Par vienoto bibliotēku un informācijas sistēmu

Ar finansista skatu

Arnis Kalniņš, Saeimas deputāts, — "Latvijas Vēstnesim"

Valdības iesniegtais projekts un Saeimā pirmajā lasījumā pieņemtais likums "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju" paredz finansēt šo objektu par līdzekļiem no speciāla mērķmaksājuma, kā arī no neatmaksājamās un tehniskās palīdzības, valsts un pašvaldības budžeta, dāvinājumiem, fondu līdzekļiem un citiem finansēšanas avotiem. Taču pamatā paredzēts speciālais mērķmaksājums, ko veiktu ikviens elektroenerģijas patērētājs Latvijā 0,001 lata apmērā par vienu patērētās elektroenerģijas kilovatstundu laikā no 2001.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim.

Elektroenerģijas patēriņš gadā Latvijā ir tuvu pie 5 miljardiem kilovatstundu. Tātad mērķmaksājums gadā varētu dot ap 5 miljonus latu, bet no 2001. līdz 2012.gadam tas ienestu 60 miljonus latu. Rūpniecībā patērē 35% no realizētās elektroenerģijas, iedzīvotāji — 24% un pārējie patērētāji — 41 procentu. Šis mērķmaksājums veidotu ap 65-70% no Nacionālās bibliotēkas (Valsts vienotas bibliotēku informācijas sistēmas) kopējām izmaksām. Tas nozīmē, ka šis stabilais finansējums jāapvieno ar aizņēmumu.

Protams, šis finansēšanas modelis, kas bāzēts uz maksas par patērēto elektrību, no administrēšanas viedokļa ir samērā ērts. "Latvenergo" speciālisti gan precizē šo modeli tādējādi, ka praktiski to varētu izdarīt, nosakot elektroenerģijai īpašu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 21% apmērā (brīvostām 3%) esošo 18% vietā. Tātad PVN maksātāji nevarēs atprasīt no valsts budžeta to PVN daļu, kura pārsniedz parastās PVN likmes 18% robežu. Ar šo "Latvenergo" darbība papildus netiek apgrūtināta. Netiek mainīta tarifu aprēķinu metodika, nav jāaprēķina vidējais elektroenerģijas realizācijas tarifs, jo paaugstinātā PVN likme par elektroenerģiju netiek attiecināta ne uz vienu no energoapgādes tehnoloģiskajiem cikliem — ražošanu, pārvadi, sadali un realizāciju.

Taču šajā gadījumā jārēķinās arī ar dažiem būtiskiem nelabvēlīgiem ietekmējošiem faktoriem. Šim veidam var būt arī trūkumi.

Tas izkropļos Latvijas uzņēmēju konkurētspēju ar citu valstu uzņēmējiem sakarā ar sadārdzināto elektroenerģijas galacenu. Starp citu, tas samazinās arī "Latvenergo" konkurētspēju, salīdzinot ar sašķidrinātās un dabasgāzes realizētājiem sadzīves elektrotaišu (piemēram, virtuves plītis, apkures ierīces u.c.) iegādes patēriņa tirgū un ekspluatācijā.

Turklāt palielināsies visas pārtikas preču cenas, pieaugs komunālie maksājumi, siltuma tarifi, sabiedriskā elektriskā transporta izmaksas — multiplikatora efekta veidā. Nav pareizs uzskats, ka iedzīvotājiem iznāks segt tikai ap 20 procentiem no kopējās summas. Pakalpojumu nozarē, kur cenas tiek regulētas, uzņēmumu vadība mēģinās panākt augstākas cenas (tarifus). Tur, kur tas nav iespējams, uzņēmumu vadītāji samazinās strādājošajiem darba algas vai sašaurinās savu darbību.

Mūsuprāt, lietderīgi rast citu pieeju iepriekš minēto trūkumu novēršanai. Valsts vienotas bibliotēku informācijas sistēmas finansēšanā (VVBIS) vislietderīgāk izmantot komplekso finansēšanas modeli, tas ir, veidojot kā kopēju Latvijas valsts + Rīgas domes (pašvaldības) + visas sabiedrības + ārvalstu (UNESCO u.c.) investīcijas projektu.

Pirmais avots — Latvijas valsts savu ieguldījumu varētu sniegt uz citu līdzekļu avotu rēķina.

Jāpieņem grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", iestrādājot normu par progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli, sākot ar 15% (ar 60–80 latu mēneša apliekamo ienākumu) līdz 48% (pie apliekamā ienākuma virs 1200 latiem mēnesī) esošās vienotās likmes 25% vietā. Šie papildu līdzekļi nonāks pašvaldību budžetos, un par šo summu samazināsies valsts budžeta novirzījumi pašvaldību izlīdzināšanas fondā.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa diferenciācijas rezultātā pašvaldību un valsts budžeta ieņēmumi pašreiz palielinātos apmēram par diviem miljoniem latu gadā, bet turpmāk šis pieaugums varētu būt ap 0,5 līdz 1 miljonam latu katru nākamo gadu. Kopā 2001.–2010. gadu laikā papildu ieņēmums varētu sasniegt ap 40–50 miljonus latu.

