Lai katrs pats laikus krāj savu mūža pensiju

Agrita Groza, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece, — "Latvijas Vēstnesim"

Cilvēkam, kurš jau laikus domā par savu pensiju un vēlas tās lielumu aprēķināt, Labklājības ministrijas (LM) izstrādātā kalkulācijas formula var šķist pietiekami sarežģīta. Turklāt ne visi pensijas aprēķināšanas matemātiskajā formulā minētie lielumi ir turpat pa rokai. Tādēļ arī notika saruna ar LM valsts sekretāres vietnieci Agritu Grozu, lai ikviens no mums varētu jau laikus gūt pārliecību par savu nodrošinājumu vecumdienās.

— Vispirms par vecuma pensijas aprēķināšanas principus raksturojošo formulu. Tā ir atrodama likuma "Par valsts pensijām" 12. pantā un ir šāda: P = K : G (P — gada pensija, K — apdrošinātās personas uzkrātais kapitāls no iemaksām pensiju kontā, G — vidējais mūža ilgums pēc aiziešanas pensijā).

Taču šobrīd notiek pensiju reforma, un pārejas posmā lietojama nedaudz citāda pensijas aprēķināšanas principus raksturojošā formula, kura atrodama likuma "Par valsts pensijām" 13. pantā jeb pārejas noteikumos. Šī formula ir P = (Ks + K) : G, kur Ks ir uzkrātais sākuma kapitāls, ko aprēķina kā 20 procentus no vidējās algas, no kuras veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas laikā no 1996. gada 1. janvāra līdz 1999. gada 31. decembrim, reizinātas ar nostrādāto gadu skaitu līdz 1996. gadam.

— Tātad lielums Ks jāņem vērā visiem tiem, kuriem sociālās apdrošināšanas periodā ir ieskaitāms laiks līdz 1996. gada 1. janvārim. Likuma pārejas noteikumos (13. pantā) arī teikts, kā īsti aprēķina Ks.

— Cik ilgi būs spēkā pārejas noteikumi jeb likuma "Par valsts pensijām" 13. pants un atšķirīgā pensiju aprēķināšanas principus raksturojošā formula?

— Šī formula nebūs spēkā tikai tiem cilvēkiem, kuri savas aktīvā darba gaitas ir sākuši pēc likuma "Par valsts pensijām" stāšanās spēkā. Tātad tiem, kuri sākuši strādāt ar 1996. gada 1. janvāri. Uz šiem cilvēkiem attieksies likuma 12. pantā atrodamā pensijas principus raksturojošā formula.

— Formulā nepieciešamais lielums G ir aprēķināts, to var apskatīties gan publikācijās par šo tēmu ("LV" 2000.gada 23.augusta numurā), gan arī LM mājas lapā. Bet — kur var uzzināt K un Ks?

— Kā norādīts iepriekš, Ks jeb uzkrātais sākuma kapitāls veidojas no apdrošinātās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas laikā no 1996. gada 1. janvāra līdz 1999. gada 31. decembrim. Ja šajā periodā pensijas pieprasītājs ir strādājis mazāk nekā 48 mēnešus (pilnus 4 gadus), tad vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka, apdrošināšanas iemaksu algu dalot ar 48.

— Kur cilvēks var redzēt savu iemaksu algu?

— Katrs cilvēks savu pensijas kapitāla lielumu var redzēt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) izsūtītajos kontu paziņojumos, ko strādājošie saņem katru gadu. VSAA paziņojumos ir redzams gan tas, cik lielas sociālās apdrošināšanas iemaksas darba devējs veicis par savu darbinieku, gan arī aprēķinātais uzkrātā pensijas kapitāla lielums. Tādēļ katram cilvēkam ir ļoti būtiski šos VSAA paziņojumus saglabāt.

— Bet VSAA paziņojumos nav redzams sākuma kapitāls...

— Sākuma kapitāls tiek aprēķināts, piešķirot pensiju. Tad arī tiek veikti visi sarežģītie aprēķini.

— Kur cilvēks var uzzināt savu darba stāžu? Vai šajā stāžā ieskaita arī mācību laiku augstskolā, laiku bērna audzināšanai u.tml.?

