivis (Canthigasteridae) un zvejas produktus, kas satur biotoksīnus vai muskuļu paralīzi izraisošus toksīnus.

5. Uz apstrādes kuģiem un apstrādes uzņēmumos īpašnieks ar rīkojumu apstiprina atbildīgo personu ar atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi zvejas produktu ražošanā, iemaņām paškontroles sistēmas ieviešanā un pārbaudē. Atbildīgā persona ir tikai īpašnieka pakļautībā.

6. Zvejas kuģu un apstrādes kuģu, kā arī apstrādes uzņēmumu atbildīgās personas nodrošina cilvēku veselībai un dzīvībai, kā arī videi nekaitīgu zvejas produktu ieguvi, apstrādi un piedāvāšanu tirgū atbilstoši šo noteikumu prasībām.

7.Uz apstrādes kuģiem un apstrādes uzņēmumos ievieš paškontroles (HACCP) sistēmu un ievēro labas higiēnas un ražošanas praksi saskaņā ar normatīvajos aktos par higiēnas prasībām pārtikas apritē noteiktajām prasībām, lai:

7.1.atklātu iespējamos riskus, veiktu risku analīzi un noteiktu procesu vadības pasākumus;

7.2. atklātu kritiskos kontroles posmus;

7.3. noteiktu katra kritiskā kontroles posma kritisko robežu;

7.4.noteiktu pārbaudes un uzraudzības procedūras katrā kritiskajā kontroles posmā;

7.5. noteiktu nepieciešamos korekcijas pasākumus;

7.6. novērtētu sistēmu un noteiktu tās apstiprināšanas pasākumus;

7.7.reģistrētu uzraugāmo procesu rezultātus un datus glabātu vismaz divus gadus.

8. Zvejas kuģi un apstrādes kuģi, apstrādes uzņēmumi, izsoles vietas un vairumtirgi ir pakļauti Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk – dienests) uzraudzībai un kontrolei.

9. Dienests atbilstoši kompetencei veic šādas funkcijas:

9.1. sagatavo reģistrēto saldētājkuģu (arī garneļu apstrādes kuģu) un atzīto apstrādes kuģu un apstrādes uzņēmumu sarakstus un nosūta tos Eiropas Komisijai;

9.2.izkraušanas vietās pirms pirmās pārdošanas nosaka katras zvejas produktu partijas svaiguma un lieluma kategorijas. Svaiguma kategoriju nosaka, noņemot paraugus un novērtējot zvejas produktu organoleptiskos rādītājus (svaiguma kritērijus);

9.3.lai atklātu bez optiskiem palielināšanas līdzekļiem redzamus parazītus, labā apgaismojumā vizuāli pārbauda izlases veidā atlasītus zvejas produktu paraugus.

II. Zvejas produktu kontroles prasības

10.Tā fiziskā vai juridiskā persona, kas izkrauj zvejas produktus, pirms pirmās pārdošanas šķiro tos svaiguma un lieluma kategorijās saskaņā ar Padomes 1996.gada 26.novembra Regulu (EK) Nr.2406/96/EK, ar ko paredz kopējus tirdzniecības standartus attiecībā uz noteiktiem zivsaimniecības produktiem, kuras pirms pirmās pārdošanas nemaina.

11. Ja šo noteikumu 10.punktā minētā persona konstatē, ka nav ievērotas prasības, kas noteiktas Padomes 1996.gada 26.novembra Regulā (EK) Nr.2406/96/EK, ar ko paredz kopējus tirdzniecības standartus attiecībā uz noteiktiem zivsaimniecības produktiem, organoleptisko pārbaudi atkārto pēc pirmās pārdošanas.

12.Pēc pirmās pārdošanas atlikušo zvejas produktu svaiguma kritēriji atbilst prasībām, kas noteiktas Padomes 1996.gada 26.novembra Regulā (EK) Nr.2406/96/EK, ar ko paredz kopējus tirdzniecības standartus attiecībā uz noteiktiem zivsaimniecības produktiem.

13.Parazitoloģiskās pārbaudes zvejas produktu apstrādes uzņēmumā veic šādi:

13.1. izlases veidā atlasītus zvejas produktu paraugus vizuāli pārbauda labā apgaismojumā, lai atklātu bez optiskiem palielināšanas līdzekļiem redzamus parazītus;

13.2. ķidājot un mazgājot zvejas produktus, apskata to vēdera dobumu, aknas un ikrus;

13.3. ar parazītiem invadētus zvejas produktus nodala atsevišķi, un tos nedrīkst izmantot pārtikas produktu ražošanā;

13.4. lai iznīcinātu parazītus, zvejas produktus sasaldē mīnus 20ºC vai zemākā temperatūrā un iztur 24stundas, ja tiek ražota šāda produkcija:

13.4.1. nenogatavinātas siļķes ar sāls saturu līdz 3% (“maatje”);

13.4.2.līdz 60ºC temperatūrā kūpinātas siļķes, makreles (skumbrijas), brētliņas, Atlantijas un Klusā okeāna savvaļas laši;

13.4.3. mazsālītas un/vai marinētas reņģes un siļķes.

14. Organoleptiskās pārbaudes zvejas produktu apstrādes uzņēmumā veic šādi:

14.1. katru zvejas produktu partiju pirms pieņemšanas apstrādei pārbauda, ņemot paraugus un novērtējot attiecīgo produktu svaigumu pēc organoleptis­kajiem rādītājiem (svaiguma kritērijiem);

14.2.ja organoleptiskajā pārbaudē rodas šaubas par zvejas produktu svaigumu, tiem papildus veic mikrobioloģiskās un ķīmiskās pārbaudes.

15. Ķīmiskās pārbaudes zvejas produktu apstrādes uzņēmumā veic šādi:

15.1.nosaka histamīna līmeni makreļu (skumbriju) (Scombridae) dzimtas un siļķu (Clupeidae) dzimtas zivīm, no katras zvejas produktu partijas atlasot deviņus paraugus un veicot katra parauga ķīmiskās analīzes:

15.1.1.vidējais histamīna daudzums paraugos nedrīkst pārsniegt 100mg/kg (ppm);

15.1.2. divos paraugos histamīna daudzums var būt lielāks par 100mg/kg (ppm), bet tam jābūt mazākam par 200mg/kg (ppm);

15.1.3.nevienā paraugā histamīna daudzums nedrīkst pārsniegt 200mg/kg (ppm);

15.1.4.ja šo noteikumu 15.1.apakšpunktā minēto dzimtu zivis ir nogatavinātas ar enzīmu (veikta fermentācija) sāls šķīdumā, tām drīkst būt palielināts histamīna daudzums, bet tas nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 15.1.1., 15.1.2. un 15.1.3.apakšpunktā minēto daudzumu vairāk kā divas reizes (attiecīgi 200mg/kg (ppm) un 400 mg/kg (ppm));

15.2.nosaka TVB-N (kopējo gaistošo bāzu slāpekli) un TMA-N (trimetilamīna slāpekli);

15.3.nosaka smago metālu un hlororganisko savienojumu saturu, kas zvejas produktu ēdamajās daļās nedrīkst pārsniegt normatīvajos aktos par pārtikas paraugu ņemšanu, sagatavošanu un laboratorisko testēšanu noteikto smago metālu un hlororganisko savienojumu koncentrāciju.