Jāpieņem Saeimas likums par progresīvo uzņēmumu ienākuma nodokli: diferencētu pēc peļņas absolūtās masas, kas skar vispirms lieluzņēmumus — "Lattelekom", "Latvijas gāzi", "Latvenergo", degvielas un citu preču tirdzniecības un tranzīta apkalpes kompānijas, finansu pakalpojumu sniedzējus — bankas, apdrošināšanas sabiedrības un citus. Pēc līdzīga principa ASV darbojas diferencētais korporatīvais nodoklis.

Šeit vietā atcelt arī dubulttarifus vēja stacijām par ražoto un "Latvenergo" sistēmā uzpērkamo elektroenerģiju, kas palielinātu progresīvā uzņēmuma ienākuma nodokļa bāzi akciju sabiedrībai "Latvenergo".

Papildus var tikt izskatīta iespēja aplikt ar nodokli ekskluzīvos nekustamos īpašumus un luksusa preces (kas pārsniedz zināmu vērtības summu) un papildu akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem un līdzīgām precēm. Pārlūkojamas arī iespējas par valsts atsevišķu nekustamā īpašuma objektu (namu) pārdošanu, kuri perspektīvā nebūs vajadzīgi valsts funkciju realizēšanai, kā arī valsts zemes pārdošanu apbūvei.

Mērķobligāciju izlaišana uz 10–20 gadiem (kā kādreiz Ķeguma spēkstacijas būvniecībā) fizisko un juridisko personu vidū. Šobrīd izlaižam valsts vērtspapīrus, bet grūti spriest par šo akumulēto līdzekļu ražīgu izlietošanu spirālveida saimnieciskā efekta nodrošināšanai, jo vienlaikus samazinās kredītiestādēm aizdevumu izsniegšanas bāze uzņēmējdarbības paplašināšanai. Tas ir valsts atliktais maksājums, kur ik gadus jāmaksā obligāciju turētājam tikai augļi.

Bez tam PVN, kas iekļauts VVBIS tāmes apēķinos, var tikt uzskatīts par nākamo, turpmāko finansēšanas posmu līdzekļu avotu. Lietderīgs pašmāju koordinators, pašmāju būvnieks, pašmāju būvmateriāli — lai iegūtu lielāku blakusefektu visā Latvijas tautsaimniecībā.

Otrais avots — visas Latvijas sabiedrības ieguldījums VVBIS projektā varētu izpausties šādi:

— ziedojumi,

— izmantojot nacionāla mēroga loterijas sarīkošanu šim mērķim,

— izskaitot no apliekamās peļņas ar uzņēmuma ienākuma nodokli tās naudas summas, kuras tiek novirzītas VVBIS atbalsta fondā.

Trešais avots — Rīgas domes līdzekļi, jo galvenais objekts tiek celts Rīgā, un tā izmantošanā vispirms priekšrocības būs galvaspilsētā dzīvojošajiem, tas būtu līdzīgs jaukts finansiālais ieguldījums (valsts + pašvaldības), kā tas notika ēku sakārtošanā un rekonstrukcijā ERAB gada pilnsapulces sarīkošanai šā gada maijā. Vai, piemēram, Melngalvju nama būvniecība Rīgas pilsētai bija tik svarīga un nepieciešama kā līdzīgs līdzekļus ieguldījums Nacionālās bibliotēkas būvniecībā?

Ceturtais avots — ārvalstu un UNESCO praktiskais ieguldījums — ziedojums — atbalsts.

Pagaidām nav tikai skaidrs šīs iespējamās līdzdalības apmērs. Vairāk bijis runu un dažādu saietu, bet praktiskie risinājumi nav saskatāmi.

Vienlaikus vēlams precizēt projekta saturu. Protams, tas ir objektīvi vajadzīgs — cilvēkiem nav tik daudz naudas, lai nopirktu grāmatas, un pašas grāmats arī kļūst jūtami dārgākas (daļa vainas varbūt ir arī pašiem izdevējiem, kuri tiecas pēc ārējā noformējuma, bet otrā vietā paliek grāmatas lietderīgās informācijas ietilpība). Svarīgs jautājums ir mūsdienīgu bibliotēku tīkla noklājums pār visu Latvijas teritoriju, sajūgums vietējai bibliotēkai ar vietējo skolu un pašvaldību, lai viss kopumā iznāktu lētāk un pilnīgāk. Nedrīkstētu arī kļūdīties Rīgas celtnes daudzfunkcionālās nozīmes izvēlē no 20–40 gadu perspektīvas viedokļa, kā arī no informātikas sistēmas attīstības un globalizācijas viedokļa.