Cilvēks un izglītība XXI gadsimta priekšvakarā

No 4. līdz 7. oktobrim Rīgā 6. starptautiskajā konference "Ziemeļu un Baltijas jūras reģions XXI gadsimta priekšvakarā" tiek apspriesta sadarbība un attīstība dažādās jomās Baltijas jūras reģiona valstīs. Iepriekšējos gados konferences bija veltītas Eiropas integrācijas jautājumiem, ekonomiskajām izredzēm Baltijas jūras reģionā, integrācijas jautājumiem, vietējai un globālajai mijiedarbībai Baltijas jūras reģiona valstīs. Šogad konferenci rīko Latvijas Universitāte (LU) sadarbībā ar Reģionālās zinātnes asociācijas Ziemeļu sekciju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), Ekonomikas ministriju, Zviedru reģionālās izpētes institūtu, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Baltijas un ziemeļu izpētes centru un Latvijas Ekonomiskās attīstības pētījumu centru. Konferences pirmajā dienā bija ieradušies 92 pārstāvji, tostarp 29 dalībnieki pārstāvēja gan Azerbaidžānu, gan Igauniju, Dāniju, Vāciju, Somiju, Ukrainu, gan Zviedriju, gan Amerikas Savienotās Valstis, Krieviju un Lietuvu.

Konferenci atklāja Latvijas Universitātes (LU) rektors Ivars Lācis, uzsverot XXI gadsimta nozīmi, kas esot priekšvakars cerībām pāriet uz nepārtrauktas attīstības dominanci gan sabiedrībā, gan dabā. I. Lācis atzina, ka LU augstākā izglītība un Rīga kritiskos tehnoloģiju attīstības brīžos centusies būt īstajā vietā un īstajā laikā — gan LU, gan Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU), piemēram, izdevies nodrošināt Latvijas Bankai speciālistus ar nepieciešamajām zināšanām jaunu informācijas tehnoloģiju apguvē. Rektors izteica gandarījumu par LU speciālistu iespējām piedalīties konferencē, kas, viņaprāt, varētu būt ieguldījums augstskolas pārejai uz nepārtrauktu attīstību, kā arī nodrošinājums sabiedrības nākotnes attīstībai.

Konferences dalībniekus un viesus uzrunāja VARAM ministrs Vladimirs Makarovs. Viņš izteica cerību, ka konferencē gūtās atziņas nonāks uz katra ministra un katra Saeimas deputāta galda, jo katrai amatpersonai tās būtu jāizlasa, jāiegaumē un jāizmanto savā darbā.

Ministrs uzsvēra:"Skeptiķi saka — Eiropa noveco, bet optimisti saka — Baltijas jūras reģions kļūst par aktīvu attīstības centru ar noteicošo lomu pasaules sociālajā un ekonomiskajā attīstībā". Uz to norādot sadarbība starp reģiona valstīm enerģētikas, transporta, vides aizsardzības un tūrisma jomā. Viņš atzina, ka sadarbība ir nojaukusi robežas starp valstīm, jo politiķiem ir jārēķinās ar kaimiņvalstu reakciju uz lēmumiem. Pēc ministra uzskatiem, konferencē skatāmās problēmas var atrisināt, izmantojot cilvēku resursus, jo ilgtspējīgas attīstības pamatā vienmēr būs kvalificēti, labi sagatavoti cilvēki, kas atrodas pareizā vietā un laikā.