16.Mikrobioloģiskās pārbaudes zvejas produktu apstrādes uzņēmumā veic šādi:

16.1.zvejas produktu mikrobioloģiskos rādītājus nosaka, ņemot vērā ap­strādes uzņēmuma paškontroles sistēmā paredzēto periodiskumu, kā arī ja zvejas produktu apstrādes procesā konstatēts paaugstināts mikrobioloģiskais piesārņo­jums;

16.2. sterilizētiem konserviem veic:

16.2.1. inkubācijas testu, izturot konservu kārbas septiņas dienas 37ºC temperatūrā vai 10dienas 35ºC temperatūrā;

16.2.2. mikrobioloģiskās pārbaudes apstrādes uzņēmuma vai citā atzītā laboratorijā;

16.3. regulāras produkcijas mikrobioloģiskās pārbaudes termiski apstrādātiem vēžveidīgajiem un gliemenēm.

17. Atkarībā no zvejas produktu apstrādes veida apstrādes uzņēmumā šo noteikumu 6.punktā minētās personas uzrauga un reģistrē termiskās apstrādes procesu laiku, temperatūru, sāls saturu, pH līmeni un citus mainīgos parametrus, kā arī ņem paraugus laboratorisko analīžu veikšanai. Reģistrētos datus glabā vismaz produkcijas derīguma termiņā paredzēto laiku.

III. Prasības zvejas un apstrādes kuģu aprīkojumam

18. Lomu pieņemšanas vietās nedrīkst atrasties priekšmeti vai produkti, kas varētu piesārņot zvejas produktus ar kaitīgām vielām (piemēram, ar degvie­lu, smērvielām, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļiem) un pazemināt to kvalitāti.

19. Zvejas produktu pārvietošanas mehānismus konstruē un pieņemšanas vietas ierīko tā, lai aizsargātu zvejas produktus no mehāniskiem bojājumiem, augstas temperatūras un nelabvēlīgiem meteoroloģiskajiem apstākļiem.

20.Zvejas produktu uzglabāšanas tilpņu, tvertņu un konteineru konstrukcija ir tāda, lai novērstu zvejas produktu piesārņošanu ar notekūdeņiem, dūmiem, degvielu, smērvielām un citām nevēlamām vielām (piemēram, ar mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļiem), kā arī lai nodrošinātu ledus kušanas ūdens novadīšanu no zvejas produktiem (izņemot gadījumus, ja zvejas produktus uzglabā konteineros ūdens un ledus maisījumā).

21. Zvejas produktu uzglabāšanas tilpņu, tvertņu un konteineru virsmas, kas nonāk saskarē ar zvejas produktiem, ir noklātas ar ūdensnecaurlaidīgu, nerūsējošu, netoksisku, viegli mazgājamu un dezinficējamu materiālu.

22. Zvejas produktu apstrādes aprīkojums un iekārtas ir viegli tīrāmas, dezinficējamas, tās tiek uzturētas labā darba kārtībā un ir izgatavotas no materiāla, kas ir izturīgs pret jūras ūdens izraisīto koroziju.

23. Uz zvejas vai apstrādes kuģiem, kur tiek ražoti saldēti zvejas produkti:

23.1. ir atbilstošas saldēšanas iekārtas, lai panāktu strauju zvejas produktu (visā to biezumā) temperatūras pazemināšanu līdz mīnus 18ºC vai zemākai temperatūrai;

23.2.ir aukstuma iekārtas, kas saldēto zvejas produktu uzglabāšanas tilpnēs nodrošina mīnus 18 ºC vai zemāku temperatūru.

24. Gatavās produkcijas uzglabāšanas tilpnes ir pietiekami lielas un viegli tīrāmas.

25. Zvejas produktu uzglabāšanas tilp­nes ir apgādātas ar temperatūras mērīšanas un reģistrācijas iekārtām, kas novietotas iespējami tālāk no aukstuma avotiem– vietās, kur tilpnes temperatūra ir visaugstākā. Reģistrētās temperatūras diagrammas glabā visu attiecīgās produktu partijas uzglabāšanas laiku.

26.Zvejas un apstrādes kuģus nodrošina ar normatīvajos aktos par dzera­mā ūdens obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām atbilstoša dzeramā ūdens vai tīra jūras ūdens apgādes iekārtām. Jūras ūdeni šajos noteikumos minētajiem mērķiem nedrīkst ņemt vietās, kur tiek izvadīti notekūdeņi, atkritumi un dzinēju dzesēšanai izmantotais ūdens.

27. Apstrādes kuģos zvejas produktu apstrādes telpas iekārto tā, lai zvejas produktu apstrādi varētu veikt higiēnas prasībām atbilstošos apstākļos.

28. Apstrādes kuģu zvejas produktu apstrādes telpās ierīko:

28.1. viegli tīrāmas un dezinficējamas neslidenas grīdas, kuras aprīkotas ar noteces sistēmu, kas nodrošina ūdens noteci un neaizsprostojas ar zivju atkritumiem;

28.2. viegli tīrāmas sienas un griestus, kas aprīkoti tā, lai pievienotie vadi un caurules netraucētu tīrīšanu;

28.3. apgaismojumu;

28.4. ventilāciju un, ja nepieciešams, tvaika un mitruma uztveres iekārtas;

28.5. hidrauliskās sistēmas, kuras izvieto un nostiprina tā, lai eļļas (vai smērvielu) noplūde nepiesārņotu zvejas produktus;

28.6. ierīces iekārtu un aprīkojuma tīrīšanai un dezinfekcijai.

29.Iepakojuma materiālu uzglabāšanas telpas nodala no produkcijas ražošanas telpām.

30.Zvejas un apstrādes kuģus nodrošina ar iekārtām atkritumu aizvākšanai tieši jūrā. Ja atkritumus uz zvejas vai apstrādes kuģa pārstrādā, tos savāc un uzglabā atbilstoši normatīvajos aktos par higiēnas prasībām pārtikas apritē noteiktajām prasībām.

31. Mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu un citu toksisko vielu uzglabāšanai nepieciešamas slēgtas telpas vai skapji.

IV. Lomu pieņemšana un zvejas produktu apstrāde uz kuģiem

32.Uz zvejas un apstrādes kuģa lomus šķiro, atdalot pārtikā neizman­tojamos zvejas produktus.