— Pensiju likuma 9. pantā ir noteikts valsts pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs. Apdrošināšanas stāžu (līdztekus darba devēja vai pašas apdrošinātās personas iemaksām pensiju kapitālam) veido arī periodi, par ko no valsts pamatbudžeta veiktas apdrošināšanas iemaksas, t.i., par personām, kuras kopj bērnu līdz 1,5 gadu vecumam, atrodas obligātajā aktīvajā militārajā dienestā un kuru laulātais pilda diplomātisko dienestu. Apdrošināšanas stāžu papildina arī iemaksas no sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem, t.i., par periodu, kad tiek saņemta invaliditātes pensija, slimības pabalsts, bezdarbnieka pabalsts. Tātad, ja cilvēks atrodas kādā no minētajām situācijām vai saņem kādu no pabalstiem, viņš var būt drošs, ka par viņu tiek veiktas arī sociālās apdrošināšanas iemaksas un šis laiks tiek ieskaitīts apdrošināšanas stāžā.

Tāpat darba stāžā ieskaita Latvijas pilsoņiem repatriantiem, viņu ģimenes locekļiem un pēcnācējiem līdz 1991. gada 1. janvārim Latvijā un ārpus Latvijas uzkrātos darba gadus vai tiem pielīdzinātos periodus neatkarīgi no sociālās apdrošināšanas iemaksu izdarīšanas. Šajā gadījumā darba stāžā ieskaitāms arī mācību laiks augstākajā mācību iestādē, kā arī citās mācību iestādēs pēc vidējās izglītības iegūšanas, mācību laiks aspirantūras dienas nodaļā, pēcdiploma izglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas periods, individuālā darba laiks, arī laiks, kad kopts 1. un 2. grupas invalīds vai bērns invalīds līdz 16 gadu vecumam, kā arī cilvēks, kurš sasniedzis 80 gadu vecumu, utt. Likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 2.punktā ir uzskaitīti visi gadījumi, kad konkrēts laika periods ieskaitāms darba stāžā neatkarīgi no sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanas. Tas ir par laiku līdz 1991. gadam.

Turpat ir 2.punkts, kurš attiecas uz laika periodu no 1991. gada 1. janvāra līdz likuma spēkā stāšanās brīdim un kurā ir uzskaitīts, kādus laika periodus arī ieskaita darba stāžā — te ir 7 dažādi gadījumi, piemēram, obligātais karadienests, virsdienests, mācību laiks augstākajās mācību iestādēs, pēcdiploma izglītības laiks, invalīda, veca cilvēka vai bērna invalīda kopšanas laiks, maza bērna audzināšanas laiks līdz 8 gadu vecumam u.tml. Ja cilvēkam ir interese, tas viss ir atrodams likumā "Par valsts pensijām".

— Tas viss, protams, attiecas uz pēdējiem 10 gadiem, Latvijas atkārtotās neatkarības atgūšanas laiku. Taču — kā ar nostrādāto darba laiku bijušajā PSRS? Gandrīz visi, kuri pensionēsies 2000. gadā, ir strādājuši un darba stāžu krājuši tieši iepriekšējā sociāli ekonomiskajā sistēmā...

— Par PSRS laikā veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām jāuztraucas nebūtu, jo tolaik nodokļi tika maksāti kārtīgi. Vienīgi cilvēkam būtu jāpainteresējas, vai padomju laikā nostrādātais tiešām ir ieskaitīts darba stāžā.

— Vai izņēmuma gadījumos, par ko iepriekš runājām, veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas arī atspoguļojas VSAA paziņojumā?

— Diemžēl ne. Šajos gadījumos veikto iemaksu apmēru cilvēks var uzzināt, dodoties uz sava rajona VSAA filiāli un par to interesējoties.

— Kādēļ visas sociālās apdrošināšanas iemaksas — gan darba devēja, gan no valsts budžeta veiktās — nesummējas vienkop un neparādās VSAA paziņojumā? Jo arī izņēmuma gadījumos veiktām iemaksām taču būtu jānonāk pensijas kontā jeb uzkrātajā pensijas kapitālā...

— VSAA nosūtītajā paziņojumā par pensijas kapitālu tiek atspoguļotas visas sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas veiktas pēc 1996.gada. Tātad arī no valsts pamatbudžeta un sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem veiktās iemaksas.

— Ja cilvēks tiešām dodas uz sava rajona VSAA filiāli un interesējas par iemaksām, kuras, piemēram, slimības gadījumā veiktas no sociālās apdrošināšanas budžeta, vai VSAA darbiniekiem ir jābūt atsaucīgiem un ziņas par izdarītajām iemaksām jāsniedz? Jo, neslēpsim, ierēdņi ne vienmēr ir īpaši pretimnākoši...

