Mums savi plāni jāpiemēro šim laikam

Vakar, 14. februārī, tika prezentēts ANO Attīstības programmas darba grupas izstrādātais ziņojums "Latvija. Pārskats par tautas attīstību 1999"

Pārskata galvenais redaktors Tālis Tisenkopfs, ANO Attīstības programmas pastāvīgais pārstāvis Jans Sands Sorensens un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 14.februārī, Melngalvju namā              &n Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Uzruna ziņojuma "Latvija. Pārskats par tautas attīstību 1999" atklāšanā Melngalvju namā 2000.gada 14.februārī

Šis ziņojums skata mūsu valsts attīstību plašākā perspektīvā, un tas saskan arī ar nesen Davosā un citur izskanējušo pastiprināto interesi par globalizācijas procesiem un to ietekmi uz mūsu nākotni.

Latvijai ir īpaši svarīgi izprast globalizāciju, jo mēs vēl arvien atrodamies pārejas periodā no padomju sistēmas uz brīvo pasaules tirgus un politikas arēnu. Mūsu nesenais aicinājums sākt sarunas ar Eiropas Savienību apstiprina, ka šajā ceļā esam nogājuši svarīgākos posmus. Mēs esam atzīti kā valsts, kurā pastāv tirgus ekonomika, mēs esam atzīti kā valsts, kurā iedibinātas visas nepieciešamās demokrātiskās sabiedrības struktūras. Tomēr mums vēl arvien ir ļoti daudz darāmā, lai tirgus ekonomika nenovestu mūs pie tādas valsts, kurā pastiprinās plaisa starp tiem, kas kļūst bagāti, un tiem, kas kļūst nabadzīgāki. Ir jāpiestrādā pie tā, lai mūsu nākotnes plāni būtu piemēroti šim gadsimtam, kurā ieejot mēs spētu izmantot modernās pasaules sniegtās izdevības, lai izmantotu tehnoloģijas progresu, zinātnes attīstību, cilvēka potenciālu, nevis tiktu no tiem sabradāti, kļūstot par mazattīstītu un pamestu valstiņu.

Globalizācija nav process, kurā mums būtu izvēle. Tas pasaulē notiek un turpmāk notiks arvien paātrinātākā tempā. Mēs redzējām pagājušajā gadsimtā, ka inovācijas un tehnoloģiju jauninājumu temps paātrinās ģeometriskā progresijā, un maz ticams, ka tas palēnināsies, tieši otrādi. Mums kā nācijai, kā valstij ir jābūt gataviem pielāgoties šim tempam, un te neder žēlabas, ka konkurence esot nežēlīga un cietsirdīga parādība. Nākotnes pasaulē valdīs konkurence, un mums būs jāiemācās, kā ar to sadzīvot, kā veidot cilvēcīgu sabiedrību, kurā valda veselīga konkurence, vērsta uz inovāciju, jaunradi un labklājību.

Šajā ziņojumā jūs atradīsit ļoti interesantus faktus, kas ir profesionāli rūpīgi un zinātniski apkopoti. Es domāju, ka tie būtu nododami iespējami plašākam mūsu sabiedrības lokam, sākot jau ar vidusskolēniem. Te ir skarti ļoti būtiski jautājumi par mūsu nākotni, kas tuvākajā laikā mūsu sabiedrībai ir jāpārrunā. Šeit atklāsit arī dažu labu bēdīgu novērojumu, piemēram, to, ka mūsu valstī ieguldījums zinātniskajos pētījumos ir tikai piektdaļa no viena procenta iekšzemes kopprodukta, kas ir tikai puse no tā, kas tiek ieguldīts mūsu kaimiņzemē Igaunijā. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem Viduseiropā un Austrumeiropā, kas, protams, ne tuvu nav tiem trīs procentiem, ko zinātnei atvēl attīstītās valstis.

Šajā ziņojumā redzam faktus, novērojumus un ieteikumus, un es ceru, ka tie varēs mudināt gan Saeimu, gan citas lēmējinstances nopietni pārdomāt par stratēģiskajiem virzieniem, kuri mums tagad jāizvēlas, jo viens no ieteikumiem ir par to, ka Latvijai visizdevīgāk būtu savas nākotnes cerības balstīt tieši uz inovācijas, informācijas un tehnoloģijas attīstību, uz sava intelektuālā potenciāla attīstību, kas nesaskan ar valsts līdzšinējām prioritātēm un aktivitātēm gan izglītības reformā, gan atbalstā, kas veltīts izglītībai.