33. Uz zvejas un apstrādes kuģa katru lomu tilpnēs un tvertnēs novieto atsevišķi.

34.Lomus uzglabājot ilgāk par 24 stundām, tos ievieto zvejas un apstrādes kuģu tilpnēs, tvertnēs vai konteineros, kas paredzēti atvēsinātu zvejas produktu uzglabāšanai no 0ºC līdz mīnus 1ºC temperatūrā. Lai uzglabātu saldētus zvejas produktus, tos ievieto kuģu tilpnēs, kur temperatūra nav augstāka par mīnus 18 ºC.

35.Pēc nozvejošanas zvejas produktus nekavējoties atvēsina ar ledu, aizsargā no saules staru vai citu siltuma avotu iedarbības. Ja atvēsināšana uz zvejas kuģa nav iespējama, aukstā laikā (Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī – laikposmā no 1.novembra līdz 31.martam, kad gaisa temperatūra nav augstāka par 8ºC) zvejas produktus neatvēsinātus var uzglabāt uz kuģa ne ilgāk par astoņām stundām.

36. Ledu zvejas produktu atvēsināšanai iegūst no dzeramā ūdens vai tīra jūras ūdens, nodrošinot, lai uzglabāšanas laikā to nepiesārņotu.

37. Zvejas kuģi apgādā ar tādu ledus daudzumu, kas nodrošina zvejas produktu atvēsināšanu un uzglabāšanu no 0ºC līdz mīnus 1ºC temperatūrā. Atvēsināšanai izmanto sasmalcinātu ledu.

38. Ja zivīm uz zvejas kuģa atdala galvas vai atdala galvas un izņem iekšas:

38.1.darbības veic atbilstošos higiēniskos apstākļos un produktus nekavējoties rūpīgi nomazgā dzeramajā ūdenī vai tīrā jūras ūdenī;

38.2. iekšējos orgānus un daļas, kas var radīt draudus cilvēku veselībai, atdala un novieto atsevišķi no produktiem, kas paredzēti lietošanai cilvēka uzturā;

38.3.pārtikai paredzētos ikrus un aknas atvēsina vai sasaldē.

39. Darba vietas, iekārtas, aprīkojumu, tilpnes, tvertnes un konteinerus tīra ikreiz pēc to lietošanas. Mazgāšanai lieto tikai dzeramo ūdeni vai tīru jūras ūdeni un, ja nepieciešams, veic dezinfekciju, dezinsekciju un deratizāciju.

V. Prasības zvejas produktu izkraušanai no zvejas un apstrādes kuģiem

40. Zvejas produktu izkraušanas vietu aprīkojums un iekārtojums ir viegli tīrāms un dezinficējams, un to pastāvīgi uztur tīru.

41. Iekārtas zvejas produktu izkraušanai no zvejas un apstrādes kuģiem projektē tā, lai samazinātu meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz zvejas produktiem un pasargātu tos no putniem.

42. Zvejas produktu izkraušanas laikā kuģa kravas telpu lūkas tur atvērtas iespējami īsāku laiku un izkraušanas pārtraukumu laikā tās aizver.

43. Zvejas produktus izkrauj, nepazeminot to kvalitāti.

44. Zvejas produktus izkrauj pēc iespējas ātri un atbilstoši šo noteikumu Xnodaļas prasībām tos nekavējoties nogādā uz atvēsinātām uzglabāšanas telpām vai apstrādei.

VI. Prasības zvejas produktu izsoles vietām un vairumtirgiem

45. Izsoles vietas un vairumtirgus, kur zvejas produkti tiek piedāvāti pārdošanai, būvē atbilstoši Būvniecības likumā noteiktajām prasībām, un tie ir:

45.1. zem nojumes un ar viegli tīrāmām sienām;

45.2. nodrošināti ar iekārtām dzeramā ūdens vai tīra jūras ūdens piegādei;

45.3. ar ūdensnecaurlaidīgu, mazgājamu un dezinficējamu grīdu, kas aprīkota ar higiēnas prasībām atbilstošu notekūdeņu novadīšanas sistēmu;

45.4. nodrošināti ar labu apgaismojumu;

45.5. apgādāti ar ledus izgatavošanas iekārtām;

45.6. nodrošināti ar atvēsināmām telpām zvejas produktu uzglabāšanai;

45.7. apgādāti ar speciālām ūdensnecaurlaidīgām, no nerūsējoša materiāla izgatavotām tvertnēm ar vākiem pārtikā neizmantojamo zvejas produktu savākšanai;

45.8.nodrošināti ar aizslēdzamu telpu, kas paredzēta dienesta inspektoram nepieciešamo pārbaužu veikšanai, ja dienestam uz vietas vai tiešā tuvumā nav pašam savu telpu.

46. Zvejas produktu izsoles vietu un vairumtirgu telpas ir aizslēdzamas, un tās nedrīkst izmantot citiem mērķiem.

47.Lai netiktu piesārņoti zvejas produkti un vide, zvejas produktu pārvadāšanai izsoles vietās un vairumtirgos drīkst izmantot transportlīdzekļus, kuru ekspluatācija neietekmē pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu.

48.Izsoles vietās un vairumtirgos nav atļauta nepiederošu dzīvnieku klātbūtne.

49.Pēc piestāšanas krastā vai pirmās pārdošanas izsoles vietās vai vairumtirgos zvejas produktus tūlīt transportē uz galamērķi. Ja tūlītēja transpor­tēšana nav iespējama, vairumtirgos vai izsoles vietās zvejas produktus uzglabā kūstoša ledus temperatūrā (no 0 ºC līdz mīnus 1 ºC).

50. Telpas tīra regulāri, bet ne retāk kā pēc katras pārdošanas. Kastes pēc katras pārdošanas tīra un no iekšpuses un ārpuses skalo ar dzeramo ūdeni vai tīru jūras ūdeni, ja nepieciešams, tās dezinficē.

VII. Prasības apstrādes uzņēmumu plānojumam un aprīkojumam

51.Apstrādes uzņēmumus būvē atbilstoši Būvniecības likumā noteik­tajām prasībām. Apstrādes uzņēmumu ierīko nepiesārņotā teritorijā un atdala no dzīvojamās zonas. Teritoriju pie ražošanas ēkām noklāj ar cietu un izturīgu segumu ūdens notecei nepieciešamajā slīpumā.

52.Ražotnes, kurās tiek ražota produkcija, kas nav paredzēta izman­tošanai cilvēku uzturā, atrodas atsevišķi no pārtikas produktu ražošanas telpām.

53. Ražošanas telpu plānojumā un izvietojumā nodrošina:

53.1. tīro un netīro (zema un augsta piesārņojuma riska) zonu atdalīšanu, izejvielu, pusfabrikātu, gatavās produkcijas un atkritumu plūsmu nekrustošanos;

53.2.atsevišķu personāla ieeju, kas atdalīta no ieejām un izejām, kuras tiek izmantotas gatavās produkcijas, izejvielu un materiālu pārvadāšanai ražošanas procesa laikā.

