Lai latviešu valoda Latvijā kļūtu par tiltu

Vakar, 5. oktobrī, Latviešu valodas apguves valsts programmas (LVAVP) vadības vienība sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Apvienoto Nāciju Attīstības programmu (ANAP) rīkoja preses dialogu "Sabiedrības integrācijas veicināšana: LVAVP veikums no 1996. līdz 2000. gadam".

Sarunu uzsāka IZM Eiropas integrācijas un starptautisko palīdzības programmu koordinācijas departamenta direktors Nils Sakss, ziņojot par LVAVP programmas īstenošanas gaitu. Programmu, ko Ministru kabinets apstiprināja 1995. gadā, plānots īstenot desmit gados – līdz 2006. gadam. To sagatavoja ar ANAP palīdzību. Projekta koordināciju veic valdības apstiprināta Koordinācijas padome, kurā ir pārstāvji no dažādām ministrijām, sabiedriskām organizācijām un izglītības iestādēm. Projekta svarīgākais uzdevums ir panākt, lai Latvijā visi varētu runāt latviešu valodā. Šī mērķa īstenošanā pirmais solis ir skolotāju sagatavošana, vienlaikus izveidojot mācību un metodiskos līdzekļus. Tādēļ četros projekta darbības gados prioritāte bija mazākumtautību skolu priekšmetu skolotāju tālākizglītības nodrošināšana un bilingvālās izglītības multiplikatoru sagatavošana. Bez tam tika veidotas mācību programmas vairākām pieaugušo mērķgrupām, piemēram, iekšlietu sistēmas darbiniekiem, mediķiem, karavīriem, ievērojot dažādu profesiju pārstāvju atšķirīgās vajadzības un intereses. Programmas trešais darbības virziens bija latviešu valodas mācību materiālu izstrāde gan skolēnu, gan pedagogu, gan profesionālo grupu un citu valodas lietotāju vajadzībām. Zinot to, ka ne tikai ar valodas apguvi var veicināt integrāciju, bet — gluži otrādi — ar integrācijas pasākumiem var sekmēt latviešu valodas apguvi, LVAVP rīkoja skolēnu vasaras nometnes, atbalstīja sadarbības projektus starp dažādu mācību valodu skolām.

Apkopojot ziņas par paveikto, redzams, ka četros gados ir sagatavoti 1405 multiplikatori, latviešu valodas apmācības kursus beiguši vairāk nekā desmit tūkstoši pedagogu un septiņi tūkstoši citu profesiju pārstāvju. LVAVP ir izveidojusi ap septiņdesmit dažādus mācību un metodiskos materiālus, kompaktdiskus ieskaitot, kā arī rīkojusi ap deviņdesmit pasākumus sabiedrības integrācijai plašākā kontekstā.

N. Sakss uzsvēra, ka pēdējā Eiropas Savienības progresa ziņojumā par Latviju saistībā ar sabiedrības integrāciju LVAVP tika minēta kā paraugs tam, cik veiksmīgi ir iespējams īstenot sabiedrības integrāciju. Tādēļ viņš pateicās visām organizācijām un dalībvalstīm, kas ir finansiāli atbalstījušas projektu, — Zviedrijai, Dānijai, Nīderlandei, Somijai, Kanādai, Lielbritānijai, ASV, kā arī ES, kas kopumā investējušas vairāk par septiņiem miljoniem dolāru.

N. Sakss pastāstīja, ka patlaban noslēdzas projekta otrais posms (projekts sadalīts posmos ik pa diviem gadiem). Nākamais posms būtiski atšķirsies no iepriekšējiem administratīvā ziņā. Pirmos četrus gadus LVAVP bija Apvienoto Nāciju Attīstības projekta pārziņā, nu tas nododams Latvijas valdībai. No nākamā gada 1. janvāra IZM būs atbildīga par šī projekta administrēšanu. Valdība pirmo reizi nākamā gada valsts budžetā ir paredzējusi apmēram 400 tūkstošus latu programmas atbalstam. Tā ir viena trešdaļa no projekta īstenošanai nepieciešamajiem līdzekļiem. Panākumi būs atkarīgi gan no tā, cik veiksmīgi izdosies pārņemt projektu, gan no tālākas sadarbības ar ANO un naudas līdzekļu donoriem. Projekts ir jārealizē tā, kā tas sākotnēji bija iecerēts. Patlaban aptuveni puse no mazākumtautību skolām ir apgādāta ar mācību līdzekļiem, arī visi skolotāji, kuri māca latviešu valodu kā svešvalodu, vēl nav apmācīti. Skatot profesionālās grupas, darbības lauks paveras ļoti plašs.