— Ja cilvēks dosies uz VSAA, darbinieki būs atsaucīgi un sniegs ziņas par veiktajām iemaksām, izsniedzot izziņu par veiktajām iemaksām par personai interesējošo laika periodu. Gribu teikt, ka par šīm lietām cilvēki pārsvarā sāk interesēties tikai tad, kad gatavojas pensiju pieprasīt. Un arī tad sāk meklēt dokumentus un izziņas iespējamo neskaidrību gadījumiem.

Pašlaik nav finansiāli bijis iespējams izveidot vienu būtisku lietu, par kuru jau sen domājam kopā ar VSAA, proti, vēsturisko datu bāzi. Ceram, ka mums tomēr to izdosies izveidot, un šajā datu bāzē tad būs redzams viss cilvēka darba mūžs un nomaksāto nodokļu vai sociālo apdrošināšanas iemaksu lielums. Tas ir darbietilpīgs un dārgs process, bet vēsturiskā datu bāze nenoliedzami ir nepieciešama un tā taps. Taču jebkurā gadījumā cilvēkiem pašiem būtu jāsaglabā dokumenti, kuri var noderēt pensijas lieluma aprēķināšanai vecumdienām.

— Mēs tagad esam tikušas galā ar pensijas principus raksturojošo matemātisko formulu. Taču ir vēl viena formula, pēc kuras ikviens jau tagad var precīzi aprēķināt vecumdienu ikmēneša ienākumus, proti, vecuma mēneša pensijas aprēķināšanas matemātiskā formula. Tā izskatās krietni vien sarežģīta, un cilvēkus interesē tai nepieciešamo lielumu atrašana.

— No pirmā acu uzmetiena formula tiešām izskatās sarežģīta:

P = [((Vi96 + Vi97 : i97 + Vi98 : i97 : i98 + Vi99 : i97 : i98 : i99) : 4 x 0,2 x stāžs + K96) x i97 x i98 x i99 x i...+ K97 x i98 x i99 x i...+ K98 x i99 x i...+ K99 x i...+ K2000 x...] : G

Tā ir precīzāka, ar matemātiskiem lielumiem izteikta pensijas principus raksturojošā formula, kas būtībā ir tas pats P = (Ks + K) : G, kurš noteikts likumā. Tā ir pensiju summa pa gadu. Ja to izdala ar 12, dabū mēneša pensijas apmēru. Un visi nepieciešamie lielumi, arī indeksi, ikvienam ir atrodami.

Sāksim ar lielumu Vi. Vi ir vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, no kuras ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Piebildīšu, ka gadījumā, ja cilvēks ir strādājis vairākās darbavietās, viņam tomēr vajadzētu pārbaudīt savā VSAA rajona filiālē, vai visi darba devēji ir sociālās apdrošināšanas iemaksas izdarījuši. Katram darba devējam ir pienākums, vai nu pārtraucot darba attiecības, vai arī beidzoties kalendārajam gadam, izsniegt saviem darbiniekiem paziņojumus par pārskaitītajiem nodokļiem un sociālās apdrošināšanas iemaksām. Un darbiniekam, saņemot VSAA paziņojumu, būtu jāsalīdzina, vai tiešām pensiju kontā ieskaitītā summa sakrīt. Ja gadījumā ir atšķirības, tad vajadzētu doties uz VSAA un noskaidrot, kur radusies kļūda. Var gadīties, ka par darbinieku, kuram ir tā sauktā nodokļu karte, sociālās apdrošināšanas iemaksas tomēr nav izdarītas. Nākamais lielums — i jeb ikgadējais apdrošināšanas iemaksu algas indekss, ar ko reizina pensijas kapitālu. Šā indeksa lielums ir atrodams LM mājas lapā, un katru gadu to raksturo cits skaitlis. Kādēļ? Tādēļ, ka ikgadējais indekss raksturo visu sociālo iemaksu veicēju algu (no kurām veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas) kopapjoma attiecību pret iepriekšējā gada algu kopapjomu. Piebildīšu, ka šā indeksa lielums ir atkarīgs no ikviena strādājošā, no mums pašiem. Arī no manis un jums. Jo, palielinoties vidējai algai, no kuras veic sociālās iemaksas, palielinās gan iemaksu veicēja pensijas uzkrājums, gan arī kopējais gada indekss i. Likuma "Par valsts pensijām" 26. pants nosaka, ka ikgadējo indeksu aprēķina un nosaka LM. Tātad 1997.gadā i tika noteikts 1,03 jeb i97=1,03. Nākamajos gados — i98=1,12 un i99=1,117.