54.Apstrādes uzņēmumos paredz atsevišķas telpas iesaiņošanas materiālu, atkritumu, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu uzglabāšanai, kā arī personāla un sanitārās telpas.

55.Iesaiņošanas materiālu noliktavas nedrīkst būt tieši savienotas ar ražošanas telpām.

56. Produkcijas ražošanas telpās nodrošina:

56.1.ūdensnecaurlaidīgas, viegli tīrāmas un dezinficējamas grīdas, kas aprīkotas ar ūdens noteces sistēmu;

56.2. gludas, ūdensnecaurlaidīgas, viegli tīrāmas un izturīgas sienas;

56.3. viegli tīrāmus griestus;

56.4. no izturīga, viegli tīrāma materiāla izgatavotas durvis;

56.5.pietiekamu ventilāciju un, ja nepieciešams, arī tvaika uztveres iekārtas, ņemot vērā, ka:

56.5.1. gaisa plūsmas virziens ir no tīrām zonām uz netīrām zonām;

56.5.2. vēdināšanas lūkas un ventilatori aizsargājami ar filtriem un noņe­mamiem sietiem;

56.6. piemērotu dabīgo vai mākslīgo apgaismojumu;

56.7. atveramos logus, kas aizklāti ar noņemamiem sietiem;

56.8.kanalizācijas sistēmu atbilstoši normatīvajos aktos par higiēnas prasībām pārtikas apritē noteiktajām prasībām;

56.9. ierīces ražošanas telpu, kas paredzēta iekārtu un aprīkojuma tīrīša­nai;

56.10. nojumi produkcijas izkraušanas un iekraušanas vietā.

57. Iekārtu virsmas, kas saskaras ar zvejas produktiem, aprīkojums un tara ir izgatavota no nerūsējoša, mazgājama un dezinficējama materiāla. Nedrīkst izmantot kokmateriālus, izņemot šo noteikumu 91.punktā noteiktos gadījumus.

58. Grīdas, sienas, starpsienas, griestus, nojumes, durvis, logus, iekārtas un aprīkojumu uztur tīru un labā darba kārtībā, lai nepiesārņotu produktus.

59.Uzglabāšanas aukstuma kameru un tuneļveida saldēšanas iekārtu sienas un grīdas atbilst ražošanas telpām noteiktajām prasībām. Tās aprīkotas ar jaudīgām aukstuma iekārtām nepieciešamās temperatūras uzturēšanai.

60.Uzglabāšanas aukstuma kamerās ir temperatūras mērīšanas un reģistrācijas ierīces:

60.1. temperatūru nolasa aukstuma kameras ārpusē pie durvīm vai citā viegli pieejamā vietā;

60.2. temperatūras mērīšanas ierīci novieto maksimāli tālu no aukstuma iekārtām vietā, kur telpas temperatūra ir visaugstākā;

60.3.reģistrētās temperatūras diagrammas glabā visu attiecīgās produktu partijas uzglabāšanas laiku.

61.Apstrādes uzņēmumus, kuros ražo saldētus zvejas produktus, nodrošina ar saldēšanas iekārtām, kuru jauda ir pietiekama, lai 6–8 stundu laikā pēc saldēšanas procesa sākuma zvejas produktu iekšējā temperatūra sasniegtu mīnus 18 ºC vai zemāku temperatūru.

62.Aukstuma kamerās neatkarīgi no ārējās vides temperatūras jebkuros darba apstākļos (arī kraušanas laikā) uztur pastāvīgu temperatūru.

63. Lai nodrošinātu šo noteikumu 77.punktā noteikto zvejas produktu temperatūru, apstrādes uzņēmumā darbojas ledus iegūšanas iekārta vai arī uzņēmums ledu iepērk. Ledus iegūšanā ievēro šādus nosacījumus:

63.1. ledu iegūst no dzeramā ūdens vai tīra jūras ūdens;

63.2. ledu uzglabā tā, lai ierobežotu tā kušanu un novērstu piesārņošanu.

64.Apstrādes uzņēmumu nodrošina ar dzeramo ūdeni atbilstoši normatīvajos aktos par obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām dzeramajam ūdenim noteiktajām prasībām.

65.Tvaika iegūšanai, uguns dzēšanai un aukstuma iekārtu kompresoru dzesēšanai atļauts izmantot tehnisko ūdeni – mehāniski attīrītu saldūdeni, kas pievadīts pa speciāli iekārtotiem un atšķirīgi nokrāsotiem cauruļvadiem.

66. Lai nepiesārņotu apstrādes uzņēmumu un vidi, atkritumus regulāri savāc un uzglabā ūdensnecaurlaidīgos konteineros ar vākiem, kas izgatavoti no nerūsējoša materiāla, ir mazgājami un marķēti.

67.Ja zvejas produktu atkritumu konteinerus neiztukšo vismaz reizi dienā, iekārto atsevišķas atvēsināmas telpas šādu konteineru uzglabāšanai.

68. Atkritumu konteineru uzglabāšanas vietu nodrošina ar ūdens pievadu, notekūdeņu novadīšanas sistēmu un piebraucamo ceļu ar cietu segumu.

69. Ražošanas telpu, aprīkojuma un iekārtu, personāla telpu un sanitāro telpu tīrīšanai nodrošina attiecīgi marķētu nepieciešamo apkopes inventāru, kas paredzēts atsevišķi tīrām zonām, netīrām zonām un sanitārajām telpām. Lieto tikai pārtikas rūpniecībā atļautus mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus, kuru aktīvā viela ir reģistrēta Eiropas Savienības biocīdu sarakstā.

70. Apstrādes uzņēmumā dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pasākumus veic atbilstoši normatīvajos aktos par dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pasākumu veikšanas kārtību noteiktajām prasībām.

71. Dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas līdzekļus glabā slēgtā telpā vai skapī un izlieto tā, lai novērstu produktu piesārņošanas iespēju.

72. Ražošanas telpās un zvejas produktu kraušanas vietās nav atļauta dzīvnieku klātbūtne.

73.Apstrādes uzņēmumā ierīko vietu transportlīdzekļu mazgāšanai, izņe­mot gadījumus, kad transportlīdzekļus tīra, mazgā un dezinficē ārpus apstrādes uzņēmuma.

74.Dienesta inspektora vajadzībām iekārto aizslēdzamu telpu.

VIII. Zvejas produktu apstrādes prasības

75. Zvejas produktu apstrādes telpās bez dienesta atļaujas aizliegts ražot citu veidu pārtikas produktus.

76.Atvēsinātus zvejas produktus līdz apstrādei uzglabā aukstuma kame­rās vai pietiekamā ledus daudzumā no 0ºC līdz mīnus 1ºC temperatūrā, saldē­tus– mīnus 18ºC vai zemākā temperatūrā.