ANAP programmas nodaļas vadītāja Inita Pauloviča salīdzināja LVAVP ar bērnu, kas tūlīt pēc piedzimšanas atdots gādīgiem audžuvecākiem — ANAP, kas pratusi sameklēt arī turīgus krusttēvus. Nu ir pienācis laiks atdot bērnu īstajiem vecākiem – mūsu valstij. I. Pauloviča uzsvēra, ka programmas galvenais uzdevums ir radīt prieku mācīties un lietot latviešu valodu, jo valoda ir pamats sabiedrības integrācijai un cilvēku savstarpējai sapratnei. Viena no ANAP prioritātēm turpmākajiem četriem gadiem ir sabiedrības integrācija. I. Pauloviča apliecināja organizācijas gatavību piedalīties sabiedrības integrācijā ne vien šaurā valodas aspektā, bet arī trūcīgo, invalīdu un citu dzīves nesaudzēto integrēšanā.

Politologs Artis Pabriks sniedza plašu pārskatu par LVAVP veikumu pirmajos četros programmas darbības gados. Kopš 1996. gada LVAVP ir vienīgā strukturētā valodas un integrācijas proramma Latvijā, kas pieejama plašai sabiedrībai. A. Pabriks atzīmēja, ka programmas darbība risinājās mainīgā politiskā vidē, tādēļ jau no paša sākuma tai bija jāpaplašina sava darbība, līdztekus izglītības sistēmas kapacitātes paaugstināšanai aktīvi iesaistoties sabiedriski politiskajā dialogā par valodas, izglītības un integrācijas problēmām un politiku Latvijā. Viņš uzsvēra, ka programmas darbinieki ir iemantojuši autoritāti sabiedrībā, jo programmai ir izdevies izvairīties no darbības politizācijas un tā ir saglabājusi augstu profesionalitāti. LVAVP nepārtraukti pilnveidojusies dziļumā un plašumā.

Baltijas Sociālo zinātņu institūta direktore Brigita Zepa stāstīja par valodas dinamiku valstī un jaunāko aptauju šajā jomā. Kopš 1996. gada regulāri aptaujāti 1000 cilvēku, kuriem dzimtā valoda nav latviešu. Šajos gados ļoti lēni ir pieaudzis to cilvēku skaits, kuri savas latviešu valodas zināšanas atzīst par labām, bet priecē tas, ka vairāk nekā uz pusi ir sarucis to aptaujāto skaits, kuri latviešu valodu nezina nemaz. Pētījumā atklājās, ka vairāk nekā viena ceturtdaļa aptaujāto labprāt runā latviski, bet aptuveni tikpat daudzi to dara negribīgi. Nedaudz vairāk nekā puse respondentu uzskata, ka ir svarīgi zināt latviešu valodu. Tas liecina par visai pozitīvu attieksmi pret valodas apguvi, tomēr nav arī iemesla pārliekam optimismam. Izglītības reforma paredz, ka, sākot ar 2004. gadu, 75% mācību priekšmetu būs jāapgūst valsts valodā. Aptaujas dati rāda, ka attieksme pret pāreju uz bilingvālo apmācību kopumā ir pozitīva. Zīmīgi, ka skolēnus un studentus šī reforma baida mazāk nekā pārējos aptaujātos.

LVAVP vadītāja Aija Priedīte uzskata, ka ir svarīgi nojaukt sabiedrībā esošo barjeru starp "mēs" un "jūs". Patlaban vairākums cilvēku domā, ka latviešu valodu var izmantot kā kopīgo valodu. Atliek vienīgi iznīcināt sabiedrībā klīstošās fobijas, ka integrācijas gaitā kāda no valodām tiks apdraudēta vai iznīcināta. Programmas mērķis ir saliedēt Latvijas tautas, mazinot valodisko sašķeltību un veicinot kopīgu vērtību rašanos.

Marika Līdaka, "LV" iekšlietu redaktore