Jo katra nākamā gada vidējā iemaksu alga Latvijā ir lielāka un jo skaitliski vairāk cilvēku veic sociālās apdrošināšanas iemaksas, jo lielāks ir arī indekss un katram no mums — lielāka vecuma pensija. Pēc aprēķiniem, 1999. gadā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga bija 128 lati, 2000. gadā tā tiek plānota 143 lati, 2001. gadā — 151, 2002. gadā — 155 lati utt. Tā ir plānotā iemaksu alga, bet ikgadējo indeksu LM noteiks tikai katra nākamā gada otrā ceturkšņa sākumā, kad pēc visu atskaišu iesniegšanas būs zināma faktiskā apdrošināšanas iemaksu algu kopsumma.

Piemēram, i97 ir 1,03. Tas nozīmē, ka vidējā iemaksu alga 1997. gadā salīdzinājumā ar 1996. gadu ir palielinājusies par 3 procentiem. Nākamais — i98 ir 1,12. Tātad iemaksu alga ir palielinājusies par 12 procentiem, kas ir ļoti augsts rādītājs. Arī i99 ir 1,117. Tas nozīmē, ka valstī vidējā iemaksu alga ir palielinājusies arī gandrīz par 12 procentiem, kas ir labi ikvienam cilvēkam, jo ar šo skaitli tiek indeksēts pensijas kapitāls.

Matemātiskajā formulā ir lielumi K96, K97, K99 utt. Šis lielums izriet no pensiju likuma 13.panta — tā ir attiecīgajā gadā veikto iemaksu summa jeb kapitāls. Un cilvēks šo konkrēto katra gada K var redzēt VSAA paziņojumā. Tātad, lai aprēķinātu pensiju, ir jābūt saglabātiem visiem VSAA paziņojumiem par sava pensiju konta stāvokli.

— Runājot par pensijām, ir vēl tāda lieta kā pensiju kapitāla indeksācija. Kādi ir pensiju kapitāla indeksācijas principi?

— Ir divas atšķirīgas indeksācijas — pensiju kapitāla indeksācija un pensiju indeksācija.

Likuma "Par valsts pensijām" 15. pants nosaka, ka līdz 2002. gadam valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz 3 minimālās darba algas, reizi gadā pārskatāmas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu. Patiesībā pensiju indeksācija mūsu iedzīvotājiem jau ir pazīstama, jo pensijas, kas mazākas par 150 latiem, jau vairākus gadus tikušas indeksētas ar patēriņa cenu jeb inflācijas indeksu. Tas nepieciešams, lai pasargātu pensionārus no pirktspējas samazināšanās. Līdz šim pensiju indeksācija notika divas reizes gadā, bet sakarā ar izmaiņām pensiju likumā, sākot no šā gada, indeksācija notiek vienu reizi gadā — ar 1. oktobri. Patiesībā šobrīd inflācija valstī ir ļoti zema. Dažus mēnešus pat bija vērojama deflācija. Protams, deflācijas dēļ nevienam pensionāram pensiju nesamazinās. No 2002. gada līdztekus jau esošajam patēriņa cenu indeksam pensiju indeksācijai ir paredzēts piemērot arī apdrošināšanas iemaksu algu indeksu.

To nosaka likuma "Par valsts pensijām" 26. pants, un tas nozīmē valsts pensiju palielināšanu atkarībā no patēriņa cenu un apdrošināšanas iemaksu algu indeksu izmaiņām.

Ja runā par pensiju kapitāla indeksāciju, tad pensiju kapitāls pelna procentus, līdzīgi kā tas paredzēts fondētās pensijas shēmā. Atšķirība ir tikai tā, ka no nākamā gada, stājoties spēkā fondēto pensiju shēmai, fondētajām pensijām būs ieguldījumu peļņas procenti. Bet pašreizējam jau uzkrājamam pensiju kapitālam ir pieauguma procents, ko veido algu summa, no kurām valstī kopumā veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas attiecībā pret iepriekšējo gadu. Tas ir tas indekss jeb lielums i, par kuru mēs jau sarunas gaitā runājām.