77.Apstrādes laikā, izmantojot nepieciešamo ledus daudzumu, zvejas produktos uztur temperatūru, kas nav augstāka par 10ºC.

78. Saldējot zvejas produktus, 6–8 stundu laikā pēc saldēšanas procesa sākuma zvejas produktu iekšējā temperatūra sasniedz mīnus 18ºC vai zemāku temperatūru.

79. Atlaidinot zvejas produktus, ievēro šādas prasības:

79.1. zvejas produktus atlaidina higiēnas prasībām atbilstošos apstākļos;

79.2. pēc atlaidināšanas zvejas produktus nekavējoties apstrādā;

79.3.atlaidināšanas laikā nedrīkst strauji paaugstināt zvejas produktu temperatūru;

79.4.ja atlaidinātos zvejas produktus nekavējoties piedāvā tirgū, uz iepakojuma norāda attiecīgu informāciju par produktu atlaidināšanu.

80. Zvejas produktu fileju ražošanā ievēro šādas prasības:

80.1. zvejas produktu filetēšanu nedrīkst veikt vienā telpā un vienlaikus ar ķidāšanu un galvu griešanu, izņemot gadījumus, kad to mehanizēti veic viena iekārta;

80.2.filejas drīkst atrasties uz darba galdiem tikai tik ilgi, cik tas ir nepieciešams ražošanas procesā;

80.3. filetējot zvejas produktus mehanizēti, ne retāk kā reizi divās stundās mazgā un dezinficē filetēšanas iekārtas;

80.4.ja filejas nekavējoties neiepako un nesasaldē, tās uzglabā atvēsināšanas kamerā no 0 ºC līdz mīnus 1 ºC temperatūrā;

80.5.ja filejas paredzēts pārdot svaigas, tās nekavējoties atdzesē un iepako.

81. Sālītu zvejas produktu ražošanā ievēro šādas prasības:

81.1. zvejas produktus nedrīkst griezt un sālīt vienā telpā un vienlaikus;

81.2. lieto tīru sāli, to nedrīkst piesārņot uzglabājot. Sauso sāli nedrīkst izmantot atkārtoti;

81.3.sālīšanai un sālījuma gatavošanai izmanto tīru, no nerūsējoša materiāla izgatavotu taru.

82. Kūpinātu zvejas produktu ražošanā ievēro šādas prasības:

82.1. zvejas produktus kūpina atsevišķā telpā vai telpā ar vilkmes ventilāciju;

82.2.kūpināšanas telpās neuzglabā kurināmos materiālus. Kurināmie materiāli nedrīkst piesārņot zvejas produktus;

82.3.kūpināšanai nedrīkst izmantot skujkoku koksni, kā arī krāsotu, lakotu, līmētu vai ķīmiski apstrādātu koksni, bet bērza koksnei pirms izmantošanas noņem tāsi;

82.4.pēc kūpināšanas zvejas produktus strauji atdzesē līdz apkārtējās vides vai uzglabāšanas temperatūrai.

83. Nesterilizētu konservu un mazkonservētu zvejas produktu ražošanā ievēro šādas prasības:

83.1. sālītu un marinētu zvejas produktu filetēšanu nesterilizētu konservu un mazkonservētu zvejas produktu ražošanai un fasēšanu tarā nedrīkst veikt vienā telpā un vienlaikus ar zvejas produktu griešanu;

83.2. zvejas produktus un to filejas sāla vai marinē atsevišķā telpā;

83.3. dārzeņu piedevas un uzlējumus sagatavo atsevišķās telpās.

84. Zvejas produktus vakuumiepakojumā ražo, ievērojot šādas prasības:

84.1. vakuumiepakošanu veic atsevišķā telpā;

84.2. vakuumiepakošanas telpas nodrošina ar baktericīdām lampām;

84.3. vakuumiepakošanas telpā personāls lieto tikai attiecīgajām telpām paredzēto darba apģērbu un apavus;

84.4. aprīkojumu dezinficē ne retāk kā reizi stundā;

84.5.vakuumiepakošanas telpu nodrošina ar aukstuma kameru vai ledusskapi;

84.6. zvejas produktus dala porcijās tikai vakuumiepakošanas telpā.

85. Sterilizētu zvejas produktu konservu ražošanā ievēro šādas prasības:

85.1.apstrādes uzņēmumus, kuros ražo sterilizētus zvejas produktu konservus, nodrošina ar konservu sterilizācijas autoklāviem, kuri atbilst šādām prasībām:

85.1.1.autoklāvu konstrukcija nodrošina katram konservu un kārbu veidam nepieciešamo sterilizācijas temperatūru un spiedienu, lai zvejas produktu konservi pēc sterilizācijas būtu rūpnieciski sterili, nesaturētu patogēnos mikroorganismus un to sporas, lai tiktu iznīcināti vai inaktivēti vairoties spējīgie mikroorganismi;

85.1.2. autoklāvus nokomplektē ar spiediena un temperatūras mērīšanas un reģistrēšanas ierīcēm;

85.2. kārbu dubultšuvju parametrus katru dienu regulāri pārbauda vizuāli, kā arī atlasa paraugus un dubultšuves pārbauda ar speciālu iekārtu. Pārbauda, vai konservu tara nav bojāta;

85.3.pēc sterilizācijas konservu kārbas atdzesē autoklāvos dzeramajā ūdenī;

85.4.sterilizācijas žurnālā atzīmē sterilizācijas datumu, autoklāva un vārījuma numuru, aptuveno kārbu daudzumu un izgatavotās produktu partijas kodu, autoklāva iekraušanas un izkraušanas laiku, kā arī visu sterilizācijas operāciju veikšanas laiku un sterilizācijas temperatūru, reģistrē automātiskos un manuālos mērījumus;

85.5. visām konservu kārbām, kurām veikta termiskā apstrāde identiskos apstākļos, piešķir partijas identifikācijas kodu;

85.6.sterilizētos konservus realizē pēc mikrobioloģisko pārbaužu rezultā­tu saņemšanas.

86. Termiski apstrādājot vēžveidīgos un gliemenes, ievēro šādas prasības:

86.1.apvalku vai vāku atdalīšanu (atčaulošanu vai lobīšanu) veic atbilstoši higiēnas prasībām, nepiesārņojot produktu;

86.2. pēc vēžveidīgo un gliemeņu termiskās apstrādes tos strauji atdzesē, izmantojot dzeramo ūdeni vai tīru jūras ūdeni;

86.3. ja netiek izmantota cita apstrādes metode, atdzesēšanu turpina līdz temperatūrai no 0 ºC līdz mīnus 1 ºC;

86.4.termiski apstrādātos produktus pēc atčaulošanas vai lobīšanas nekavējoties sasaldē vai uzglabā atvēsinātus;

86.5. darbinieku rokas un saskares virsmas uztur tīras, atčaulošanas un lobīšanas iekārtas regulāri tīra un katras darba dienas beigās dezinficē.