Konferences trijās dienās galvenais uzsvars likts uz cilvēku kā virzošo spēku reģionālajā attīstībā, kā arī uz izglītības lomu. Uzmanība tiks pievērsta arī centra un perifērijas atšķirīgajām iespējām pilnveidoties, nākotnes studiju telpai Ziemeļvalstīs, Eiropas Savienībai (ES) un tās strukturālajai politikai. Pirmajā dienā ar referātiem uzstājās Baiba Rivža (referāts publicēts atsevišķi), runājot par augstāko izglītību kā izaicinājumu Baltijas valstu attīstībai. Par Eirofakultātes lomu izglītības procesos stāstīja Latvijas Eirofakultātes direktors Arilds Seters ( Arild Saether ). Pirmajā dienā tika runāts par universitāšu kā augstākās izglītības iestāžu lomu Baltijas reģionu attīstībā, par Baltijas valstu iespējām attīstīties un starptautisko finansu institūciju nozīmi šajā procesā. Konferences dalībnieki varēja noklausīties referātus par Eiropas strukturālajiem fondiem un reģionālo politiku kandidātvalstīs, par darbaspēka migrācijas problēmām un turpmākām izredzēm, par reģionālās sadarbības nākotni Baltijas jūras reģionā.

Turpmākajās divās dienās konferences darbs noritēs piecās atsevišķās sekcijās: cilvēkresursu attīstība un iespējas; izaicinājumi centram un perifērijām; Ziemeļeiropas un Baltijas jūras reģiona nākotnes attīstības perspektīvas; sadarbība un globalizācija; nākotnes attīstība saistībā ar ES paplašināšanos un strukturālo politiku,un kā vēl viens apakštemats izdalīts demogrāfijas, sociālās politikas un sociālās aizsardzības jautājumi.

Par to, ka referāti izraisīs plašas diskusijas un liks nonākt pie būtiskām atziņām, liecina referātu tematika un to apkopojuma izdevumā atrodamā informācija. Redzams, ka referāti ir gan aktuāli, gan vispusīgi, gan interesanti. Tā, piemēram, rakstot par perifērijas samērā zemajām iespējām attīstīties, Ieva Marga Markausa no Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta pētījusi Latgales profesionālās izglītības problēmas reģionālās attīstības kontekstā. Viņa atzīst, ka attīstības iespējām ir cieša saikne ar izglītību, ko gūst katrs cilvēks jau skolas vecumā. Viņa uzsver, ka, piesaistot līdzekļus, ir jāuzlabo izglītības sistēma Latgalē, lai izglītība kļūtu par reģiona attīstības pamatu.

LU asociētā profesore Biruta Sloka, pētot augstākās izglītības nākotnes izredzes, saskatījusi, ka Latvija Eiropā ieņem vienu no vadošajām pozīcijām studentu skaita ziņā uz 100 000 iedzīvotājiem, un uzsvērusi, ka tāpēc nākotnē būtu svarīgi atbalstīt ne tikai izglītības iespējas, bet arī zinātnes attīstību. Latvija tiek pārstāvēta visās darba grupās, kuras strādās vēl divas konferences dienas.

Par Ziemeļeiropas un Baltijas jūras reģiona attīstības izredzēm nākotnē referātu par Ekonomiskās attīstības virzieniem Latvijā XXI gadsimtā bija sagatavojis LU absolvents Ludis Neiders, bet LU profesors Māris Kļaviņš iepazīstināja ar Latvijas ekonomikas pārveides radītajām vides problēmām un politiku. Viņš secināja, ka pārejas periods izvirza jaunus uzdevumus vides politikas veidošanai un nepieciešams attīstīt likumisko un institucionālo vides aizsardzības sistēmu, uzsvēra starptautiskās sadarbības nozīmi vides aizsardzības veicināšanā un to, ka jādomā par cilvēku un dzīves kvalitāti kā prioritāro nākotnes dienas kārtībā.

Piemēram, par Baltijas valstu situāciju ES paplašināšanās kontekstā šodien konferencē stāstīs Eiropas Integrācijas biroja pārstāvis Jānis Kapustāns, par institūciju veidošanos postkomunisma valstīs runās Eirofakulātes ekonomikas programmu koordinatore Vita Kinga. Šodien konferences darba grupu dienas kārtībā tiks uzklausīti un pārrunāti vairāk nekā 80 referāti un ziņojumi, tostarp arī par demogrāfijas un sociālās politikas jautājumiem.

Kristīne Valdniece, "LV" nozares redaktore