ATSAUCĒ IETVERT:
Vilhelms Mihailovskis un cilvēki Rīgā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.10.2000., Nr. 350/352 https://www.vestnesis.lv/ta/id/11525
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Vilhelms Mihailovskis un cilvēki Rīgā
Pat daži koki pilsētā ir kā mežs, kas dod pirmatnējās dabas elpu
un gudrību. Strūklaka vēl triec zilā debesu acī savu balto un
salto šļakatu rādītājpirkstu, bet nesen zaļās lapas jau rudo un
sarkst, visapkārt jūtot tuvo dzeltu laiku
Katrā cilvēkā mīt vārdos neizsakāmas ilgas, kas skan sevī kā
vijoles dziesma. Tomēr retais uz paša dvēseles stīgām spēj
nopelnīt dienišķās maizes un pavalga tiesu. Ielu spēlmanis jeb
cilvēks orķestris muzicē sev un vecpilsētai
Reizēm kā vējš skrien un kā miets atduras ne tikai tautas
sakāmvārdā vien. Arī tad, ja ir vienā mierā sēdēts pie spēkratu
stūres, priecājoties, kā straujo riteņu ātrums spolē vienkop
kilometrus. Auto sadursme uz līdzenas vietas
Apgalvo, ka suņa un kaķa draudzība esot visklajākā sazvērestība
pret pavāru. Šķiet, uz baņķiera Valerija Kargina mīluļiem tas
neattiecas. Un varbūt Pasaules dzīvnieku aizsardzības dienu, ko
atzīmē 4. oktobrī, viņi svin augu gadu
Krievu gudrība māca: ja gribi jauki vizināties, mācies uzvilkt
ragaviņas kalnā. Rietumvalstu pilsētās suņu īpašnieki pastaigās
ņem līdzi plastikāta maisiņu, liekšķeri un slotiņu, lai paši
savāktu mīluļu pametumus. Rīgā līdz tam vēl tālu