87. Dzīvas gliemenes (moluskveida mīkstmiešus) tirgū piedāvā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par higiēnu un marķējumu dzīvo gliemeņu piedāvājumam tirgū.

88. Piedāvāšanai tirgū paredzētos akvakultūras produktus nogalinot nedrīkst piesārņot ar zemi, gļotām vai fekālijām.

IX. Zvejas produktu iepakošanas un marķēšanas prasības

89.Zvejas produktu iepakošanai izmanto pārtikas rūpniecībā atļautos iepakošanas materiālus, kuri atbilst šādām prasībām:

89.1. aizsargā zvejas produktus no mehāniskiem bojājumiem;

89.2. nepazemina zvejas produktu organoleptiskos rādītājus un nepiesārņo tos ar cilvēka veselībai bīstamām vielām;

89.3. ir atbilstoša izmēra un izturīgi.

90.Iepakošanas materiālus uzglabā no ražošanas telpām nodalītās noliktavās.

91. Iepakošanas materiālus nedrīkst izmantot atkārtoti, izņemot taru, kas izgatavota no ūdensnecaurlaidīgiem, gludiem, nerūsējošiem, viegli mazgāja­miem un dezinficējamiem materiāliem (polimēru materiāliem, nerūsējoša metāla), bet koka kastes un koka mucas var izmantot tikai vienreizējai lietoša­nai– gatavās produkcijas iepakošanai.

92.Atvēsinātu produktu iepakošanai izmanto taru ar atverēm ūdens notecei.

93.Zvejas produktu marķējumā vai kravas pavaddokumentos ovālā ietvarā vienkopus norāda šādu informāciju:

93.1. vārdu “LATVIJA” vai saīsinājumu “LV”;

93.2.zvejas produktu apstrādes uzņēmuma, apstrādes kuģa atzīšanas numuru vai zvejas un saldētājkuģa, vairumtirgus vai izsoles vietas dienesta izsniegtu reģistrācijas numuru;

93.3. saīsinājumu “EK” (Eiropas Kopiena).

94. Piedāvājot tirgū šo noteikumu 13.4.1., 13.4.2. un 13.4.3.apakšpunktā minēto produkciju, tai pievieno pavaddokumentu vai norāda marķējumā, kāds ražošanas process veikts.

95.Zvejas produktu marķējumā vai uz etiķetes lieto šo noteikumu pielikumā noteiktos zivju nosaukumus.

X. Zvejas produktu uzglabāšanas un transportēšanas prasības

96. Zvejas produktus atļauts uzglabāt un transportēt šādā temperatūrā:

96.1. svaigus, atvēsinātus vai atlaidinātus zvejas produktus, arī termiski apstrādātus un atvēsinātus vēžveidīgos un gliemenes – kūstoša ledus temperatūrā (no 0 ºC līdz mīnus 1 ºC);

96.2. saldētus zvejas produktus – mīnus 18 ºC vai zemākā temperatūrā. Transportēšanas laikā pieļaujama īslaicīga temperatūras paaugstināšanās, bet ne vairāk kā par 3 ºC;

96.3. gatavo produkciju – ražotāja norādītajā temperatūrā.

97.Zvejas produktus nedrīkst uzglabāt vai transportēt kopā ar citiem produktiem, kas varētu tos piesārņot vai nelabvēlīgi ietekmēt kvalitāti.

98. Zvejas produktu transportēšanai paredzētos transportlīdzekļus nedrīkst izmantot tādu produktu transportēšanai, kuri var nelabvēlīgi ietekmēt zvejas produktu kvalitāti vai veicināt to piesārņošanu, izņemot pilnībā iztīrītus un dezinficētus transportlīdzekļus.

99. Transportlīdzeklī visā zvejas produktu transportēšanas laikā nodrošina pārvadāšanai nepieciešamo temperatūru. Ja zvejas produktu atvēsināšanai izmanto ledu, nodrošina ledus kušanas ūdens novadīšanu.

100.Transportlīdzekļu iekšējās virsmas ir gludas, pārklātas ar mazgāja­mu, dezinficējamu un netoksisku materiālu. Pēc zvejas produktu izkraušanas transportlīdzekļus un taru mazgā ar dzeramo ūdeni, mazgāšanas līdzekļiem un dezinficē.

101.Dzīviem zvejas produktiem transportēšanas laikā nodrošina optimālus dzīves apstākļus. Dzīvus vēžus transportē bez ūdens, tarā ievietojot svaigas nātres, vai ūdenī – aerējamos konteineros (skābekļa saturs ūdenī no 2,0līdz 8,8 mg/l, ūdens pH no 6,5 līdz 8,5, temperatūra no 15ºC līdz 24ºC). Uz iepakojuma norāda transportēšanas temperatūru, bet pavaddokumentos– akvakultūras dzīvnieku audzētavas komersanta reģistrācijas numuru.

XI. Personāla higiēnas prasības

102.Personas, kuru darbs ir saistīts ar zvejas produktiem, pārbauda veselību atbilstoši normatīvajiem aktiem par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm. Personas, kurām novērojami kādas infekcijas slimības simptomi, kā arī tās, kuras tieši vai netieši var piesārņot pārtiku ar patogēniem mikroorganismiem vai zarnu parazītiem, nedrīkst apstrādāt zvejas produktus vai būt saskarē ar citiem pārtikas produktiem zvejas produktu ražošanas procesā.

103. Personīgās higiēnas prasības ievēro visas personas, kuras:

103.1. izkrauj un pieņem zvejas produktus;

103.2. strādā ar zvejas produktiem vai materiāliem, kas atrodas saskarē ar tiem;

103.3. ienāk ražošanas telpās.

104.Apstrādes kuģu un apstrādes uzņēmumu atbildīgās personas nodrošina šo noteikumu 103.punktā minētās personas ar piemērotu darba apģērbu, aizsargcimdiem un apaviem, kā arī ar citiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem atbilstoši normatīvajos aktos par individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu noteiktajām prasībām. Personas, kuras strādā ar vaļēju produkciju, tiek nodrošinātas ar galvassegu, kas pilnībā nosedz matus.

105. Personas, kuru darbs saistīts ar zvejas produktiem, mazgā rokas katru reizi pēc darba beigšanas. Brūces uz rokām nosedz ar ūdensnecaurlaidīgu pārsienamo materiālu.

106. Personas, kas apstrādā zvejas produktus, darba laikā nedrīkst nēsāt pulksteņus un rotaslietas, izņemot laulības gredzenu.

107. Ražošanas telpās aizliegts smēķēt vai citādi lietot tabaku, spļaut, ēst, dzert, košļāt gumiju, ienest ražošanas procesam nevajadzīgus priekšmetus.