Vecuma pensijas piešķiršanas brīdī pensijas kapitāls tiek indeksēts ar i par katru gadu. Tā kā indeksus rēķina tikai kopš 1996. gada, tad, jo agrāk pēc 1996.gada cilvēks dodas pensijā, jo matemātiski mazāk indeksu viņa pensijas kapitālam var piemērot. Taču arī tajā gadījumā, ja cilvēks kopš 1996.gada nav kādu laiku strādājis un par viņu nav maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas, viņa uzkrātais pensijas kapitāls turpina pelnīt procentus un, dodoties pensijā, tiek indeksēts arī ar tā gada indeksu, kurā viņš nav strādājis. Un, jo uzkrātais pensijas kapitāls ir lielāks (jo no lielākas summas maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas), jo lielāku pieaugumu dod indeksācija — līdzīgi kā uzkrājumu procenti bankas kontā.

— Tā ir laba sistēma ilgtermiņā. Domāju, ikviens būtu ieinteresēts savu pensijas kapitālu palielināt, veicot sociālās apdrošināšanas iemaksas no visiem saviem ienākumiem. Taču kurš var garantēt, ka līdz laikam, kad cilvēks dosies pensijā, piemēram, pēc gadiem desmit, divdesmit, nemainīsies pensiju likumdošana? Ja nu ar šiem līdzekļiem tiek aizlāpīts kāds caurums valsts budžetā?

— Tādēļ arī, lai nodrošinātos pret šādu varbūtību, tiek veidoti fundamentāli likumi. Un pensiju likums ir viens no tiem. Pasaules pieredze rāda, ka šīs sociāli ārkārtīgi jutīgās lietas ir jāpasargā no dažādām pārmaiņām un grozījumiem. Jo šis likums rada cilvēkos stabilitāti, dod garantijas vecumdienām. Un rada šodienai motivāciju strādāt un maksāt nodokļus. Pensiju reformu mums palīdzēja veidot Pasaules bankas eksperti, un viņu norādījumi ir tie, ar kuriem tomēr Latvijas politiķiem jārēķinās.

— Pasaules bankas eksperti ir norādījuši arī, ka būtu jāatceļ pensijas ierobežojumi (saņemot līdz Ls 60) strādājošajiem pensionāriem. Vai un kad tas varētu notikt?

— Grozījumi šā gada budžetam sakarā ar pensiju ierobežošanas atcelšanu ir sagatavoti, un LM gatavojas tos iesniegt.

— No nākamā gada sāks darboties fondēto pensiju jeb otrā līmeņa pensiju sistēma. Tas nozīmē, ka ikvienam strādājošajam līdz 30 gadu vecumam šajā pensiju sistēmā ir jāpiedalās obligāti, bet strādājošie līdz 50 gadu vecumam tajā var iesaistīties brīvprātīgi. Ko jūs ieteiktu strādājošajiem, kuriem vairāk nekā 30 gadu, — iesaistīties vai ne? Varbūt meklēt kādu privāto pensiju fondu?

— Katram cilvēkam ir jāizlemj, kas viņam izdevīgāk. Fondētā pensija nozīmē, ka katru gadu noteikta daļa no sociālās apdrošināšanas iemaksām vecuma pensijām (no jau maksājamiem 20 procentiem) tiks ieskaitīta pensiju fondā. Ko cilvēkam darīt? Rēķināt, vai viņa uzkrājums pensiju fondā būs pietiekami liels, lai ieguldītais pensijas kapitāls varētu strādāt un nest augļus. Ja laiks līdz iešanai pensijā ir mazs, tad varbūt izdevīgāk ir "palikt" tikai pirmajā pensiju līmenī, neiesaistoties valsts pensiju fondā. Piebildīšu, ka jau kopš 1998. gada ikvienam ir iespējas iesaistīties privātajos pensiju fondos.

— Jūs teicāt — ir izdevīgi iesaistīties valsts fondēto pensiju sistēmā, ja ir pietiekami ilgs laiks. Cik ilgs laiks līdz iešanai pensijā būtu optimāls, lai to būtu izdevīgi darīt?

— Nu... domāju, ka minimālais laiks ir 10 gadi. Ja līdz iešanai pensijā ir 20 vai vairāk gadu, tad, manuprāt, cilvēks būs ieguvējs. Taču katram pašam ir jāizlemj, ko darīt un kā darīt.

— Kas administrēs otrā līmeņa jeb fondēto pensiju līdzekļus?

— Sākotnēji to darīs Valsts kase. Vēlāk, kad sistēma būs pietiekami attīstījusies, katrs cilvēks jau pats varēs izvēlēties, kurā ieguldījumu fondā savu VSAA uzkrāto pensiju kapitāla daļu ieguldīt. Taču — tas ir nākotnes jautājums.

Rūta Bierande,

"LV" ekonomikas redaktore