Ziņojumā mēs sastopamies ar ļoti svarīgiem konstatējumiem, analīzi un ieteikumiem, un es ļoti ceru, ka visa sabiedrība rūpīgi pievērsīsies šiem jautājumiem, jo no to sekmīgas risināšanas ir atkarīga mūsu valsts nākotne, mūsu labklājība.

Apspriežot jauno izdevumu: priekšplānā — Latvijas Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretārs Andrejs Siliņš, LZA prezidents Jānis Stradiņš, LZA vice-prezidents Juris Ekmanis, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga ...

Vakar, 14. februārī, Rīgā, Melngalvju namā, notika ikgadējā, jau piektā ANO Attīstības programmas (UNDP) atbalstītā izdevuma "Latvija. Pārskats par tautas attīstību 1999" prezentācija, kurā piedalījās arī Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga. Prezentāciju ievadīja ANO Attīstības programmas pastāvīgais pārstāvis Latvijā Jans Sands Sorensens, uzsverot jaunā izdevuma nozīmi Latvijas attīstībā, mūsu valstij iekļaujoties vispārējā pasaules globalizācijas procesā.

"Latvijas attīstību mēs vērtējam ne vien no ekonomiskā viedokļa, bet arī pēc tā nozīmības tautai," teica ANO Attīstības programmas pastāvīgais pārstāvis, piebilstot, ka izveidot Latvijā dziļās zināšanās balstītu sabiedrību, kā iesaka tālredzīgākie zinātnieki, būs ne vien aktuāls, bet arī grūts uzdevums. J.S.Sorensens arī uzsvēra nepieciešamību Latvijā sākt valsts dialogu ar privāto sektoru, kā arī citus, viņaprāt, aktuālākos uzdevumus, ko Latvijai izvirza aizvien jūtamākais globalizācijas process. J.S.Sorensens izteica prieku un gandarījumu par Valsts prezidentes klātbūtni šajā visnotaļ zīmīgajā pasākumā.

ANO Attīstības programmas pastāvīgais pārstāvis Jans Sands Sorensens un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga

Savu vērtējumu par jauno pārskatu sniedza Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga (skat. 1.lpp.).

Pēc tam jauno izdevumu plašāk analizēja pārskata galvenais redaktors Tālis Tisenkopfs.

Jaunākā pārskata galvenā tēma ir globalizācija un attīstība. Izdevuma mērķis, pēc T.Tisenkopfa vārdiem, ir pievērst mūsu valsts sabiedrības, politiķu, plašsaziņas līdzekļu, nevalstisko organizāciju un privātuzņēmēju uzmanību globalizācijas izpausmēm Latvijā un to ietekmei uz tautas attīstību. Galvenais redaktors uzsvēra, ka pārskatā analizēts, kā mūsu valstī izpaužas globalizācijas process un kā šī procesa pavērtās iespējas var izmantot tautas attīstības mērķu sasniegšanai.

Pārskata ievadā analizētas tautas attīstības tendences Latvijā globalizācijas kontekstā: iedzīvotāju skaita samazināšanās, tautas veselība un sociālā drošība, ienākumi un labklājība, izglītība un darbaspēka tirgus dažādos valsts reģionos.

Atsevišķās nodaļās analizēta Latvijas ekonomikas atvērtība starptautiskajiem tirgiem, iztirzāta Eiropas Savienības likumu ieviešana Latvijā, sniegts pārskats par mūsu valsts likumisko vidi un to veidojošajām institūcijām, kā arī aplūkota iedzīvotāju attieksme pret brīvā tirgus ekonomiku un izpratne par demokrātiskajām vērtībām, raksturota arī demokrātiskas politiskās kultūras nostiprināšanās Latvijā.

Šī gada izdevumu noslēdz caur zināšanu prizmu veiktā Latvijas tautas attīstības analīze.

Prezentācijā tika uzsvērts, ka pārskata autori vēlējušies sniegt savu ieguldījumu Latvijas ilgtermiņa stratēģijas izstrādē, sekmējot nācijas ekonomisko, sociālo un intelektuālo virzību jaunajā gadsimtā.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"