108.Uz apstrādes kuģiem un apstrādes uzņēmumos, izsoles vietās un vairumtirgos:

108.1. iekārto roku mazgāšanas ierīces, ģērbtuves, sanitārās telpas;

108.2.tualetes telpām nedrīkst būt tiešas izejas uz zvejas produktu ražošanas un uzglabāšanas telpām;

108.3. roku mazgāšanas ierīces nodrošina ar krāniem, kas darbināmi bez roku palīdzības, roku mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļiem, vienreizējās lietošanas dvieļiem vai roku žāvētājiem un atkritumu tvertnēm izlietotajiem dvieļiem;

108.4. nodrošina aukstā un karstā ūdens padevi.

109. Sanitāro telpu grīdas, sienas, griesti, durvis un logi atbilst ražošanas telpām noteiktajām prasībām.

110. Sanitārajās telpās nodrošina ventilāciju un apgaismojumu.

XII. Noslēguma jautājums

111. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998.gada 17.marta noteikumus Nr.89 “Noteikumi par higiēnas prasībām un svaiguma un lieluma kritērijiem zvejas produktu ražošanai un piedāvājumam tirgū” (Latvijas Vēstnesis, 1998, 73./74.nr.; 1999, 210./212.nr.; 2004, 69., 105.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1)Padomes 1991.gada 22.jūlija Direktīvas 91/493/EEK, ar ko paredz veselības nosacījumus zvejniecības produktu ražošanai un laišanai tirgū;

2)Padomes 1992.gada 16.jūnija Direktīvas 92/48/EEK, kas nosaka higiēnas prasību minimumu, ko saskaņā ar Direktīvas 91/493/EEK 3.panta 1.punkta “a” apakšpunkta “i” daļu uz noteiktiem kuģiem piemēro noķertajiem zvejniecības produktiem.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Zemkopības ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 27.augustu.

 

Pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 23.augusta noteikumiem Nr.630

Zivju, vēžveidīgo un bezmugurkaulnieku saraksts

Nr. p.k.	Latviešu valodā	Latīņu valodā	Angļu valodā
Nr. p.k.	Latviešu valodā	Latīņu valodā	Angļu valodā
I. Zivis
1.	Akmeņplekste	Psetta maxima	Turbot
2.	Ālants	Leuciscus idus	Ide
3.	Alata	Thymallus thymallus	Grayling
4.	Aloza	Alosa alosa	Allis shad
5.	Anšovi	Engraulis spp.	Anchovy
6.	Argentīnas	Argentina spp.	Argentine, lesser silver smelt, herring smelt
7.	Asaris	Perca fluviatilis	Perch
8.	Amūrs, baltais	Ctenopharyngodon idella	Grass carp
9.	Platpieris, baltais	Hypophthalmichthys molitrix	Silver carp
10.	Barbe	Barbus barbus	Barbel
11.	Barbes, jūras	Mullus spp.	[Red] mullets, [striped] mullets
12.	Beluga	Huso huso	Beluga
13.	Bopsa, svītraine	Boops boops	Bogue, [striped] bigeye
14.	Brētliņas	Spratus spratus spp.	Sprats
15.	Čavičs	Oncorhynchus tshawytscha	King [guinnat, chinook, spring] salmon
16.	Dzelkņhaizivs	Squalus acanthias	Dogfish
17.	Eļļaszivs	Hyperoglyphe perciformis	Logfish, black rudderfish, (American) barrelfish
18.	Forele, strauta	Salmo trutta fario	Brown trout
19.	Forele, varavīksnes	Oncorhynchus mykiss	Rainbow trout
20.	Foreles	Salmo apache, Salmo gilae, Salmo aguabonita, Salmo clarki	Trouts
21.	Franču menciņa	Trisopterus luscus	Bib, (whiting) pout
22.	Grenlandes paltuss	Reinhardtius hippoglossoides	Lesser or Greenland halibut
23.	Heki	Merluccius spp.	Hakes
24.	Jaunzēlandes makrurona	Macruronus novazealandiae	Blue grenadier
25.	Jūrasasaris (labraks)	Dicentrarchus labrax	Seabass
26.	Jūrasgaiļi	Trigla spp.	Gurnards
27.	Jūraslīdakas	Molva spp.	Lings
28.	Jūrasmēles	Solea spp.	Soles
29.	Jūrasvēdzeles	Gaidropsarus spp., Enchelyopus spp.	Rocklings
30.	Jūrasvelni	Lophius spp.	Anglerfishes, Monkfishes
31.	Kapteiņzivis	Pseudotolithus spp.	Captainfishes
32.	Karanksi	Caranx spp.	Crevalles, hard tail kingfishes, jackfishes
33.	Karpa	Cyprinus carpio	Carp
34.	Karūsa	Carassius carassius	Crucian carp
35.	Jūraskarūsa, zeltainā	Sparus auratus	Gilthead seabream
36.	Kefales	Mugil spp.	Gray mullets
37.	Ketlasis	Oncorhynchus keta	Keta, chum salmon
38.	Kižučs (sudrablasis)	Oncorhynchus kisutch	Silver salmon, coho
39.	Kuprlasis	Oncorhynchus gorbusha	Pink salmon
40.	Lasis, Atlantijas	Salmo salar	Atlantic salmon
41.	Leduszivis	Champsocephalus spp.	Icefishes
42.	Līdaka	Esox lucius	Pike
43.	Lihijas	Lichia spp.	Pompano, leerfishes
44.	Limanda	Limanda limanda	Dab
45.	Līnis	Tinca tinca	Tench
46.	Lucītis	Zoarces viviparus	Eelpout
47.	Lufars	Pomatomus saltatrix	Bluefish, elf, fatback, greenfish, skipmackerel
48.	Makreles, Austrumu	Scomber japonicus spp.	Chub mackerel, American mackerel, coly mackerel, green jack, greenblack mackerel
49.	Makrele, Atlantijas	Scomber scombrus.	Atlantic [club] mackerel
50.	Makrele, Austrālijas	Scomber australasicus	Slimy [spotted club, blue] mackerel
51.	Makrūrzivis	Macrurus spp.	Grenadiers
52.	Matastes	Trichiurus spp.	Hair-tails, ribbonfishes, scabbard fishes, bondfishes, cutlass fishes
53.	Mazmutes plekste	Microstomus kitt	Lemon sole
54.	Melnā jūras karūsa	Spondyliosoma cantharus	Black sea bream
55.	Menca, Atlantijas	Gadus morhua morhua	Atlantic cod
56.	Menca, Baltijas	Gadus morhua collarias	Baltic cod
57.	Menca, Grenlandes	Gados morhua ogac	Greenland cod
58.	Menca, Klusā okeāna	Gadus morhua macrocephalus	Pacific cod
59.	Menca, mazā	Trisopterus minutus	Poor cod
60.	Menca, polārā	Boreogadus saida	Arctic [polar] cod
61.	Merlangs	Merlangus merlangus	Whiting
62.	Mintajs	Theragra chalcogramma	[Alaska] pollack
63.	Moiva	Mallotus villosus spp.	Capelin, lodde
64.	Muksuns	Coregonus muksun	Muksun
65.	Nēģi	Lampetra spp.	Western brook lamprey, River lamprey
66.	Nēģis, jūras	Petromyzon marinus	Sea lamprey
67.	Nelma	Stenodus leucichthys nelma	Inconnu
68.	Nerka	Oncorhynchus nerka	Sock-eyed [red, bluebacked] salmon, (summer, spring, run) sockeye
69.	Nototēnijas	Notothenia spp.	Rock cods, notothenia
70.	Ogļzivs	Aphanopus carbo, Lepidopus caudatus	Black scabbard fish
71.	Pageles	Pagellus spp.	Pandoras
72.	Palijas	Salvelinus spp.	Charrs
73.	Paltusi	Hippoglossus spp.	Halibuts
74.	Pelamida	Sarda sarda	Atlantic bonito
75.	Pelede	Coregonus peled	Peled
76.	Pikša	Melanogrammus aeglefinus	Haddock
77.	Platpieris, raibais	Aristichthus nobilis	Spotted silver carp
78.	Plaudis	Abramis brama	Bream
79.	Plauži, jūras	Brama spp.	Ray’s (sea) bream
80.	Plekste, Baltijas	Platichthys flesus trachurus	Flounder
81.	Plicis	Blicca bjoerkna	White bream
82.	Pollaks	Pollachius pollachius	Pollack, coalfish
83.	Putasu	Micromesistius poutassou or Gadus poutassou	Blue whiting
84.	Raibais platpieris	Aristichthys nobilis	Carp
85.	Rajas	Raja spp.	Skates
86.	Rauda	Rutilus rutilus	Roach
87.	Reņģe, Baltijas	Clupea harengus membras	Baltic herring
88.	Rombs, gludais	Scopthalmus rhombus	Brill
89.	Saida	Pollachius virens	Coalfish, Saithe, (American) pollack, green cod
90.	Salaka	Osmerus eperlanus	Smelt
91.	Sams	Silurus glanis	(European) wels, (European) catfish, sheatfish
92.	Sapals, baltais	Leuciscus leuciscus	Dace
93.	Sapals	Leusickus cephalus	Club
94.	Sardinellas	Sardinella spp.	Sardinellas
95.	Sardīne	Sardina pilchardus spp.	Pilchard sardine, European pilchard
96.	Sardinopse	Sardinops sagax	Pacific [true] sardine, South African [California, Pacific, Japanise, Australian, South African] pilchard
97.	Sarkanasari	Sebastes spp.	Redfishes
98.	Sevrjuga	Acipenser stellatus	Star surgeon, sevruga
99.	Sīga	Coregonus lavaretus	Whitefish
100.	Siļķe, Atlantijas	Clupea harengus harengus	Atlantic herring
101.	Sima	Oncorhynchus masu	Salmon trout, cherry [masu] salmon
102.	Smarīda	Spicara smaris	High-body pickarel
103.	Smilšplekstes (megrimi)	Lepidorhombus spp.	Megrims
104.	Spāre	Abramis ballerus	Blue bream
105.	Stavridas	Trachurus spp.	Horse mackerels
106.	Sterlete	Acipenser ruthenus	Sterlet
107.	Store	Acipenser sturio	Sturgeons
108.	Store, Sibīrijas	Acipenser baeri	Siberian sturgeon
109.	Store, Krievu	Acipenser güldenstädti	Russian sturgeon
110.	Sudrabkarūsa	Carassius auratus	Goldfish, golden [Chinese] carp
111.	Sviestzivs	Peprilus triacanthus	Butterfish
112.	Taimiņš	Salmo trutta	Trout, sea trout
113.	Talismans	Talismania bifurcata	(Threadfin) slickhead
114.	Tunzivis, lielacu	Thunnus obesus	False albacore, big-eyed tuna
115.	Tunzivs, plankumainā	Euthynnus affinis	Black skipjack, mackrel [eastern little] tuna
116.	Tunzivs, dzeltenspuru	Thunnus albacares	Yellow-fin albacore, yellow-fin tuna
117.	Tunzivs, garspuru	Thunnus alalunga	Long-fin albacore, long-finned tuna
118.	Tunzivs, svītrainā	Katsuwonus pelamis, pelamis (sin.)	Striped [skipjack] tuna, oceanic bonito
119.	Tunzivs, zilā	Thunnus thynnus	Northern blue-finned tuna, great tunny
120.	Vēdzele	Lota lota	Burbot
121.	Vējzivs	Belone belone	Garfish
122.	Vilkzivs	Anarhichas lupus	(Atlantic) wolffish, (Atlantic) catfish, blue cat
123.	Vimba	Vimba vimba	Vimba
124.	Vimba, meža	Aspius aspius	Asp
125.	Zandarts	Stizostedion lucioperca	Pike-perch
126.	Zeltplekste, jūras	Pleuronectes platessa	Plaice
127.	Ziemeļu buļļzivs	Myoxocephalus scorpius	Bullrout, short-spined scorpion
128.	Zobaine	Dentex dentex	Dentex, dog’s-teeth, six-toothed bream
129.	Zobenzivs	Xiphias gladius	Swordfish
130.	Zutis	Anguilla anguilla	Eel
131.	Jūraszutis	Conger conger	Conger
II. Vēžveidīgie un bezmugurkaulnieki
132.	Astoņkājis	Octopus vulgaris	Common octopus
133.	Austeres	Ostrea spp.	Flat oysters
134.	Buksins, parastais	Buccinum undatum	Common whelk, buckie
135.	Garnele, brūnā	Crangon crangon	Brown shrimp
136.	Garnele, ziemeļu	Pandalus borealis	Deepwater prawn, pink shrimp, Northern prawn
137.	Garneles	Penaeus spp.	White shrimps
138.	Gliemene	Pecten maximus	Common scallop, coquille St-Jacques
139.	Kalmāri	Loligo spp., Illex spp.	Squids
140.	Kalmārs	Ommastrephes sagittatus	Flying squid, sea squid, red squid
141.	Krabji	Cancer pagurus, Portunus puber, Maia squinado	Crabs
142.	Mercenārija, parastā	Venus mercenaria	Hards clam, round clam
143.	Mīdijas	Mytilus spp. Perna spp.	Mussels
144.	Norvēģijas omārs	Nephrops norvegicus	Norway lobster
145.	Omāri	Homarus spp.	Lobsters
146.	Sēpijas	Sepia officinalis, Rossia macrosoma, Sepiola rondeletti	Cuttlefishes
147.	Vēzis, jūras	Palinurus spp., Jasus spp.	Rock lobster, sea crawfish
148.	Vēzis, platspīļu	Astacus astacus	Noble crayfish
149.	Vēzis, šaurspīļu	Astacus leptodactylus	Galician crayfish

Zemkopības ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis